Rezolūcijas priekšlikums - B9-0232/2021Rezolūcijas priekšlikums
B9-0232/2021

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Kolumbijas miera līguma piekto gadadienu

26.4.2021 - (2021/2643(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu,

Anna Fotyga, Charlie Weimers, Jadwiga Wiśniewska, Adam Bielan, Carlo Fidanza, Hermann Tertsch, Assita Kanko, Veronika Vrecionová
ECR grupas vārdā

Procedūra : 2021/2643(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B9-0232/2021
Iesniegtie teksti :
B9-0232/2021
Pieņemtie teksti :

B9‑0232/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kolumbijas miera līguma piekto gadadienu

(2021/2643(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā 2016. gada 20. janvāra rezolūciju par miera procesa veicināšanu Kolumbijā[1],

 ņemot vērā 2016. gada 24. novembra galīgo vienošanos par bruņotā konflikta izbeigšanu un stabila un ilglaicīga miera veidošanu, kas noslēgta starp Kolumbijas valdību un organizāciju "Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki" (FARC),

 ņemot vērā Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Andu Kopienu,

 ņemot vērā 2016. un 2020. gada ASV Valsts departamenta Narkotiku kontroles un tiesībaizsardzības starptautisko jautājumu biroja Starptautiskās narkotiku kontroles stratēģijas ziņojuma sadaļu "Narkotiku un ķīmisko vielu kontrole",

 ņemot vērā paziņojumu, ko Kolumbijas ārlietu ministre Claudia Blum 2021. gada 14. aprīlī nosūtīja ANO ģenerālsekretāram un ANO Drošības padomes priekšsēdētājam par situāciju pie robežas, kas radusies tādēļ, ka Venecuēla sniedz atbalstu organizētajiem un bruņotajiem narkoteroristu grupējumiem,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 28. aprīļa paziņojumu par Kolumbijas miera līguma piekto gadadienu,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā 2016. gada novembrī pēc daudziem neveiksmīgiem mēģinājumiem partizānu grupējums "Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki" (FARC) un Kolumbijas valdība parakstīja otro pārskatīto miera līgumu, izbeidzot vairāk nekā piecas desmitgades ilgušo vardarbīgo konfliktu un Latīņamerikas ilgāko bruņoto konfliktu, kurā gāja bojā vairāk nekā 220 000 cilvēku;

B. tā kā Apvienoto Nāciju Organizācija piekrita uzraudzīt miera līguma īstenošanu un FARC partizānu atbruņošanos;

C. tā kā organizācija FARC ir kļuvusi par politisko partiju un 2018. gada martā piedalījās parlamenta vēlēšanās, kurās tā neieguva nevienu vietu, kas liecina par sabiedrības atbalsta trūkumu;

D. tā kā situācija Kolumbijā pēdējā laikā atkal ir kļuvusi nestabilāka — iemesls ir ne tikai radušies šķēršļi miera procesā, bet arī Venecuēlas bēgļu krīze, kuras dēļ Kolumbijā pašreiz dzīvo vairāk nekā 1,8 miljoni bēgļu no Venecuēlas, kuriem piedāvāts pagaidu aizsardzības statuss, kā arī Covid-19 pandēmijas ietekme;

