Rezolūcijas priekšlikums - B9-0406/2021Rezolūcijas priekšlikums
B9-0406/2021

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par politiskās opozīcijas, jo īpaši Tautas demokrātiskās partijas (HDP), apspiešanu Turcijā

6.7.2021 - (2021/2788(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Nacho Sánchez Amor, Pedro Marques, Tonino Picula
S&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0406/2021

Procedūra : 2021/2788(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B9-0406/2021
Iesniegtie teksti :
B9-0406/2021
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B9-0406/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par politiskās opozīcijas, jo īpaši Tautas demokrātiskās partijas (HDP), apspiešanu Turcijā

(2021/2788(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju, jo īpaši 2021. gada 5. maija rezolūciju par Komisijas 2019.–2020. gada ziņojumu par Turciju[1], 2021. gada 20. janvāra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Turcijā, jo īpaši Selahattin Demirtaş un citu pārliecības dēļ ieslodzīto lietu[2], un 2019. gada 19. septembra rezolūciju par stāvokli Turcijā, jo īpaši ievēlēto mēru atcelšanu no amata[3],

 ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. oktobra paziņojumu par ES paplašināšanās politiku (COM(2020)0660) un tam pievienoto 2020. gada ziņojumu par Turciju (SWD(2020)0355),

 ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra ES un Turcijas sarunu programmu un to, ka — tāpat kā visu ES kandidātvalstu gadījumā — Turcijas iestāšanās ES ir atkarīga no tās pilnīgas atbilstības Kopenhāgenas kritērijiem,

 ņemot vērā Eiropadomes 2021. gada 24. jūnija secinājumus un citus attiecīgos Padomes un Eiropadomes secinājumus par Turciju,

 ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 22. marta kopīgo paziņojumu par pašreizējo stāvokli ES un Turcijas politiskajās, ekonomiskajās un tirdzniecības attiecībās (JOIN(2021)0008),

 ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 19. augusta paziņojumu par ievēlēto mēru atcelšanu no amata un simtiem cilvēku aizturēšanu Turcijas dienvidaustrumos,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāra 2016. gada 4. novembra paziņojumu par vairāku HDP locekļu, tostarp partijas līdzpriekšsēdētāju, aizturēšanu,

 ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 46. pantu, kurā noteikts, ka augstās līgumslēdzējas puses apņemas ievērot galīgos Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumus ikvienā lietā, kurā tās ir puses, un no tā izrietošo Turcijas pienākumu īstenot visus Eiropas tiesu spriedumus, tostarp ECT spriedumus,

 ņemot vērā ECT virspalātas 2020  gada 22. decembra spriedumu lietā Selahattin Demirtaș pret Turciju (14305/17) un ECT 2018. gada 20. novembra spriedumu tajā pašā lietā,

 ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2019. gada 24. janvārī pieņemto rezolūciju 2260 “Turcijas opozīcijas politiķu stāvokļa pasliktināšanās: kā aizsargāt viņu pamattiesības Eiropas Padomes dalībvalstī?”,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā pasliktinās situācija pamatbrīvību un tiesiskuma jomā un Turcijas iestādes pastāvīgi un arvien biežāk vēršas pret opozīcijas partijām Turcijā un jo īpaši pret Tautas demokrātisko partiju (HDP);

B. tā kā 2021. gada 17. martā Turcijas Kasācijas tiesas galvenais prokurors iesniedza prasību Konstitucionālajā tiesā par HDP darbības pārtraukšanu;

C. tā kā 2021. gada 31. martā Konstitucionālās tiesas Ģenerālā asambleja pirmo reizi izskatīja apsūdzību, konstatēja procesuālas nepilnības un nolēma lūgt Ģenerālprokuratūru novērst šos trūkumus;

D. tā kā 2021. gada 7. jūnijā ģenerālprokurors iesniedza Konstitucionālajai tiesā pārskatītu apsūdzības rakstu, pieprasot HDP likvidēšanu;

E. tā kā pārskatītajā apsūdzības rakstā, tāpat kā sākotnējā apsūdzībā, līdztekus prasībai likvidēt partiju tiek arī pieprasīts aizliegt politisko darbību gandrīz 500 politiķiem no HDP un iesaldēt partijas bankas kontus;

F. tā kā 2021. gada 21. jūnijā Konstitucionālās tiesas Ģenerālā asambleja pirmo reizi izskatīja pārskatīto apsūdzību un vienprātīgi to pieņēma;

