Procedūra : 2021/2642(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0252/2021

Iesniegtie teksti :

B9-0252/2021

Debates :

PV 28/04/2021 - 10
CRE 28/04/2021 - 10

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0159

<Date>{26/04/2021}26.4.2021</Date>
<NoDocSe>B9-0252/2021</NoDocSe>
PDF 200kWORD 49k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu,</TitreRecueil>


<Titre>par Krieviju, Alekseja Navaļnija lietu, militāro spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežas un Krievijas īstenotiem uzbrukumiem Čehijā</Titre>

<DocRef>(2021/2642(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Anna Fotyga, Alexandr Vondra, Ryszard Antoni Legutko, Jan Zahradil, Jadwiga Wiśniewska, Roberts Zīle, Veronika Vrecionová, Adam Bielan, Ruža Tomašić, Eugen Jurzyca, Dace Melbārde, Evžen Tošenovský, Hermann Tertsch, Elżbieta Rafalska, Bogdan Rzońca, Witold Jan Waszczykowski, Ryszard Czarnecki</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0236/2021

B9-0252/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krieviju, Alekseja Navaļnija lietu, militāro spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežas un Krievijas īstenotiem uzbrukumiem Čehijā

(2021/2642(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;

 ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (UDHR), kurai pievienojusies arī Krievijas Federācija;

 ņemot vērā 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvenciju par civilpersonu aizsardzību kara laikā,

 ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 27. marta rezolūciju Nr. 68/262 “Ukrainas teritoriālā integritāte”, ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 19. decembra rezolūciju Nr. 71/205, 2017. gada 19. decembra rezolūciju Nr. 72/190, 2018. gada 22. decembra rezolūciju Nr. 73/263, 2019. gada 18. decembra rezolūciju Nr. 74/168 un 2020. gada 16. decembra rezolūciju Nr. 75/192 “Cilvēktiesību stāvoklis Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā (Ukraina)”, un ANO Ģenerālās asamblejas 2019. gada 9. decembra rezolūciju Nr. 74/17 un 2020. gada 7. decembra rezolūciju Nr. 75/29 “Militarizācijas problēma Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā (Ukraina), kā arī atsevišķās Melnās jūras un Azovas jūras teritorijās”,

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktu,

 ņemot vērā ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), kurai pievienojusies arī Krievijas Federācija;

 ņemot vērā 2014. gada 5. septembrī parakstīto Protokolu par trīspusējās kontaktgrupas apspriežu rezultātiem (Minskas protokols) un Minskā 2015. gada 12. februārī pieņemto un parakstīto Minskas vienošanos īstenošanas pasākumu kopumu,

 ņemot vērā Padomes 2014. gada 17. marta Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība[1],

 ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, un jo īpaši tā II sadaļu par politisko dialogu un konverģenci ārējās un drošības politikas jomā[2],

 ņemot vērā G7 ārlietu ministru sanāksmes 2021. gada 18. marta paziņojumu,

 ņemot vērā Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (Ķīmisko ieroču konvencija),

 ņemot vērā 1994. gada 5. decembra Budapeštas memorandu par drošības garantijām attiecībā uz Baltkrievijas, Kazahstānas un Ukrainas pievienošanos Kodolieroču neizplatīšanas līgumam,

 ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 6. aprīļa kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Kopīgs regulējums hibrīddraudu apkarošanai — Eiropas Savienības reakcija” (JOIN(2016)0018),

 ņemot vērā Krievijas Federācijas Konstitūciju un jo īpaši tās 2. nodaļu par cilvēka un pilsoņa tiesībām un brīvībām,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu,

 ņemot vērā Ukrainas 2021. gada 29. marta ierosinājumu atjaunot pilnīgu pamieru Austrumukrainā un projektu kopīgajam rīcības plānam par Minskas vienošanos īstenošanu,

 ņemot vērā Ukrainas priekšlikumu trīspusējā kontaktgrupā (TCG) no 2021. gada 1. aprīļa atgriezties pie pilnīga pamiera,

 ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 18. aprīļa ES vārdā sniegto paziņojumu par Alekseja Navaļnija veselības stāvokļa pasliktināšanos,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Krievijas pastiprinātā militārā klātbūtne pie Ukrainas robežām un okupētajās teritorijās, militārās mācības, piemēram, “ZAPAD-2021”, un ievērojamā vairāk nekā 100 000 karavīru lielo Krievijas spēku novietošana priekšējās pozīcijās liecina par Putina politikā vērojamo arvien naidīgāko attieksmi pret Ukrainu un tās kaimiņvalstīm; tā kā kopš pamiera ieviešanas 2020. gada jūlijā gan Doņeckas, gan Luhanskas reģionā ir reģistrēti vairāk nekā 15 000 pamiera pārkāpumu, no kuriem lielākā daļa ir notikuši dažos pēdējos mēnešos;

