REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par politiskās opozīcijas, jo īpaši Tautas demokrātiskās partijas (HDP), apspiešanu Turcijā
6.7.2021 - (2021/2788(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Sergey Lagodinsky, Ernest Urtasun, Hannah Neumann, Ignazio Corrao, Jordi Solé, François Alfonsi, Henrike Hahn, Gwendoline Delbos-Corfield, Mounir Satouri, Diana Riba i Giner, Francisco Guerreiro
Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0406/2021
B9-0409/2021
Eiropas Parlamenta rezolūcija par politiskās opozīcijas, jo īpaši Tautas demokrātiskās partijas (HDP), apspiešanu Turcijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju, jo īpaši 2021. gada 19. maija rezolūciju par Komisijas 2019.–2020. gada ziņojumu par Turciju[1], 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Turcijā, jo īpaši Selahattin Demirtas un citu pārliecības dēļ ieslodzīto lietu[2], 2019. gada 19. septembra rezolūciju par stāvokli Turcijā, jo īpaši par ievēlēto mēru atcelšanu no amata[3], 2018. gada 8. februāra rezolūciju par pašreizējo stāvokli cilvēktiesību jomā Turcijā[4], 2019. gada 13. marta rezolūciju par Komisijas 2018. gada ziņojumu par Turciju[5] un 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par žurnālistu stāvokli Turcijā[6],
– ņemot vērā jaunākos Komisijas ziņojumus par Turciju, jo īpaši 2018., 2019. un 2020. gada ziņojumus,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Josep Borrell un Eiropas kaimiņattiecību un paplašināšanās komisāra Olivér Várhelyi 2021. gada 18. marta kopīgo paziņojumu par jaunākajām darbībām attiecībā uz Tautas demokrātisko partiju (HDP),
– ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas attiecīgos paziņojumus, jo īpaši 2020. gada 21. un 25. decembra paziņojumus,
– ņemot vērā Padomes un Eiropadomes attiecīgos secinājumus, jo īpaši Eiropadomes 2021. gada 24. jūnija secinājumus par ārējām attiecībām,
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas virspalātas 2020. gada 22. decembra spriedumu lietā Selahattin Demirtaş pret Turciju,
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2019. gada 10. decembra spriedumu lietā Kavala pret Turciju, kas kļuva galīgs 2020. gada 11. maijā, un Eiropas Padomes Ministru komitejas 2020. gada 1. oktobra un 2020. gada 3. decembra lēmumus, kuros Turciju mudināja nodrošināt Osman Kavala tūlītēju atbrīvošanu,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2020. gada 23. oktobrī pieņemto rezolūciju 2347 “Jaunas represijas pret politisko un sabiedrības opozīciju Turcijā: steidzami jānodrošina Eiropas Padomes standartu ievērošana”,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2019. gada 24. janvārī pieņemto rezolūciju 2260 “Turcijas opozīcijas politiķu stāvokļa pasliktināšanās: kā aizsargāt viņu pamattiesības Eiropas Padomes dalībvalstī?”,
– ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroja 2018. gada marta ziņojumu par ārkārtas stāvokļa ietekmi uz cilvēktiesībām Turcijā, tostarp jaunāko informāciju par dienvidaustrumu reģioniem,
– ņemot vērā ANO Darba grupas vardarbīgas vai piespiedu pazušanas jautājumos 2019. gada 30. jūlija ziņojumu,
– ņemot vērā vairāku ANO īpašo referentu 2020. gada 2. septembra paziņojumu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,
– ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Turcija ir ES kandidātvalsts un sena Eiropas Padomes locekle; tā kā Turcija kā Eiropas Padomes locekle ir pievienojusies Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECTK) un tai ir saistoša Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūra un noteikumi;
