Procedūra : 2021/2524(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0370/2021

Iesniegtie teksti :

B9-0370/2021

Debates :

PV 07/07/2021 - 21
CRE 07/07/2021 - 21

Balsojumi :

PV 08/07/2021 - 4
PV 08/07/2021 - 11
CRE 08/07/2021 - 4

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0353

<Date>{30/06/2021}30.6.2021.</Date>
<NoDocSe>B9‑0370/2021</NoDocSe>
PDF 200kWORD 57k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B9‑0000/2021, uz kuru jāatbild mutiski,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 136. panta 5. punktu,</TitreRecueil>


<Titre>par EPT — pētniecības un inovācijas jauno ēru</Titre>

<DocRef>(2021/2524(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Cristian‑Silviu Buşoi</Depute>

<Commission>{ITRE}Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

GROZĪJUMI

B9‑0370/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par EPT — pētniecības un inovācijas jauno ēru

(2021/2524(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā jautājumu Komisijai par EPT — pētniecības un inovācijas jauno ēru (O-000031/2021 – B9‑0000/2021),

 ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu par EPT — pētniecības un inovācijas jauno ēru (COM(2020)0628),

 ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 1. decembra secinājumus,

 ņemot vērā Eiropas Pētniecības telpas (EPT) progresa ziņojumu par 2016.–2018. gadu,

 ņemot vērā 2020. gada 23. jūnija Eiropas inovācijas rezultātu pārskatu,

 ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2020. gada 6. oktobra spriedumu lietā C-66/18[1],

 ņemot vērā Komisijas 2005. gada 11. marta ieteikumu par Eiropas pētnieku hartu un par Uzvedības kodeksu pētnieku pieņemšanai darbā[2],

 ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

 ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A. tā kā EPT pabeigšana, panākot pētnieku brīvu pārvietošanos un zinātniskās informācijas un tehnoloģiju brīvu apriti, ir Eiropas Savienības galvenā prioritāte;

B. tā kā EPT paredzēja pārvarēt valstu centienu sadrumstalotību pētniecības un inovācijas jomā, samazinot atšķirības starp reglamentējošiem un administratīviem noteikumiem;

C. tā kā EPT ir nodrošinājusi svarīgus mehānismus, lai nodrošinātu pētnieku brīvu pārvietošanos un zināšanu, tehnoloģiju un jauninājumu apmaiņu; tā kā turklāt EPT ir iedibināta, labi zināma sistēma, kas veicina pārrobežu kopīgas pētniecības un inovācijas darbības starp dalībvalstu pētniekiem un EPT centriem;

D. tā kā pētniecībai jābalstās uz pētniecības integritātes pamatprincipiem un Eiropas Zinātņu un humanitāro zinātņu akadēmiju federācijas (ALLEA) izstrādātais Eiropas Rīcības kodekss par pētniecības integritāti būtu jāuzskata par atsauci pētnieku aprindām; tā kā neatkarība un objektivitāte ir galvenie elementi, lai veidotu un uzturētu uzticību zinātnei;

E. tā kā pētniecības un inovācijas paātrināšana Eiropas Savienībā un sadarbības uzlabošana starp privāto un publisko pētniecību un inovāciju dalībvalstīs, lai nodrošinātu jaunu tehnoloģiju risinājumu agrīnu ieviešanu tirgū un sabiedrībā, kā arī panākto risinājumu uzlabošanu, ir būtiska, lai sasniegtu mūsu mērķus klimata jomā, īstenotu digitālo pārkārtošanos un atveseļotu Eiropas ekonomiku; tā kā kvalitatīvas nodarbinātības radīšana nodrošina ES ekonomiskās iespējas; tā kā ieguldījumi fundamentālos pētījumos nozīmē ieguldījumus nākotnē, un tā kā šādu pētījumu finansēšanai nevajadzētu būt cieši saistītai ar ekonomisko rentabilitāti; tā kā nozīmīgu zinātnisku sasniegumu pamatā ir valsts finansēti pētījumi;

F. tā kā parasti pētniecībā un inovācijā būtu jāievēro tehnoloģiju neitralitātes princips; tā kā tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka, izvēloties tehnoloģijas, ir jāievēro spēkā esošais politikas satvars;

G. tā kā pētniecība un inovācija ir būtiska, lai veicinātu Eiropas atveseļošanos, atbalstītu un paātrinātu digitālo un zaļo pārkārtošanos sociāli atbildīgā veidā, uzlabotu Savienības ilgtspēju un konkurētspēju, kā arī stiprinātu tās izturētspēju;

H. tā kā Covid-19 krīze ir negatīvi ietekmējusi daudzus jaunos pētniekus, kuriem ir pasliktinājušies darba apstākļi un samazinājusies piekļuve laboratorijām un citām būtiskām iekārtām, un tāpēc viņiem ir mazāk iespēju pabeigt savus projektus un iegūt kvalifikāciju, kas vajadzīga karjeras izaugsmei;