B. tā kā Krievijas Federācija ir paziņojusi, ka no 2021. gada 24. aprīļa līdz 31. oktobrim karakuģiem un komerckuģiem, kas šķērso Melnās jūras daļu Kerčas šauruma virzienā, tiek apturētas tiesības uz miermīlīgu caurbraukšanu, tādējādi pārkāpjot kuģošanas brīvību, ko garantē ANO Jūras tiesību konvencija, kurai Krievija ir pievienojusies; tā kā attiecīgie apgabali atrodas Ukrainas teritoriālajos ūdeņos ap Krimas Autonomās Republikas pagaidu okupēto teritoriju un Sevastopoles pilsētu;

C. tā kā Krievijas atteikšanās sniegt būtisku informāciju par tās plašo militāro spēku koncentrēšanos pie robežas ar Ukrainu un uz laiku okupētajās teritorijās ir vēl viens starptautisko tiesību pārkāpums un jo īpaši Krievijas saistību pārkāpums saskaņā ar 2011. gada Vīnes dokumentu par uzticības un drošības veicināšanas pasākumiem;

D. tā kā 2021. gada 18. aprīlī Čehijas iestādes paziņoja, ka 2014. gadā Krievijas Federācija nosūtīja aktīvā dienestā izlūkdienesta GRU 29155. vienības darbiniekus, kas veica militāru sabotāžas operāciju pret munīcijas glabātavu Vrbetičē, nogalinot divus Čehijas pilsoņus;

E. tā kā Krievijas izlūkdienesta GRU sarīkotais sprādziens un darbība Čehijas Republikā ir nepieņemams Čehijas Republikas suverenitātes un valsts drošības un starptautisko tiesību pārkāpums;

F. tā kā Čehijas iestādes apstiprināja, ka vainīgie bija tie paši divi Krievijas izlūkdienesta darbinieki, kurus Apvienotās Karalistes iestādes joprojām meklēja saistībā ar uzbrukumu, kas 2018. gadā Solsberijā tika veikts ar militārajām vajadzībām paredzētu neiroparalītisko vielu “Novičok”;

G. tā kā 17. aprīlī Čehijas Republika izraidīja 18 Krievijas izlūkdienesta amatpersonas, kuras strādāja Krievijas vēstniecībā Prāgā un kurām tādējādi bija diplomātiskā imunitāte, savukārt Krievija, reaģējot uz to, izraidīja 20 Čehijas diplomātus; tā kā Slovākija, Lietuva, Latvija un Igaunija, solidarizējoties ar Čehiju, arī izraidīja Krievijas diplomātus; tā kā dažas dienas pirms tam, solidarizējoties ar ASV, Krievijas diplomātus izraidīja Polija;

H. tā kā Krievijas opozīcijas politiķim Aleksejam Navaļnijam, kas tika aizturēts pēc atgriešanās Maskavā 2021. gada 17. janvārī, ir nopietni pasliktinājies veselības stāvoklis un ir apdraudēta viņa dzīvība; tā kā viņam netika sniegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un tādēļ viņš uz trim nedēļām pieteica bada streiku; tā kā pagājušajā nedēļā tika aizturēti gandrīz 2000 A. Navaļnija atbalstītāju valsts mēroga protestos, kuru mērķis bija izdarīt spiedienu uz amatpersonām, lai viņš varētu saņemt pienācīgu medicīnisko aprūpi;

I. tā kā politiskā vadība Krievijā, reaģējot uz sabiedrības atbalsta zaudēšanu pirms gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, nolēma pastiprināt represīvo un autoritāro politiku pret saviem pilsoņiem, pilsonisko sabiedrību, politisko opozīciju un plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem, kuri bieži tiek pakļauti vajāšanai, novērošanai, fiziskiem uzbrukumiem, draudiem, pārbaudēm un kratīšanai birojos un mājās, neslavas celšanas un nomelnošanas kampaņām, tiesu iestāžu rīkotai vajāšanai, patvaļīgai aizturēšanai un sliktai attieksmei, kā arī viņu tiesību uz vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvības pārkāpumiem;

J. tā kā 2020. gadā organizācijas “Transparency International” korupcijas uztveres indeksā Krievija 180 valstu vidū ierindojās 129. vietā, ieņemot zemāko vietu Eiropā; tā kā pretkorupcijas aktīvisti, piemēram, jau mirušais Sergejs Magņickis un A. Navaļnija vadītais Korupcijas apkarošanas fonds (FBK), veicot izmeklēšanu par augstāko varas ešalonu, tostarp Vladimira Putina, neizskaidrojamo gadu gaitā uzkrāto bagātību, ir nodevuši atklātībai daļu no informācijas par kleptokrātiskajām saiknēm starp oligarhiem, drošības dienestu darbiniekiem un amatpersonām, kas saistītas ar Kremli; tā kā Maskavas prokuratūra cenšas panākt to, ka FBK un vēl divas ar A. Navaļniju saistītas organizācijas — Pilsoņu tiesību aizsardzības fonds un A. Navaļnija reģionālā mītne — tiek atzītas par ekstrēmistu organizācijām, un tas nozīmētu, ka to darbinieki varētu tikt arestēti un viņiem varētu piespriest cietumsodu no sešiem līdz desmit gadiem;

