B9-0408/2021

 

Sesijas dokuments

 

<NoDocSe>B9-0408/2021</NoDocSe>

<Date>{05/07/2021}6.7.2021</Date>

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>

<Titre>par politiskās opozīcijas, jo īpaši Tautas demokrātiskās partijas (HDP), apspiešanu Turcijā</Titre>

<DocRef>(2021/2788(RSP))</DocRef>

<RepeatBlock-By><Depute>Anna Fotyga, Adam Bielan, Valdemar Tomaševski, Witold Jan Waszczykowski, Eugen Jurzyca</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission></RepeatBlock-By>

B9-0408/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par politiskās opozīcijas, jo īpaši Tautas demokrātiskās partijas (HDP), apspiešanu Turcijā

(2021/2788(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2019. gada 19. septembra rezolūciju par stāvokli Turcijā, jo īpaši par ievēlēto mēru atcelšanu no amata[1], un 2021. gada 19. maija rezolūciju par Komisijas 2019.–2020. gada ziņojumu par Turciju[2],

– ņemot vērā Eiropadomes 2021. gada 25. jūnija secinājumus,

– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Selahattin Demirtaş pret Turciju,

– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju  un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuriem Turcija ir pievienojusies,

– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā 40 gadus ilgā terora kampaņā pret Turciju PKK (Kurdistānas strādnieku partija) ir atbildīga par vismaz 40 000 cilvēku, tostarp sieviešu un bērnu, nāvi; tā kā Turcija, Eiropas Savienība, Amerikas Savienotās Valstis un daudzas citas valstis PKK ir iekļāvušas teroristu organizāciju sarakstā;

B. tā kā Augstākās apelācijas tiesas ģenerālprokurors Konstitucionālajā tiesā atkārtoti izvirzīja 850 lappušu garu apsūdzību pret Tautas demokrātisko partiju (HDP), kura pēc tam tika nosūtīta Augstākajai tiesai, ko sauc arī par Kasācijas tiesu; tā kā apsūdzībā ir prasīts noteikt politisku aizliegumu gandrīz 500 partijas biedriem un apturēt partijas bankas konta darbību; tā kā saskaņā ar prokurora sniegto informāciju šis pieprasījums tika iesniegts, pamatojoties uz HDP sniegtajiem paziņojumiem un veiktajām darbībām, kas neatbilda demokrātiskajiem un vispārējiem tiesību principiem, jo tā rīkojās kopā ar teroristu organizāciju PKK un ar to saistītajām organizācijām un iesaistījās darbībās kā PKK filiāle;

C. tā kā Konstitucionālā tiesa veica pirmo pārskatītās apsūdzības izskatīšanu un to vienprātīgi pieņēma; tā kā lielākā daļa ģenerālprokurora izvirzīto apsūdzību pret HDP ir saistīta ar protestiem par Kobani, par kuriem notiek tiesvedība pret HDP politiķiem, tostarp bijušajiem līdzpriekšsēdētājiem Selahattin Demirtaş un Figen Yüksekdağ; tā kā šīs apsūdzības galvenokārt balstās uz HDP centrālās valdes 2014. gada 6. oktobra tvītu, kurā iedzīvotāji tika aicināti protestēt pret ISIS un pret Turcijas noteikto embargo Kobanei, solidarizējoties ar Kobanes iedzīvotājiem; tā kā Kobanes tiesas procesā ir 108 apsūdzētie no HDP; tā kā 28 no viņiem atrodas pirmstiesas apcietinājumā, 6 personām ir piemēroti tiesas kontroles pasākumi un par 75 personām ir izsniegti lēmumi par apcietinājuma piemērošanu;

D. tā kā 2021. gada 30. jūnijā Tieslietu ministrijas prokurori Turcijas Lielās nacionālās asamblejas Apvienotajai parlamentārajai konstitūcijas un tieslietu komitejai iesniedza apkopojumu par procedūrām, kuru mērķis ir atcelt likumdevēja imunitāti 20 opozīcijas likumdevējiem no sešām dažādām opozīcijas partijām; tā kā šīs procedūras ir vērstas pret 15 deputātiem no HDP, Republikāņu tautas partijas (CHP) vadītāju Kemal Kılıçdaroğlu un pret vienu likumdevēju no ikvienas citas opozīcijas partijas, proti, Demokrātiskās reģionu partijas (DBP), İYİ (Labā) partijas, Turcijas Strādnieku partijas (TİP) un Demokrātu partijas (DP);