I tā kā sievietes ieņem tikai 24 % no vadošajiem amatiem augstākās izglītības nozarē Eiropas Savienībā; tā kā viņas joprojām ir nepietiekami pārstāvētas doktorantu vidū vairākos zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) priekšmetos, tostarp IKT un inženierzinātnēs, kā arī ražošanas un būvniecības jomā;

J. tā kā sinerģiskāka pieeja citām ES finansēšanas programmām un ES politikas jomām varētu jo īpaši izmantot pētniecības un inovācijas spējas, kas pēdējās desmitgades laikā izveidotas valstīs ar sliktākiem darbības rādītājiem; tā kā tam būtu vajadzīga resursu apvienošana, lai atbalstītu darbības, kas veicina cilvēkkapitāla attīstību un novatorisku tehnoloģiju un jaunu uzņēmējdarbības modeļu ieviešanu, kā arī lai atbalstītu infrastruktūras uzturēšanu un attīstību; tā kā, struktūrfondu ieguldījumu pārdomātas specializācijas prioritātēs mērķtiecīgi apvienojot ar izcilām pētniecības un inovācijas iniciatīvām, ko atbalsta pamatprogramma, varētu būtiski uzlabot atsevišķu reģionu darbību un stiprināt EPT kopumā; tā kā šajā saistībā ir svarīgi arī uzsvērt vajadzību optimizēt un labāk koordinēt pētniecības infrastruktūru izmantošanu ES līmenī;

K. tā kā Komisijas iekļaujošajai pieejai saskaņot EPT ar Eiropas izglītības telpu un Eiropas rūpniecības politiku, lai veicinātu sinerģiju starp šīm savstarpēji saistītajām politikām, būtu jārada sinerģija, nevis lielāka sarežģītība EPT, Eiropas izglītības telpā vai rūpniecības politikā;

L. tā kā EPT būtu jāveicina ES daudzās stratēģijas un starptautiskās saistības, piemēram, MVU un digitālās stratēģijas, Eiropas zaļais kurss un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi;

M. tā kā atvērtība pasaulei un starptautiska sadarbība ir priekšnosacījums veiksmīgai ES pētniecības un inovācijas politikai; tā kā valstis, kas ir pamatprogrammas asociētās valstis, ir neatņemama EPT sastāvdaļa un jau sniedz ieguldījumu tās mērķu sasniegšanā; tā kā Eiropas kaimiņvalstis ir pelnījušas īpašu uzmanību; tā kā visām tās austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm būtu jāgūst labums no zinātniskās apmaiņas un sadarbības ar ES dalībvalstīm;

N. tā kā EPT nevar pabeigt bez garantētas akadēmiskās brīvības Savienībā un bez Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumu ievērošanas attiecībā uz akadēmisko brīvību, brīvību dibināt augstākās izglītības iestādes un brīvību veikt uzņēmējdarbību; tā kā saskaņā ar EST akadēmiskā brīvība ietver ne tikai individuālu dimensiju, ciktāl tā ir saistīta ar vārda brīvību un — jo īpaši pētniecības jomā — saziņas, pētniecības un rezultātu izplatīšanas brīvību, bet arī institucionālu un organizatorisku dimensiju, kas atspoguļojas akadēmisko iestāžu autonomijā,

Mērķi

1. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par EPT — pētniecības un inovācijas jauno ēru, kurā izklāstīti stratēģiskie mērķi un pasākumi, kas īstenojami ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, lai piešķirtu prioritāti ieguldījumiem un reformām pētniecībā un inovācijā, sasniegtu 3 % no IKP mērķi, uzlabotu pētnieku piekļuvi izcilībai visā ES un dotu iespēju pētniecības rezultātiem sasniegt zinātnieku aprindas, sabiedrību un reālo ekonomiku, vienlaikus nodrošinot, ka valsts finansēta pētniecība un inovācija patiesi veicina sabiedrības labklājību;

2. aicina dalībvalstis pieņemt Eiropas Pētniecības un inovācijas paktu, kas ietver šādas saistības, kuras jāsasniedz līdz 2030. gadam: saskaņoti visā ES palielināt publiskos izdevumus pētniecībai un inovācijai no pašreizējā vidējā līmeņa 0,81 % no IKP līdz 1,25 %; palielināt valstu publisko finansējumu kopīgām programmām un Eiropas partnerībām pētniecības un izstrādes jomā no pašreizējā līmeņa, kas ir nedaudz zemāks par 1 %, līdz 5 % un kopīgi vienoties par EPT darbības prioritārajām jomām (gan horizontālām, gan tematiskām);

3. uzsver ciešo saikni starp pētniecību un inovāciju un uzņēmējdarbību, kas rada iespējas izveidot jaunus "vienradžus", jaunuzņēmumus un MVU; atgādina, cik būtiski ir izveidot digitālu ekosistēmu, kas sekmētu tehnoloģisko inovāciju un MVU darbības paplašināšanu, galvenokārt izmantojot EPT inovācijas centrus;