G. tā kā lielākā daļa ģenerālprokurora izvirzīto apsūdzību pret HDP ir saistīta ar Kobani protestiem, par kuriem turpinās tiesvedība, kas uzsākta pret HDP politiķiem, viņu vidū — bijušajiem līdzpriekšsēdētājiem Selahattin Demirtaş un Figen Yüksekdağ;

H. tā kā šīs apsūdzības galvenokārt balstās uz HDP centrālās valdes 2014. gada 6. oktobra tvītu, kurā iedzīvotāji tika aicināti protestēt pret ISIS un pret Turcijas noteikto embargo Kobanei, solidarizējoties ar Kobanes iedzīvotājiem;

I. tā kā t. s. Kobanes tiesas procesā ir 108 apsūdzētie no HDP; tā kā 28 no viņiem atrodas pirmstiesas apcietinājumā; tā kā sešiem cilvēkiem ir noteikti ar tiesvedību saistīti ierobežojumi un pret 75 cilvēkiem izdoti apcietināšanas orderi; tā kā Parlaments turpinās uzmanīgi sekot līdzi ar Kobani saistīto lietu iztiesāšanai un citām līdzīgām lietām;

J. tā kā 2021. gada 17. jūnijā HDP darbiniece un locekle Deniz Poyraz tika nogalināta HDP partijas birojā Izmirā; tā kā ir ziņas par viņas mirstīgo atlieku apgānīšanu;

K. tā kā pret HDP ēku Izmirā tika vērsti uzbrukumi mēnešiem ilgi pirms šīs apšaudes; tā kā HDP amatpersonas saistībā ar iespēju, ka pret viņiem tiks vērsts uzbrukums, bija vērsušās pie Izmiras policijas un gubernatora, taču policija netika veikusi nekādus piesardzības pasākumus; tā kā šie uzbrukumi notika pieaugoša politiskā spiediena apstākļos, ko veicināja valdošās koalīcijas partiju un valdības rīcība un paziņojumi;

L. tā kā trīs HDP deputātiem ir atņemti deputātu mandāti un parlamentārā imunitāte un viņi ir arestēti;

M. tā kā 2021. gada 30. jūnijā Tieslietu ministrijas prokurori Turcijas Lielās nacionālās asamblejas Apvienotajai parlamentārajai konstitūcijas un tieslietu komitejai iesniedza apkopojumu par procedūrām, kuru mērķis ir atcelt likumdevēja imunitāti 20 opozīcijas likumdevējiem no sešām dažādām opozīcijas partijām;

N. tā kā šīs procedūras ir vērstas pret 15 deputātiem no HDP, Republikāniskās tautas partijas (CHP) vadītāju Kemal Kılıçdaroğlu un pret vienu likumdevēju no ikvienas citas opozīcijas partijas, proti, Demokrātiskās reģionu partijas (DBP), İYİ (Labā) partijas, Turcijas Strādnieku partijas (TİP) un Demokrātu partijas (DP);

O. tā kā K. Kılıçdaroğlu kā lielākās opozīcijas partijas vadītājs tiek saukts pie kriminālatbildības par it kā Turcijas prezidenta apvainošanu, par ko viņam draud līdz pat četriem gadiem ilgs cietumsods; tā kā viņš iesaistīts arī tiesvedībā, ko 2021. gada 11. janvārī sāka prezidents Recep Tayyip Erdoğan, pieprasot zaudējumu atlīdzināšanu 1 miljona TRY apmēr;

P. tā kā 2021. gada 1. martā Turcijas Lielās Nacionālās asamblejas Apvienotajā parlamentārajā konstitūcijas un tieslietu komitejā pavisam kopā pārskatīšanā atradās 1267 procesu kopsavilkumi, no kuriem 955 (75 %) ir saistīti ar 59 HDP deputātiem;

Q. tā kā S. Demirtaș — bijušais Turcijas parlamenta deputāts laikā no 2007. gada līdz 2018. gadam, bijušais HDP līdzpriekšsēdētājs un prezidenta amata kandidāts 2014. gada un 2018. gada vēlēšanās (kurās saņēma attiecīgi 9,76 % un 8,32 % balsu) — jau vairāk nekā četrus gadus atrodas ieslodzījumā saistībā ar nepamatotām apsūdzībām, neraugoties uz diviem ECT nolēmumiem par viņa atbrīvošanu;