B. tā kā pēdējo mēnešu laikā Turcijā ir pastiprinājušās represijas pret politisko un sabiedrības opozīciju, notiek izmeklēšanas un kriminālvajāšanas, kas vērstas pret vietējiem politiķiem, pašreizējiem un bijušiem parlamenta deputātiem, opozīcijas politisko partiju biedriem un juristiem; tā kā pašreizējās represijas pret Turcijas politisko opozīciju, jo īpaši Tautas demokrātisko partiju (HDP), notiek laikā, kad Turcijā sarūk demokrātijas un tiesiskuma telpa un Turcijas iestādes pastāvīgi cenšas apklusināt atšķirīgos viedokļus, tostarp tos, kurus pauž žurnālisti, cilvēktiesību aizstāvji, akadēmisko aprindu pārstāvji, tiesneši un juristi;
C. tā kā 2021. gada 17. martā Turcijas Kasācijas tiesas ģenerālprokurors pirmo reizi Konstitucionālajā tiesā ierosināja slēgt HDP; tā kā 2021. gada 7. jūnijā tika iesniegta pārskatīta apsūdzība un pieprasīts ne tikai slēgt šo partiju, bet arī aizliegt aptuveni 451 HDP politiķim darboties politikā, kā arī iesaldēt partijas bankas kontus; tā kā Konstitucionālās tiesas ģenerālā asambleja 2021. gada 21. jūnijā vienprātīgi pieņēma pārskatīto apsūdzību;
D. tā kā lielākā daļa ģenerālprokurora izvirzīto apsūdzību pret HDP ir saistīta ar protestiem par Kobani, saistībā ar ko notiek tiesvedība pret 108 HDP politiķiem, tostarp bijušajiem līdzpriekšsēdētājiem Selahattin Demirtaş un Figen Yüksekdağ; tā kā minētās apsūdzības ir izvirzītas par viņu lomu 2014. gada protestos Kobanes atbalstam un tās galvenokārt balstās uz HDP centrālās valdes publicētu tvītu, kurā iedzīvotāji tika aicināti solidarizēties ar Kobanes iedzīvotājiem un protestēt pret ISIS un Turcijas uzlikto embargo Kobanei; tā kā protestos tika nogalināti vairāk nekā 50 iedzīvotāji, pārsvarā HDP biedri vai atbalstītāji, kad Turcijas policija atklāja uguni pret protestētājiem;
E. tā kā HDP ir Turcijas parlamenta trešā lielākā partija un pārstāv daudzus Turcijas politiķus; tā kā ieslodzījumā joprojām atrodas aptuveni 400 HDP biedru un ierēdņu, tostarp vairāki parlamenta deputāti;
F. tā kā Selahattin Demirtaş, HDP bijušais līdzpriekšsēdētājs un opozīcijas izvirzītais prezidenta amata kandidāts 2014. un 2018. gada vēlēšanās, kurās viņš ieguva 9,76 % un 8,32 % balsu, kopš 2016. gada 4. novembra atrodas F tipa cietumā Edirnē par apsūdzībām terorismā, un notiesāšanas gadījumā viņam draud 142 gadu cietumsods; tā kā 2019. gada septembrī pret viņu tika sākta terorisma izmeklēšana par iespējamo lomu incidentos, par kuriem viņš jau iepriekš ticis aizturēts un par kuriem jau norit tiesvedība; tā kā Selahattin Demirtaş ir viens no daudzajiem Turcijas ieslodzītajiem pārliecības dēļ;
G. tā kā 2020. gada 22. decembra taisītajā spriedumā lietā Selahattin Demirtaş pret Turciju ECT virspalāta pauda nosodījumu Turcijai par to, ka tā ir pārkāpusi tiesības uz brīvību, pagarinot apcietinājumu, un tiesības uz brīvām un taisnīgām vēlēšanām, un konstatēja, ka, apcietinot Selahattin Demirtaş, Turcijas patiesais nolūks bija slāpēt plurālismu un ierobežot politisko debašu brīvību; tā kā tiesa neatrada skaidru saikni starp S. Demirtaș runām un terorisma noziegumiem, un nolēma, ka Turcijai būtu nekavējoties jārīkojas, lai viņu atbrīvotu;
H. tā kā tajā pašā spriedumā ECT norādīja, ka HDP galvenā biroja aicinājums solidarizēties ar Kobanes iedzīvotājiem bija politiskajai runai noteiktajās robežās, līdz ar to nav uzskatāms par aicinājumu uz vardarbību; tā kā tiesa norādīja, ka laikā starp 2014. gada 6. un 8. oktobri notikušie vardarbības akti, protams, ir nosodāmi, tomēr nav uzskatāmi par tiešām sekām HDP galvenā biroja publicētajiem tvītiem;