4. atzīst universitāšu un akadēmisko iestāžu izšķirošo nozīmi dinamisku pētniecības un inovācijas ekosistēmu izveidē; uzsver studentu kā nākamās paaudzes inovatoru galveno lomu šajās ekosistēmās;

5. uzstāj, ka EPT kontekstā termini “pētniecība” un “inovācija” neaprobežojas tikai ar tehnoloģiskiem jauninājumiem, bet ir iestrādāti kā transversāli temati, kam ir plaša nozīme visos sociālo un humanitāro zinātņu aspektos un kas ir pilnībā integrēti katrā no vispārējiem mērķiem;

6. uzskata, ka EPT pārskatīšanā būtu jāiekļauj horizontāla pieeja sadarbības stiprināšanai starp pētniecības iestādēm, tostarp universitātēm; aicina palielināt budžeta atbalstu universitāšu aliansēm, kā arī izveidot labvēlīgu sistēmu, kas ļautu aliansēm attīstīties elastīgi; turklāt uzskata, ka augstskolu sadarbībai nevajadzētu aprobežoties tikai ar aliansēm, bet jābūt pieejamām arī plašākām finansēšanas shēmām, lai augstskolas varētu sadarboties ārpus aliansēm;

7. uzsver, ka ir būtiski radīt sinerģiju starp augstākās izglītības iestādēm, pētniecības iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas ir patiesi partneri pētniecības un inovācijas, kā arī rūpniecības apvienību kontekstā, tādējādi pilnībā izmantojot universitāšu divējādo nozīmi; šajā saistībā atgādina, ka, izmantojot augstas kvalitātes pētniecības infrastruktūru, ir jārada labvēlīgi apstākļi un iespējas pētniekiem; aicina Komisiju nodrošināt iekļaujošu šādu partnerību izstrādi, pamatojoties uz pārredzamību, ieinteresēto personu līdzsvarotu pārstāvību un pastāvīgu atvērtību, un piedāvāt pietiekamas iespējas piedalīties šādām atšķirīgām ieinteresētajām personām;

8. uzsver, ka visiem uzaicinājumiem saņemt finansējumu jābūt pārredzamiem un par tiem jāpaziņo laikus; turklāt uzsver, ka kopīgos rūpniecisko tehnoloģiju ceļvežos būtu labāk jāņem vērā augšupējs ieguldījums un iekļaujoša līdzdalība un par primāro ieguldījumu avotu jāuzskata ne tikai rūpniecība, bet arī jaunākie sasniegumi pētniecības un inovācijas jomā, kā arī patērētāju organizāciju un sociālo partneru ieguldījums;

9. aicina dalībvalstis jauno EPT pārvērst konkrētās rīcībpolitikās un finansēšanas darbībās, kuru mērķis ir veicināt gan zaļo, gan digitālo pārkārtošanos, vērienīgas Eiropas zaļā kursa un rūpniecības stratēģijas īstenošanu, noturīgu atveseļošanos un nenodrošinātu medicīnisko vajadzību risināšanu; uzsver, cik būtiska ir atbilstīga saikne starp inovāciju un rūpnieciskajām ekosistēmām un to dalībniekiem, tostarp akadēmiskajām aprindām, rūpniecības jomu, publisko sektoru dažādos līmeņos, plašu sabiedrību un pilsonisko sabiedrību visā ES, lai nodrošinātu pētniecības rezultātu ātrāku izmantošanu ekonomikā un sabiedrībā; šajā saistībā uzsver MVU būtisko nozīmi inovācijas un tehnoloģiju attīstības jomā un tradicionālo MVU potenciālu, kas vēl jāatraisa; uzsver, ka EPT centriem ir liela nozīme kā instrumentam, ar ko nodrošināt augstas kvalitātes zinātnes pieejamību visās ES pilsētās un reģionos, kā arī lai veicinātu reģionus, kuros ir ilgtspējīgas izaugsmes iespējas;

10. pauž bažas par to, ka pētniecības un inovācijas sistēmu kvalitātes uzlabošanas process palēninās un Savienībā vērojams nevienmērīgs progress[3];

11. uzsver pētniecības un inovācijas būtisko nozīmi Covid-19 pandēmijas laikā, piedāvājot daudznozaru un starpdisciplīnu risinājumus krīzes pārvarēšanai; šajā ziņā atzinīgi vērtē ERAvsCorona rīcības plānu kā piemēru ātri noteiktai un mērķtiecīgai rīcībai, kas tiek veikta kopā ar dalībvalstīm;

12. uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir parādījusi ne tikai pētniecības un inovācijas sadarbības nozīmi, bet arī atvērtās zinātnes prakses un infrastruktūras nozīmi, lai ātri rastu risinājumus vissarežģītākajām sabiedrības vajadzībām; uzsver, ka EPT ir būtiska nozīme atvērtas zinātnes attīstībā un pētniecības rezultātu, datu un infrastruktūras apmaiņā, kā arī, lai nodrošinātu, ka visas zinātniskās publikācijas, kas izriet no publiski finansētas pētniecības, pēc noklusējuma tiek publicētas atklātās piekļuves žurnālos, bet pētniecības rezultāti un dati tiek darīti pieejami saskaņā ar FAIR (atrodamiem, piekļūstamiem, savietojamiem, atkalizmantojamiem) principiem;

13. uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir palielinājusi pieprasījumu pēc labākas savienojamības un tādējādi paātrinājusi digitālo pārkārtošanos; tomēr pauž nožēlu, ka tehnoloģiju koplietošana un intelektuālā īpašuma tiesības nav pietiekami ņemtas vērā;

14. aicina rast līdzsvaru starp fundamentāliem pētījumiem un lietišķākiem pētījumiem, kuru rezultātā tiek radītas konkrētas inovācijas visā EPT, un uzsver, ka abi šie aspekti ir ļoti svarīgi;

15. uzsver, ka fundamentālie pētījumi attiecas uz to zinātnieku darbībām, kuri pēta jautājumus zināšanu veidošanas nolūkā neatkarīgi no ekonomiskā ienesīguma vai īstermiņa piemērojamības;

16. norāda, ka jaunajai EPT pilnībā jāaptver zaļā un digitālā pārkārtošanās un šajā ziņā jāveicina pētniecības un inovācijas centienu īstenošanas paātrināšana, cita starpā labāk saskaņojot un pastiprinot ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, izmantojot sinerģiju ar atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM), kā arī uzlabojot sadarbību starp privāto un publisko pētniecību un inovāciju ne tikai vietējā līmenī, bet arī starp dalībvalstīm, lai paātrinātu inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu, kas ir būtiski ES klimata mērķu sasniegšanai, apguvi sabiedrībā un agrīnu ieviešanu tirgū, kā arī izmantojot ievērojamās ekonomiskās iespējas, ko sniedz zaļā un digitālā pārkārtošanās;

Finansējums un sinerģija

17. uzsver, ka, tā kā Eiropa saskaras ar neatliekamām sociālām, ekoloģiskām un ekonomiskām problēmām, ko saasinājusi Covid-19 krīze, ir pēdējais laiks pārveidot EPT, lai panāktu Eiropas atveseļošanos un izveidotu jaunu sociāli, ekonomiski un ekoloģiski noturīgu modeli ES; tādēļ pauž bažas par valstu politikas nostādņu un politikas nostādņu, kas saskaņotas ar dalībvalstīm ES līmenī, lēno salāgošanas tempu;

18. aicina dalībvalstis palielināt valstu budžetus, kas paredzēti pētniecībai un inovācijai; šajā sakarībā pauž gandarījumu par to, ka Padome 2020. gada 1. decembra Padomes secinājumos atkārtoti apstiprināja ieguldījumu mērķi 3 % apmērā no IKP; pauž nožēlu par to, ka šajos secinājumos Padome nav apņēmusies sasniegt ierosināto ieguldījumu mērķi 1,25 % apmērā no IKP publiskajam finansējumam pētniecībai un inovācijai;

19. atgādina, cik svarīgs ir pētniecības un inovācijas ieguldījums Parīzes nolīgumā noteikto mērķu un Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā; mudina vispārēji palielināt valstu budžetus, kas paredzēti pētniecībai un inovācijai tīras enerģijas tehnoloģiju jomā, tādējādi sekmējot valstu mērķus un finansējuma mērķus, kas norāda konkrētus un atbilstīgus virzienus laikposmam līdz 2030. un 2050. gadam;

20. uzstāj, ka ir svarīgi izveidot un pilnībā izmantot sinerģiju starp Eiropas finansēšanas instrumentiem, jo īpaši starp pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa", programmu "Erasmus+", kohēzijas politikas fondiem, programmu "NextGenerationEU", vienotā tirgus programmu, programmu InvestEU, Finanšu instrumentu videi, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un ES ārējās darbības instrumentiem, partnerību pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA), programmu "ES — veselībai" un programmu "Digitālā Eiropa", un aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm skaidras, vienkāršas un praktiskas norādes un racionalizētus instrumentus par to, kā vislabāk īstenot šo sinerģiju valstu un reģionālajā kontekstā; šajā saistībā uzsver, cik būtisks ir atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), kas sekmēs gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, tostarp pētniecības un inovācijas infrastruktūru, un būtiski veicinās jaunās EPT īstenošanu;

21. uzskata, ka atveseļošanas plāniem un NextGenerationEU ir iespēja stiprināt zināšanu trīsstūri un nostiprināt prasmes, izglītību un pētniecību; uzsver, ka ir vajadzīga strukturētāka saikne ar iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt Eiropas Izglītības telpu un Eiropas Inovācijas telpu; atzinīgi vērtē Padomes plānu valstu ekonomikas atveseļošanas plānos iekļaut EPT stiprināšanu;

