REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par miera līguma piekto gadadienu Kolumbijā
26.4.2021. - (2021/2643(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Jordi Solé, Diana Riba i Giner, Ernest Urtasun, Hannah Neumann, Ignazio Corrao, Bronis Ropė, Benoît Biteau, Francisco Guerreiro
Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0227/2021
B9‑0229/2021
Eiropas Parlamenta rezolūcija par miera līguma piekto gadadienu Kolumbijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Kolumbiju, tostarp par cilvēktiesību situāciju, un rezolūcijas par atbalstu iepriekšējiem miera procesiem,
– ņemot vērā 2016. gada 24. novembrī parakstīto Galīgo vienošanos par bruņotā konflikta izbeigšanu un stabila un ilgstoša miera noslēgšanu starp Kolumbijas revolucionārajiem bruņotajiem spēkiem — Tautas armiju (FARC-EP) un Kolumbijas Nacionālo valdību,
– ņemot vērā Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses[1], kas parakstīts Briselē, 2012. gada 26. jūlijā, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kolumbijas Republiku par īstermiņa vīzu atcelšanu[2], kas parakstīts 2015. gada 2. decembrī,
– ņemot vērā Īpašās miera jurisdikcijas izveidošanu Kolumbijā,
– ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2021. gada 26. februāra paziņojumu par Kolumbiju: vardarbība pret cilvēktiesību aizstāvjiem,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2021. gada 26. marta ziņojumu Drošības padomei par ANO Pārbaudes misiju Kolumbijā un ANO ģenerālsekretāra 2021. gada 24. februāra vēstuli Drošības padomes priekšsēdētājam,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2021. gada 28. janvāra paziņojumu presei par Kolumbiju un ANO Drošības padomes 2021. gada 21. janvāra informāciju presei "Īpašais pārstāvis norāda prioritārās jomas, kur jāpanāk progress Kolumbijā, jo Drošības padomes locekļi pauž kopīgas bažas par nāvējošo uzbrukumu turpināšanos",
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra‑ īpašā pārstāvja Kolumbijā Carlos Ruiz Massieu 2021. gada 21. aprīļa paziņojumu,
– ņemot vērā ANO Pārbaudes misijas Kolumbijā 2021. gada 6. aprīļa informāciju presei par ANO ģenerālsekretāra ceturkšņa ziņojumu Drošības padomei par ANO Pārbaudes misiju Kolumbijā un 2021. gada 26. marta informāciju presei par uzbrukumu Korinto, Kaukā,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību biroja preses runaspersonas Liz Throssell 2021. gada 19. februāra piezīmi par Kolumbijas veikto izmeklēšanu ar "nepatiesi pozitīviem rezultātiem" bruņotā konflikta laikā un ANO Cilvēktiesību biroja 2020. gada 15. decembra paziņojumu "Bachelet mudina Kolumbiju uzlabot aizsardzību saistībā ar pastiprināto vardarbību attālajos rajonos",
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra vietnieces Amina Mohammed 2020. gada 30. oktobra secinājumus pēc divu dienu ilgā virtuālā apmeklējuma Kolumbijā par sievietēm kā miera veidošanas virzītājspēku Kolumbijā,
– ņemot vērā Kolumbijas Pastāvīgās pārstāvniecības ANO birojā Ženēvā 2021. gada 29. janvāra verbālnotu ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojam,
– ņemot vērā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos 2020. gada 8. maija ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Kolumbijā,
