Procedūra : 2021/2563(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0371/2021

Iesniegtie teksti :

B9-0371/2021

Debates :

PV 06/07/2021 - 13
CRE 06/07/2021 - 13

Balsojumi :

PV 07/07/2021 - 18
PV 08/07/2021 - 4
CRE 08/07/2021 - 4

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0349

<Date>{30/06/2021}30.6.2021</Date>
<NoDocSe>B9-0371/2021</NoDocSe>
PDF 176kWORD 51k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B9-0000/2021 un B9-0000/2021, uz kuriem jāatbild mutiski</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 136. panta 5. punktu,</TitreRecueil>


<Titre>par ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu (ES Magņitska likums)</Titre>

<DocRef>(2021/2563(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>David McAllister, Maria Arena</Depute>

<Commission>{AFET}Ārlietu komitejas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9-0371/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu (ES Magņitska likums)

(2021/2563(RSP))

Eiropas Parlaments

 ņemot vērā tā 2012. gada 2. februāra ieteikumu Padomei par konsekventu politiku attiecībā uz režīmiem, pret kuriem ES piemēro ierobežojošus pasākumus, kad to vadītāji īsteno personīgās un komerciālās intereses ES teritorijā[1],

 ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpumiem piemērojamo Eiropas sankciju režīmu[2],

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, kurās aicināts izveidot ES mēroga mehānismu mērķtiecīgu sankciju noteikšanai pret personām, kas iesaistītas smagos cilvēktiesību pārkāpumos, tostarp 2008. gada 4. septembra rezolūciju par ES sankciju kā daļas no ES rīcības un politikas cilvēktiesību jomā novērtējumu[3], 2014. gada 11. marta rezolūciju par spīdzināšanas izskaušanu pasaulē[4] un 2021. gada 20. janvāra rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu[5],

 ņemot vērā 2020. gada 20. janvāra rezolūciju par 2019. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā[6],

 ņemot vērā 2017. gada 13.septembra rezolūciju par korupciju un cilvēktiesībām trešās valstīs[7] un 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par cilvēku tirdzniecības apkarošanu ES ārējās attiecībās[8],

 ņemot vērā visas rezolūcijas par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumiem (pazīstamas kā steidzamās rezolūcijas), kas pieņemtas saskaņā ar Reglamenta 144. pantu,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļas 2. nodaļu attiecībā uz sankciju pieņemšanu saskaņā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP),

 ņemot vērā LES 21. pantu par Savienības starptautiskās darbības principiem, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošanu,

 ņemot vērā LES 31. panta 2. punktu par īpašiem noteikumiem attiecībā uz KĀDP,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 215. pantu par sankciju pieņemšanu gan pret trešām valstīm, gan pret personām, grupām un nevalstiskām struktūrām,

 ņemot vērā Lisabonas līguma 25. deklarāciju par nepieciešamību nodrošināt tiesības uz pienācīgu procesu personām un struktūrām, uz kurām attiecas ES ierobežojošie pasākumi vai ES terorisma apkarošanas pasākumi,

 ņemot vērā Komisijas un PV/AP 2020. gada 19. oktobra kopīgo priekšlikumu par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem (JOIN(2020)0020),

 ņemot vērā Padomes 2020. gada 7. decembra Lēmumu (KĀDP) 2020/1999[9] un Padomes 2020. gada 7. decembra Regulu (ES) 2020/1998[10] par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem,

 ņemot vērā Padomes 2021. gada 2. marta Īstenošanas regulu (ES) 2021/371[11] un Padomes 2021. gada 22. marta Īstenošanas regulu (ES) 2021/478[12], ar ko īsteno Regulu (ES) 2020/1998 par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem,

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīvu (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības[13],

 ņemot vērā Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulu (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei[14],

 ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. novembra secinājumus par Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2020.–2024. gads),

 ņemot vērā 2012. gada ES Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju,

 ņemot vērā Komisijas 2020. gada 17. decembra Norādes par dažu Padomes Regulas (ES) 2020/1998 noteikumu īstenošanu (C(2020)9432),

 ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus ANO cilvēktiesību līgumus un instrumentus,

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju un Ģenerālās asamblejas 2021. gada 2.–4. jūnija īpašās sesijas politisko deklarāciju par problēmām un pasākumiem saistībā ar korupcijas novēršanu un apkarošanu un starptautiskās sadarbības stiprināšanu,

 ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolus,

 ņemot vērā 2018. gada aprīļa pētījumu “Targeted sanctions against individuals on grounds of grave human rights violations — impact, trends and prospects at EU level” (“Mērķtiecīgas sankcijas pret personām, kas vainojamas smagos cilvēktiesību pārkāpumos —ietekme, tendences un perspektīvas ES līmenī”),

 ņemot vērā Spānijas Augstākās tiesas Krimināllietu palātas 2020. gada 26. novembra lēmumu par Padomes 2017. gada 13. novembra Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā[15],

 ņemot vērā jautājumus Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniekam/Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu (ES Magņitska likums) (O-000047/2021 – B9-0000/2021 un O-000048/2021 – B9-0000/2021),

 ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

 ņemot vērā Ārlietu komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A. tā kā LES 21. pants paredz, ka Savienības darbības virzītājspēki ir demokrātija, tiesiskums, universālas un nedalāmas cilvēktiesības un pamatbrīvības, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes principi, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana;

B. tā kā saskaņā ar LESD 215. pantu ES pieņem sankcijas kā pašas ES pasākumus (t. i., autonomas sankcijas) un/vai nolūkā īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas gadījumos, kad trešās valstis, fiziskas vai juridiskas personas, grupas vai nevalstiski subjekti neievēro starptautiskās tiesības vai cilvēktiesības, vai īsteno politiku vai darbības, kurās netiek ievērots tiesiskums vai demokrātijas principi;

C. tā kā Komisijas 2021. gada 19. janvāra paziņojumā “ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību” (COM(2021)0032) ir izklāstīti pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot ES sankciju efektivitāti, nodrošināt, ka tās netiek apietas vai apdraudētas, un izveidot informācijas apmaiņas par sankcijām repozitoriju, kā arī ceļvedi pārejai no konstatācijas, ka ES sankcijas netiek sistemātiski ievērotas, uz pārkāpumu procedūras sākšanu Eiropas Savienības Tiesā;

D. tā kā Nīderlandes valdība 2018. gada novembrī aizsāka ES dalībvalstu diskusiju par mērķtiecīgu cilvēktiesību sankciju režīmu ES līmenī; tā kā Padome 2020. gada 7. decembrī beidzot pieņēma attiecīgo lēmumu un regulu, ar ko izveido ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu;

E. tā kā Eiropas Parlaments sistemātiski nosoda cilvēktiesību pārkāpumu gadījumus;

F. tā kā ļoti bieži Eiropas Parlamenta pieņemtajās rezolūcijās ES iestādes tiek aicinātas pieņemt sankcijas, tostarp individuālas sankcijas, pret personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziegumiem pret cilvēci vai smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

G. tā kā korupcija var postoši ietekmēt cilvēktiesību stāvokli un bieži vien apdraud iestāžu darbību un leģitimitāti, kā arī tiesiskumu; tā kā Parlaments ir aicinājis ES globālajā cilvēktiesību sankciju režīmā ņemt vērā arī pārkāpumus un sistēmiskas korupcijas gadījumus, kas saistīti ar smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

H. tā kā Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda un Apvienotā Karaliste ir pieņēmušas līdzīgus sankciju režīmus; tā kā sadarbība starp līdzīgi domājošām valstīm, kurām ir kopīgas pamattiesību, demokrātijas un tiesiskuma vērtības, padarīs mērķtiecīgu sankciju piemērošanu saskaņotāku un tādējādi efektīvāku; tā kā Apvienotās Karalistes valdība 2021.gada 26. aprīlī ieviesa globālu pretkorupcijas sankciju režīmu,

1. atzinīgi vērtē ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma (EU GHRSR) pieņemšanu, jo tas ir būtisks papildinājums ES cilvēktiesību un ārpolitikas instrumentu kopumam, kas stiprina ES kā globāla cilvēktiesību dalībnieka lomu, ļaujot tai veikt ierobežojošus pasākumus pret juridiskām un fiziskām personām, kuras iesaistītas nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos visā pasaulē; uzsver, ka jaunajam režīmam ir jābūt daļai no plašākas, saskaņotas un skaidri definētas stratēģijas, kurā ņemti vērā ES ārpolitikas mērķi; uzsver, ka šajā stratēģijā būtu arī jācenšas noteikt konkrētus kritērijus, kas ir saistīti ar mērķiem, un sīki izklāstīt, kā sankcijas var palīdzēt sasniegt šos kritērijus; tomēr pauž nožēlu par to, ka Padome, pieņemot jauno režīmu, ir nolēmusi piemērot vienprātības, nevis kvalificēta vairākuma balsojumu, un atkārtoti aicina ieviest kvalificēta vairākuma balsojumu par to sankciju pieņemšanu, uz kurām attiecas ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma darbības joma;