K. tā kā A. Navaļnija saindēšana ir pret V. Putina oponentiem vērstas rīcības modelis, kura dēļ ir cietuši vai gājuši bojā vairāki vadošie opozīcijas pārstāvji, žurnālisti, aktīvisti un ārvalstu līderi — Boriss Ņemcovs, Anna Poļitkovska, Sergejs Protazanovs, Natālija Estemirova, Aleksandrs Ļitviņenko, Viktors Juščenko, Sergejs Skripaļs un citi;

L. tā kā Rietumu demokrātisko valstu reakcija uz šīm slepkavībām un citām Krievijas Federācijas īstenotām agresīvām darbībām nav bijusi pietiekama, lai atturētu Kremli no naidīgas un represīvas politikas īstenošanas;

M. tā kā cauruļvada “Nord Stream 1” būvniecība, kas tika pabeigta 2012. gadā, bija viens no faktoriem, kas Krievijas Federācijai deva iespēju īstenot agresīvu politiku attiecībā uz Ukrainu, un pašlaik notiekošā cauruļvada “Nord Stream 2” būvniecība vēl vairāk apdraud Ukrainas drošību, kā arī ES iekšējo tirgu, jo tā neatbilst ne ES enerģētikas politikai, ne Eiropas stratēģiskajām interesēm, un tādēļ ir jāaptur,

1. viennozīmīgi nosoda Krievijas veikto nelikumīgo Krimas okupāciju un aneksiju un dažu Doņeckas un Luhanskas reģionu daļu de factookupāciju un aicina ES pastiprināt sankcijas un iesaldēt diplomātiskās attiecības, kamēr Krievija nav izpildījusi savas starptautiskās saistības; atbalsta Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Ukrainas iniciatīvu izveidot starptautisku Krimas platformu, kas kalpotu kā starptautisks formāts sarunām par Krimas pussalas deokupāciju, un prasa ES vadībai sniegt visu nepieciešamo atbalstu šiem centieniem;

2. mudina Krieviju ievērot savu pienākumu saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju un garantēt kuģošanas brīvību un tranzīta pārvietošanos cauri starptautiskajam jūras šaurumam uz Azovas jūras ostām; aicina ES ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un citiem starptautiskiem partneriem ieviest pastāvīgu uzraudzību attiecībā uz visu kuģu pārvietošanos caur Kerčas šaurumu;

3. prasa Krievijai nekavējoties izbeigt visu militāro spēku koncentrēšanu, provokācijas vai graujošas darbības pret Ukrainu un pārtraukt jebkādus turpmākus šādus plānus; atkārtoti norāda, ka Krievijas militāro spēku stiprināšana apdraud Eiropas drošību; uzsver, ka Eiropas valstīm būtu jāpalielina militārais atbalsts Ukrainai; šajā sakarībā aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) pēc iespējas drīzāk apmeklēt Ukrainu, tostarp tās austrumu daļu, lai uzraudzītu situāciju uz vietas;

4. uzsver, ka Stratēģiskajā kompasā būtu pienācīgi jāatspoguļo arī Austrumu partnerības valstu drošības dimensija, jo ES drošības vidi un noturību nevar panākt bez visu Austrumu partnerības valstu ilgtermiņa drošības noturības;

5. atbalsta Ukrainas eiroatlantiskos centienus un atkārtoti pauž savu nostāju attiecībā uz to, ka tikai Ukrainas tauta var pati izlemt savu nākotni; uzskata, ka gaidāmais NATO samits ir nozīmīga iespēja dot ieguldījumu Ukrainas militārās noturības stiprināšanā, un aicina NATO dalībvalstis piešķirt Ukrainai un Gruzijai dalības rīcības plānu, kas ir tikai viens stratēģisks priekšnoteikums transatlantiskās kopienas turpmākai drošības stabilitātei;

6. stingri nosoda Krievijas asimetrisko militāro sabotāžu pret Vrbetičes munīcijas noliktavu Čehijas Republikā un mudina dalībvalstis koordinēt diplomātisko rīcību attiecībā uz sankcijām un Krievijas diplomātu izraidīšanu; turklāt aicina PV/AP un Eiropadomi paplašināt ES sankcijas, iesaldējot līdzekļus un nosakot ceļošanas aizliegumu diplomātiem un Krievijas aģentiem, kas strādā diplomātiskās imunitātes aizsegā; uzskata, ka Krievijas sabotāža Vrbetičē ir uzbrukums ES un NATO kopumā;