E. tā kā FARC ir sistemātiski pārkāpusi miera līgumu —

  • organizācija nav pilnībā atzinusi savu atbildību par smagiem noziegumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp nāvessodiem bez tiesas sprieduma, cilvēku nolaupīšanu, seksuāliem noziegumiem, piespiedu abortiem, netradicionālu ieroču un saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām aizliegtu ieroču izmantošanu;
  • organizācija nav pilnībā izpildījusi savu pienākumu nodot nelegālās preces, kas iegūtas vairākās desmitgadēs, un no tās krājumos esošajām precēm, kuru vērtība, kā tiek ziņots, ir 236 miljoni EUR, organizācija līdz noteiktajam termiņam 2020. gada 31. decembrī bija nodevusi preces tikai aptuveni 1 miljona EUR vērtībā;
  • organizācija ir pārkāpusi savu apņemšanos par demobilizāciju un miera procesā turpina piedalīties tikai 85 % no 13 202 demobilizētajiem FARC dalībniekiem;
  • F. tā kā FARC disidenti, ko vada bijušie partizānu sarunu vedēji, nesen ir izteikuši vēlmi Venecuēlas diktatoram Nicolás Maduro saņemt militāru atbalstu, un FARC ir vairāk nekā 2500 kareivji un vienības divdesmit no valsts 32 departamentiem, tā kontrolē narkotiku tirdzniecību un 93,5 % no kokas krūmu ražas un ir atbildīga par vismaz 14 % gadījumu, kad Kolumbijā nogalināti sociālo kustību līderi;

    G. tā kā RCN medijos nesen publicētā video tā dēvēto FARC disidentu 28. fronte, kas veic darbību Araukas, Kasanares un Bojasas departamentos, paziņoja par beznosacījumu atbalstu Venecuēlas diktatoram Nicolás Maduro, dižojoties ar savām terorisma izpausmēm, un pauda apņemšanos vērsties pret imperiālismu;

    H. tā kā Kolumbijas valdība ar ārlietu ministres Claudia Blum starpniecību sniedza paziņojumu ANO ģenerālsekretāram, nosodot nopietno situāciju pie robežām, ko rada Venecuēlas nelikumīgā režīma atbalsts organizētiem un bruņotiem narkoteroristu grupējumiem;

    I. tā kā Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts (IISS), analizējot dokumentus, kas tika izgūti no FARC bijušā vadītāja Raúl Reyes datora, atklāja, ka Hugo Chávez vadītais Venecuēlas režīms 2007. gadā ziedoja FARC 300 miljonus USD;

    J. tā kā FARC ir ieguvusi ieročus, pateicoties Krievijas un Ķīnas piegādēm, un ar Krievijas bruņoto spēku un Krievijas algotņu palīdzību, kas nosūtīti, lai nodrošinātu apmācību un sniegtu atbalstu un tehnoloģijas, cenšas pierobežā izveidot hibrīdarmiju;

    K. tā kā FARC 10. un 28. fronte kontrolē narkotiku tirdzniecības maršrutus pie robežas ar Venecuēlu; tā kā Cartel de los Soles ir korumpēta struktūra, kas iesaistīta narkotiku tirdzniecībā un Nicolás Maduro režīma valdības plānu īstenošanā, un liela daļa armijas ģenerāļu ir tās dalībnieki;

    L. tā kā FARC jau vairākas desmitgades veido attiecības ar valdībām, režīmiem un stratēģiskajiem spēkiem Venecuēlā, Ekvadorā, Bolīvijā un Peru;

    M. tā kā ASV Valsts departamenta Narkotiku kontroles un tiesībaizsardzības starptautisko jautājumu birojs 2020. gada Starptautiskās narkotiku kontroles stratēģijas ziņojuma sadaļā "Narkotiku un ķīmisko vielu kontrole" ir noteicis, ka nelegālās narkotikas, kas 2019. gadā tika tranzītā izvestas cauri Venecuēlai, lielākoties nonāca Karību jūras reģiona valstīs, Centrālamerikā, ASV, Rietumāfrikā un Eiropā un ka Kolumbijas narkotiku tirdzniecības organizācijas, tostarp FARC disidentu frakcija, ELN un citi noziedzīgie grupējumi veicina nelegālo narkotiku tranzītu cauri Venecuēlai;

    N. tā kā ANO Valsts kases departaments ir noteicis sankcijas vismaz 22 personām, tostarp Nicolás Maduro režīma bijušajām un pašreizējām amatpersonām, no kurām dažas ir ģenerālis Hugo Carvajal, ģenerāļi Henry Rangel Silva un Ramón Rodríguez Chacín, ģenerālmajors Cliver Alcalá Cordones, bijušais viceprezidents Tareck El Aissami un marionete Samarak López, kā arī Pedro Luís Martín un divi viņa sabiedrotie; tā kā Nicolás Maduro režīms nav vērsies nedz pret šīm personām, nedz arī citām valdības un militārajām amatpersonām, par kurām ir zināms, ka tās ir saistītas ar FARC;