I. tā kā joprojām ārkārtīgi plaši tiek izmantotas apsūdzības terorismā, lai vērstos pret kurdu demokrātiskajiem līderiem un citām personām un piektajā gadā pēc valsts apvērsuma mēģinājuma ierobežotu vārda brīvību un biedrošanās brīvību; tā kā opozīcijas partiju, līderu un atšķirīgo viedokļu paudēju kriminalizēšana notiek laikā, kad pieaug polarizācija un vardarbība, un šo darbību kulminācija bija HDP biedra Deniz Poyraz nogalināšana bruņotā uzbrukumā partijas birojam Izmiras provincē 2021. gada 17. jūnijā,
1. aicina Turcijas valdību steidzami atteikties no autokrātiskās politikas un strādāt pie tā, lai stiprinātu demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un pilsoniskās tiesības, tostarp politisko plurālismu, kā arī biedrošanās, pulcēšanās un vārda brīvību; uzsver, ka demokrātijas priekšnoteikums ir vide, kurā politiskās partijas, pilsoniskā sabiedrība un mediji var darboties bez draudiem vai patvaļīgiem ierobežojumiem;
2. pauž nosodījumu par Turcijas Konstitucionālās tiesas ģenerālās asamblejas apstiprināto lēmumu aizliegt HDP; ar lielām bažām norāda uz to, kā Turcijas iestādes ir konkrēti un pastāvīgi vērsušās pret HDP un tās jaunatnes organizācijām; stingri nosoda to, ka pastāvīgi turēti apcietinājumā HDP piederošie parlamenta deputāti un ierēdņi, tostarp bijušie līdzpriekšsēdētāji Figen Yüksekdağ un Selahattin Demirtaș; aicina Turcijas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Selahattin Demirtaş un citus cietumā ieslodzītos opozīcijas locekļus, atsaukt visas pret viņiem izvirzītās apsūdzības un atjaunot HDP juridisko statusu;
3. aicina pašreiz notiekošajā Kobanes tiesvedības procesā stingri piemērot tiesiskuma standartus, jo īpaši tiesu iestāžu neatkarību, objektivitāti, pilnīgu taisnīgumu un procesuālās garantijas;
4. pauž dziļas bažas par to, ka Turcijas tiesu iestādes un varasiestādes ignorē ECT nolēmumus un zemākās instances tiesas aizvien vairāk neievēro Turcijas Konstitucionālās tiesas spriedumus; uzsver, ka ECT virspalāta savā 2020. gada 22. decembrī pieņemtajā galīgajā spriedumā prasīja nekavējoties atbrīvot Selahattin Demirtaş; uzsver, ka pretēja rīcība nozīmētu to, ka Turcija nepilda pienākumu ievērot ECT nolēmumus; aicina Turciju nodrošināt ECT noteikumu un lēmumu pilnīgu ievērošanu; mudina to pilnībā sadarboties ar Eiropas Padomi tiesiskuma, minoritāšu tiesību, demokrātijas un pamattiesību stiprināšanā; aicina Eiropas Padomes Ministru komiteju arī turpmāk uzraudzīt, kā tiek pildīts ECT lēmums par Selahattin Demirtaş;
5. pauž dziļas bažas par pastāvīgajiem uzbrukumiem opozīcijas partijām un uz tām izdarīto spiedienu, kas apdraud pareizu demokrātiskās sistēmas funkcionēšanu; norāda, ka Turcijas valdība ir veikusi politiskus, leģislatīvus un administratīvus pasākumus, lai paralizētu pašvaldības, ko vada opozīcijas partiju mēri Stambulā, Ankarā un Izmirā; pauž nosodījumu par to, ka tādās valsts austrumdaļas pilsētās kā Karsa, Vana, Dijarbakira un Mardina, kurā pārsvarā dzīvo kurdi, ir atcelti no amata, aizstāti ar ieceltiem pilnvarotiem pārstāvjiem un apcietināti pilsētu mēri; pauž nožēlu par to, ka pašreizējā valdība ļaunprātīgi izmanto valsts finanšu resursus un administratīvo varu, lai vājinātu vai apklusinātu opozīciju;
6. stingri nosoda svarīgu personu, tostarp Osman Kavala un Selahattin Demirtaş, atkārtotu apcietināšanu un turēšanu ieslodzījumā; mudina Turcijas iestādes viņus nekavējoties atbrīvot, kā arī atbrīvot visus ieslodzījumā esošos cilvēktiesību aizstāvjus, žurnālistus, akadēmisko aprindu pārstāvjus un citas nepamatoti apsūdzētās personas, tostarp Can Dündar un Erol Önderoğlu, un atsaukt visas pret viņiem izvirzītās apsūdzības;