7. stingri nosoda A. Navaļnija saindēšanu un patvaļīgo aizturēšanu un prasa viņu nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot; mudina Padomi pieņemt ierobežojošus pasākumus pret tiem, kas ir atbildīgi par A. Navaļnija patvaļīgu aizturēšanu un apcietināšanu, kā arī pret tiem, kas ir atbildīgi par ķīmisko ieroču izplatīšanu un izmantošanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības koordinēto sankciju politiku;

8. aicina starptautisko sabiedrību pienācīgi izmeklēt nesen atklātībā nonākušo informāciju par diviem gandrīz nāvējošiem saslimšanas gadījumiem, kuros 2015. un 2017. gadā cieta opozīcijas aktīvists Vladimirs Kara-Murza, ceļojot pa Krieviju, un kurus saskaņā ar atklātībā nonākušajiem dokumentiem un neatkarīgu izmeklēšanu izraisīja tīša saindēšana;

9. mudina Krievijas Federāciju steidzami risināt starptautiskās sabiedrības izvirzītos jautājumus un nekavējoties visā pilnībā nodot Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai informāciju par savu programmu “Novičok”;

10. pauž bažas par grozījumiem Krievijas Federācijas konstitūcijā, kas nesen tika pieņemti, noturot apšaubāmu referendumu; uzskata, ka šādas izmaiņas konstitūcijā ir vēl viena satraucoša parādība, kas liecina, ka Kremļa politika joprojām būs vērsta uz Krievijas pilsoniskās sabiedrības apspiešanu un ir izstrādāta tā, lai izceltu Krievijas dominējošo stāvokli pēcpadomju pasaulē;

11. uzskata par nepieņemamu to, ka tiek izmantoti kļūdaini vēsturiski argumenti, lai pamatotu cauruļvada “Nord Stream 2” būvniecību; uzskata, ka šāds pretrunīgs ģeopolitisks projekts ir pretrunā Eiropas solidaritātei un rada papildu politiskos, ekonomiskos, drošības un vides riskus Eiropai, kā arī rada draudus attiecībā uz turpmāku tiešu militāro darbību pret Ukrainu; tādēļ aicina Vācijas iestādes pārtraukt atbalstīt šo nelabvēlīgo projektu un aicina privātos uzņēmumus, akcionārus un finanšu investorus, jo īpaši Vācijas uzņēmumus “Uniper” un “Wintershall”, Francijas uzņēmumu “Engie”, Austrijas uzņēmumu “OMV” un Nīderlandes un Lielbritānijas uzņēmumu “Shell”, nekavējoties atteikties no tā;

12. aicina Komisiju sagatavot vispārēju ES un Krievijas attiecību stāvokļa pārbaudi, lai noteiktu draudus, ko Krievija rada dalībvalstīm, tostarp draudus, kas saistīti ar energoapgādes drošības jautājumiem;

13. pauž nožēlu un nosodījumu par Kremļa hibrīdkara taktiku un prasa bloķēt Krievijas piekļuvi SWIFT sistēmai un noteikt turpmākas mērķtiecīgas sankcijas, tostarp liegt Krievijas oligarhiem un amatpersonām, kas atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem, piekļuvi nekustamā īpašuma iegādei, vīzām, finanšu produktiem u. c.;

14. iesaka dalībvalstīm nekavējoties uzlabot sadarbību pretizlūkošanas jomā un informācijas apmaiņu, lai atklātu un kavētu Krievijas slepeno tīklu darbību Eiropas Savienībā;

15. uzskata — tas, ka Eiropa ilgstoši nespēj pienācīgi reaģēt uz sava ilgtermiņa drošības stāvokļa pasliktināšanos, tikai vēl vairāk pārliecina Krieviju, ka tā var veikt šos uzbrukumus, nebaidoties no pretreakcijas; šajā sakarībā aicina Eiropas līderus atturēties no darbībām, kas netīši veicina Krievijas agresiju, nevis attur no tās;

16. aicina starptautisko sabiedrību veikt attiecīgus juridiskos pasākumus un izmantot visus tās rīcībā pieejamos juridiskos instrumentus — ņemot vērā Magņitska aktu —, lai novērstu un izbeigtu uzbrukumus opozīcijas politiķiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem;

17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas prezidenta administrācijai, Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijai un Krievijas Valsts domei.

[1] OV L 78, 17.3.2014., 16. lpp.

[2] OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 28. aprīlisJuridisks paziņojums - Privātuma politika