– ņemot vērā ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2019. gada 14. marta nobeiguma apsvērumus par Kolumbijas 9. periodisko ziņojumu,
– ņemot vērā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2020. gada 22. janvāra nobeiguma apsvērumus par Kolumbijas apvienoto 17.–19. periodisko ziņojumu,
– ņemot vērā to, ka 2016. gada Nobela Miera prēmija tika piešķirta Kolumbijas prezidentam Juan Manuel Santos par "apņēmīgiem centieniem izbeigt valstī vairāk nekā 50 gadus ilgušo pilsoņu karu, kurā dzīvību zaudējuši vismaz 220 000 kolumbiešu un pārvietoti gandrīz 6 miljoni cilvēku",
– ņemot vērā Reģionālo nolīgumu par piekļuvi informācijai, sabiedrības līdzdalību un tiesiskumu vides jautājumos Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, kas parakstīts 2018. gada 4. martā Escazú (Kostarika),
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Galīgā vienošanās par bruņotā konflikta izbeigšanu un stabila un ilgstoša miera noslēgšanu jeb Miera līgums, kuru 2016. gada 24. novembrī parakstīja Kolumbijas valdība un Kolumbijas revolucionārie bruņotie spēki — Tautas armija (FARC-EP), ir nozīmīgs pagrieziena punkts stabila, iekļaujoša un ilgstoša miera veidošanā Kolumbijā; tā kā šis līgums atzīst visus konfliktā cietušos ne tikai par cietušajiem, bet arī — un galvenokārt — par pilsoņiem, kuriem ir tiesības, jo īpaši tiesības piedalīties patiesības noskaidrošanā un saņemt kompensāciju par jebkuru kaitējumu, kas nodarīts bruņotā sociālā un politiskā konflikta laikā;
B. tā kā piecus gadus pēc Miera līguma noslēgšanas vardarbība Kolumbijā joprojām ir satraucoša, tostarp tiek nogalināti sociālie līderi, notiek ieslodzīšana un piespiedu pārvietošana; tā kā šīs līgums, kas Kolumbijai radīja lielisku un vēsturisku iespēju, dažās būtiskās jomās ir piedzīvojis satraucošu stagnāciju;
C. tā kā ar Miera līgumu izveidotā pārejas posma tieslietu sistēma turpina virzīties uz priekšu, nodrošinot patiesību, taisnīgumu un reparācijas visu pušu cietušajiem šajā gadu desmitiem ilgušajā bruņotajā konfliktā Kolumbijā, lai panāktu, ka tas neatkārtojas; tā kā Kolumbijas Īpašā miera jurisdikcija dažu gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā ir sākusi rīkoties, lai nepieļautu nesodāmību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un nodarījumiem, kas izdarīti bruņotā konflikta laikā, un lai nodrošinātu, ka cietušie saņem reparācijas un kompensācijas par šiem pārkāpumiem; tā kā turpinās virzība uz pastāvīga un elastīga dialoga veidošanu ar pamatiedzīvotāju autoritatīviem pārstāvjiem;
D. tā kā situācija joprojām ir īpaši smaga vides un cilvēktiesību aizstāvjiem, jo īpaši tiem, kuri cenšas pasargāt zemi no agrorūpniecības un kalnrūpniecības projektiem; tā kā Kolumbija attiecībā uz vides, zemes un cilvēktiesību aizsardzību pašlaik ir pasaulē visbīstamākā valsts, un 2020. gadā 53 % no visām cilvēktiesību un vides aizstāvju slepkavībām pasaulē notika tieši Kolumbijā, kur tika reģistrēti 177 nāves gadījumi;
