REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli tiesiskuma jomā Eiropas Savienībā un Tiesiskuma nosacījumu regulas (ES, Euratom) 2020/2092 piemērošanu
4.6.2021 - (2021/2711(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu,
Nicolas Bay, Jaak Madison, Harald Vilimsky, Gerolf Annemans, Laura Huhtasaari, Nicolaus Fest, Teuvo Hakkarainen
ID grupas vārdā B9-0317/2021
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli tiesiskuma jomā Eiropas Savienībā un Tiesiskuma nosacījumu regulas (ES, Euratom) 2020/2092 piemērošanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 4., 5., 7. un 15. pantu,
– ņemot vērā Padomes un Komisijas 2021. gada 8. jūnija paziņojumus par stāvokli tiesiskuma jomā Eiropas Savienībā un Tiesiskuma nosacījumu regulas Nr. 2020/2092 piemērošanu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai[1],
– ņemot vērā Eiropas Savienības Revīzijas palātas atzinumu 1/2018 par Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs,
– ņemot vērā 2020. gada 11. decembrī pieņemtos Eiropadomes secinājumus,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Savienība ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā cilvēka cieņas ievērošana, brīvība, demokrātija, līdztiesība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana; tā kā saskaņā ar Līgumiem tai ir arī jārespektē dalībvalstu vienlīdzība, kā arī to nacionālā identitāte un juridiskās, konstitucionālās un kultūras tradīcijas;
B. tā kā dalībvalstīm ir kopīgs, bet ne vienots redzējums un tā kā to sadarbības pamatā galvenokārt ir subsidiaritātes un savstarpējas uzticēšanās princips, bet ir ņemtas vērā arī atšķirīgās valstu īpatnības;
C. tā kā tiesiskuma prasībām, kas cita starpā attiecas arī uz likumā noteiktajām robežām, neatkarīgu un objektīvu tiesu kontroli, pārredzamu, pārskatatbildīgu, demokrātisku un plurālistisku likumdošanu, kā arī juridisko noteiktību, ir vienādi jāattiecas gan uz Eiropas iestādēm, gan uz dalībvalstu iestādēm;
D. tā kā tiesu varas neatkarība cita starpā paredz, ka attiecīgā tiesu iestāde spēj pildīt savas tiesu funkcijas pilnīgi autonomi gan saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, gan praksē, neņemot vērā nekādas hierarhiskas attiecības vai pakļautību nevienai personai un nesaņemot rīkojumus vai norādījumus no jebkāda avota,
1. uzsver, ka Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par vispārēju nosacītības režīmu ES budžeta aizsardzībai pašlaik kādā lietā iztirzā Eiropas Savienības Tiesa, tāpēc tā nav ne galīga, ne juridiski saistoša, par ko savos 2020. gada 11. decembra secinājumos atgādināja arī Eiropadome;
2. atgādina, ka ir vajadzīga nevis politiski orientēta, bet objektīva un neatkarīga tiesību aktu piemērošana, turklāt tie jāpiemēro visām dalībvalstīm vienādi; norāda, ka dalībvalstīs ir daudz piemēru, kas liecina par politisku iejaukšanos tiesnešu iecelšanā, tostarp augstāko tiesu tiesnešu vai tiem līdzvērtīgu tiesnešu iecelšanas procesā, un norāda uz atsevišķu tiesu iestāžu neatkarības trūkumu;
3. bažījas par Komisijas vēlmi izveidot vienotu tiesiskuma jēdziena definīciju, neņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās konstitucionālās tradīcijas; uzskata, ka šī vēlme atspoguļo tiesiskuma politisko instrumentalizāciju ar mērķi graut demokrātiski ievēlētas valdības un uzspiest standartizētu dzīvesveidu Eiropas Savienībā;
4. uzsver, ka LES 7. panta 1. punktā paredzētā procedūra ir vienīgā likumīgā procedūra, kas jāizmanto, izskatot apgalvojumus par tiesiskuma pārkāpumiem; atgādina, ka pašlaik tikai Padomei ir piešķirtas pilnvaras rīkoties pašlaik izskatīšanā esošajās procedūrās;
5. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] OV L 433I, 22.12.2020., 1. lpp.