    O. tā kā Ekvadora un Bolīvija joprojām ir svarīgas tranzītvalstis narkotiku pārvadājumiem, kuros iesaistītas starptautiskas noziedzīgas organizācijas, piemēram, Meksikas kartelis Los Zetas, kā arī Sinaloa un Golfo karteļi; tā kā FARC arvien biežāk izmanto privātās lidmašīnas un slepenus skrejceļus, lai veiktu naudas pārvadājumus uz Ekvadoru un kokaīna pārvadājumus uz Meksiku un Centrālameriku;

    P. tā kā konstatēts, ka, veicot daudzas narkotiku tirdzniecības operācijas, lidmašīnas bez atļaujas ir nolaidušās Mariscal Sucre lidostā Kito; tā kā šo lidmašīnu apkalpošanai tika izmantots prezidenta angārs, un tas liecina par iestāžu un Rafael Correa valdības pastāvīgu iesaisti narkotiku tirdzniecībā; tā kā šīs lidmašīnas izmanto arī Chimoré lidostu Čaparē, Kočabambas departamentā Bolīvijā;

    Q. tā kā saskaņā ar ASV Valsts departamenta sniegto informāciju FARC disidentu narkotiku tirdzniecības organizācija "Frente Oliver Sinisterra" 2018. gadā veica uzbrukumus pie Ekvadoras ziemeļu robežas ar Kolumbiju; tā kā Rafael Correa pilnvaru termiņa laikā FARC pastāvīgi veica tranzītu un darbības Ekvadorā;

    R. tā kā šis tīkls, ko veido narkotiku kontrabandisti, FARC un vairāki politiskie režīmi, ir daudzpusējs apdraudējums, kas rada jaunas problēmas puslodē un apdraud mieru;

    S. tā kā īpašā jurisdikcija mieram (JEP) ir iesaistīta pārkāpumos, kas nav pieļaujami nevienai pārejas perioda tiesiskuma iestādei, un tiek apšaubīta tās politizācijas dēļ, tostarp saistībā ar to, ka vairāki tās miertiesneši apsūdzēti par FARC aizstāvību pagātnē, par manipulēšanu ar pierādījumiem un attiecībām ar tādām politiskajām partijām kā "Fuerza Alternativa Revolucionaria del Común" (FARC), kas ideoloģiski ir saistīta ar FARC un ko dibinājuši bijušie FARC partizāni, kurus JEP būtu jāsauc pie atbildības;

    T. tā kā JEP tika izveidota pirms trīs gadiem, taču līdz šim neviens FARC dalībnieks nav saukts pie atbildības par savām darbībām, un tā kā FARC dalībnieki tiek amnestēti un valsts aģenti, kuri nav notiesāti, ir spiesti palikt preventīvā arestā;

    U. tā kā septiņās liela mēroga lietās, ko uzsākusi JEP, netiek aizsargātas cietušo tiesības, tiek ignorēti būtiski notikumi, piemēram, FARC veikta ciemu ieņemšana un spridzināšana, seksuālie noziegumi un piespiedu aborti, piespiedu pārvietošana, kā arī netiek veikta FARC finansējuma avotu meklēšana; tā kā JEP narkotiku tirdzniecību pielīdzina politiskiem noziegumiem un tādējādi ar FARC nesaistīti narkotiku kontrabandisti ir varējuši nopirkt nesodāmību;

    V. tā kā FARC darbībās cietušo skaits ir vairāki miljoni, taču JEP ir atzinusi tikai aptuveni 300 000 no viņiem; tā kā, lai JEP atzītu upurus, viņi ir spiesti atkārtoti apstiprināt savu cietušā statusu, lai gan viņus par cietušajiem jau ir atzinušas citas iestādes un jurisdikcijas Kolumbijā;

