Procedūra : 2021/2643(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0231/2021

Iesniegtie teksti :

B9-0231/2021

Debates :

PV 28/04/2021 - 14
CRE 28/04/2021 - 14

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0160

<Date>{26/04/2021}26.4.2021</Date>
<NoDocSe>B9-0231/2021</NoDocSe>
PDF 178kWORD 48k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par Miera līguma noslēgšanas piecu gadu atceres dienu Kolumbijā</Titre>

<DocRef>(2021/2643(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Javi López, Marek Belka</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0227/2021

B9-0231/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija Miera līguma noslēgšanas piecu gadu atceres dienu Kolumbijā

(2021/2643(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā 2016. gada 24. novembrī starp Kolumbijas Revolucionārajiem bruņotajiem spēkiem — Tautas armiju (FARC-EP) — un Kolumbijas valsts valdību noslēgto galīgo līgumu par bruņota konflikta izbeigšanu un stabila un ilgstoša miera veidošanu (“Miera līgums”),

 ņemot vērā rezolūcijas par miera procesu un cilvēktiesību stāvokli Kolumbijā, jo īpaši tā pēdējo 2016. gada 20. janvāra rezolūciju par atbalstu miera procesam Kolumbijā[1],

 ņemot vērā īpašās saiknes, kas vieno ES un Kolumbiju, sevišķi 2012. gada 26. jūnijā Briselē parakstīto daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses[2], kā arī 2015. gada 2. decembrī parakstīto nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kolumbijas Republiku un Kolumbijas par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu[3],

 ņemot vērā īpašās jurisdikcijas mieram (Jurisdicción Especial para la Paz – JEP) izveidi, ar ko nodrošināt taisnīgumu vardarbībā, masveida zvērībās un cilvēktiesību pārkāpumos cietušajiem un kas ir miera procesa pamatelements,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Josep Borrell un komisāra Janez Lenarčič 2021. gada 9. februāra kopīgo paziņojumu par Kolumbijas lēmumu piešķirt pagaidu aizsardzības statusu migrantiem no Venecuēlas,

 ņemot vērā ANO Augstās cilvēktiesību komisāres 2021. gada 10. februāra ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Kolumbijā,

 ņemot vērā ANO struktūrvienības Kolumbijā 2021. gada 26. aprīļa paziņojumu, kurā tā noraida un nosoda nesenos vardarbības aktus pret kopienām, cilvēktiesību aizstāvjiem, līderiem un bijušajiem kaujiniekiem,

 ņemot vērā runaspersonas 2021. gada 26. februāra paziņojumu par vardarbību pret cilvēktiesību aizstāvjiem,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā līgums starp Kolumbijas valdību un FARC-EP ir nozīmīgs solis ceļā uz stabila un ilgstoša miera veidošanu valstī;

B. tā kā FARC-EP ievēro nolīgumu par ieroču nolikšanu un ir kļuvusi par politisko partiju (Comunes), kura plāno pilnībā iesaistīties demokrātiskajā procesā;

C. tā kā Kolumbija 53 gadus cieta no vardarbīga konflikta, kurā bija iesaistīti dažādi paramilitāri un partizānu grupējumi, konfliktā cietuši 9 miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā 240 000 tika nogalināti, 100 000 pazuda bez vēsts un 7,7 miljoniem nācās pamest savas mājas; tā kā Kolumbijā joprojām ir plaši izplatīta vardarbība un aktīvistu un cilvēktiesību aizstāvju piespiedu pazušana, nolaupīšana un nogalināšana;

D. tā kā 2020. gada septembrī ANO Pārbaudes misija Kolumbijā apliecināja, ka visi ieroči un sprāgstvielu glabātavas ir nodotas un ANO ir padarījusi ieročus neizmantojamus, savukārt Kolumbijas valdība ir iznīcinājusi sprāgstvielas; tā kā arī kādreizējie partizāni turpina reintegrēties civilajā dzīvē un tā kā Kolumbijas tiesu un konstitucionālā sistēma pašlaik apstiprina precīzas reformas, lai nodrošinātu, ka tiek īstenotas līgumā ietvertās saistības un uz tām var balstīt valsts nākotni;

E. tā kā ANO ir ziņojusi, ka ir jādara vairāk, lai īstenotu Miera līgumu, jo atsevišķos lauku apvidos joprojām ir augsts vardarbības līmenis, tiek nogalināti cilvēktiesību aizstāvji un sociālo kustību, pirmiedzīvotāju un afrokolumbijas līderi, bijušie kaujinieki tiek no jauna iekļauti nemiernieku grupējumos un ievērojami pasliktinās cilvēktiesību situācija;