E. tā kā nesodāmība joprojām ir norma un pirms slepkavībām bieži notiek agresīvas tiešsaistes un bezsaistes nomelnošanas kampaņas, kuru mērķis ir diskreditēt vides un cilvēktiesību aizstāvju darbu; tā kā pastāv būtiska plaisa starp uzņēmumu, ieguldītāju un vietējo pašvaldību pienākumiem un rīcību un kopienu tiesībām, tostarp tiesībām iegūt informāciju par ierosinātajiem projektiem un noraidīt tos; tā kā apstākļos, kad klimata pārmaiņas un būtiska bioloģiskās daudzveidības samazināšanās rada nopietnu risku globālajai nodrošinātībai ar pārtiku un pamatiedzīvotāju kopienām ir būtiska loma ilgtspējīgā dabas apsaimniekošanā, pamatiedzīvotāju tiesību aizstāvji joprojām ir īpašs mērķis;
F. tā kā sieviešu sociālās līderes un vides un cilvēktiesību aizstāves ir īpaši neaizsargātas pret vardarbību šajā valstī un panākumi, kas gūti Vispārējā sieviešu–līderu un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzības programmā, ir ļoti nelieli; tā kā 2020. gada decembrī Īpašais dzimumu līdztiesības forums ziņoja, ka 10 no 16 tā dalībniecēm nepietiek drošības un aizsardzības, lai izpildītu līderības uzliktos pienākumus;
G. tā kā saskaņā ar ANO ģenerālsekretāra ceturkšņa ziņojumu Drošības padomei par ANO Pārbaudes misiju Kolumbijā 5 prioritātes Miera līguma visaptverošai īstenošanai 2021. gadā, ņemot vērā šo prioritāšu savstarpēji pastiprinošo raksturu, ir šādas — aizsardzības un drošības nodrošināšana bijušajiem kaujiniekiem, konflikta skartajām kopienām un sociālajiem līderiem; reintegrācijas procesa ilgtspējas nodrošināšana; valsts integrētas klātbūtnes konsolidēšana konflikta skartajos apgabalos; konstruktīva dialoga stiprināšana starp iesaistītajām personām; un mierizlīguma nosacījumu stiprināšana;
H. tā kā bijušie kaujinieki joprojām ir jāpārvieto, lai nodrošinātu viņu drošību, savukārt viņu radinieki tiek pakļauti draudiem — galvenokārt kaujinieku partneri un bērni, kuriem nav īpašu atbalsta mehānismu; tā kā kopš Miera līguma noslēgšanas ir nogalināti 262 bijušie kaujinieki, tostarp 7 sievietes, kā arī ir reģistrēti 59 slepkavības mēģinājumi un 21 pazušanas gadījums; tā kā vardarbība joprojām īpaši skar gados jaunos bijušos kaujiniekus un konflikta skarto kopienu gados jaunos locekļus un tā kā kopš Miera līguma noslēgšanas 18 % no nogalinātajiem bijušajiem kaujiniekiem ir bijuši jaunāki par 29 gadiem;
I. tā kā 2021. gada janvārī Īpašā miera jurisdikcija atkārtoti uzdeva prezidenta padomniekam stabilizācijas un konsolidācijas jautājumos kā Drošības un aizsardzības tehniskās komitejas priekšsēdētājam iesniegt Bijušo kaujinieku drošības un aizsardzības stratēģisko plānu un pauda bažas, ka valdības un valsts iestāžu veiktie pasākumi, lai aizsargātu bijušos kaujiniekus, ir nepietiekami un liecina par ierobežotu koordināciju; tā kā prezidenta padomnieks stabilizācijas un konsolidācijas jautājumos 2021. gada martā iesniedza šo stratēģisko plānu Nacionālās aizsardzības vienības apakšdirekcijai, lai piezīmes par to varētu iesniegt politiskā partija Comunes;
J. tā kā sievietes, kas ir bijušās FARC-EP kaujinieces un Comunes partijas biedres, joprojām saskaras ar drošības problēmām; tā kā ir izveidotas komitejas, kuru uzdevums ir sniegt ar dzimumu saistītus ieteikumus saskaņā ar Miera līguma drošības garantēšanas mehānismiem; tā kā šīm komitejām ir būtiska nozīme, novēršot riskus, ar kuriem saskaras sievietes, un stiprinot institucionālās spējas dzimuma jautājumos;