22. uzsver, cik būtiska, sākot no projektu izstrādes posma, ir sadarbība starp akadēmiskajām aprindām, pētniecības iestādēm un nozari, lai veicinātu zinātni, kā arī inovatīvas tehnoloģijas un risinājumus, kuru mērķis ir resursu un papildu priekšrocību kopīga izmantošana, un lai kopīgi pabeigtu tehnoloģiskās inovācijas projektus nolūkā radīt tirgum gatavus produktus, pakalpojumus vai procesus un palielināt labklājību; saistībā ar jauno EPT mudina īstenot savstarpēju apmaiņu un pastiprinātu sadarbību starp dažādiem dalībniekiem, lai uzlabotu izglītības pieredzi, paātrinātu zināšanu nodošanas procesu, vairotu informētību un piedāvātu risinājumus sociālo, vides un ekonomisko problēmu pārvarēšanai;

23. uzsver daudzdisciplīnu un daudzu ieinteresēto personu pieejas ekosistēmām potenciālu, apvienojot Eiropas radošās un kultūras stiprās puses un priekšrocības; norāda uz sinerģijas priekšrocībām, ko rada dažādu nozaru un zinātnes disciplīnu apvienošana, tostarp mākslas, dizaina un radošajās jomās, sociālajās un humanitārajās zinātnēs;

24. atzīst privātā sektora nozīmi mūsu pētniecības un inovācijas spēju uzlabošanā, jaunu inovāciju paplašināšanā un Eiropas konkurētspējas un ilgtspējas veicināšanā; uzsver, ka būtisku ietekmi uz sabiedrību cita starpā var radīt jaunāko pētniecības zināšanu izmantošana jaunuzņēmumos, izveidotajos uzņēmumos un rūpniecībā; uzsver nepieciešamību stiprināt stratēģisko ilgtermiņa sadarbību starp akadēmiskajām aprindām un uzņēmumiem, lai sekmētu sabiedrības interešu mērķu sasniegšanu un integrētu zināšanu trīsstūri nolūkā panākt labākus sociālos rezultātus; uzsver, ka rūpniecībai un MVU var būt nozīmīga loma, veicinot ilgtermiņa ieguldījumus un pārvarot “nāves ieleju”, un aicina Komisiju izpētīt, kā labāk izmantot sinerģiju starp publiskajiem un privātajiem ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā, tostarp saistībā ar apmācību, prasmēm un pētniecības darbību attīstību;

25. atkārtoti uzsver, ka saistībā ar jauno EPT ir svarīgi piemērot pašreizējo intelektuālā īpašuma regulējumu un atbalstīt gaidāmo vienoto patentu un visas nepieciešamās elastības iespējas, lai panāktu līdzsvaru starp efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu un centieniem ieviest jauninājumus; uzsver gaidāmā vienotā patenta potenciālo lomu procedūru racionalizēšanā un administratīvā sloga samazināšanā Eiropas novatoriem;

Atšķirību samazināšana

26. uzskata, ka viens no panākumiem, ko dod ievērojami lielāki publiskie izdevumi pētniecībai un inovācijai, ir dažādu Eiropas, valstu un privātā finansējuma plūsmu integrēšana, tostarp finansējuma konverģence, izmantojot pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa", ANM, ES kohēzijas fondus un valstu pētniecības un izstrādes finansējumu;

27. aicina izstrādāt vērienīgu "Apvārsnis Eiropa" paketi "Dalības paplašināšana un EPT stiprināšana", kas veicinātu dalībvalstu sadarbību, lai panāktu līdzsvarotu piekļuvi izcilībai;

28. aicina dalībvalstis pēc iespējas ātrāk, vienlaikus ņemot vērā atveseļošanos pēc pandēmijas, atbalstīt jauno EPT ar valstu reformām un resursiem, kas papildina ES finansēšanas instrumentus, īstenojot jaunus instrumentus, proti, pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" daļu "Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana", kas palīdzēs mazināt atšķirības pētniecības un inovācijas sniegumā un mazināt nevienlīdzību starp dažādām valstīm un reģioniem; šajā ziņā uzsver nepieciešamību pievērsties ieguldījumiem un reformām pētniecības un inovācijas jomā; atzinīgi vērtē EPT pārkārtošanās foruma un potenciālā pētniecības un inovācijas pakta izveidi; norāda, ka pakta panākumi būs atkarīgi no tā, vai tas tiks plaši atbalstīts nozarē, un tādēļ aicina iesaistīt Parlamentu un ieinteresētās personas pakta izstrādes procesā;

29. atzīst reģionālo valdību būtisko nozīmi pētniecības un inovācijas politikas veicināšanā, kā arī reģionālo pētniecības un inovācijas ekosistēmu nozīmi; aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest daudzlīmeņu pārvaldību, kas ietvertu reģionālās un vietējās pašvaldības, lai stiprinātu reģionālās ekosistēmas un EPT centrus;

30. uzsver nepieciešamību nodrošināt sinerģiju starp EPT centriem un citiem ar pētniecību un inovācijām saistītiem centriem, piemēram, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) inovācijas centriem, digitālās inovācijas centriem un tīkliem, piemēram, MI digitālās inovācijas centriem, kā arī Eiropas Biznesa atbalsta tīklu;

31. atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir vēl vairāk palielināt ieguldījumus prasmēs, pētniecībā un inovācijā dalībvalstīs, kuras saskaņā ar Eiropas Inovācijas progresa ziņojumu joprojām tiek uzskatītas par pieticīgām un mērenām inovatorēm; atzinīgi vērtē iniciatīvas, kas jau ir ieviestas, piemēram, EIT reģionālās inovācijas shēmu, lai novērstu plaisu, ar ko saskaras šīs dalībvalstis;

32. uzsver, ka EPT par prioritāti jāizvirza piekļuve izcilībai, pētnieku mobilitāte un zināšanu brīva aprite, jāveicina iekļaušana un iespēju izplatīšana visā Eiropas teritorijā, stiprinot saikni un sinerģiju starp dažādām pētniecības un inovācijas kopienām, tādējādi veicinot Eiropas pētniecības un inovācijas potenciāla pilnīgu izmantošanu; uzsver, ka, piešķirot prioritāti izcilībai, EPT var būt galvenā loma atšķirību mazināšanā Savienībā, un tā var palīdzēt novērst joprojām pastāvošo plaisu pētniecības jomā;

33. uzsver, ka pētniecības un inovācijas centrā vajadzētu būt sabiedrības vajadzībām un interesēm un ka tādēļ iedzīvotāju, vietējo kopienu un pilsoniskās sabiedrības iesaistei vajadzētu būt jaunās EPT centrā, lai veicinātu tās sasniegumu ieviešanu sabiedrībā un tādējādi panāktu lielāku ietekmi uz sabiedrību un vairotu uzticēšanos zinātnei; tādēļ aicina pastiprināt saziņu zinātnes jomā un informētības veicināšanas kampaņas, kā arī jau pētniecības un inovācijas procesa sākumā cieši iesaistīt pilsonisko sabiedrību un galalietotājus, tostarp pārstāvības organizācijas no grupām, kurām ir augstāks atstumtības risks, piemēram, personas ar invaliditāti un citas nepietiekami pārstāvētas sabiedrības grupas, lai risinātu būtiskus jautājumus, kas saistīti ar to atstumtību pētniecības un inovācijas jomā, un nodrošinātu, ka vēlāk izstrādātās tehnoloģijas un inovācijas patiešām kalpo sabiedrībai, nevis otrādi;

34. atzinīgi vērtē Komisijas plānus uzlabot piekļuvi izcilības iestādēm un infrastruktūrai pētniekiem no visas ES; tomēr uzsver, ka ir vajadzīgs mērķtiecīgāks atbalsts, lai palīdzētu novērst pētniecības un inovācijas jomas atšķirības Savienībā;

35. uzsver, cik būtiski ir samazināt sadrumstalotību attiecībā uz piekļuvi pētniecības datiem, un atzīst, cik svarīgi ir izveidot Eiropas atvērtās zinātnes mākoni (EOSC) jaunās EPT kontekstā, kura mērķis ir apvienot institucionālās, valstu un Eiropas ieinteresētās personas, iniciatīvas un datu infrastruktūras, lai attīstītu iekļaujošu atvērtu zinātnes ekosistēmu ES; aicina veicināt līdzdalību atvērtās zinātnes un datu koplietošanas iniciatīvās, uzlabojot Eiropas datu koplietošanas infrastruktūras un sekmējot datu standartu izmantošanu;

Karjeras

36. uzsver, cik būtiski ir dot iespēju sievietēm un meitenēm sākt karjeru STEM jomā, un aicina dalībvalstis un Komisiju izstrādāt pasākumus, lai uzlabotu sieviešu apstākļus karjeras veidošanai pētniecības jomā un samazinātu ierastos modeļus karjeras izvēlē; aicina uzlabot jaunu pētnieku un nepietiekami pārstāvētu grupu nodarbinātības iespēju pievilcību, ņemot vērā arī sieviešu būtisko ieguldījumu zinātniskajā un pētniecības darbā, vienlaikus mazinot darba samaksas atšķirības starp dzimumiem šajā nozarē; mudina dalībvalstis un pētniecības organizācijas, tostarp universitātes, atbalstīt elastīgus darba apstākļus un nosacījumus gan sievietēm, gan vīriešiem pētniecības un inovācijas jomā, tostarp atbalstīt līdztiesību aprūpes pienākumu sadalē un pārskatīt pētnieku veikuma novērtēšanu, lai novērstu ar dzimumu saistītus aizspriedumus; turklāt uzsver, ka pētniecības un inovācijas saturā labāk jāiekļauj dzimumu dimensija un jāuzlabo apkopoto datu un rezultātu vākšana;

37. pauž gandarījumu par ERA4You iniciatīvu attiecībā uz mērķtiecīgiem mobilitātes pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt pētniekus dalībvalstīs ar zemu pētniecības un inovācijas sniegumu, lai apgūtu un attīstītu izcilību un veicinātu pētnieku mobilitāti starp rūpniecību un akadēmiskajām aprindām;

38. pieņem zināšanai, ka ir uzsākts EPT pārkārtošanās forums, lai atbalstītu dalībvalstis valstu pētniecības un inovācijas finansējuma un reformu koordinēšanā un prioritāšu noteikšanā;

39. norāda, ka talantu aprite un pētniecības un inovācijas iespējas dalībvalstīs ievērojami atšķiras; uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jācenšas panākt talantu apriti kā līdzsvarotu pētnieku apriti, tādējādi risinot intelektuālā darbaspēka emigrācijas problēmu; uzskata, ka šāda līdzsvara panākšanai ir vajadzīga rīcība Eiropas līmenī, izmantojot politikas pasākumus un instrumentus;

40. uzsver, cik būtiskas ir stimulu shēmas, kas veicina pētnieku mobilitāti (Erasmus+, Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības, Eiropas Pētniecības padome); šajā saistībā atgādina pētījumu par pamatprogrammā "Apvārsnis Eiropa" paredzētajiem atbalsta pasākumiem, lai palīdzētu pētniekiem atgriezties Savienībā un viņu izcelsmes valstī Savienībā, kas var būt noderīgs instruments, lai pierādītu, ka ir vajadzīgi pasākumi pētnieku atgriešanās veicināšanai;

41. aicina Komisiju turpināt izstrādāt instrumentus un pasākumus šā mērķa sasniegšanai, piemēram, izmantojot EPT centrus un ERA4You, paplašināšanas darbības un atbalsta instrumentus ar mērķi veidot un īstenot reformas valstu pētniecības un inovācijas sistēmās, tostarp ar "Apvāršņa 2020" politikas atbalsta instrumentu.

42. atzinīgi vērtē iniciatīvu izstrādāt instrumentu kopumu, lai atbalstītu karjeru pētniecības jomā; pauž nožēlu, ka Komisija plāno to pieņemt tikai līdz 2024. gadam, un prasa to pieņemt drīz, lai uzlabotu mobilitāti, attīstītu kompetenci un prasmes, nodrošinātu mērķtiecīgus apmācības kursus un uzlabotu nodarbinātības iespējas;

43. aicina Komisiju apzināt un likvidēt pastāvīgos šķēršļus, ar kuriem saskaras pētnieki, apsverot iespēju pārcelties uz citām Eiropas valstīm un reģioniem, tostarp ar pētniecību nesaistītus šķēršļus, piemēram, sociālo nodrošinājumu, pensijas un cilvēkresursu politiku, kas ietver atzīšanas un atalgojuma sistēmas, kā arī bērnu aprūpes iespējas un darba un privātās dzīves līdzsvaru; šajā nolūkā aicina Komisiju un valstu aģentūras sadarboties un uzlabot informācijas vākšanu un salīdzināmību par pētnieku pieņemšanu darbā un mobilitāti, kā arī karjeras izaugsmes modeļiem;

44. atbalsta Komisijas plānu izveidot Eiropas Pensiju fondu pētniekiem (RESAVER) un izstrādāt visaptverošu pētnieku karjeras satvaru, lai vēl vairāk veicinātu pārrobežu un starpnozaru mobilitāti, uzlabotu salīdzināmību un pārredzamību attiecībā uz karjeras iespējām un labāk piesaistītu augsti kvalificētus talantus no trešām valstīm;

45. ir pārliecināts, ka pētnieki ir viens no svarīgākajiem resursiem pētniecības sistēmās, inovācijā un ilgtspējīgā izaugsmē un ka viņiem ir jānodrošina atbilstoši apstākļi, lai viņi varētu veikt savu darbu; uzskata arī, ka darba devējiem un finansētājiem ir jānodrošina, ka pētnieku darba apstākļi nodrošina elastību un autonomiju, kas uzskatāma par būtisku sekmīgai pētniecībai, ļaujot gan sievietēm, gan vīriešiem apvienot darbu un ģimenes dzīvi, kā arī uzlabojot piekļuvi infrastruktūrai, skaitļošanas jaudai un iespējām; aicina sistemātiski atzīt virtuālās pētnieku mobilitātes piedāvātās iespējas;

46. uzsver prasmju būtisko nozīmi; uzskata, ka viens no svarīgākajiem jaunās EPT pīlāriem ir "zināšanu izvirzīšana pirmajā vietā"; uzsver universitāšu nozīmi mūžizglītības, prasmju un pārkvalificēšanās veicināšanā, lai uzlabotu iespējas visiem darba ņēmējiem un nodrošinātu darba tirgus vajadzības pēc prasmēm, kas izriet no zaļās un digitālās pārkārtošanās, un veicinātu ātru atveseļošanos no Covid-19 krīzes;

47. aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai noteiktu politikas virzienus un procedūras, kas varētu sekmēt pētniecības karjeras labāku pārvaldību, samazināt nestabilitāti, veicināt iekļautību un daudzveidību un, visbeidzot, uzlabot radītās zinātnes kvalitāti;