F. tā kā 2017. gadā Kolumbijas valdība uzsāka oficiālas miera sarunas ar Nacionālo atbrīvošanās armiju (ELN), kas ir pēdējā partizānu organizācija, kura aktīvi darbojās Kolumbijā pēc 2016. gada miera līguma noslēgšanas, taču 2019. gada janvārī — drīz pēc tam, kad automašīnā Bogotas policijas akadēmijā eksplodēja ELN ievietota bumba un sprādzienā gāja bojā 22 cilvēki, — prezidenta Iván Duque valdība miera sarunas pārtrauca;

G. tā kā Kolumbijas valdība ir paziņojusi, ka tā neiesaistīsies miera sarunās, kamēr ELN nepārstās veikt cilvēku nolaupīšanu, neatbrīvos ķīlniekus un neizbeigs uzbrukumus infrastruktūrai; tā kā valdība kā priekšnosacījumu miera sarunu norisei ir pieprasījusi, lai šis grupējums pasludina vienpusēju pamieru, tostarp pārtrauc cilvēku nolaupīšanu un uzbrukumus, kas vērsti pret naftas un gāzes nozari, un lai tās kaujinieki apvienojas starptautiskā uzraudzībā;

H. tā kā ELN ir paudusi gatavību pārtraukt bruņotu darbību saskaņā ar ANO atbalstīto moratoriju cīņām, lai humānās palīdzības organizācijas un sabiedrības veselības aizsardzības iestādes varētu labāk cīnīties pret jauno koronavīrusa pandēmiju;

I. tā kā 2020. gadā 53 % no visā pasaulē nogalinātajiem cilvēktiesību aizstāvjiem gāja bojā Kolumbijā: tā kā UNHCHR ir reģistrējusi 133 cilvēktiesību aizstāvju slepkavības un 795 draudu izteikšanas un uzbrukumu cilvēktiesību aizstāvjiem gadījumus; tā kā ANO pārbaudes misija Kolumbijā ir dokumentējusi 73 bijušo FARC-EP locekļu nogalināšanu, kā rezultātā kopš miera līguma parakstīšanas 2016. gada novembrī pavisam nogalināti 248 tās locekļi;

J. tā kā 2020. gadā Kolumbija bija valsts, kurā tika nogalināts lielākais vides aizstāvju skaits, proti, 64 reģistrēti slepkavības;

K. tā kā pašreizējais Miera līguma īstenošanas līmenis izgaismo valstī pastāvošo politisko un sociālo šķelšanos; tā kā aptuveni 30 % no Miera nolīguma noteikumiem ir pilnībā īstenoti, bet aptuveni 20 % īstenošana vēl nav sākta; tā kā joprojām pastāv milzīgas problēmas cilvēktiesību aizsardzības jomā;

L. tā kā ES un Kolumbija uztur ciešu politisko, ekonomisko un tirdzniecības sadarbību, kas izveidota ar 2009. gada novembrī noslēgto saprašanās memorandu un daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu starp Kolumbiju un Peru, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, kuras galīgais mērķis ir ne tikai veicināt pušu ekonomiskās un tirdzniecības attiecības, bet arī stiprināt mieru, demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu, ilgtspējīgu attīstību un palielināt šo valstu iedzīvotāju labklājību;

M. tā kā dažu gadu laikā pēc stāšanās spēkā Kolumbijas JEP sāka rīkoties, lai nepieļautu nesodāmību par smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un pārkāpumiem, kas izdarīti bruņotā konflikta laikā, un lai nodrošinātu, ka cietušie saņem kompensāciju un zaudējumu atlīdzību par šiem pārkāpumiem; tā kā tajā pašā laikā tā ir guvusi panākumus, veidojot pastāvīgu un plūstošu dialogu ar pirmiedzīvotājus pārstāvošām iestādēm; tā kā šie procesi ir vēl nozīmīgāki tāpēc, ka JEP darbojas ļoti polarizētā atmosfērā,

1. atzīst gan bijušā prezidenta Juan Manuel Santos vadītās Kolumbijas valdības, gan FARC-EP politiskos centienus, reālismu un neatlaidību savu antagonistisko nostāju tuvināšanā un tādas kompromisu telpas pakāpeniskā izveidē, kura ir ļāvusi sasniegt progresu stabila un ilgstoša miera panākšanā, un tādējādi veicinājusi vēsturiski nebijušu vienošanos, kura augstāk par visiem citiem apsvērumiem nostāda upurus un kuras prioritātes ir taisnība, taisnīgums, kaitējuma  atlīdzināšana un šāda konflikta neatkārtošanās; turklāt atzīst to svarīgo lomu, kāda šo apņemšanos īstenošanā ir cietušo apvienībām, nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskajai sabiedrībai;