K. tā kā vardarbības uzliesmojumus dažos reģionos izraisa ierobežotā valsts klātbūtne, proti, ierobežota apjoma sabiedriski sociālie pakalpojumi, kā arī uzticības mazināšanās starp kopienām un iestādēm, augsts nabadzības līmenis, nelikumīgu bruņotu grupu izplatīšanās un noziedznieku organizāciju cīņa par nelikumīgās ekonomikas pārdali;
L. tā kā Kolumbijas valdība reaģē uz drošības problēmām, ar kurām saskaras bijušie kaujinieki, galvenokārt ar skarto teritoriju militarizāciju un armijas un policijas vienību preventīvu izvietošanu drošības nolūkā bijušajās konflikta teritorijās to apmācībai un reintegrācijai; tā kā drošība ārpus šīm bijušajām teritorijām joprojām ir problēma;
M. tā kā ES un Kolumbija uztur uz savstarpēju cieņu balstītas politiskā dialoga attiecības saskaņā ar 2009. gada 28. novembrī noslēgto saprašanās memorandu un atbilstīgi kopš 2009. gada iedibinātajam īpašajam politiskajam dialogam cilvēktiesību jomā; tā kā kopš 2013. gada ES un Kolumbija izmanto ciešas ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības sistēmu, kura izveidota ar Tirdzniecības nolīgumu starp Kolumbiju, Peru, ES un tās dalībvalstīm un kurā iekļauts noteikums par cilvēktiesībām (1. pants) un jo īpaši nodaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību;
N. tā kā pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska nozīme miera procesā, jo tā apvieno cilvēktiesību aizsardzības organizācijas, sieviešu organizācijas, lauku kopienas, afrikāņu izcelsmes Kolumbijas iedzīvotāju kopienas un pamatiedzīvotāju grupas, kuras ir izstrādājušas daudzas iniciatīvas un iesniegušas daudzus priekšlikumus vietējā, reģionālā un valsts līmenī,
1. pauž stingru atbalstu Miera līguma īstenošanai un stabila un ilgstoša miera iedibināšanai Kolumbijā; uzsver, ka sekmīga Miera līguma īstenošana ir galvenā prioritāte ne tikai Kolumbijai, bet arī Eiropas Savienībai un starptautiskajai sabiedrībai kopumā;
2. pēc iespējas stingrāk nosoda visas konflikta izraisītās ciešanas un uzsver lielo ieguldījumu, ko Miera līguma pilnīga īstenošana dotu, lai nodrošinātu konfliktā cietušo tiesības uz pilnīgām, patiesām un taisnīgām kompensācijām par nodarīto fizisko, morālo un materiālo kaitējumu un to, lai šādi notikumi nekad neatkārtotos;
3. atzīst gan Kolumbijas valdības, gan FARC-EP parādītos ievērojamos politiskos pūliņus, reālismu un neatlaidību, tuvinot savas pretējās nostājas un pakāpeniski veidojot telpu kompromisam, kas ir devis iespēju noslēgt Miera līgumu;
4. pauž satraukumu par lielajām problēmām cilvēktiesību aizsardzībā Kolumbijā un pauž bažas par ļoti augsto vardarbības līmeni šajā valstī, jo 2020. gadā 53 % no visām vides un cilvēktiesību aizstāvju slepkavībām pasaulē notika Kolumbijā;
5. atkārto aicinājumu pilnībā un pastāvīgi atbalstīt cilvēktiesības Kolumbijas politiskajā sistēmā un tās iestādēs un aicina aizsargāt visus tos, kuri Kolumbijā aizstāv cilvēktiesības, un ievērot tiesības uz biedrošanās brīvību un miermīlīgām demonstrācijām;