2. atzinīgi vērtē režīma darbības jomas definīciju, kurā uzskaitīti konkrēti nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp tādi, kas saistīti ar seksuālu un uz dzimumu balstītu vardarbību, un aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu pašreizējos ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma tiesību aktus, paplašinot to darbības jomu un iekļaujot tajā koruptīvas darbības; mudina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis elastīgi pielāgot to jaunām problēmām un cilvēktiesību vai valsts vai ārkārtas pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas draudiem, tostarp saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem vai vardarbību pret cilvēktiesību aizstāvjiem; uzsver, ka ES sankcijas ir vērstas pret personām, kas pārkāpj cilvēktiesības, un to mērķis nav ietekmēt iedzīvotāju cilvēktiesību izmantošanu;

3. atzinīgi vērtē paziņojumu, ka Komisija 2021. gadā pārbaudīs metodes, ar ko apiet un apdraud sankcijas, kā arī pārskatīs spēkā esošos dalībvalstu ziņošanas pienākumus attiecībā uz sankciju īstenošanu un izpildi; aicina Komisiju un Komisijas priekšsēdētāja vietnieku/Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) ņemt vērā šīs pārskatīšanas rezultātus, lai ierosinātu papildu izmaiņas tiesību aktos un attiecīgi īstenošanas pamatnostādnēs;

4. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, ka šis režīms tādā pašā mērā attiecas arī uz cilvēktiesību pārkāpēju ekonomiskajiem un finansiālajiem veicinātājiem; ja koruptīvas darbības nav iekļautas pašreizējā režīma pārskatīšanā, aicina ES un tās dalībvalstis iedvesmoties no Apvienotās Karalistes tiesību akta priekšlikuma par globāliem pretkorupcijas sankciju noteikumiem vai ASV Globālā Magņitska sankciju režīma, vai Kanādas Likuma par korumpētu ārvalstu amatpersonu upuru tiesisko aizsardzību, vai citiem līdzīgiem režīmiem un ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma papildināšanas nolūkā pieņemt ES pretkorupcijas sankciju režīmu;

5. atzinīgi vērtē Amerikas Savienoto Valstu 2016. gada Globālo Magņitska sankciju režīmu un tā vadošo lomu citu starptautisko dalībnieku, tostarp ES, iedvesmošanā, īstenojot centienus aizsargāt cilvēktiesības;

6. atzinīgi vērtē pirmos īstenošanas lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar minēto režīmu un apliecina ES apņemšanos pienācīgi izmantot šo jauno un vērienīgo instrumentu; mudina Padomi pilnībā izmantot šo instrumentu, lai stiprinātu tā ietekmi;

7. pauž pārliecību par jaunā režīma efektivitāti, tostarp tā preventīvo ietekmi; pauž stingru pārliecību par to, ka visaugstākie iespējamie standarti attiecībā uz tā īstenošanas pārskatīšanu tiesā un pienācīgu pārbaudi ir būtiski, lai nodrošinātu režīma leģitimitāti; uzsver nepieciešamību regulāri pārskatīt sarakstus, noteikt skaidrus un pārredzamus kritērijus un metodiku to personu vai vienību iekļaušanai sarakstā un svītrošanai no saraksta, kurām piemēro sankcijas, un paredzēt atbilstošas juridiskās procedūras, ar kuru palīdzību iekļaušanu sarakstā var apstrīdēt, lai garantētu rūpīgu izskatīšanu tiesā un pārsūdzības tiesības;

8. nosoda jebkādas atbildes sankcijas, kas noteiktas ES, tās iestādēm vai Parlamenta deputātiem, struktūrām vai pilsoņiem tikai tādēļ, ka tie sekmējuši un aizsargājuši cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanu, īstenojot ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu; atgādina, ka atbildes pasākumu mērķis ir atturēt ES no to globālo darbību veikšanas, kuru mērķis ir aizsargāt cilvēktiesības saskaņā ar Līgumā noteiktajām saistībām; uzsver, ka ir vajadzīga ātra, stingra un koordinēta ES reakcija uz šādām trešo valstu atbildes sankcijām un ka ir jānodrošina, lai divpusējie nolīgumi ar šādām valstīm neapdraudētu ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu vai ES uzticamību ārpolitikā kopumā;