    W. tā kā JEP nolaidīgi ir devusi brīvību bijušajam FARC partizānu kaujinieku komandierim un miera līguma sarunu grupas dalībniekam Jesús Santrich, kurš apsūdzēts par narkotiku tirdzniecību pēc miera līguma parakstīšanas, neskatoties uz to, ka DEA un Kolumbijas prokuratūra iesniedza divpadsmit audio ierakstus, kas pierādīja pēc 2016. gada 1. decembra izdarītos noziedzīgos nodarījumus; tā kā šā lēmuma dēļ nebija iespējama viņa izdošana ASV un atviegloja viņa bēgšanu; tā kā izlūkošanas avoti liecina, ka kopš tā laika Jesús Santrich vada FARC disidentus no Venecuēlas teritorijas;

    X. tā kā ES Trasta fonds Kolumbijai ir mobilizējis 128 miljonus EUR no ES budžeta un 21 dalībvalsts, Čīles un Apvienotās Karalistes līdzekļus; tā kā tā piektā stratēģiska komiteja 2021. gada 22. janvārī noteica fonda turpmākos stratēģiskos virzienus,

    1. uzsver Kolumbijas valdības apņemšanos īstenot galīgo vienošanos, it īpaši ņemot vērā jaunās problēmas, ko rada arvien pieaugošās migrantu plūsmas no Venecuēlas, kā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz veselības aprūpes un sociālo jomu un ekonomiku;

    2. atzinīgi vērtē Kolumbijas progresu līguma īstenošanā, jo īpaši lauku attīstības jomā, uzsverot reģionālo attīstības plānu (PDET) būtisko nozīmi 170 pašvaldībās, kas visvairāk cietušas no nolaidības, nabadzības un vardarbības, kā arī uzteic privātā sektora iesaisti programmā "Darbs nodokļu jomā";

    3. tomēr apšauba miera līguma dzīvotspēju, jo viena no iesaistītajām pusēm nevēlas pildīt nevienu no uzņemtajām saistībām, un tādēļ aicina puses apņemties pilnībā īstenot miera līgumu;

    4. uzskata, ka būtiskas prioritātes ir novērst JEP trūkumus un sniegt kompensāciju bruņotajā konfliktā cietušajiem;

    5. aicina Komisiju īstenot saskaņotu sadarbību ar citiem līdzekļu devējiem un ES Trasta fonda Kolumbijai darbībā arī turpmāk piešķirt prioritāti lauku apvidiem, kas nesamērīgi cietuši no konflikta;

    6. atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Kolumbijas iestādēm to centienos panākt tiesību aizsardzību un kārtību Kolumbijas teritorijā;

    7. apliecina solidaritāti ar Kolumbiju, vēršoties pret tās robežu pastāvīgiem pārkāpumiem, ko veic no Venecuēlas vadīti narkoteroristu grupējumi, kā arī apliecina solidaritāti prezidenta Iván Duque Márquez valdībai, pret kuru vērsti Venecuēlas režīma draudi;

    8. pilnībā atbalsta pasākumus cīņā pret narkotiku tirdzniecību, kas ir visu teroristu un noziedznieku tīklu finansējuma galvenais avots, kā arī atbalsta fumigācijas lidojumu atjaunošanu, lai izskaustu narkotisko vielu nelikumīgu audzēšanu, ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību;

    9.  atzinīgi vērtē prezidenta Iván Duque Márquez veiktos pasākumus, lai Kolumbijā integrētu gandrīz divus miljonus imigrantu no Venecuēlas, kuri izceļojuši no valsts, bēgot no represijām, bada, vardarbības un terora, ko īsteno Nicolás Maduro režīms;

    10. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Kolumbijas valdībai.

     

    Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 28. aprīlis
    Juridisks paziņojums - Privātuma politika