E. tā kā Turcijā par politisko partiju slēgšanu lemj Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz Augstākās tiesas ģenerālprokuratūras iesniegto apsūdzību; tā kā Konstitucionālā tiesa, kuras sastāvā ir 15 tiesneši, var nolemt tā vietā atkarībā no attiecīgo pārkāpumu smaguma daļēji vai pilnībā izbeigt maksāt partijai valsts atbalstu;

F. tā kā politisko partiju, jo īpaši kurdus atbalstošo partiju, slēgšana Turcijā jau ir notikusi arī iepriekš; tā kā politisko partiju likvidācija ir juridisks pasākums, ko piemēro visās demokrātiskās valstīs un kas būtu jāveic saskaņā ar Konstitūcijā un tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem un pamatojoties uz skaidriem pierādījumiem, ka šāda radikāla rīcība ir pamatota un nepieciešama; tā kā Konstitucionālā tiesa līdz šim ir aizliegusi sešas kurdus atbalstošas politiskās partijas;

G. tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir vairākkārt konstatējusi, ka politisko partiju slēgšana pārkāpj biedrošanās tiesības saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 11. pantu;

H. tā kā Turcijas valdība ir apsūdzējusi HDP, kas ir trešā lielākā politiskā partija Turcijā, par tiešu saikni ar PKK;

J. tā kā pagaidu konstitucionālās izmaiņas, ko Turcijas parlaments pieņēma 2016. gada maijā, ļāva atcelt HDP, CHP, valdošās Tiesiskuma un attīstības partijas (AKP) un Nacionālistu rīcības partijas (MHP) deputātu imunitāti un pēc tam viņus apcietināt;

K. tā kā šie parlamenta deputāti tiesā tika apsūdzēti par dalību teroristu organizācijā, teroristu propagandas izplatīšanu un daudziem citiem noziegumiem; tā kā NVO, kas veic izmeklēšanu par tiesvedību, ir norādījušas, ka lielāko daļu apsūdzības pierādījumu veido apsūdzēto publiskas runas un viņu kā politiķu darbības;

L. tā kā 2021. gada 17. jūnijā HDP darbiniece Deniz Poyraz tika brutāli nogalināta HDP partijas birojā Izmirā; tā kā HDP partijas birojs Izmirā bija kļuvis par mērķi jau vairākus mēnešus pirms uzbrukuma un HDP amatpersonas saistībā ar iespēju, ka pret viņiem tiks vērsts uzbrukums, bija griezušās pie Izmiras policijas un gubernatora, taču policija netika veikusi nekādus piesardzības pasākumus; tā kā izrādās, ka grupas, kuras uzbruka HDP birojiem, bija iedrošinājusi valdības īstenotā uzkūdīšana pret HDP; tā kā ceturtdien, 2021. gada 1. jūlijā, Turcijas valdošās un opozīcijas partijas nosodīja uzbrukumu kurdus atbalstošās partijas HDP birojiem Izmirā, savukārt Onur Gencer, kurš nogalināja partijas darbinieci Deniz Poyraz, tika aizturēts, pamatojoties uz apsūdzību par tīšu slepkavību tikai 24 stundas pēc notikušā; tā kā Onur Gencer ātrā aizturēšana un fakts, ka nozieguma vietas apskates laikā netika pamanītas lodes pēdas vienā no partijas telpām, izraisīja kritiku, ka izmeklēšana ir bijusi virspusēja; tā kā HDP un Deniz Poyraz advokāti 2021. gada 21. jūnijā iesniedza prokuratūrai 10 lappušu garu lūgumrakstu ar 38 punktiem, pieprasot, lai izmeklēšana tiktu veikta efektīvi; tā kā Deniz Poyraz slepkavība nebūtu jāuzskata par atsevišķu naida noziegumu, bet drīzāk par daļu no politiskās spriedzes;

M. tā kā Turcija joprojām neievēro Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2018. gada 20. novembra saistošo nolēmumu, kas apstiprināts ar tās virspalātas 2020. gada 22. decembra nolēmumu, kurā Turcijas iestādes tiek aicinātas nekavējoties atbrīvot Selahattin Demirtaş;

N. tā kā 2021. gada 21. jūnijā Turcijas Konstitucionālā tiesa pieņēma pārskatītu Augstākās apelācijas tiesas ģenerālprokurora Bekir Sahin iesniegto apsūdzību, prasot izbeigt HDP darbību saistībā ar tās iespējamo saikni ar teroristu organizāciju PKK;

O. tā kā Eiropadome 2021. gada 25. jūnija secinājumos norāda, ka vēršanās pret politiskajām partijām ievērojami pasliktina situāciju cilvēktiesību jomā un ir pretrunā Turcijas saistībām ievērot demokrātiju un tiesiskumu un ka dialogs par šo jautājumu joprojām ir neatņemama ES un Turcijas attiecību daļa;

P. tā kā kritiķi ir apsūdzējuši prezidentu Erdoganu par to, ka viņš izmanto tiesas, lai apspiestu politisko opozīciju valdībai un viņa konservatīvajai AKP; tā kā kopš 2016. gada apvērsuma Turcijas valdība vairākkārt ir veikusi pasākumus, kuru mērķis ir vājināt opozīcijas grupas un partijas; tā kā pēdējo gadu laikā ir notikuši arī pūļa uzbrukumi opozīcijas politiķiem;

Q. tā kā kurdu kaujinieki/teroristi, tostarp PKK, Tautas aizsardzības vienību (YPG) un Hêzên Rizgariya Efrînê (HRE) locekļi, kas ir labi apmācīti un organizēti grupējumi, nesen pastiprināja uzbrukumus Turcijas armijai reģionā;

R. tā kā 2013. gadā sāktais kurdu miera process, kura mērķis bija mierīgi un politiski atrisināt abu pušu domstarpības, sabruka, kad Turcijas valdība nespēja panākt vienošanos ar Demokrātisko savienības partiju (PYD), kas ir PKK sīriešu atzars,

1. atkārtoti norāda, cik svarīgas ir labas attiecības ar Turciju, kuru pamatā ir kopīgas vērtības, cilvēktiesību ievērošana, tiesiskums, brīvas un demokrātiskas vēlēšanas, pamatbrīvības un vispārējās tiesības uz taisnīgu tiesu;

2. uzsver, ka jebkuras politiskās partijas aizliegums būtu jāpamato ar pārliecinošiem pierādījumiem, ka šāda rīcība ir pamatota, un aicina Turcijas iestādes sniegt šādus pierādījumus; šajā sakarā atgādina par iespējamo HDP saistību ar PKK, kas ir iekļauta ES teroristu organizāciju sarakstā;

3. uzskata, ka mērenas partijas aizliegšana varētu palielināt tādu kurdu iedzīvotāju skaitu, kas iestājas par terorismu un vardarbību, un varētu kaitēt plurālismam valstī un nepieciešamībai integrēt kurdu iedzīvotājus, kuriem ir tiesības ievēlēt savu pārstāvi Turcijas parlamentā;

4. aicina Turciju nodrošināt plurālismu un ievērot biedrošanās un vārda brīvību saskaņā ar Turcijas konstitūcijā noteikto aizsardzību un Turcijas starptautiskajām saistībām;

5. pauž bažas par to, ka atkārtoti tiek atsaukts opozīcijas deputātu parlamentārais statuss, un aicina Turcijas iestādes nodrošināt, ka visiem ir tiesības uz taisnīgu tiesu un ka viņu lietas tiek izskatītas neatkarīgā tiesu iestādē, kas var nodrošināt tiesisko aizsardzību saskaņā ar starptautiskajiem standartiem;

6. pauž nožēlu par to, ka Turcija neievēro Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus Selahattin Demirtaş lietā, un par to, ka viņš joprojām atrodas apcietinājumā, un aicina viņu nekavējoties atbrīvot;

7. uzsver nepieciešamību atsākt kurdu miera procesu;

8. pauž bažas par pakāpeniski pieaugošo spiedienu uz opozīcijas partijām, tostarp uz Republikāņu tautas partiju (CHP);

9. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Turcijas prezidentam, valdībai un parlamentam.