7. aicina ES delegāciju Turcijā turpmāk uzraudzīt politieslodzīto un cilvēktiesību aizstāvju situāciju, tostarp novērojot tiesas sēdes, sniedzot publiskus paziņojumus un prasot atļauju apmeklēt ieslodzītos;
8. pauž lielas bažas par uzbrukumiem pilsoniskajai sabiedrībai un pamattiesību un brīvību veicināšanai; pauž nožēlu par to, ka tiek patvaļīgi slēgtas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp prominentas nevalstiskās cilvēktiesību organizācijas un mediji; brīdina par to, ka 2020. gada 31. decembra likums par masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanai paredzētas finansēšanas novēršanu kaitē arī tiesībām uz biedrošanās brīvību, jo ar to Iekšlietu ministrijai tiek piešķirta plaša rīcības brīvība mazināt un ierobežot nevalstisko organizāciju likumīgu darbību; turklāt pauž nosodījumu par to, ka 2020. gada jūlija likums par interneta publikāciju reglamentēšanu un ar šādām publikācijām izdarītu noziegumu apkarošanu negatīvi ietekmē vārda brīvību;
9. pauž sašutumu par daudzajiem pastāvīgi ienākošajiem ziņojumiem par cilvēktiesību aizstāvju, žurnālistu, akadēmisko aprindu pārstāvju, ārstu, kas ir palīdzējuši spīdzināšanas upuriem, un citu aktīvistu, jo īpaši kurdu kopienas pārstāvju, iebaidīšanu, aizskaršanu un pret viņiem pielietoto vardarbību; mudina Turciju atturēties no žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju aizturēšanas un kriminālvajāšanas, kas tiek izmantota par līdzekli viņu iebiedēšanai vai atturēšanai no brīvas ziņošanas par cilvēktiesību jautājumiem; mudina Turciju ātri un neatkarīgi izmeklēt gadījumus, kad, kā ziņots, iebiedēti un vajāti cilvēktiesību aizstāvji, žurnālisti, akadēmisko aprindu pārstāvji un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti, un saukt pie atbildības šādos pārkāpumos vainojamos;
10. stingri nosoda Turcijas valdības lēmumu izstāties no Stambulas konvencijas, jo īpaši laikā, kad pandēmijas periodā pieaug vardarbība pret sievietēm, un ņemot vērā augsto feminicīda līmeni šajā valstī; aicina Turcijas valdību steidzami atcelt šo lēmumu; pauž dziļas bažas par LGBTI cilvēktiesību pārkāpumiem, jo īpaši fiziskiem uzbrukumiem, ilgstošiem praida gājienu aizliegumiem visā valstī un pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvības ierobežojumiem;
11. aicina ES un dalībvalstis izdarīt lielāku spiedienu uz Turcijas valdību un pastiprināt atbalstu Turcijas cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp paredzot ārkārtas dotācijas, atvieglot vīzu izsniegšanu ārkārtas situācijās, sniegt pagaidu patvērumu ES dalībvalstīs un nodrošināt, ka ES delegācija un dalībvalstu vēstniecības un konsulāti pilnībā īsteno ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem;
12. atgādina Eiropadomei, ka 2020. gada decembra, 2021. gada marta un 2021. gada jūnija secinājumos minētā oficiālo ES un Turcijas attiecību uzlabošanās un virzība uz pozitīvu ES un Turcijas programmu var notikt tikai tad, ja Turcijā uzlabosies pilsonisko tiesību, cilvēktiesību un tiesiskuma stāvoklis;
13. aicina šo rezolūciju pārtulkot turku valodā;
14. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES dalībvalstīm, kā arī Turcijas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0243.
- [2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0028.
- [3] OV C 171, 6.5.2021., 8. lpp.
- [4] OV C 463, 21.12.2018., 56. lpp.
- [5] OV C 23, 21.1.2021., 58. lpp.
- [6] OV C 215, 19.6.2018., 199. lpp.