R. tā kā kopš vietējām vēlēšanām, kas notika 2019. gada 31. martā, 59 no 65 demokrātiski ievēlētajiem HDP mēriem Turcijas dienvidaustrumu daļā ir aizstāti ar valdības ieceltiem provinču gubernatoriem vai pilnvarotajiem, pamatojoties uz to, ka par viņiem tiek veikta kriminālizmeklēšana par iespējamām saiknēm ar terorismu; tā kā 32 no 36 aizturētajiem tika atbrīvoti tiesas procesa laikā, taču seši ievēlētie mēra vietnieki joprojām atrodas ieslodzījumā,

S. tā kā opozīcijas partiju tiesības joprojām ietekmē strukturālās problēmas, kas kļūst lielākas un kuru dēļ tiesu sistēma nespēj būt neatkarīga,

1. joprojām pauž dziļas bažas par pastāvīgiem uzbrukumiem un spiedienu pret Turcijas opozīcijas partijām un jo īpaši par to, ka Turcijas iestādes mērķtiecīgi un arvien vairāk vēršas pret HDP, tostarp tās jaunatnes organizāciju; mudina Turcijas valdību izbeigt šo situāciju un nodrošināt, ka visas politiskās partijas valstī var brīvi un pilnībā veikt savas likumīgās darbības saskaņā ar plurālistiskas un demokrātiskas sistēmas pamatprincipiem;

2. asi nosoda Turcijas Konstitucionālās tiesas ģenerālprokurora izvirzīto prasību par HDP likvidāciju un politiskās darbības aizliegumu gandrīz 500 HDP locekļiem, tostarp lielākajai daļai tās pašreizējās vadības, kas neļautu viņiem turpmākos piecus gadus veikt nekāda veida politisku darbību; pauž dziļas bažas par Konstitucionālās tiesas lēmumu pieņemt šo lietu, kas bija vienprātīgs; ar dziļām bažām norāda, ka lieta par HDP likvidēšanu ir kulminācijas punkts represijās pret partiju, kas turpinās jau vairākus gadus un kurās tikuši tiesāti tūkstošiem partijas biedru, vadošo darbinieku, parlamenta deputātu, vietējo pašvaldību deputātu un mēru, galvenokārt par apsūdzībām, kas saistītas ar terorismu;

3. pauž stingru pārliecību, ka HDP dalības Turcijas demokrātiskajās iestādēs nekavēšana ir viens no galvenajiem veidiem, kā padarīt Turcijas sabiedrību iekļaujošāku un radīt pozitīvas perspektīvas kurdu jautājuma atrisināšanai mierīgā ceļā; šajā sakarā atkārto, ka, ņemot vērā HDP stingro apņemšanos strādāt ar demokrātisku iestāžu starpniecību, šīs partijas aizliegšana vidējā termiņā būtu nopietna politiska kļūda un neatgriezenisks trieciens plurālismam un demokrātijas principiem, atstājot miljoniem vēlētāju Turcijā bez pārstāvības;

4. stingri nosoda HDP locekles un darbinieces Deniz Poyraz šausminošo slepkavību un uzbrukumu partijas biroja telpām Izmirā; izsaka līdzjūtību viņas tuviniekiem un draugiem; aicina iestādes rūpīgi izmeklēt šo un līdzīgus gadījumus un saukt vainīgos pie atbildības;

5. aicina Turcijas iestādes atturēties no naida kurināšanas pret HDP un veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu partijas birojus un amatpersonas, tostarp parlamenta deputātus un ievēlētos vietējo pašvaldību deputātus un mērus;

6. nosoda lēmumu atņemt HDP deputātiem Leyla Güven, Ömer Faruk Gergerlioğlu un Musa Farisoğulları parlamenta deputātu mandātus un parlamentāro imunitāti un arī viņu aizturēšanu; atzinīgi vērtē Konstitucionālās tiesas neseno 2021. gada 1. jūlija spriedumu, kurā tā vienprātīgi lēma, ka ir pārkāptas deputāta Gergerlioğlu tiesības tikt ievēlētam un iesaistīties politiskajā darbībā, kā arī viņa tiesības uz personisko brīvību un drošību; mudina Turcijas iestādes un zemākās instances tiesas īstenot Konstitucionālās tiesas lēmumu un steidzami atbrīvot parlamenta deputātu Gergerlioğlu un atjaunot viņa parlamenta deputāta statusu; pauž dziļas bažas par to, ka zemākas instances tiesas un Turcijas iestādes aizvien biežāk neievēro Konstitucionālās tiesas spriedumus, kas ir nopietns tiesiskuma pamatfunkcijas pārkāpums kas ir steidzami jānovērš; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot abus pārējos HDP deputātus un atsaukt visas pret viņiem vērstās apsūdzības;

