REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par cilvēktiesību un politisko stāvokli Kubā
7.6.2021 - (2021/2745(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Pedro Marques, Javi López
S&D grupas vārdā
B9-0345/2021
Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēktiesību un politisko stāvokli Kubā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kubu, jo īpaši 2004. gada 17. novembra rezolūciju par Kubu[1], 2006. gada 2. februāra rezolūciju par ES politiku attiecībā uz Kubas valdību[2], 2007. gada 21. jūnija rezolūciju par Kubu[3], 2010. gada 11. marta rezolūciju par pārliecības dēļ ieslodzītajiem Kubā[4], 2017. gada 5. jūlija rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses, jo īpaši normatīvo rezolūciju par piekrišanu[5] un pievienoto nenormatīvo rezolūciju[6], 2018. gada 15. novembra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Kubā[7] un 2019. gada 28. novembra rezolūciju par Jose Daniel Ferrer lietu[8],
– ņemot vērā Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu (PDSN) starp Eiropas Savienību un Kubu, kas parakstīts 2016. gada decembrī un provizoriski tiek piemērots no 2017. gada 1. novembra[9],
– ņemot vērā ES un Kubas Apvienotās padomes 2021. gada 20. janvāra sanāksmes galvenos rezultātus,
– ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas 2021. gada 11. februāra rezolūciju 14/2021 par Kubu,
– ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) 2021. gada 28. februāra paziņojumu par trešo ES un Kubas Cilvēktiesību dialogu, kas 2021. gada 26. februārī oficiāli norisinājās saskaņā ar ES un Kubas Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu,
– ņemot vērā EĀDD 2021. gada 26. marta paziņojumu par trešo ES un Kubas dialogu par vienpusējiem piespiedu pasākumiem,
– ņemot vērā ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2018. gada maijā publicēto Vispārējo periodisko pārskatu par Kubu,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un citus starptautiskos nolīgumus un instrumentus cilvēktiesību jomā,
– ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1984. gada 10. decembrī un kurai ir pievienojusies arī Kuba,
– ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kuru Kuba ir parakstījusi,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā ka Eiropas Savienības un Kubas attiecības balstās uz politisko dialogu, kas veicina sadarbību, cilvēktiesību ievērošanu, Kubas ekonomikas modernizāciju un kopīgas atbildes izstrādi attiecībā uz globālajiem izaicinājumiem;
B. tā kā 2016. gada decembrī ES un Kubas attiecībās sākās jauna ēra, proti, tika parakstīts PDSN, kas ir pirmais nolīgums, kuru ES jebkad parakstījusi ar Kubu, kas ir vienīgā Latīņamerikas valsts, ar kuru ES nebija noslēgts nekāda veida nolīgums; tā kā PDSN nosaka ES un Kubas attiecību galvenos principus un mērķus un tajā ir iekļautas trīs galvenās nodaļas par politisko dialogu, sadarbību un nozaru politikas dialogu, kā arī tirdzniecību un tirdzniecības sadarbību; tā kā PDSN tiek provizoriski piemērots kopš 2017. gada 1. novembra; tā kā PDSN ir ratificējušas 26 no 27 ES dalībvalstīm;
C. tā kā 2015. gadā tika izveidots cilvēktiesību dialogs starp ES un Kubu, ko vada ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos; tā kā PDSN ietekmē vēl nepieredzētā līmenī ir institucionalizētas ES un Kubas attiecības; tā kā ES ir vienīgā organizācija, kura ar Kubu īsteno šādu augsta līmeņa dialogu;
D. tā kā 2021. gada 26. februārī ES un Kuba rīkoja trešo oficiālo cilvēktiesību dialogu, kas norisinājās saskaņā ar ES un Kubas Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu (PDSN); tā kā abas puses apsprieda jautājumu par mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību; tā kā ES uzsvēra, ka saskaņā starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem ir svarīgi visiem iedzīvotājiem ļaut sabiedrībā īstenot aktīvu lomu, piedaloties pilsoniskās sabiedrības organizācijās un asociācijās; tā kā ES atgādināja, ka ir jāievēro starptautisko cilvēktiesību aktu saistības;
E. tā kā tika arī apspriesta brīvība veikt zinātniskos pētījumus un radošu darbību; tā kā ES uzsvēra, ka ir jāņem vērā dažādi un nesaskaņoti iedzīvotāju viedokļi, tostarp tie, kas pausti ar mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem, un ir jāveicina iekļaujošs un konstruktīvs dialogs;
F. tā kā 2018. gada decembrī Kubā stājās spēkā Dekrēts Nr. 349, kas paredzēja, ka māksliniekiem un to darba devējiem ir no Kubas valdības jāsaņem iepriekšējs apstiprinājums darboties publiskās vai privātās vietās, pretējā gadījumā viņiem tiks konfiscēti materiāli, piemēroti sodi vai uzliktas sankcijas; tā kā 2019. gada jūlijā stājās spēkā Dekrēts Nr. 370, ar kuru tika reglamentētas un uzliktas sankcijas attiecībā uz informācijas brīvu izplatīšanu internetā; tā kā starptautiskās cilvēktiesību organizācijas ir paudušas nosodījumu par Dekrētu Nr. 349 un Dekrētu Nr. 370, jo tie pārkāpj pamatbrīvības un ir pretrunā Kubas 2019. gadā pieņemtās konstitūcijas 54. pantam, kas garantē vārda brīvību;
G. tā kā pēc Dekrēta Nr. 349 pieņemšanas San Isidro kustība (MSI) — mākslinieku, aktīvistu, akadēmiķu un žurnālistu organizācija — sāka miermīlīgi protestēt, atbalstot vārda brīvību un vēršoties pret aizvien lielāku mākslinieku cenzūru Kubā;
H. tā kā 2020. gada 9. novembrī tika aizturēts mūziķis un MSI loceklis Denis Solís González; tā kā viņam tika piespriests astoņu mēnešu cietumsods par “necienīgu izturēšanos pret valsts varu”, un viņš tika pārvests uz Valle Grande augstākās drošības cietumu, kurā viņš tika turēts bez iespējām sazināties līdz 2020. gada 16. novembrim; tā kā, protestējot pret viņa aizturēšanu, 14 neatkarīgi mākslinieki un aktīvisti uzsāka septiņu dienu badastreiku;
I. tā kā 2020. gada 27. novembrī aptuveni 300 cilvēki sapulcējās pie Kubas Kultūras ministrijas, lai miermīlīgi protestētu par mākslinieciskās brīvības trūkumu Kubā un Denis Solís González un citu mākslinieku patvaļīgo aizturēšanu; tā kā šo protestu rezultātā Kubas amatpersonas tikās ar 30 māksliniekiem un aktīvistiem un piekrita izbeigt aizskarošu izturēšanos pret Kubas māksliniekiem un uzsākt valdības dialogu ar aktīvistiem;
J. tā kā 2021. gada 11. februārī Amerikas Cilvēktiesību komisija pieņēma piesardzības pasākumus, lai atbalstītu 20 apzinātos MSI locekļus; tā kā, pamatojoties uz veikto analīzi, komisija secināja, ka, piemērojot prima facie standartu un ņemot vērā pašreizējo Kubas valsts kontekstu, ir pietiekami pierādījumi, ka tiek nopietni apdraudētas 20 apzināto MSI locekļu tiesības uz dzīvību un personas neaizskaramību;
K. tā kā vienu MSI locekli Luis Manuel Otero Alcántara policijas spēki 2021. gada 2. maijā aizveda no mājām un pret viņa gribu ieslodzīja slimnīcā Havanā, nedēļām ilgi neļaujot satikties ar ģimeni vai draugiem; tā kā “Amnesty International” ir pasludinājusi Luis Manuel Otero Alcántarapar politieslodzīto; tā kā viņš varēja pamest slimnīcu 31. maijā;
L. tā kā 2021. gada 18. maijā tika arestēts un ieslēgts roku dzelžos cits MSI loceklis Maykel Castillo Pérez, un nevienam nav zināma viņa atrašanās vieta; tā kā viņš tiek turēts ieslodzījumā bez iespējām sazināties; tā kā ANO Piespiedu pazušanas komiteja ir aicinājusi Kubas valdību līdz 2021. gada 11. jūnijam informēt Maykel Castillo Pérez tuviniekus par viņa ieslodzījuma vietu, nodrošināt, ka viņš var sazināties ar ģimeni un advokātu, un sniegt informāciju par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz katru no paustajām bažām un ieteikumiem;
M. tā kā Kuba ir ratificējusi visas astoņas Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas, bet nav ratificējusi Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;
N. tā kā Kuba 2019. gadā grozīja savu konstitūciju, lai atzītu habeas corpus procedūru un citas būtiskas pamattiesības; tā kā pēdējo triju gadu laikā uz šīs salas ir kļuvis pieejams internets un šobrīd tam var piekļūt 7 miljoni cilvēku;
