Procedūra : 2021/2643(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0228/2021

Iesniegtie teksti :

B9-0228/2021

Debates :

PV 28/04/2021 - 14
CRE 28/04/2021 - 14

Balsojumi :

PV 29/04/2021 - 19

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0160

<Date>{26/04/2021}26.4.2021</Date>
<NoDocSe>B9-0228/2021</NoDocSe>
PDF 174kWORD 51k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu,</TitreRecueil>


<Titre>par Kolumbijas miera nolīguma piekto gadadienu</Titre>

<DocRef>(2021/2643(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Manu Pineda</Depute>

<Commission>{The Left}grupas GUE/NGL vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9-0228/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kolumbijas miera nolīguma piekto gadadienu

(2021/2643(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par miera procesu un situāciju Kolumbijā,

 ņemot vērā Kolumbijas valdības un Kolumbijas Revolucionāro bruņoto spēku 2016. gada 24. novembra galīgo vienošanos par bruņotā konflikta izbeigšanu un stabila un ilgstoša miera veidošanu,

 ņemot vērā īpašas jurisdikcijas mieram izveidi, lai tā funkcionētu kā mehānisms, ar ko nodrošina tiesiskumu un reparāciju,

 ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas 2021. gada 26. februāra paziņojumu par Kolumbiju: vardarbība pret cilvēktiesību aizstāvjiem,

 ņemot vērā 2012. gada 26. jūlijā parakstīto tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kolumbiju un Peru, kam 2017. gada 1. janvārī pievienojās Ekvadora,

 ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2021. gada 26. marta ziņojumu par ANO pārbaudes apmeklējumu Kolumbijā,

 ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos 2021. gada 10. februāra gada ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Kolumbijā,

 ņemot vērā ANO sistēmas Kolumbijā un ANO pārbaudes apmeklējuma Kolumbijā 2020. gada 17. augusta kopīgo paziņojumu,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Kolumbijas valdība un Fuerzas Armadas Revolucionarias de Colombia – Ejército del Pueblo (FARC-EP) 2016. gadā panāca galīgu vienošanos par vairāk nekā 50 gadus ilgušā konflikta izbeigšanu pēc četru gadu sarunām Havanā; tā kā šī vienošanās atzīst Kolumbijas iedzīvotāju tiesības dzīvot mierā un paredz valsts pienākumu veicināt cilvēktiesības un nodrošināt ekonomikas un sociālo attīstību;

B. tā kā galīgajā vienošanās ņēma vērā Kolumbijas konflikta strukturālos iemeslus, sniedza tiem vispusīgus risinājumus dažādās jomās un tā ietver tādus jautājumus kā vispusīga lauku attīstība, politiskā līdzdalība un demokrātiskā atvērtība miera veidošanai, konflikta izbeigšana, nelikumīgu narkotiku problēmas risinājums un cietušo tiesības; tā kā vienošanās joprojām tiek īstenota nevienmērīgi un nav panākta vajadzīgā ietekme, lai radītu miera garantijas;

C. tā kā viszemākais īstenošanas līmenis ir vērojams attiecībā uz vispusīgām lauku reformām, kas cita starpā ietver piekļuves zemei nodrošināšanu, sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu lauku apvidos un lauksaimniecības attīstību no pārtikas nodrošinājuma perspektīvas; tā kā Kolumbijas valdība vāji īsteno arī noteikumus, kas saistīti ar dzimumpolitiku;

D. tā kā noteikums par cietušo tiesībām paredz izveidot Patiesības noskaidrošanas, līdzāspastāvēšanas un noziegumu atkārtošanās novēršanas komisiju, kā arī īpašu jurisdikciju mieram, lai veiktu izmeklēšanas un sauktu pie atbildības personas, kas konflikta kontekstā pieļāvušas cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus; tā kā reparācija cietušajiem un noziegumu atkārtošanās novēršanas garantija ir pamatelementi, kas nodrošina taisnīgu un ilgstošu mieru;

E. tā kā FARC-EP 2017. gada jūnijā pabeidza savu ANO uzraudzīto atbruņošanās procesu; tā kā Kolumbijas valdība nav pieņēmusi miera nolīgumā paredzēto politiku par nelikumīgu bruņotu grupējumu, noziedzīgu organizāciju un to atbalsta tīklu likvidēšanu, lai gan to paredz galīgā vienošanās; tā kā īpašā jurisdikcija mieram ir norādījusi, ka šajā jomā īstenotie pasākumi un pasākumi cilvēktiesību aizstāvju un bijušo kaujinieku aizsardzībai ir nepietiekami;