Pētniecību veicinoši apstākļi

48. uzskata, ka Savienības rīcībā vajadzētu būt pasaules līmeņa infrastruktūrai un aprīkojumam, lai veiktu pētniecības un inovācijas darbības, atbalstītu nozares un MVU un atraisītu inovācijas potenciālu Eiropas politikas mērķu sasniegšanai;

49. atzīst, cik svarīgs ir Eiropas Stratēģijas foruma par pētniecības infrastruktūrām ceļvedis tādu pētniecības un inovācijas infrastruktūru izstrādei, kas ir svarīgs EPT pīlārs, un uzsver, cik būtiski ir attīstīt jaunas Eiropas mēroga infrastruktūras;

50. aicina attiecīgās iestādes atbalstīt jaunos pētniekus, nodrošinot piemērotus apstākļus un iespējas, un pieņemt steidzamus pasākumus, piemēram, pagarināt dotāciju un projektu ilgumu, pielāgot termiņus un uzlabot piekļuvi iekārtām;

51. aicina veicināt gan jaunu, gan jau atzītu talantu attīstību un nodrošināt kontaktpunktu apmaiņai un mijiedarbībai pētniekiem visos viņu karjeras posmos visās mākslīgā intelekta jomās, ņemot vērā, ka tas ir kļuvis par galveno inovācijas, turpmākās izaugsmes un konkurētspējas virzītājspēku un ir izšķiroši svarīgs, lai risinātu galvenās problēmu jomas, ar kurām saskaras sabiedrība, piemēram, klimata pārmaiņas, enerģētika un mobilitāte, pārtika un dabas resursi, veselība un iekļaujoša sabiedrība; uzsver, ka ir būtiski veicināt EPT centru attīstību visā ES, kuri uzlabo piekļuvi šiem rīkiem un palīdz samazināt prasmju trūkumu šajā jomā;

52. uzsver, ka ir ļoti būtiski ātri izstrādāt EOSC, pamatojoties uz FAIR principiem; pauž bažas par lēno progresu šā mērķa sasniegšanā; mudina Komisiju paātrināt EOSC izvēršanu par uzticamu pētniecības un inovācijas datu telpu; atgādina, cik svarīgi ir apvienot visas iniciatīvas, kas saistītas ar datu apmaiņu, piemēram, tās, kas saistītas ar Eiropas datu telpu izveidi veselības, enerģētikas, ražošanas, mobilitātes, lauksaimniecības, finanšu, prasmju un valsts pārvaldes jomā;

Principi

53. uzsver, ka EPT nevar pabeigt bez nodrošinātas akadēmiskās brīvības Savienībā; atzinīgi vērtē akadēmiskās brīvības principu kā jaunās EPT pamatpīlāru;

54. aicina Komisiju nodrošināt, ka EPT veicina akadēmiskās brīvības ievērošanu visās Eiropas valstīs, lai garantētu zinātnisko izcilību, un saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 13. pantu;

55. uzsver, ka jāievēro ētikas prakse un ētikas pamatprincipi, kā arī ētikas standarti, kas dokumentēti dažādos valstu, nozaru vai iestāžu ētikas kodeksos; atgādina, cik svarīgi ir ES pētniecības programmām piemērot ētikas principus, kas izklāstīti pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" 19. pantā;

56. uzsver, ka jāiesaista iedzīvotāji, lai dotu ieguldījumu jaunu zināšanu un jauninājumu attīstībā mūsu sabiedrībā; aicina Komisiju uzlabot dialogu ar pilsonisko sabiedrību, palielināt informētību un veicināt aktīvu līdzdalību visos zinātniskās izpētes posmos, tādējādi ļaujot iedzīvotājiem kopīgi izstrādāt risinājumus, sekmēt idejas un veidot konstruktīvu attieksmi pret zinātni un tās misiju; aicina attiecīgās iestādes pievērst īpašu uzmanību jauniešu un studentu iesaistīšanas iespējām;

Globālā dimensija

57. uzsver, ka starptautiskā sadarbība ir svarīgs elements, kas ļauj EPT sekmēt zināšanu un prasmju apmaiņu un uzlabot pētniecības un inovācijas spējas;

58. uzsver, ka EPT reformai un ES un dalībvalstu stratēģiskās pieejas starptautiskajai sadarbībai ārpus EPT atjaunināšanai ir jāiet roku rokā; tādēļ aicina atjaunināt Komisijas 2012. gada paziņojumu par starptautisko sadarbību pētniecības un inovācijas jomā, kurā būtu jāiekļauj jauna pieeja sadarbībai ar valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem;

 

°

° °

59. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

[1] Spriedums, 2020. gada 6. oktobris, Eiropas Komisija pret Ungāriju, C-66/18, EU:C:2020:792.

[2] OV L 75, 22.3.2005., 67. lpp.

[3] Sk. EPT 2018. gada progresa ziņojumu.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 6. jūlijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika