REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Nikaragvā
6.7.2021 - (2021/2777(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Javier Nart, Petras Auštrevičius, Malik Azmani, José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Nicola Danti, Vlad Gheorghe, Bernard Guetta, Karin Karlsbro, Ilhan Kyuchyuk, Karen Melchior, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Nicolae Ştefănuță, Hilde Vautmans
grupas “Renew” vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0400/2021
B9-0405/2021
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Nikaragvā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nikaragvu, jo īpaši 2019. gada 19. decembra rezolūciju par cilvēktiesību un demokrātijas stāvokli Nikaragvā[1] un 2020. gada 8. oktobra rezolūciju par ārvalstu aģentu likumu Nikaragvā[2],
– ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā sniegto Augstā pārstāvja 2021. gada 10. jūnija deklarāciju par politiskās situācijas pasliktināšanos Nikaragvā un viņa runaspersonas 2021. gada 6. maija paziņojumu par jauno vēlēšanu likumu, kā arī 59 valstu kopīgo paziņojumu par Nikaragvu ANO Cilvēktiesību padomes 47. sesijā 2021. gada 22. jūnijā,
– ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra runaspersonas 2021. gada 28. maija paziņojumu par Nikaragvu un ANO augstās cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet mutiski sniegto jaunāko informāciju Cilvēktiesību padomes 47. sesijā 2021. gada 22. jūnijā par cilvēktiesību stāvokli Nikaragvā,
– ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (OAS) Ģenerālsekretariāta 2021. gada 6. maija paziņojumu par Augstākās vēlēšanu padomes tiesnešu ievēlēšanu un vēlēšanu reformu Nikaragvā un OAS 2021. gada 15. jūnija rezolūciju par stāvokli Nikaragvā,
– ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas paziņojumus, īpašā Nikaragvas uzraudzības mehānisma (MESENI) publicētos informatīvos biļetenus un Amerikas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājas Antonia Urrejola piezīmes OAS Pastāvīgās padomes 2021. gada 23. jūnija īpašajā sesijā par stāvokli Nikaragvā,
– ņemot vērā nodaļu par Nikaragvu ES 2020. gada ziņojumā par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē, ko Padome pieņēma 2021. gada 21. jūnijā,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā Nikaragvas Konstitūciju,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā cilvēktiesību un demokrātijas stāvoklis Nikaragvā ir vēl vairāk pasliktinājies pēc 2018. gada aprīlī notikušo pilsonisko protestu vardarbīgās apspiešanas; tā kā kopš tā laika vismaz 130 cilvēkiem ir atņemta brīvība politisku iemeslu dēļ, savukārt valdības oponentus un viņu ģimenes apdraud pastāvīga policijas un valdības atbalstītāju aizskaroša izturēšanās gan klātienē, gan tiešsaistē; tā kā kopš 2018. gada protestiem patvaļīga aizturēšana arvien vairāk tiek izmantota kā instruments, lai sodītu aktīvistus un disidentus; tā kā aktīvisti ir īpaši pakļauti vardarbības, tostarp seksuālas un dzimumbalstītas vardarbības, riskam; tā kā aizturētās personas cieš no sliktas izturēšanās cietumā, šiem cilvēkiem tiek liegta medicīniskā aprūpe un piekļuve advokātiem un pret viņiem tiek vērsti uzbrukumi un seksuāla vardarbība, savukārt cilvēki, kas protestē pret valdību, tiek turēti augstākā drošības līmeņa kamerās, kur viņi saskaras ar pastiprinātu novērošanu, pārmeklēšanu un izolāciju; tā kā īpašas bažas rada situācija, kādā atrodas sievietes un vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem ir atņemta brīvība;