F. tā kā pēdējos gados ir pieaugusi nevalstisku bruņotu grupējumu, tostarp ekstrēmi labēju paramilitāru pārņēmēju grupējumu, vara; tā kā šie grupējumi ir ieguvuši teritoriālu un sociālu kontroli daļā no valsts, kas rada īpaši postošas sekas lauku apvidu lauksaimnieku kopienām, zemniekiem un pirmiedzīvotāju un afrikāņu izcelsmes kopienām;

G. tā kā ES ir svarīga nozīme galīgās vienošanās īstenošanā, nodrošinot tehnisku un finansiālu atbalstu no ES Trasta fonda Kolumbijai; tā kā ES ir attiecīgs pienākums cieši sekot vienošanās īstenošanai;

H. tā kā Kolumbijā joprojām valda vardarbība, lai gan pagājuši pieci gadi kopš galīgās vienošanās parakstīšanas; tā kā tikai 2020. gadā tika noslepkavoti 133 cilvēktiesību aizstāvji un 795 kļuva par dokumentētu draudu un uzbrukumu upuriem; tā kā 2020. gadā Kolumbijā tika nogalināti 53 % no visā pasaulē noslepkavotajiem cilvēktiesību aizstāvjiem; tā kā joprojām nav izstrādāti vienošanās noteiktajos drošības mehānismos paredzētie ieteikumi attiecībā uz dzimumperspektīvu, kas vēl vairāk apdraud to sieviešu situāciju, kuras ir cilvēktiesību aizstāves un sociālās līderes;

I. tā kā pēdējos gados ir turpinājušās FARC-EP bijušo kaujinieku, kuri uzņēmās sociālo un politisko jautājumu vadību pēc vienošanās noslēgšanas, slepkavības, sasniedzot 248 cilvēkus kopš galīgās vienošanās parakstīšanas, un tas ietver 73 cilvēku slepkavības 2020. gadā;

J. tā kā Kolumbijā joprojām dažādos veidos tiek vajāti arodbiedrību pārstāvji un zemnieku līderi; tā kā saskaņā ar Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas (ITUC) datiem Kolumbijā 2020. gadā tika noslepkavoti 15 arodbiedrību pārstāvji, pret 4 tika izdarīts slepkavības mēģinājums un 198 saņēma noslepkavošanas draudus;

K. tā kā Kolumbijā ir lielākais skaits noslepkavoto vides aizstāvju pasaulē, proti, tikai 2020. gadā tika ziņots par 64 gadījumiem; tā kā šīs slepkavības ir īstenotas pieaugošas atmežošanas, izsmidzināšanas no gaisa un plaša mēroga nelikumīgas kalnrūpniecības kontekstā, kas apdraud biodaudzveidību un ūdens resursu ilgtspēju un kas visā pasaulē rada neatgriezeniskas sekas, ja vien netiks nekavējoties apturēta;

L. tā kā noziedzīgi un paramilitāri pārņēmēju grupējumi joprojām nesamērīgi vēršas pret afrikāņu izcelsmes un pirmiedzīvotāju kopienām; tā kā 2020. gadā šajā kontekstā tika noslepkavoti 53 cilvēki no pirmiedzīvotāju kopienām, ietverot 17 avā (Awá) pirmiedzīvotāju slepkavības Narinjo departamentā un 19 nasa (Nasa) pirmiedzīvotāju slepkavības Kauka departamentā; tā kā pēdējos gados piespiedu veidā ir pārvietoti simtiem pirmiedzīvotāju un afrikāņu izcelsmes iedzīvotāju;

M. tā kā Kolumbijā 2020. gadā tika dokumentētas 76 masveida slepkavības, sasniedzot 292 noslepkavotos, tostarp 24 bērnus; tā kā masveida slepkavību skaits ir turpinājis pieaugt un 2020. gadā tika reģistrēts lielākais skaits kopš 2014. gada pirms galīgās vienošanās parakstīšanas;

N. tā kā lielākā daļa valstī veikto slepkavību, draudu un uzbrukumu netiek sodīta; tā kā tas ir saistīts ar noziedzīgu un paramilitāru pārņēmēju grupējumu stāvokli, jo šie grupējumi turpina pārņemt valsts sociālo un politisko struktūru, un ar citām strukturālām problēmām, piemēram, tiesu iestāžu, kā arī citu tiesību un pakalpojumu nepietiekamu pieejamību lauku apvidos;