6. atgādina, ka Kolumbija ir otra bioloģiski daudzveidīgākā valsts pasaulē; pauž satraukumu par to, ka vides aizstāvji saskaras ar pastāvīgu diskrimināciju, piespiedu pārvietošanu un vardarbīgiem uzbrukumiem, tostarp daudzām slepkavībām, tikai par to vien, ka viņi miermīlīgi aizsargā vidi; pauž nopietnas bažas par augsto nedrošības līmeni, ar kādu saskaras vides aizstāvji un viņu ģimenes, arī jo īpaši Covid-19 pandēmijas laikā, kad valsts pasākumi nav radījuši pozitīvu ietekmi uz viņu dzīvības un labklājības garantijām; aicina Kolumbijas valdību steidzami nodrošināt vides aizstāvju aizsardzību un šim nolūkam ratificēt Escazú nolīgumu; jo īpaši aicina Komisiju ierosināt izstrādāt programmu Escazú nolīguma atbalstam, lai cita starpā palīdzētu Kolumbijai ratificēt un īstenot šo nolīgumu, palīdzētu pilsoniskajai sabiedrībai iesaistīties un dot ieguldījumu tā īstenošanā, kā arī sniegtu atbalstu brīvprātīgajam fondam, kas izveidots saskaņā ar minēto nolīgumu;
7. pauž nožēlu par to, ka uz drošības problēmām, ar kurām saskaras sociālie līderi, vides un cilvēktiesību aizstāvji, bijušie ‑kaujinieki un vietējie iedzīvotāji kopumā, Kolumbijas valdība reaģē galvenokārt ar skarto teritoriju militarizāciju un armijas un policijas vienību preventīvu izvietošanu drošības nolūkā bijušajās konflikta teritorijās to apmācībai un reintegrācijai; šajā sakarībā aicina Kolumbijas valdību par prioritāti noteikt pastiprinātu dialogu ar vietējām kopienām un veikt steidzamus pasākumus, lai nodrošinātu, ka nav jaunu cietušo, tostarp īstenojot Miera līguma attīstības programmas, piemēram, Teritoriālos attīstības plānus (PDET) un Nacionālo programmu nelikumīgi audzēto kultūru aizstāšanai (PNIS), kurās kā prioritāra jānosaka valsts civilo iestāžu klātbūtne, nevis plašāka militarizācija reģionos;
8. uzsver, ka ierobežotā valsts klātbūtne dažos valsts reģionos, ko ir noteicis un veicinājis gadu desmitiem ilgais konflikts, kā arī uzticības mazināšanās starp kopienām un iestādēm, ir veicinājusi pastāvīgo vardarbību; uzsver, ka ar tā dažādajām programmām Miera līgums ir sācis tuvināt kopienas un iestādes, lai veicinātu mieru, attīstību un tiesiskumu, it īpaši apgabalos, kurus vēsturiski skāris konflikts;
9. aicina Nacionālo atbrīvošanas armiju (ELN) izbeigt konfliktus un pārkāpumus un stingri, izlēmīgi un bez turpmākas kavēšanās apņemties nodrošināt mieru Kolumbijā; mudina ELN vienlaikus sākt sarunas ar Kolumbijas valdību, pamatojoties uz tiem pašiem principiem kā FARC-EP;
10. pauž pilnīgu atbalstu pārejas posma tieslietu sistēmai un to triju komponentu pilnvarām un darbam, kuri veido patiesības, taisnīguma, reparācijas un neatkārtošanas visaptverošo sistēmu, kas saskaras ne tikai ar problēmām, ko rada sarežģītā pilnvaru sadale, bet arī ar nelikumīgo bruņoto dalībnieku darbībām, kas kavē šo komponentu svarīgo darbu; atzinīgi vērtē visus pasākumus, ko veikuši visaptverošās sistēmas trīs komponenti, lai radītu nākotni, kuras centrā būtu miera veidošana; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieku/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP), EĀDD un dalībvalstis turpināt paust atbalstu Īpašās miera jurisdikcijas, Par pazudušām uzskatīto personu meklēšanas vienības un Patiesības komisijas darbam un piedāvāt iedrošinājumu viņu saskaņotajiem centieniem, neraugoties uz daudzajām problēmām, ar kurām tās saskaras; tomēr joprojām pauž bažas par kavēšanos tiesību aktu īstenošanā un jau panākto vienošanos par izmaiņām tieslietu jomā apstiprināšanā, tostarp attiecībā uz Miera līgumu un Īpašo miera jurisdikciju;