B. tā kā 2021. gada 4. maijā Nikaragvas Nacionālā asambleja pieņēma vēlēšanu reformu, kurā nav ņemtas vērā opozīcijas, pilsoniskās sabiedrības un starptautiskās sabiedrības prasības; tā kā iepriekš minētā reforma, kas ir tālu no demokrātiskās līdzdalības paplašināšanas, ietver noteikumus, kuri ierobežo konkurenci vēlēšanās, politisko tiesību īstenošanu un pilsoniskās brīvības, kas cita starpā ir pretrunā starptautiskajiem standartiem un jo īpaši tiesībām piedalīties valsts pārvaldē, biedrošanās brīvībai, vārda brīvībai, tiesībām uz sociāliem protestiem un tiesībām aizstāvēt savas tiesības;
C. tā kā jaunās Augstākās vēlēšanu padomes ievēlēšana un likumdevēja varas apstiprinātā reforma nevis stiprina, bet grauj plurālistisku politisko procesu, kas ļauj efektīvi īstenot iedzīvotāju pilsoniskās un politiskās tiesības; tā kā šie lēmumi nav valdības un opozīcijas grupu dialoga rezultāts, ko ES un starptautiskā sabiedrība ir vairākkārt prasījušas, bet gan tos uzspieda valdošais vairākums;
D. tā kā Nikaragvas iestādes pēdējās nedēļās bez pienācīga procesa ir likvidējušas divas politiskās partijas, izmantojot argumentus, kas ir pretrunā starptautiskajām normām; tā kā politisko partiju likvidēšana un kriminālizmeklēšanas uzsākšana, kas varētu izraisīt opozīcijas kandidātu diskvalifikāciju bez pienācīgas procedūras, ne tikai apdraud kandidātu tiesības kandidēt vēlēšanās, bet arī vēlētāju tiesības ievēlēt kandidātus pēc savas izvēles; tā kā šie pasākumi apvienojumā ar tiesu sistēmas politisku izmantošanu ir pretrunā demokrātijas pamatprincipiem un saskaņā ar Nikaragvas konstitūciju un starptautiskajām tiesībām ir Nikaragvas tautas tiesību nopietns pārkāpums;
E. tā kā kopš 2021. gada jūnija sākuma vismaz 20 opozīcijas deputāti, tostarp pieci prezidenta amata kandidāti, divi arodbiedrību vadītāji un trīs politiskie līderi, ir patvaļīgi apcietināti saskaņā ar neskaidriem kriminālprocesiem bez pietiekamiem pierādījumiem un ar nopietniem procesuālo garantiju pārkāpumiem; tā kā desmitiem ievērojamu oponentu ziņo, ka viņi dzīvo pastāvīgā iebiedēšanas stāvoklī, policijai gandrīz pastāvīgi atrodoties viņu māju priekšā vai sekojot viņiem uz ielas, neļaujot viņiem brīvi pārvietoties;
F. tā kā Nikaragvas valdība dažu pēdējo gadu laikā ir pieņēmusi arvien ierobežojošākus tiesību aktus, piemēram, likumu par ārvalstu aģentu regulējumu, īpašo likumu pret kibernoziegumiem, likumu pret naida noziegumiem, likumu par cilvēku tiesībām uz neatkarību, suverenitāti un pašnoteikšanos mieram un likumu, ar ko groza Kriminālprocesa kodeksu, pagarinot izmeklēšanas periodu līdz 90 dienām konstitūcijā paredzēto 48 stundu vietā;
G. tā kā ilgstoša aizskaroša izturēšanās un kriminalizēšana attiecībā uz neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem ierobežo tiesības uz vārda brīvību un apdraud sabiedrības tiesības tikt informētai; tā kā vārda brīvība gan tiešsaistē, gan bezsaistē ir ārkārtīgi svarīga jebkurai demokrātijai vienmēr, taču vēlēšanu periodā tai ir īpaši liela nozīme; tā kā valdības iestāžu un valdību atbalstošo plašsaziņas līdzekļu publisko paziņojumu mērķis ir stigmatizēt tos, kuri tiek uzskatīti par disidentiem;
H. tā kā šīs virzītās satraucošās norises Nikaragvas valdības uzraudzībā liecina, ka režīms turpina virzīties uz autoritārismu, ierobežojot demokrātiju un nacionālā izlīguma un starptautiskas mediācijas iespējas miermīlīgai konflikta atrisināšanai un nepārprotami kavējot brīvu un godīgu vēlēšanu rīkošanu 2021. gada 7. novembrī;
I. tā kā gandrīz neviens no ieteikumiem, ko Nikaragvai sniedza ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs, nav īstenots, un tas ir novedis pie pastāvīgas nesodāmības un turpmākiem pārkāpumiem;
J. tā kā Covid-19 pandēmija un viesuļvētras Eta un Iota ir nopietni ietekmējušas Nikaragvas iedzīvotājus; tā kā Ziemeļkarību jūras piekrastes autonomā reģiona pamatiedzīvotāju kopienas ir īpaši neaizsargātas, bet iestādes joprojām nespēj novērst pret tām vērstus bruņotus uzbrukumus;