2. uzsver, ka Kolumbijas Miera līgums bieži tiek minēts kā paraugs visā pasaulē, jo tas ir piemērs apņēmībai risināt jautājumus, kas savulaik izraisīja konfliktu, un galvenā uzmanība tajā pievērsta cietušo tiesībām un cieņai pret viņiem; atgādina, ka ir jāīsteno visas šī sarežģītā un inovatīvā līguma daļas, jo tās ir savā starpā saistītas un ar tām visām kopā tiek risināti konflikta pamatcēloņi;

3. uzsver, ka Kolumbija ir tuva Eiropas Savienības sabiedrotā Latīņamerikā un ka ir jāstiprina divpusējā partnerība un jāveicina spēcīgāka daudzpusēja sadarbība savstarpējo interešu jomās;

4. norāda uz progresu, kas panākts tādās jomās kā lauku attīstības programmas un bijušo kaujinieku reintegrācija;

5. atzinīgi vērtē Kolumbijas lēmumu piedāvāt pagaidu aizsardzības statusu migrantiem no Venecuēlas; uzsver, ka šim ievērojamajam solim vajadzētu palīdzēt mazināt Venecuēlas migrantu ciešanas Kolumbijā un vienlaikus nodrošināt iespējas sniegt labāku palīdzību, tostarp piedāvāt vakcīnas pret Covid-19, kā arī aizsardzību un ilgtspējīgus risinājumus;

6. pauž gandarījumu par visām darbībām, ko JEP jau ir veikušas, lai veidotu nākotni, kuras pamatā būtu miera veidošana, un aicina JEP turpināt savus nozīmīgos centienus, neraugoties uz daudzajām grūtībām;

7. pauž bažas par kavēšanos ar tiesību aktu īstenošanu un to izmaiņu pieņemšanu tiesu iestādēs, par kurām jau ir panākta vienošanās, tostarp attiecībā uz Miera līgumu un Īpašo jurisdikciju mieram;

8. noraida un kategoriski nosoda vardarbību, kas vērsta pret kopienām, cilvēktiesību aizstāvjiem, sociālo kustību un kopienu līderiem un bijušajiem FARC-EP kaujiniekiem un to, ka pēdējo nedēļu laikā situācija ir pasliktinājusies;

9. aicina ELN izbeigt konfliktus un pārkāpumus un stingri, izlēmīgi un bez turpmākas kavēšanās apņemties panākt, ka Kolumbijā valda miers; mudina ELN sākt vienlaicīgas sarunas ar Kolumbijas valdību un organizēt tās ap tiem pašiem jautājumiem, ap kuriem tika organizētas sarunas ar FARC-EP;

10. atzinīgi vērtē ANO ieteikumu veicināt strukturālas pārmaiņas, kas palīdzētu uzlabot Miera līguma īstenošanu un situāciju cilvēktiesību jomā;

11. atzinīgi vērtē ieteikumus, kuros aicināts panākt spēcīgāku integrētu valsts pārvaldes klātbūtni teritorijās, Valsts drošības garantiju komisijai pieņemt sabiedrisko politiku, lai likvidētu noziedzīgas organizācijas, un aizsargāt darbu, ko veic Visaptverošā Patiesības, tiesiskuma, atlīdzināšanas un neatkārtošanas sistēma (SIVJRNR);

12. atkārtoti pauž vēlmi sniegt palīdzību, lai atbalstītu Miera līguma īstenošanu, kam jāiet roku rokā ar centieniem apkarot nevienlīdzību un nabadzību; uzskata, ka īpaša palīdzība ir jāsniedz grupām, kas nesamērīgi cietušas no konflikta, piemēram, afrokolumbiešiem un pirmiedzīvotāju kopienām;

13. pauž bažas par Covid-19 pandēmijas sekām un tās tiešo negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām, Miera līguma īstenošanai piešķirto budžetu un darba programmas un grafiku ievērošanu;

14. norāda, ka konflikts ir saasinājies valsts lauku apvidos, kur ir pieaugusi vardarbība un krimināli un nevalstiski bruņoti grupējumi ir pārņēmuši kontroli pār teritorijām un sabiedrību, postoši ietekmējot mazo lauku saimniecību un pirmiedzīvotāju un afrikāņu pēcteču kopienas; norāda, ka ir ziņas par vairākiem piespiedu pārvietošanas, piespiedu vervēšanas, seksuālas vardarbības pret bērniem un sievietēm, slaktiņu, spīdzināšanas un citu nežēlīgu noziegumu gadījumiem;