11. uzsver Ģenerālprokuratūras‑ Īpašās izmeklēšanas nodaļas lielo nozīmi kriminālvajāšanā pret noziegumos vainīgajiem un to noziegumu plānotājiem, kas izdarīti pret bijušajiem kaujiniekiem un sociālajiem līderiem, lai apkarotu nesodāmību un nodrošinātu, ka neatkārtošanās kļūst kritiski svarīga; aicina Kolumbijas valdību un Ģenerālprokuratūru nodrošināt šai vienībai nepieciešamo atbalstu un resursus, lai tā izpildītu savus uzdevumus, tostarp izveidojot tai papildu spējas vietējā līmenī;
12. pauž nožēlu par to, ka Miera līguma īstenošana kopumā ir bijusi neapmierinoša un tas ir pastiprinājis valstī pastāvošās politiskās un sociālās nesaskaņas; aicina Kolumbijas valdību paātrināt un noteikt kā prioritāru visu Miera līguma nodaļu īstenošanu; ar bažām norāda, ka līdz šim ir izpildīti tikai aptuveni 30 % Miera līguma noteikumu, savukārt 20 % no tiem nav pat mēģināts īstenot;
13. aicina PV/AP, īpašo sūtni attiecībā uz mieru Kolumbijā, EĀDD un dalībvalstis turpināt izdarīt spiedienu uz Kolumbijas valdību un turpināt aicināt visaptveroši īstenot Miera līgumu, panākt progresu izmeklēšanā, kas vērsta pret noziedzīgajām struktūrām, kuras ir atbildīgas par uzbrukumiem sociālajiem līderiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī īstenot garantijas un veikt preventīvos drošības pasākumus, tostarp izpildīt Nacionālās drošības komisijas un Īpašās izmeklēšanas vienības mandātu attiecībā uz pēctecīgo paramilitāro grupu izjaukšanu;
14. atkārtoti pauž stingru atbalstu visiem cilvēktiesību un vides aizstāvjiem Kolumbijā un viņu darbam; aicina ES delegāciju un dalībvalstu pārstāvniecības šajā valstī pastiprināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, lai tā sadarbojas ar Kolumbijas iestādēm, un izmantot visus pieejamos instrumentus, lai pastiprinātu atbalstu cilvēktiesību un vides aizstāvju darbam, un vajadzības gadījumā atvieglot viņiem ārkārtas vīzu izsniegšanu un nodrošināt pagaidu patvērumu ES dalībvalstīs;
15. pauž bažas par Miera līguma īstenošanas lēno tempu, jo īpaši tā sociālekonomiskajos aspektos, tostarp attiecībā uz svarīgo nodaļu par visaptverošu lauku reformu, kuras noteikumiem ir zemākais īstenošanas līmenis starp visām nodaļām — tikai 4 % piecu gadu laikā; turklāt pauž bažas par vispārējo progresa trūkumu tādas valsts politikas un tādu tiesību aktu pieņemšanā, kuru mērķis ir likvidēt nelikumīgās bruņotās grupas, noziedzīgās organizācijas un to atbalsta tīklus;