O. tā kā Kuba ir norīkojusi 4000 ārstu, lai gandrīz 40 valstīm palīdzētu pārvarēt Covid-19 pandēmiju; tā kā pirms pandēmijas Kubā strādāja aptuveni 28 000 veselības aprūpes darbinieku;
P. tā kā Eiropas Investīciju banka (EIB) ir darbojas aptuveni 160 valstīs, dažām no kurām ir ievērojamas grūtības ievērot cilvēktiesības un pamattiesības; tā kā Kuba vēl nav tiesīga saņemt EIB finansējumu;
Q. tā kā ANO Ģenerālā asambleja ir pieņēmusi 27 secīgas rezolūcijas, kurās tā aicināja izbeigt Amerikas Savienoto Valstu embargo pret Kubu; tā kā Parlamenta tradicionālā un daudzkārt paustā nostāja, kuru atbalsta ES iestādes, iestājas pret eksteritorialitātes likumiem, jo tie tieši kaitē Kubas iedzīvotājiem un ietekmē Eiropas uzņēmumu darbību,
1. atkārtoti pauž atbalstu Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumam un ES īstenotajai pieejai par kritisku iesaistīšanos attiecībā pret Kubu, kurus izmanto, lai ne tikai atbalstītu valsts modernizācijas centienus, bet arī atklāti apspriestu domstarpības;
2. uzsver, cik svarīgi ir padziļināt attiecības starp Eiropas Savienību, tās dalībvalstīm un Kubas Republiku, jo īpaši PDSN satvarā, cenšoties starp pusēm izveidot savstarpēji cieņpilnus un izdevīgus sakarus;
3. aicina to valstu valdības, kas to vēl nav izdarījušas, ātri ratificēt Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu;
4. atkārtoti norāda, cik svarīgi ir paplašināt EIB pilnvaras, un aicina noteikt Kubu par pilnībā tiesīgu saņemt EIB finansējumu;
5. atbalsta Kubas līdz šim panākto progresu attiecībā uz pamattiesību lielāku atzīšanu valstī un pašlaik notiekošo modernizācijas un atvērtības procesu;
6. aicina izbeigt komerciālo un finansiālo blokādi, ko Kubai noteikušas Amerikas Savienotās Valstis;
7. aicina jauno ASV administrāciju izņemt Kubu no terorismu sponsorējošo valstu saraksta un atsākt B. Obamas administrācijas laikā veicināto virzību uz normalizētām divpusējām attiecībām starp šīm abām valstīm;
8. pauž solidaritāti ar San Isidro kustības locekļiem un visiem aktīvistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem viņu centienos Kubā veicināt vārda brīvību;
9. aicina Kubas iestādes izbeigt protestētāju vajāšanu un iesaistītes jēgpilna dialoga procesā ar San Isidro kustības locekļiem un citiem māksliniekiem un aktīvistiem, kas cenšas Kubā veicināt vārda brīvību;
10. aicina Kubas valdību pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu San Isidro kustības locekļu un visu cilvēktiesību aktīvistu tiesības uz dzīvību un personas neaizskaramību;
11. aicina Kubas valdību ratificēt Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un nodrošināt tiesības uz biedrošanās brīvību, tostarp organizāciju reģistrāciju, un darba koplīguma slēgšanas sarunām atbilstīgi Starptautiskās Darba organizācijas standartiem;
12. aicina Kubas valdību atzīt neatkarīgo žurnālistiku par likumīgu nodarbošanos un ievērot neatkarīgo žurnālistu tiesības Kubā;
13. aicina Kubas valdību atbilstīgi starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem nodrošināt kubiešu tiesības izbraukt no valsts un iebraukt tajā, tostarp attiecībā uz ārstiem, kas norīkoti medicīniskajās misijās uz ārvalstīm;
14. aicina nekavējoties atcelt Dekrētu Nr. 349, Dekrētu Nr. 370 un citus Kubas likumus, kas pārkāpj vārda brīvību;
15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Kubas Republikas valdībai un Kubas Nacionālās tautas varas asamblejai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos, kā arī Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas valstu valdībām.
- [1] OV C 201 E, 18.8.2005., 83. lpp.
- [2] OV C 287 E, 24.11.2006., 81. lpp.
- [3] OV C 146 E, 12.6.2008., 377. lpp.
- [4] OV C 349 E, 22.12.2010., 82. lpp.
- [5] OV C 334, 19.9.2018., 235. lpp.
- [6] OV C 334, 19.9.2018., 99. lpp.
- [7] OV C 363, 28.10.2020., 70. lpp.
- [8] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0073.
- [9] OV L 337, 13.12.2016., 3. lpp.