15. ar īpašām bažām raugās uz problēmām Kaukas departamentā, kur cilvēktiesību un drošības situācijas pasliktināšanās ir acīmredzama — notiek iedzīvotāju piespiedu pārvietošana, uzbrukumi etniskajām kopienām un iestādēm un tiek izdarīts spiediens uz publiskās pārvaldes iestādēm;

16. norāda, ka šie vardarbīgie notikumi, kas smagi skar cilvēkus un kopienas, notiek teritorijās, kurās darbojas nelikumīgi bruņoti grupējumi un noziedzīgas organizācijas, kurās ir ēnu ekonomika, nemiernieku grupējumi vervē nepilngadīgos un valsts pārvaldes klātbūtne nav īpaši jūtama;

17. atgādina, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai visās teritorijās būtu pilnībā pārstāvētas valsts iestādes, tostarp juridiskās personas, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu un aizsardzību;

18. atkārtoti pauž solidaritāti ar visiem cietušajiem un atkārtoti pauž savu nodomu turpināt palīdzēt pārvarēt konfliktu un veicināt miera nostiprināšanu kopienām, etniskās kopienas pārstāvošām iestādēm un valsts struktūrām, kas risina šīs kopīgās problēmas;

19. atzīst to, cik svarīgas ir tiesības uz miermīlīgām demonstrācijām un sociālie protesti, kas ir veids, kā garantēt demokrātiskas un iekļaujošas sabiedrības veidošanu; aicina īstenot protokolus par sociālajiem protestiem un citus mehānismus, kas ir saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, lai šīs tiesības tiktu aizsargātas;

20. pauž nedalītu atbalstu SIVJRNR;

21. aicina ES un tās dalībvalstis iesaistīties starptautiskā Miera līguma īstenošanas novērošanā un prasa pagarināt īpašā sūtņa mieram Kolumbijā pilnvaras;

22. pauž bažas par pamattiesību apspiešanu un represijam pret cilvēktiesību aizstāvjiem, juristiem, protestētājiem, žurnālistiem, blogeriem, arodbiedrību pārstāvjiem, studentiem, bērniem, sieviešu tiesību aktīvistiem, LGBTI, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, politiskajiem oponentiem un minoritātēm; aicina Kolumbijas valdību parādīt, ka ir panākts progress, izmeklējot uzbrukumus cilvēktiesību aizstāvjiem, sociālo kustību līderiem un bijušajiem kaujiniekiem;

23. aicina Kolumbijas valdību panākt progresu, īstenojot visus Miera līguma aspektus, tostarp politiku visaptverošai lauku reformai un nelegālo kultūraugu aizstāšanai ar citiem, rādīt progresu jauno paramilitāro grupējumu izjaukšanā un nodrošināt savu finansiālo dzīvotspēju, tādējādi demonstrējot politisku apņemšanos panākt mieru, kas ļautu arī izvairīties no negatīvām runām; turklāt mudina Kolumbijas valdību atbalstīt SIVJRNR centienus, nodrošinot, ka joprojām uzmanības centrā paliek cietušie;

24. mudina Kolumbijas iestādes rīkoties, lai nepieļautu jaunas masu slepkavības, tostarp īstenojot Miera līgumā iekļautās attīstības programmas, piemēram, Teritoriāli orientētus attīstības plānus (PDET) un Valsts programmu nelikumīgo kultūraugu aizstāšanai (PNIS), turklāt prioritāte būtu jāpiešķir valsts civilo iestāžu klātbūtnes, nevis militarizācijas palielināšanai reģionos;

25. mudina Kolumbijas valsti garantēt visu sociālo un politisko līderu, sociālo kustību aktīvistu un vides un lauku kopienu aizstāvju aizsardzību un drošību;

26. atkārto ANO ģenerālsekretāra António Guterres aicinājumu nekavējoties pārtraukt bruņotos uzbrukumus, lai valsts varētu turpināt centienus atgūties no Covid-19; mudina Kolumbijas iestādes nostiprināt pasākumus, lai efektīvi aizsargātu visu konflikta un vardarbības skarto teritoriju iedzīvotāju dzīvību un tiesības;

27. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, pašreizējai Padomes rotējošajai prezidentūrai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas un Latīņamerikas parlamentārajai asamblejai un Kolumbijas valdībai un Kongresam.

 

[1] OV C 11, 12.1.2018., 79. lpp.

[2] OV L 354, 21.12.2012., 3. lpp.

[3] OV L 333, 19.12.2015., 3. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 28. aprīlisJuridisks paziņojums - Privātuma politika