16. pauž īpašas bažas par to, ka tiek atsākta nelikumīgu kultūraugu apsmidzināšana no gaisa ar herbicīdu glifosātu, un brīdina par glifosāta fumigācijas radīto īpaši augsto risku veselībai un videi; turklāt uzsver, ka glifosāta fumigācija ir Miera līguma pārkāpums; atgādina, ka 2014. gadā Kolumbijas Konstitucionālā tiesa lika apturēt izsmidzināšanu no gaisa pēc tam, kad Pasaules Veselības organizācija glifosātu klasificēja kā herbicīdu, kas cilvēkiem var izraisīt vēzi; uzsver, ka glifosāta izmantošana būtiski ietekmē visu lauksaimniecību, ne tikai kokas laukus, jo šis pesticīds iekļūst augsnē un ūdensapgādē; uzsver, ka tā daudzveidīgā nelabvēlīgā ietekme uz cilvēku veselību, ko papildina postošie pārtikas kultūru un iztikas līdzekļu zaudējumi, var izraisīt humāno krīzi, kas skars daudzus lauksaimniekus, ne tikai tos, kuri iesaistīti kokas audzēšanā, izraisot turpmāku pārvietošanos, jo ģimenēm šķiet neiespējami audzēt pārtikas kultūraugus piesārņotā augsnē;
17. pauž īpašu satraukumu par to, ka dzimumu līdztiesības un etnisko iniciatīvu īstenošanas līmenis ir bijis ļoti zems, jo ir izpildīti tikai 10 % dzimumu līdztiesības politikas un ir vērojams minimāls progress attiecībā uz 80 % noteikumu, kas attiecas uz etniska rakstura iniciatīvām;
18. uzsver, ka vardarbība, kas saistīta ar dzimumu, ir pastāvīgs posts, kas kavē sieviešu cilvēktiesību un vides aizstāvju svarīgo darbu, sieviešu sociālo līderu darbu, sieviešu kārtas bijušo kaujinieku reintegrāciju un Kolumbijas sieviešu pašcieņu kopumā; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz iestāžu centieniem, cietušo un viņu pāridarītāju mierizlīgumu slēgšana joprojām ir izplatīta vietējo pašvaldību prakse, kas kavē cietušo piekļuvi visaptverošai palīdzībai, tostarp piekļuvi tiesai, un normalizē vardarbību vietējās kopienās; uzsver, ka ārkārtīgi svarīgi ir pareizi īstenot Visaptverošo programmu sieviešu līderu un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai, lai nodrošinātu, ka sievietes līderes un cilvēktiesību aizstāves var turpināt būtiski līdzdarboties miera veidošanas centienos; pauž bažas par to, ka stigmatizācijas un diskriminācijas dēļ LGBTI personas joprojām saskaras ar grūtībām piekļūt pakalpojumiem, kas saistīti ar seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību;
19. pauž bažas par to, ka etniskās kopienas vairākos reģionos joprojām saskaras ar lielām drošības problēmām, tostarp ar vardarbību pret pamatiedzīvotāju un afrikāņu izcelsmes Kolumbijas iedzīvotāju sociālajiem līderiem, cilvēktiesību un vides aizstāvjiem un bijušajiem kaujiniekiem; norāda, ka saskaņā ar ANO Humanitāro lietu koordinācijas biroja datiem tikai Chocó departamentā vien nelikumīgo bruņoto dalībnieku izteiktie draudi ir izraisījuši 9352 cilvēku ieslodzīšanu un vēl 486 civiliedzīvotāju piespiedu pārvietošanu; pauž satraukumu par kājnieku mīnu pastāvīgo izmantošanu, kas īpaši ietekmē Emberá pamatiedzīvotājus viņu teritorijās;
20. pauž īpašas bažas par Awá pamatiedzīvotāju kopienas situāciju un vardarbīgajām darbībām, ar kurām tās locekļi saskārās Nariño departamentā — un šī situācija Covid-19 pandēmijas laikā ir kļuvusi vēl sliktāka; atgādina, ka Miera līguma etniskiem jautājumiem veltītajā nodaļā Awá cilts ir skaidri noteikta kā prioritāru tiesību kolektīvais subjekts; tādēļ aicina nostiprināt Awá cilvēku drošības sistēmas un paredzēt, ka Kolumbijas valdība veic sociālus ieguldījumus, kas ir steidzami nepieciešami Nariño Klusā okeāna piekrastei, jo īpaši pamatiedzīvotāju kopienām, un izpildīt Konstitucionālās tiesas rīkojumus 620/2017, 174/2011 un 004/2009, ņemot vērā tās atkārtoto atzinumu, ka Awá pamatiedzīvotāji ir viena no tām ciltīm, kuru izdzīvošana un fiziskā esamība ir apdraudēta;