9. šajā sakarībā uzsver, ka visām ES dalībvalstīm sankciju piemērošana un īstenošana jāinterpretē vienādi, konsekventi un ātri; mudina Komisiju kā Līgumu uzraudzītāju nodrošināt, ka valstu sankcijas par ES sankciju pārkāpšanu ir efektīvas, samērīgas un atturošas; uzskata, ka atbilstošu pasākumu neveikšana situācijās, kas saistītas ar pastāvīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem, apdraud ES cilvēktiesību stratēģiju, sankciju politiku un ticamību; uzskata, ka ir jāievieš centralizēts īstenošanas un atbilstības uzraudzības mehānisms, ar kura palīdzību varētu nodrošināt stingrāku sankciju izpildi; atzinīgi vērtē paziņojumu, ka Komisija ierosina izveidot sankciju informācijas repozitoriju un izstrādāt ceļvedi (cita starpā kritērijus un grafiku) pārejai no konstatācijas, ka ES sankcijas netiek sistemātiski ievērotas, uz pārkāpumu procedūrām Eiropas Savienības Tiesā;

10. uzsver, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai to teritorijā reģistrētās iestādes, uzņēmumi un citi dalībnieki pilnībā ievērotu Padomes lēmumus par ierobežojošiem pasākumiem; mudina dalībvalstis un Komisiju palielināt sadarbību un informācijas apmaiņu un aicina stiprināt Eiropas uzraudzības un izpildes mehānismu; aicina Padomi regulāri informēt uzņēmumus par sankciju sarakstiem, jo sarakstos iekļautie uzņēmumi parasti izmanto juridiskās nepilnības un atrod citus radošus risinājumus, lai izvairītos no sankcijām;

11. pauž pārliecību, ka ierobežojošu pasākumu un jo īpaši aktīvu iesaldēšanas pārkāpumi ir nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses; aicina izvērtēt, vai nebūtu lietderīgi pārskatīt Direktīvu (ES) 2017/1371 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939, lai uzticētu Eiropas Prokuratūrai pienākumu veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, saucot pie atbildības vainīgos un to līdzdalībniekus, kas pastrādājuši noziedzīgus nodarījumus, ar kuriem pārkāpj saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu noteiktos ierobežojošos pasākumus;

12. pauž nožēlu par to, ka Eiropas Parlamentam šajā procesā nav nekādas institucionālās lomas; lai palielinātu ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma leģitimitāti, aicina veikt tā parlamentāro uzraudzību un palielināt Eiropas Parlamenta lomu nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu ierosināšanā un aicina izveidot īpašu parlamentāro darba grupu, kuras uzdevums būtu rūpīgi pārbaudīt sankciju režīma īstenošanu; aicina EĀDD un Komisiju veikt sistemātisku un institucionalizētu informācijas apmaiņu ar Parlamentu un dalībvalstīm un ziņot tiem;

13. uzstāj, ka ir jāizveido pārredzams un iekļaujošs process, lai atvieglotu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku ieguldījumu, cita starpā izveidojot ES līmeņa padomdevēju komiteju un rīkojot regulāras sanāksmes ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, cilvēktiesību aizstāvjiem un pētnieciskajiem žurnālistiem, ar mērķi uzraudzīt režīma piemērošanu un uzlabot tā īstenošanu; aicina EĀDD sniegt norādījumus par to, kā piedalīties šajā procesā, un uzsver, ka ir jāīsteno konfidencialitāte un liecinieku aizsardzības mehānisms attiecībā uz tiem, kas sniedz informāciju, piemēram, cilvēktiesību aizstāvjiem un organizācijām;

14. uzsver, ka ar mērķtiecīgām sankcijām ir jācenšas panākt efektīvus un ilgstošus rezultātus; aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis veltīt pienācīgus resursus un speciālās zināšanas, lai īstenotu un regulāri uzraudzītu ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma ietekmi, un cieši uzraudzīt iekļaušanu sarakstos un svītrošanu no tiem; uzstāj, ka gan ES, gan attiecīgajās valstīs vairāk uzmanības un resursu ir jāvelta sabiedrības informēšanai par sarakstiem, tostarp attiecīgo dokumentu tulkošanai konkrēti paredzēto personu vai vienību vietējā valodā;