K. tā kā tiek apgalvots, ka Nikaragva nelikumīgi rīkojas ar zeltu no Compañía General de Minería de Venezuela, ko ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) ir iekļāvis to personu sarakstā, kurām piemērotas sankcijas par nelikumīgām darbībām; tā kā Nikaragvas Nacionālās asamblejas veiktās Patērētāju likuma (Likums Nr. 842) reformas uzliek bankām pienākumu atvērt kontus to cilvēku radiniekiem, kuriem ASV valdība un citas valstis ir piemērojušas sankcijas un kuri tiek apsūdzēti korupcijā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un cilvēktiesību pārkāpumos,
1. pauž solidaritāti ar Nikaragvas iedzīvotājiem un nosoda visas Nikaragvas iestāžu represīvās darbības pret opozīcijas partijām, žurnālistiem un citiem plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem, studentiem, pamatiedzīvotājiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsonisko sabiedrību, kā arī viņu ģimenes locekļiem, jo īpaši izraisītos nāves gadījumus; prasa nekavējoties pārtraukt ierobežojošu pasākumu piemērošanu, represijas un cilvēktiesību pārkāpumus un prasa saukt pie atbildības par smagajiem pārkāpumiem, ko Nikaragvas valdība veikusi kopš 2018. gada;
2. aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus patvaļīgi aizturētos politiski ieslodzītos, tostarp iepriekšējos prezidenta amata kandidātus Cristiana Chamorro, Arturo Cruz, Félix Maradiaga, Juan Sebastián Chamorro un Miguel Mora, politiskos līderus José Pallais, José Adán Aguerri, Dora María Téllez, Hugo Torres, Víctor Hugo Tinoco, Violeta Granera, Ana Margarita Vijil, Suyen Barahona un Pedro Joaquín Chamorro, kā arī citus opozīcijas aktīvistus, cilvēktiesību aizstāvjus un žurnālistus; turklāt prasa nodrošināt, ka tiek ievērotas viņu pamata tiesiskās aizsardzības garantijas, cilvēktiesības un pilsoniskās un politiskās tiesības; atgādina, ka ir jāsniedz pilnīgas garantijas trimdā esošajiem cilvēkiem, lai viņi varētu atgriezties savā valstī;
3. prasa Nikaragvas valdībai atcelt de facto aplenkuma stāvokli, respektēt valsts policijas kā nepolitiska, neitrāla un objektīva spēka lomu, atbruņot paramilitāros spēkus, ievērot ar Pilsonisko aliansi parakstītās vienošanās un atjaunot pilsoņu tiesības; atkārtoti aicina valdību ļaut pilsoniskās sabiedrības organizācijām darboties drošā un labvēlīgā vidē, nebaidoties no represijām;
4. atkārtoti aicina atjaunot iekļaujošu dialogu un demokrātiju kā vienīgo veidu, lai izkļūtu no politiskās, ekonomiskās un sociālās krīzes Nikaragvā; uzsver, ka reformas jāpieņem iekļaujošā un pārredzamā veidā;
5. mudina Nikaragvas iestādes veikt izmaiņas Vēlēšanu likumā saskaņā ar starptautiskajiem parametriem, ko pieprasa OAS savā 2020. gada 21. oktobra rezolūcijā, iecelt objektīvas personas dažādās vēlēšanu struktūrās, atgriezt juridisko statusu partijām, kurām tas atņemts, ievērot Nikaragvas iedzīvotāju tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem un nodrošināt neierobežotu valstu un starptautisko vēlēšanu novērošanas struktūru klātbūtni, vienlaikus apņemoties nodrošināt politisko līdzāspastāvēšanu pēc vēlēšanām; uzsver –– lai vēlēšanas un jauno valdību varētu atzīt, ir jāveic OAS un starptautisko organizāciju pieprasītās izmaiņas, jo īpaši jāatjauno tiesības un brīvības, kas padara iespējamu brīvu, uzticamu un taisnīgu vēlēšanu procesu;