21. aicina EĀDD un dalībvalstis kā prioritāru noteikt atbalstu, tostarp finansiālu atbalstu, darbībām, kas veicina Miera līguma īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesībai un pamatiedzīvotāju, lauku kopienu un afrikāņu izcelsmes Kolumbijas iedzīvotāju kopienu iekļaušanai; aicina Kolumbijas valdību steidzami nostiprināt savas institucionālās spējas dzimuma jautājumos un pamatiedzīvotāju, lauku kopienu un afrikāņu izcelsmes Kolumbijas iedzīvotāju kopienu iekļaušanā, tostarp saskaņā ar valsts reintegrācijas politiku apstiprinot un īstenojot īpašu aizsardzības stratēģiju tām sievietēm, kuras ir bijušās kaujinieces, paredzot to kā būtisku elementu viņu īpašo drošības risku novēršanai;
22. mudina Kolumbijas valdību pilnībā un godprātīgi sadarboties ar dažādiem ANO mehānismiem, lai uzlabotu nopietno un pastāvīgo krīzi cilvēktiesību jomā, un paātrināti īstenot ANO īpašā referenta ieteikumus, kas sniegti pēc viņa apmeklējuma šajā valstī 2019. gadā, kā arī ES un tās dalībvalstu ieteikumus saistībā ar jaunāko vispārējo regulāro pārskatu;
23. atkārtoti apliecina vēlmi sniegt visu iespējamo palīdzību, lai atbalstītu galīgā Miera līguma īstenošanu; atkārtoti aicina EĀDD un dalībvalstis šim nolūkam nodrošināt pienācīgu un pārredzamu finansējumu, tostarp izmantojot Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI), sniegt atbalstu pēckonflikta posmam, nodrošinot ex ante novērtējumus par ietekmi uz cilvēktiesībām, parlamentāro kontroli, pārskatatbildību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti; uzsver, ka vietējām kopienām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir vajadzīga tieša piekļuve šim finansējumam, lai rīkotos saskaņā ar cietušo norādītajām prioritātēm attiecībā uz patiesību, taisnīgumu un kompensācijām, kā arī jāsniedz neatkārtošanās garantijas, lai iedibinātu stabilu un ilgstošu mieru; atkārtoti aicina Komisiju nodrošināt pilnīgu Eiropas Parlamenta iesaisti Kolumbijai un miera procesam paredzēto finanšu līdzekļu izvērtēšanā;
24. mudina ES un tās dalībvalstis uzņemties vadību gaidāmajā ANO Cilvēktiesību padomes sesijā, ANO Drošības padomē un citās daudzpusējās politiskajās telpās, lai izveidotu jau sen nokavēto mehānismu uzraudzībai un ziņošanai par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un Miera līgumu; aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt starptautisko novērošanu pār Miera līguma īstenošanu un aicina atjaunināt pilnvaras īpašajam sūtnim attiecībā uz mieru Kolumbijā;
25. uzsver, ka, tā kā Miera līgums tiek īstenots jau piekto gadu, pušu dialogs politiskā un tehniskā līmenī ir būtisks, lai novērstu radušās problēmas; aicina tā līgumslēdzējas puses arī turpmāk izrādīt lielu apņēmību un kopīgi strādāt, lai nodrošinātu progresu īstenošanā; atzinīgi vērtē to Kolumbijas iedzīvotāju izturību konflikta skartajos apgabalos, kuri joprojām gaida miera solījuma izpildi;
26. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Kolumbijas Republikas valdībai un Kongresam.