O. tā kā īpašā jurisdikcija mieram 2021. gada 23. februārī publicēja ziņojumu, kurā norādīja, ka Kolumbijā laikposmā no 2002. līdz 2008. gadam armija ārpustiesas kārtā nogalināja vismaz 6402 cilvēkus, nepatiesi norādot viņus kā kritušus kaujā; tā kā šie gadījumi, ko sauc par "falsos positivos", ir norisinājušies jau desmitiem gadu un turpinājās pēc 2008. gada, tādēļ šādu upuru faktiskais skaits ir daudz lielāks; tā kā ir jāsauc pie atbildības personas, kuras īsteno šo sistemātisko politiku;

P. tā kā 2020. gadā tika ziņots arī par 42 gadījumiem, kuros cilvēki ir noslepkavoti policijas un bruņoto spēku operāciju vai oficiālas aizturēšanas laikā; tā kā ģenerālprokurors šajos gadījumos ierosināja izmeklēšanas;

Q. tā kā policijas spēki Bogotā izmantoja nāvējošus ieročus protestos pret policijas vardarbību, kas norisinājās 2020. gada septembrī; tā kā šo protestu apspiešanas laikā tika nogalināti 11 cilvēki; tā kā cilvēki tika patvaļīgi apcietināti un divos no šiem gadījumiem ir ziņots par seksuālu vardarbību, turklāt policijas spēki vardarbīgi uzbruka žurnālistiem;

R. tā kā Kolumbijā ir 8,1 miljons iekšzemē pārvietotu cilvēku, kas veido vairāk nekā 16 % no valsts iedzīvotājiem; tā kā 25 366 cilvēki Kolumbijā 2020. gadā cieta no masveida pārvietošanas, galvenokārt Antiokijas, Čoko un Narinjo departamentos; tā kā 2021. gada pirmajā trimestrī UNHCR ir jau dokumentējis 32 masveida iekšzemes pārvietošanas, kas skārušas 15 937 cilvēkus;

S. tā kā ES un Kolumbija kopš 2012. gada ir bijušas iesaistītas vairāku pušu tirdzniecības nolīgumā, kam pretojās dažādas Kolumbijas sabiedrības grupas saistībā ar tādiem apsvērumiem kā vardarbība un cilvēktiesību garantiju trūkums; tā kā nolīguma 1. pantā ir noteikts, ka Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā paredzēto principu un tiesiskuma principa ievērošana ir vienošanās pamatelementi; tā kā nolīgumam nav paredzēts nosacījums par to izpildi;

T. tā kā starptautiskajām korporācijām piešķirtās koncesijas ir negatīvi ietekmējušas un turpina gan vides, gan cilvēktiesību ziņā negatīvi ietekmēt iedzīvotājus un teritorijas, kurās tās ir izveidotas; tā kā darbības tādās nozarēs kā kalnrūpniecība, enerģētika un lauksaimniecības rūpniecība, no kurām dažas vada ES uzņēmumi, joprojām tiek veiktas bez atbilstīgiem sociālās vai vides ietekmes pētījumiem, kam ir tādas sekas kā nepārtrauktas veselības problēmas vajū (Wayuu) pirmiedzīvotāju vidū Lagvajira departamentā pēc tam, kad viņu zemes tuvumā uzsāka atklātas kalnrūpniecības operācijas; tā kā šī situācija ir izraisījusi masveida pārvietošanas un ir saistīta ar noziedzīgu un paramilitāru pārņēmēju grupējumu vardarbību, proti, piemēram, vides aktīvistes Juana María Perea Plata noslepkavošanu 2020. gada 29. oktobrī Čoko departamentā; viņa bija iebildusi pret ostas būvniecību Tribugā, kam būtu postoša ietekme uz vidi;

U. tā kā Kolumbijas sabiedrību raksturo ļoti augsts nevienlīdzības līmenis; tā kā pēdējos gados ir palielinājusies nabadzība un 34 % iedzīvotāju pašreiz dzīvo apstākļos zem nabadzības sliekšņa, taču tādos departamentos kā Čoko šis īpatsvars ir divas reizes lielāks; tā kā sievietes ir neaizsargātākas pret pandēmijas izraisīto nabadzības pieaugumu, jo viņas veido lielāko daļu no neoficiālā darba tirgus, turklāt sieviešu bezdarba rādītājs ir gandrīz divas reizes lielāks par vīriešu bezdarba rādītāju;

V. tā kā Covid-19 pandēmija ir pierādījusi sekas, kuras rada piekļuves trūkums vispārējai veselības aprūpei valstī, kā arī ūdens un sanitārijas nepieejamība, kas joprojām ir konkrētos apgabalos; tā kā vīruss ir nesamērīgi skāris cilvēkus lauku apvidos un pirmiedzīvotāju un afrikāņu izcelsmes kopienas, ko atspoguļo tas, ka departaments ar visaugstāko inficēšanās gadījumu un mirstības rādītāju ir Amazonas departaments, kurā lielākā daļa iedzīvotāju ir pirmiedzīvotāji,

1. atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Kolumbijas miera nolīgumam un aicina pilnībā īstenot visus galīgās vienošanās noteikumus, kā arī atgādina, ka tās dažādās daļas nevar piemērot atsevišķi; uzsver, ka Kolumbijas valdības un valsts galvenais pienākums ir nodrošināt, lai šī vienošanās tiktu vispusīgi īstenota kā miera garantija;

2. pauž dziļas bažas par cilvēktiesību stāvokli un tā pasliktināšanos pēdējo piecu gadu laikā un nosoda notiekošās slepkavības un vardarbību pret FARC-EP bijušajiem kaujiniekiem, politiskās opozīcijas līderiem un pārstāvjiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, arodbiedrību pārstāvjiem, vides aktīvistiem un pirmiedzīvotāju un afrikāņu izcelsmes kopienām; aicina Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieku/Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP/PV) un EĀDD savās sarunās ar Kolumbijas iestādēm paust šīs bažas un īstenot mehānismus dialogam un galīgās vienošanās īstenošanas uzraudzībai;

3. atbalsta vispusīgo tiesiskuma, patiesības, reparācijas un noziegumu atkārtošanās novēršanas sistēmu un tās centienus nodrošināt tiesības uz patiesību kā pamatgarantiju noziegumu atkārtošanās novēršanai, pārskatatbildībai un cietušo tiesībām un aicina ES turpināt uzraudzīt visus tās elementus; atgādina, ka šie elementi ir ļoti nozīmīgi, lai panāktu tiesiskumu un ilgstošu mieru, kā paredz galīgā vienošanās; pauž bažas par konkrētu Kolumbijas valsts iestāžu paziņojumiem, kas apšauba īpašo jurisdikciju mieram, kura ir vienošanās galvenā daļa; aicina visas puses un visu Kolumbijas sabiedrību, tostarp privāto darījumdarbības sektoru, sadarboties ar Patiesības noskaidrošanas komisiju, lai nodrošinātu, ka šī komisija spēj pildīt savas pilnvaras;

4. atgādina, ka Kolumbijas valdībai ir pienākums aizsargāt visus savus iedzīvotājus; pauž nožēlu par nepārtraukto vardarbību, draudiem un slepkavībām, ar ko joprojām ik dienu saskaras cilvēktiesību aizstāvji, sociālie līderi, vides aktīvisti, arodbiedrību pārstāvji un citas personas; aicina Kolumbijas valdību nodrošināt galīgās vienošanās 3. panta 4. punkta īstenošanu, kas nodrošina tiesības uz vispusīgu aizsardzību pretēji pašreizējās valdības politikai, kura paredz konkrētu teritoriju militarizēšanu; pauž nožēlu par draudu un uzbrukumu gadījumiem pret bruņotā konflikta upuriem, kā arī viņu ģimenēm un organizācijām pēc tam, kad viņi bija vērsušies iestādēs, kuras ir daļa no tiesiskuma, patiesības, reparācijas un noziegumu atkārtošanās novēršanas sistēmas; pauž nožēlu par aizskaršanu un uzbrukumiem, kas vērsti pret cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri piedalās tiesvedībā pret augsta līmeņa valsts amatpersonām un bruņoto spēku pārstāvjiem;

5. mudina Kolumbijas iestādes īstenot efektīvus pasākumus, lai likvidētu noziedzīgus un paramilitārus pārņēmēju grupējumus; uzsver, ka iestādēm ir jānodrošina, lai nebūtu paramilitāro grupējumu nesodāmības un lai tiktu izmeklēti noziegumi un sodīti vainīgie, tostarp tie, kas ir apcietinājumā par citu noziegumu izdarīšanu ārpus Kolumbijas un kas pašreiz atgriežas valstī; pauž dziļas bažas par šo grupējumu slepenajām norunām ar ārvalstu starptautiskajām korporācijām par to interesēm, tostarp ar ES uzņēmumiem; uzsver, ka vēl ir jāveic šā jautājuma rūpīga izmeklēšana un ka ir vajadzīga pilnīga pārredzamība un pārskatatbildība;

6. mudina Kolumbijas valdību atzīt, ka cilvēktiesību aizstāvji saskaras ar vajāšanu sava darba dēļ, un veikt efektīvus pasākumus situācijas atrisināšanai; noraida mēģinājumus mazināt šīs situācijas nopietnību, atsaucoties uz vispārējo vardarbības vidi;

7. mudina Kolumbijas valdību pilnveidot visus vienošanā paredzētos noteikumus, arī īstenojot vispusīgu lauku reformu, kas garantē piekļuvi zemei un lauku apvidu iedzīvotāju vienlīdzīgu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem un viņu tiesības; aicina Kolumbijas iestādes nodrošināt, lai visi miera nolīguma kontekstā paredzētie pasākumi tiktu īstenoti saskaņā ar nolīgumā atspoguļoto dzimumperspektīvu un LGBTI perspektīvu;

8. atgādina, ka pilsoniskās sabiedrības grupu iesaistīšanās šajā procesā ir galīgās vienošanās būtiska daļa un ka tādēļ ir jānodrošina to līdzdalība visu ar vienošanos saistīto politikas virzienu, arī ES finansēto, izstrādē, īstenošanā un izvērtēšanā;

9. aicina Kolumbijas valdību un Nacionālās atbrīvošanas armiju (ELN) atsākt sarunas, lai panāktu progresu miera nodrošināšanā Kolumbijā; uzskata, ka Kolumbijas valdības un FARC-EP panāktā vienošanās ir pozitīvs piemērs notiekošā konflikta atrisināšanai ar dialoga palīdzību, kas cietušajiem sniedz pilnīgas garantijas, ja vien tiks pilnībā īstenota;

10. uzsver, ka Kolumbijas konflikta pamatcēloņi ir saistīti ar nevienlīdzību, tādēļ aicina īstenot konkrētus pasākumus, lai samazinātu nevienlīdzību un nodrošinātu vispārēju piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem un tiesības, jo īpaši lauku iedzīvotājiem un pirmiedzīvotāju un afrikāņu izcelsmes kopienām; uzsver, ka pašreizējā kontekstā tam vajadzētu būt vienam no ES finansējuma galvenajiem mērķiem;

11. aicina Komisiju attālināties no trasta fondu modeļa, jo tas nenodrošina pietiekamu pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību attiecībā uz šo fondu izmantošanu; aicina ES finansējumu miera nolīguma īstenošanai turpināt tā, lai nodrošinātu demokrātisku kontroli, pārskatatbildību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību procesā; uzstāj, ka visu veidu finansiālajam atbalstam, ko ES tieši vai netieši sniedz Kolumbijai, būtu jāpiemēro cilvēktiesību ietekmes novērtējums;

12. aicina, ņemot vērā Kolumbijas un ES tirdzniecības nolīguma 1. panta atkārtotos pārkāpumus, atcelt šo nolīgumu, aktivizējot tā demokrātijas tiesību un cilvēktiesību klauzulu, kas ļauj atcelt tirdzniecības nolīgumu vai nu pilnībā, vai daļēji attiecībā uz konkrētiem produktiem, kuru ražošana ir cieši saistīta ar vardarbību, piemēram, palmu eļļu vai liellopu gaļu; aicina starp ES un Kolumbiju veicināt jaunu tirdzniecības modeli, pamatojoties uz ilgtspējas principiem un maza mēroga ražošanas veicināšanu, kā arī uz darbu ar tiesībām abām pusēm;

13. pauž bažas par atmežošanas, izsmidzināšanas no gaisa un citu videi kaitīgu darbību, piemēram, atklātas kalnrūpniecības un plaša mēroga kalnrūpniecības, satraucošo līmeni, kas turklāt spēcīgi ietekmē vietējās kopienas un tādējādi saasina jau tā slikto situāciju; atgādina par starptautisku korporāciju iesaistīšanos vidi postošās darbībās, kas Kolumbijā ir izraisījušas plašas vardarbības, un aicina ES ātri īstenot obligātu un vērienīgu pienācīgas rūpības regulu; mudina ES un tās dalībvalstis ANO un citos starptautiskos forumos atbalstīt saistoša nolīguma izstrādi par darījumdarbību un cilvēktiesībām; aicina Kolumbijas iestādes ratificēt Eskazū nolīgumu par piekļuvi informācijai, sabiedrības līdzdalību un tiesiskumu vides jautājumos, kas palielinātu vides aizstāvju aizsardzību;

14. aicina Kolumbijas iestādes nodrošināt tiesības piedalīties demonstrācijās un protestos, tostarp pieņemt tiesību aktus, lai ievērotu starptautiskos standartus attiecībā uz šo jautājumu, kā noteikts starptautiskajās tiesībās un dažādos ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) ieteikumos par šo jautājumu;

15. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Kolumbijas valdībai un Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai.

 

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 28. aprīlisJuridisks paziņojums - Privātuma politika