6. nosoda ierobežojošo tiesību aktu pieņemšanu un īstenošanu un aicina tos nekavējoties atcelt; uzsver, ka šie tiesību akti ir pretrunā Nikaragvas Republikas Konstitūcijā, Amerikas Demokrātiskajā hartā un citos starptautiskos līgumos, kurus Nikaragva ir parakstījusi, noteiktajām Nikaragvas iedzīvotāju tiesībām un brīvībām; neatbalsta to, ka Nikaragvas autoritārā valdība nepareizi izmanto iestādes un tiesību aktus, lai padarītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un politiskos pretiniekus par noziedzniekiem;
7. atkārtoti aicina Nikaragvas iestādes nodrošināt netraucētu piekļuvi ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojam (OHCHR), Amerikas Cilvēktiesību komisijai (IACHR), neatkarīgo ekspertu starpdisciplinārajai grupai (GIEI), īpašajam Nikaragvas uzraudzības mehānismam (MESENI), starptautiskajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai Nikaragvā nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu;
8. aicina Centrālamerikas Integrācijas sistēmu (SICA) un tās dalībvalstis aktīvi piedalīties demokrātijas aizsardzībā, aizstāvībā un veicināšanā un cilvēktiesību aizsardzībā Nikaragvā, kā noteikts 1991. gada Tegusigalpas protokolā un 1995. gada Centrālamerikas Demokrātiskās drošības pamatlīgumā, kura 1. pantā noteikts, ka demokrātijas pamatā ir tādu valdību pastāvēšana, kas ievēlētas vispārējās, brīvās un aizklātās vēlēšanās, kā arī visu to cilvēktiesību beznosacījumu ievērošana valstīs, kuras veido Centrālamerikas reģionu;
9. aicina Finanšu darījumu darba grupu (FATF) izveidot nepieciešamo koordināciju ar OFAC, lai garantētu starptautisko finansiālo drošību, ņemot vērā D. Ortega un R. Murillo režīma un tā līdzdalībnieku nelikumīgās darbības, kā arī to darījumu attiecības un aktīvus Eiropas valstīs; uzsver, ka FATF kopš 2020. gada oktobra Nikaragvu ir iekļāvusi melnajā sarakstā;
10. prasa Padomei ātri paplašināt to personu un vienību sarakstu, kurām jāpiemēro sankcijas, tostarp šajā sarakstā iekļaujot Nikaragvas prezidentu un viceprezidentu, īpaši rūpējoties par to, lai netiktu nodarīts kaitējums Nikaragvas iedzīvotājiem; atgādina, ka ņemot vērā asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Centrālamerikas valstīm, Nikaragvai ir jāievēro un jānostiprina tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību principi; atkārtoti prasa, lai, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, tiktu ieviesta asociācijas nolīguma demokrātijas klauzula, un šajā sakarā aicina Komisiju steidzami iesniegt priekšlikumu;
11. atzīst ES delegācijas Nikaragvā centienus un pozitīvo darbu ļoti sarežģītā vidē; aicina ES delegāciju Nikaragvā pastiprināt diplomātisko iesaisti pirms vēlēšanu procesa un turpināt vērsties pie iestādēm, lai meklētu politisku risinājumu krīzei Nikaragvā, vienlaikus veicinot dialogu starp dažādām ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām;
12. aicina Komisiju un EĀDD ar savām attīstības un humānās palīdzības programmām turpināt atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus un saglabāt uzticību Nikaragvas iedzīvotāju stāvoklim; uzsver, ka ES ir jāpastiprina centieni, lai palīdzētu novērst to, ka pašreizējā politiskā, ekonomiskā un cilvēktiesību krīze Nikaragvā pārvēršas par humanitāro krīzi;
13. atgādina par 2019. gada 14. marta rezolūcijā pausto aicinājumu nekavējoties izdot Itālijai Alessio Casimirri, kurš Nikaragvas valdības aizsardzībā turpina dzīvot Managvā, kamēr viņam Itālijā ir piespriesti seši nepārsūdzami mūža ieslodzījumi par pierādītu iesaistīšanos bijušā premjerministra un Kristīgo demokrātu partijas vadītāja Aldo Moro nolaupīšanā un nogalināšanā un viņa apsargu noslepkavošanā Romā 1978. gada 16. martā;
14. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Centrālamerikas parlamentam, Limas grupai un Nikaragvas Republikas valdībai un parlamentam.
- [1] OV C 255, 29.6.2021., 65. lpp.
- [2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0259.