15. atgādina, ka ir vajadzīga vienota un saskaņota stratēģija ES sankciju režīmu īstenošanai un aicina Komisiju un EĀDD nodrošināt ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma un ES ārpolitikas saskaņotību, jo īpaši ar ES cilvēktiesību un demokrātijas atbalsta politiku, kā arī ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) un kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP); turklāt aicina nodrošināt konsekvenci starp ES sankciju režīmiem un starptautiskajām krimināltiesībām, starptautiskajām humanitārajām tiesībām un ES politiku tiesiskuma un pamatbrīvību jomā;

16. atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi, lai ES globālais cilvēktiesību sankciju režīms atbilstu ES konkrētām valstīm paredzētiem un horizontāliem ierobežojošiem pasākumiem, nozaru pasākumiem, ieroču embargo un spēkā esošajiem starptautiskajiem sankciju satvariem, jo īpaši attiecībā uz ANO Drošības padomi, un papildinātu tos;

17. aicina ES izveidot transatlantisko aliansi ar ASV demokrātijas aizstāvībai visā pasaulē un ierosināt demokrātijas aizsardzības instrumentu kopumu, kas ietvertu kopīgas darbības attiecībā uz sankcijām un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas politiku, un nodrošināt, ka tās sankciju politika ir saistīta ar ES un starptautisko izmeklēšanu un daudziem citiem starptautiskiem tiesiskuma instrumentiem, piemēram, starptautiskiem tribunāliem un iniciatīvu par ES tiesiskuma centru;

18. pauž pārliecību par priekšrocībām, ko ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma īstenošanā sniedz sadarbība un koordinācija ar partneriem un līdzīgi domājošām valstīm; mudina Komisiju un dalībvalstis sankciju noteikšanā balstīties uz ES un ASV ciešo sadarbību un stratēģiskajām attiecībām, kuru pamatā ir kopīga vēsture un kopīgas demokrātiskās vērtības, un aicina rīkot regulāras diskusijas par mērķtiecīgām sankcijām, jo īpaši saistībā ar Transatlantisko likumdevēju dialogu; aicina Komisiju un EĀDD sadarboties ar ārējām tiesu iestādēm, piemēram, Starptautisko Krimināltiesu, Eiropas Cilvēktiesību tiesu, Amerikas Cilvēktiesību tiesu, Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību tiesu un citiem ad hoc tribunāliem, ANO atbalstītiem tribunāliem un citām struktūrām, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra biroju un starptautiskajām uzraudzības un kontroles struktūrām, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju, NATO un Eiropas Padomi, lai iegūtu pierādījumus kā pamatojumu sankciju noteikšanai saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu un atturētu no nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina ES veicināt to, lai visas pasaules valstis ratificētu Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus;

19. uzsver, ka visos ES un tās dalībvalstu centienos apkarot nesodāmību galvenajam mērķim arī turpmāk vajadzētu būt to personu kriminālvajāšanai iekšzemes vai starptautiskās jurisdikcijās, kuras vainojamas smagos cilvēktiesību pārkāpumos un zvērībās; atkārtoti uzsver, ka šajā sakarībā ir svarīgs universālas jurisdikcijas princips, un atzinīgi vērtē neseno tiesvedību vairākās dalībvalstīs saskaņā ar šo principu;

20. uzsver, ka ir svarīgi, lai ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis pieskaņotos ES globālajam cilvēktiesību sankciju režīmam atbilstoši to rīcības plašākai saskaņošanai ar ES KĀDP;

21. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

 

[1] OV C 239 E, 20.8.2013., 11. lpp.

[2] OV C 23, 21.1.2021., 108. lpp.

[3] OV C 295E, 4.12.2009., 49. lpp.

[4] OV C 378, 9.11.2017., 52. lpp.

[5] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0012.

[6] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0014.

[7] OV C 337, 20.9.2018., 82. lpp.

[8] OV C 101, 16.3.2018., 47. lpp.

[9] OV L 410 I, 7.12.2020., 13. lpp.

[10] OV L 410 I, 7.12.2020., 1. lpp.

[11] OV L 71I, 2.3.2021., 1. lpp.

[12] OJ L 99I, 22.3.2021., 1. lpp.

[13] OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.

[14] OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.

[15] OV L 295, 14.11.2017., 60. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 5. jūlijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika