Rezolūcijas priekšlikums - B9-0410/2021Rezolūcijas priekšlikums
B9-0410/2021

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par politiskās opozīcijas, jo īpaši Demokrātiskās tautu partijas (HDP), apspiešanu Turcijā

6.7.2021 - (2021/2788(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Hilde Vautmans, Petras Auštrevičius, Malik Azmani, Izaskun Bilbao Barandica, Olivier Chastel, Vlad Gheorghe, Bernard Guetta, Karin Karlsbro, Nathalie Loiseau, Karen Melchior, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu
grupas “Renew” vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0406/2021

Procedūra : 2021/2788(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B9-0410/2021
Iesniegtie teksti :
B9-0410/2021
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B9-0410/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par politiskās opozīcijas, jo īpaši Demokrātiskās tautu partijas (HDP), apspiešanu Turcijā

(2021/2788(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju, jo īpaši 2021. gada 19. maija rezolūciju par Komisijas 2019.–2020. gada ziņojumu par Turciju[1], 2021. gada 20. janvāra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Turcijā, jo īpaši Selahattin Demirtaş un citu pārliecības dēļ ieslodzīto lietu[2], un 2019. gada 19. septembra rezolūciju par stāvokli Turcijā, jo īpaši par ievēlēto mēru atcelšanu no amata[3],

 ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. oktobra paziņojumu par ES paplašināšanās politiku (COM(2020)0660) un tam pievienoto 2020. gada ziņojumu par Turciju (SWD(2020)0355),

 ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra sarunu programmu Turcijai un faktu, ka — tāpat kā visu pievienošanās valstu gadījumā — Turcijas iestāšanās ES ir atkarīga no tās pilnīgas atbilstības Kopenhāgenas kritērijiem,

 ņemot vērā Eiropadomes 2021. gada 24. jūnija secinājumus par ārējām attiecībām un citus attiecīgos Padomes un Eiropadomes secinājumus par Turciju,

 ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 22. marta kopīgo paziņojumu par pašreizējo stāvokli ES un Turcijas politiskajās, ekonomiskajās un tirdzniecības attiecībās (JOIN(2021)0008),

 ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2019. gada 19. augusta paziņojumus par ievēlēto mēru atcelšanu no amata un simtiem cilvēku aizturēšanu Turcijas dienvidaustrumos,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāra 2016. gada 4. novembra paziņojumu par vairāku HDP locekļu, tostarp partijas līdzpriekšsēdētāju, aizturēšanu,

 ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 46. pantu un Turcijas pienākumu pildīt visus Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumus,

 ņemot vērā ECT virspalātas 2020  gada 22. decembra spriedumu lietā Selahattin Demirtaș/Turcija (14305/17) un ECT 2018. gada 20. novembra spriedumu tajā pašā lietā,

 ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (PACE) 2019. gada 24. janvārī pieņemto rezolūciju 2260 “Turcijas opozīcijas politiķu stāvokļa pasliktināšanās: kā aizsargāt viņu pamattiesības Eiropas Padomes dalībvalstī?”,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Turcijas iestādes, mazinot demokrātiju valstī, pastāvīgi vēršas pret Demokrātisko tautu partiju (HDP) un citām opozīcijas partijām;

B. tā kā 2021. gada 17. martā Turcijas Kasācijas tiesas galvenais prokurors iesniedza prasību Turcijas Konstitucionālajā tiesā par HDP darbības pārtraukšanu;

C. tā kā 2021. gada 31. martā Konstitucionālās tiesas Ģenerālā asambleja pirmo reizi izskatīja apsūdzību, konstatēja procesuālas nepilnības un nolēma lūgt Ģenerālprokuratūru novērst šos trūkumus;

D. tā kā 2021. gada 7. jūnijā ģenerālprokurors iesniedza Konstitucionālajai tiesai pārskatītu apsūdzības rakstu par HDP likvidēšanu;

E. tā kā pārskatītajā apsūdzības rakstā, tāpat kā sākotnējā apsūdzībā, līdztekus prasībai likvidēt partiju tiek arī pieprasīts aizliegt politisko darbību gandrīz 600 politiķiem no HDP un iesaldēt partijas bankas kontus;

F. tā kā 2021. gada 21. jūnijā Konstitucionālās tiesas Ģenerālā asambleja pirmo reizi izskatīja pārskatīto apsūdzību un vienprātīgi to pieņēma;

G. tā kā lielākā daļa ģenerālprokurora izvirzīto apsūdzību pret HDP ir saistīta ar protestiem par Kobani, saistībā ar ko turpinās tiesvedība, kas uzsākta pret HDP politiķiem, viņu vidū — bijušajiem līdzpriekšsēdētājiem Selahattin Demirtaş un Figen Yüksekdağ;

H. tā kā šīs apsūdzības galvenokārt tiek balstītas uz to, ka 2014. gada 6. oktobrī HDP centrālā valde ievietoja tīmeklī tvītu, kurā iedzīvotāji tika aicināti, solidarizējoties ar Kobanes iedzīvotājiem, protestēt pret ISIS un pret Turcijas noteikto “embargo” Kobanei;

I. tā kā  tiesas procesā par Kobani ir 108 apsūdzētie no HDP; tā kā 28 no viņiem atrodas pirmstiesas apcietinājumā; tā kā sešiem cilvēkiem ir noteikti ar tiesvedību saistīti ierobežojumi un pret 75 cilvēkiem izdoti apcietināšanas orderi;

J. tā kā 2021. gada 17. jūnijā HDP partijas birojā Izmirā tika nogalināta HDP darbiniece Deniz Poyraz; tā kā pirms savas nāves un pēc tās viņa bija sakropļota;

K. tā kā HDP ēka Izmirā bija kļuvusi par mērķi mēnešiem ilgi pirms šā uzbrukuma; tā kā HDP partijas amatpersonas bija vērsušās Izmiras policijā un pie gubernatora, informējot par iespēju, ka pret viņiem tiks vērsts uzbrukums, taču policija neveica nekādus piesardzības pasākumus;

L. tā kā grupējumus, kuri uzbruka HDP birojiem, bija iedrošinājusi valdības īstenotā uzkūdīšana pret HDP;

M. tā kā trijiem parlamenta deputātiem no HDP ir atņemts deputāta mandāts un parlamentārā imunitāte un viņi tika arestēti;

N. tā kā 2021. gada 30. jūnijā Tieslietu ministrijas prokurori iesniedza Turcijas Lielās nacionālās asamblejas Apvienotajai parlamentārajai konstitūcijas un tieslietu komitejai procedūru kopsavilkumus, kuru mērķis ir atcelt likumdevēja imunitāti 20 opozīcijas likumdevējiem no sešām dažādām opozīcijas partijām;

O. tā kā šīs procedūras ir vērstas pret 15 parlamenta deputātiem no HDP, Republikāņu tautas partijas (CHP) vadītāju Kemal Kılıçdaroğlu un pret vienu likumdevēju no ikvienas citas opozīcijas partijas, proti, Demokrātiskās reģionu partijas (DBP), partijas “İYİ” (Labā), Turcijas Strādnieku partijas (TİP) un Demokrātu partijas (DP);

P. tā kā 2021. gada 1. martā Turcijas Lielās Nacionālās asamblejas Apvienotajā parlamentārajā konstitūcijas un tieslietu komitejā pavisam kopā pārskatīšanā atradās 1267 procesu kopsavilkumi, no kuriem 955 (75 %) ir vēršanās pret 59 parlamenta deputātiem no HDP partijas;

Q. tā kā Selahattin Demirtaș — bijušais Turcijas parlamenta deputāts laikā no 2007. gada līdz 2018. gadam, bijušais HDP līdzpriekšsēdētājs un prezidenta amata kandidāts 2014. gada un 2018. gada vēlēšanās (kurās viņš saņēma 9,76 % un 8,32 % balsu) — jau vairāk nekā 4 gadus atrodas ieslodzījumā saistībā ar nepamatotām apsūdzībām, neraugoties uz diviem ECT nolēmumiem par viņa atbrīvošanu;

R. tā kā kopš 2019. gada 31. martā notikušajām pašvaldību vēlēšanām 59 no 65 Turcijas dienvidaustrumos demokrātiski ievēlētajiem HDP mēriem — pamatojoties uz to, ka par viņiem tiek veikta kriminālizmeklēšana par iespējamām saiknēm ar terorismu — ir tikuši aizstāti ar valdības ieceltiem provinču gubernatoriem vai pilnvarotajiem; tā kā 32 no 36 aizturētajiem tika atbrīvoti tiesas procesa laikā, taču 6 ievēlētie mēri joprojām atrodas ieslodzījumā,

1. stingri nosoda Turcijas iestāžu represijas un pasākumus pret HDP un citām Turcijas opozīcijas partijām;

2. pauž nosodījumu par Turcijas Kasācijas tiesas ģenerālprokurora atkārtoti iesniegto apsūdzību Konstitucionālajā tiesā, lai panāktu HDP likvidēšanu un aizliegumu darboties politikā vairāk nekā 600 HDP locekļu; ar dziļām bažām norāda, ka lieta par HDP likvidēšanu ir kulminācijas punkts represijās pret partiju, kas turpinās jau vairākus gadus un kurās tikuši tiesāti tūkstošiem partijas biedru, vadošo darbinieku, parlamenta deputātu, vietējo pašvaldību deputātu un mēra vietnieku, galvenokārt par apsūdzībām, kas saistītas ar terorismu;

3. stingri nosoda Deniz Poyraz nežēlīgo nogalināšanu; izsaka līdzjūtību viņas tuviniekiem un draugiem; aicina iestādes pamatīgi izmeklēt šo gadījumu un saukt vainīgos pie atbildības;

4. aicina Turcijas iestādes atturēties no kūdīšanas pret HDP un veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu partijas birojus un amatpersonas, tostarp parlamenta deputātus un vēlētus vietējo pašvaldību deputātus un mērus;

5. nosoda lēmumu atņemt HDP deputātiem Leyla Güven, Ömer Faruk Gergerlioğlu un Musa Farisoğulları vietu parlamentā un parlamentāro imunitāti, kā arī viņu vēlāko apcietināšanu; aicina Turcijas varas iestādes viņus nekavējoties atbrīvot un atsaukt visas pret viņiem izvirzītās apsūdzības;

6. stingri nosoda to, ka kopš 2016. gada novembra tiek pastāvīgi turēti apcietinājumā bijušie HDP līdzpriekšsēdētāji Figen Yüksekdağ un Selahattin Demirtaș (kurš ir arī opozīcijas līderis un bijušais prezidenta amata kandidāts); atgādina par ECT 2018. gada 20. novembra nolēmumu lietā Selahattin Demirtaș / Turcija, kas apstiprināts ar tās virspalātas 2020. gada 22. decembra nolēmumu, kurā Turcijas iestādes tiek aicinātas nekavējoties atbrīvot S. Demirtaş;

7. pauž dziļas bažas par to, ka uz galveno opozīcijas partiju (CHP) un tās vadītāju Kemal Kılıçdaroğlu tiek izdarīts aizvien lielāks spiediens, tostarp ar tiesas rīkojumu konfiscētas partijas brošūras, atcelta K. Kılıçdaroğlu imunitāte viņa politisko paziņojumu dēļ, pret viņu tiek publiski izteikti draudi un pat vērsti fiziski uzbrukumi; atkārtoti pauž nopietnas bažas par nepārtraukto politisko un tiesisko vajāšanu, kas tiek vērsta pret CHP partijas Stambulas provinces nodaļas vadītāju Canan Kaftancıoğlu, kurai 2019. gada septembrī tika piespriests gandrīz 10 gadu cietumsods politiski motivētā lietā, kurā vēl nav Augstākās tiesas lēmuma;

8. aicina Turcijas varas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot arī visus pārējos opozīcijas locekļus, kuru arestēšana ir daļa no represijām pret visiem tiem, kas pauž atšķirīgu viedokli, un atcelt pret viņiem izvirzītās apsūdzības;

9. pauž nopietnas bažas par plašo pretterorisma tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu; atkārtoti aicina Turcijas iestādes saskaņot savus pretterorisma tiesību aktus ar starptautiskajiem standartiem, lai nodrošinātu pamattiesību un brīvību efektīvu aizsardzību, proporcionalitāti un vienlīdzību likuma priekšā;

10. turklāt nosoda atkārtotu deputāta statusa atcelšanu opozīcijas deputātiem, jo tas būtiski kaitē parlamenta kā demokrātiskas iestādes tēlam; nosoda Turcijas iestāžu lēmumu atcelt demokrātiski ievēlētus mērus no amata, pamatojoties uz apšaubāmiem pierādījumiem, un aizstāt viņus ar pilnvarotajiem, kuri nav vēlēti; uzsver, ka šāda rīcība turpina kaitēt politiskās opozīcijas spējai izmantot savas tiesības un īstenot savu demokrātisko lomu; pauž dziļas bažas par to, ka opozīcijas partiju rīcības brīvība nopietni pasliktinās, kas parāda smago cilvēktiesību situāciju Turcijā un nepārtraukto demokrātijas un tiesiskuma vājināšanos un ir Kopenhāgenas kritēriju pārkāpums;

11. uzsver, ka demokrātiskas vēlēšanas un funkcionējoša parlamentārā demokrātija ir pamats ilgtermiņa stabilitātei un labklājībai un ka pasākumi, kas veikti pret opozīcijas partijām, klaji pārkāpj Eiropas vērtības, konvencijas un tiesisko kārtību; vērš Padomes un Komisijas uzmanību uz to, ka izšķirošo pamattiesību un brīvību jomu, kam ir galvenā nozīme pievienošanās procesā, nevar atdalīt un nošķirt no vispārējām attiecībām un ka tā joprojām ir galvenais šķērslis virzībai uz jebkādu pozitīvu programmu, ko varētu piedāvāt Turcijai un kam vajadzētu būt atkarīgai arī no opozīcijas partiju un ievēlēto amatpersonu tiesību un rīcības brīvības pilnīgas ievērošanas;

12. atkārtoti pauž nožēlu, kā pausts 2021. gada 19. maija rezolūcijā par Komisijas 2019.–2020. gada ziņojumu par Turciju, ka kopš Parlamenta pēdējās rezolūcijas situācija iekšpolitikas, institucionālās politikas un ārpolitikas jomā ne tuvu nav uzlabojusies, bet gan ir vēl vairāk pasliktinājusies; pauž cerību, ka šī negatīvā tendence tiks nekavējoties un pastāvīgi mainīta; tāpēc stingri uzstāj, ka tad, ja pašreizējā negatīvā tendence netiks steidzami un konsekventi vērsta pretējā virzienā, Komisijai saskaņā ar 2005. gada oktobra sarunu programmu būtu jāiesaka oficiāli apturēt pievienošanās sarunas ar Turciju, lai abas puses reālistiski un ar strukturēta un ar visaptveroša augsta līmeņa dialoga palīdzību pārskatītu pašreizējās sarunu programmas piemērotību un spēju darboties vai, ja nepieciešams, pētītu iespējamus jaunus turpmāko attiecību modeļus;

13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Turcijas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.

 

 

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 7. jūlijs
Juridisks paziņojums - Privātuma politika