7. stingri nosoda to, ka kopš 2016. gada novembra tiek pastāvīgi turēti apcietinājumā bijušie HDP līdzpriekšsēdētāji Figen Yüksekdağ un Selahattin Demirtaş (kurš ir arī opozīcijas līderis un bijušais prezidenta amata kandidāts); atgādina par ECT 2018. gada 20. novembra nolēmumu lietā Selahattin Demirtaș pret Turciju, kas apstiprināts ar tās virspalātas 2020. gada 22. decembra nolēmumu, kurā Turcijas iestādes tiek aicinātas nekavējoties atbrīvot S. Demirtaş; pauž sašutumu par to, ka Turcijas iestādes pastāvīgi neievēro un nepiemēro ECT nolēmumus, tostarp citās lietās, piemēram, Osman Kavala lietā, par ko Eiropas Padomes Ministru komiteja varētu sākt pārkāpuma procedūru pret Turciju;

8. pauž dziļas bažas par to, ka uz galveno opozīcijas partiju (CHP) un tās vadītāju Kemal Kılıçdaroğlu tiek izdarīts aizvien lielāks spiediens, tostarp ar tiesas rīkojumu konfiscētas partijas brošūras, pret viņu tiek publiski izteikti draudi un pat vērsti fiziski uzbrukumi; nosoda prasību anulēt K. Kılıçdaroğlu deputāta imunitāti viņa politisko paziņojumu dēļ, kā arī viņa kriminālvajāšanu par it kā Turcijas prezidenta apvainošanu, par ko viņam draud līdz pat četriem gadiem ilgs cietumsods; atkārtoti pauž nopietnas bažas par nepārtraukto politisko un tiesisko vajāšanu, kas tiek vērsta pret Stambulas CHP provinču priekšsēdētāju Canan Kaftancıoğlu, kuram 2019. gada septembrī tika piespriests gandrīz 10 gadu cietumsods politiski motivētā lietā, kurā vēl nav Augstākās tiesas lēmuma;

9. nosoda to, ka joprojām deputāta opozīcijas deputātiem tiek atņemti mandāti, kas būtiski kaitē Turcijas parlamenta kā demokrātiskas iestādes tēlam; nosoda Turcijas iestāžu lēmumu atcelt demokrātiski ievēlētus mērus no amata, pamatojoties uz apšaubāmiem pierādījumiem, un aizstāt viņus ar neievēlētiem pilnvarotajiem; uzsver, ka šāda rīcība turpina kaitēt politiskās opozīcijas spējai izmantot savas tiesības un īstenot savu demokrātisko lomu; pauž dziļas bažas par to, ka opozīcijas partiju rīcības brīvība nopietni pasliktinās, kas parāda smago cilvēktiesību situāciju Turcijā un nepārtraukto demokrātijas un tiesiskuma vājināšanos un ir Kopenhāgenas kritēriju pārkāpums;

10. uzskata, ka tiesiskuma mazināšanās un tas, ka tiesu vara sistemātiski nevar darboties neatkarīgi, joprojām noved pie tiesu spriedumiem, kas skar opozīcijas partiju darbības brīvību;

11. uzskata, ka izšķirošo pamattiesību un brīvību jomu, kam ir galvenā nozīme pievienošanās procesā, nevar atdalīt un nošķirt no vispārējām attiecībām un ka tā joprojām ir galvenais šķērslis virzībai uz jebkādu pozitīvu programmu, ko varētu piedāvāt Turcijai un kam vajadzētu būt atkarīgai arī no opozīcijas partiju tiesību un rīcības brīvības pilnīgas ievērošanas; tādēļ aicina Komisiju un Padomi, īstenojot Eiropadomes neseno lēmumu par pakāpenisku, samērīgu un pārtraucamu sadarbību ar Turciju, kas būs iespējama, ja tiks izpildīti šogad martā un arī pirms tam Eiropadomes secinājumos iekļautie nosacījumi, nopietni ņemt vērā pašreizējo stāvokli tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību jomā, kā arī starptautisko konvenciju un rezolūciju ievērošanu;

12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Turcijas Republikas valdībai un parlamentam.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 7. jūlijs
Juridisks paziņojums - Privātuma politika