REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par situāciju Afganistānā
13.9.2021 - (2021/2877(RSP))
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Mick Wallace, Clare Daly, Özlem Demirel, Manu Pineda, Idoia Villanueva Ruiz
grupas “The Left” vārdā
B9-0433/2021
Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Afganistānā
Eiropas Parlaments,
− ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,
− ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
− ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
− ņemot vērā Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,
− ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,
− ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu,
− ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1998. gada Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,
− ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2021. gada 29. marta ziņojumu “Ar konfliktiem saistīta seksuāla vardarbība”,
− ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet Cilvēktiesību padomes 31. sesijā pausto paziņojumu,
− ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2593 (2021),
− ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 2131 (xx) “Deklarācija par iejaukšanās valstu iekšējās lietās nepieņemamību un to neatkarības un suverenitātes aizsardzību”,
− ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 1514 (xv) “Deklarācija par neatkarības piešķiršanu koloniālajām valstīm un tautām”,
− ņemot vērā 2020. gada pārskatu par opija audzēšanu Afganistānā, ko 2021. gada aprīlī kopīgi publicēja Afganistānas Valsts statistikas un informācijas iestāde un Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs,
− ņemot vērā ES ārlietu ministru neoficiālo sanāksmi 2021. gada 2. un 3. septembrī (“Gimnihas” sanāksme),
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā ASV un tās sabiedroto izvirzītā stratēģija “cīņai pret terorismu” un centieni uzspiest Afganistānai savu “valsts veidošanas” koncepciju ir bijusi neveiksmīga; tā kā gadu desmitiem ilgušajā konfliktā un karā masveidā gājuši bojā cilvēki, ļoti daudzi pārvietoti, nodarītas milzīgas ciešanas ļaudīm un smagi iedragāta Afganistānas ekonomiskā un sociālā attīstība; tā kā 20 okupācijas gados, ko īstenoja ASV un NATO, palielinājusies narkotiku tirdzniecība, pavērtas iespējas militāristu un bruņotu grupējumu nākšanai pie varas un sekmēta vispārēja sabiedrības militarizācija; tā kā saskaņā ar 2020. gada globālo miera indeksu Afganistāna novērtēta kā visnedrošākā valsts pasaulē; tā kā 2019. gadā Afganistāna atzīta par dronu uzlidojumos visvairāk cietušo valsti pasaulē; tā kā ārvalstu iejaukšanās un militāra intervence veicinājusi Taliban atdzimšanu un lielas afgāņu tautas daļas atbalstu Taliban;
B. tā kā 20 gadus pēc nelikumīgās ASV un NATO intervences un neraugoties uz reklamētajiem centieniem veidot valsti, Afganistāna joprojām ir viena no pasaules nabadzīgākajām valstīm, kurā attīstības palīdzības īpatsvars ir aptuveni 40 % no valsts iekšzemes kopprodukta; tā kā vairāk nekā puse afgāņu dzīvo nabadzībā un 39 % tautas cieš no galējas nabadzības; tā kā 20 gadus ilgušās ASV un NATO okupācijas laikā atsākās un izplatījās opija nelegāla ražošana un tirdzniecība;
C. tā kā gandrīz divdesmit gadus NATO un starptautiskā sabiedrība, tostarp ES, sniedza miljardiem dolāru vērtu palīdzību Afganistānas valdībai un armijai, un līdz ar to šīs valdības krišana un armijas sabrukums liek bažīties par endēmisko korupciju NATO operācijās un par ES un dalībvalstu pagātnes, tagadējām un nākotnes rīcībpolitikām attiecībā uz Afganistānu; tā kā neveiksmīgā Afganistānas misija skaidri parādījusi, ka militāra intervence, demokrātijas uzspiešana un valsts veidošana no ārpuses jau pašos pamatos ir aplama un kontrproduktīva;
D. tā kā Taliban, kā arī NATO atbalstītā Afganistānas armija un tās ģenerāļi pastrādājuši neskaitāmus kara noziegumus, tā, piemēram, ģenerālis Sami Sadat NATO atbalstītās Afganistānas valdības pēdējos mēnešos pavēlēja viņa pakļautībā esošajiem Blackhawk helikopteriem ik dienu masveidā slepkavot civiliedzīvotājus Helmandas provincē;
E. tā kā zināma Afganistānas tautas daļa joprojām pakļauta turpmāku represiju riskam, ja Taliban nostiprinās savu režīmu; tā kā saskaņā ar ANO palīdzības misijas Afganistānā (UNAMA) un ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) datiem laikposmā no 1. maija līdz 15. augustam vairāk nekā 3750 civiliedzīvotāji nogalināti vai sakropļoti Taliban uzbrukumos un bijušās Afganistānas valdības gaisa uzlidojumos, kas tika vērsti pret civiliedzīvotājiem, tostarp mājokļiem, skolām un slimnīcām; tā kā saņemti ziņojumi, ka Taliban sagrābtajās teritorijās civiliedzīvotāji pakļauti tūlītējai nāvessodu izpildei un cietuši no māju izlaupīšanas un nodedzināšanas, kā arī piespiedu pazušanas; tā kā plašumā vēršas smagi cilvēktiesību pārkāpumi pret sievietēm un meitenēm, tostarp piespiedu laulības un stingri pārvietošanās brīvības ierobežojumi;
F. tā kā jau pirms Taliban varas pārņemšanas vairākkārt tika pausti aicinājumi paredzēt šīs varas draudus tiem afgāņiem un viņu ģimenēm, kuri palīdzējuši NATO spēkiem un kuri sadarbojušies ar starptautiskām organizācijām;
G. tā kā ASV un viņu sabiedrotie afgāņus, kuri sadarbojās ar NATO okupāciju, ir nostādījuši bīstamā situācijā; tā kā bailēs par savu dzīvību pašlaik bēg simtiem tūkstošu cilvēku, tostarp vietējie iedzīvotāji, kuri strādā starptautiskās iestādēs, NVO darbinieki, cilvēktiesību aktīvisti, žurnālisti, kā arī meitenes un sievietes, kuras iet skolā, mācās augstskolā vai strādā;
H. tā kā pat pirms Taliban varas pārņemšanas aptuveni 87 % Afganistānas sieviešu cieta no vardarbības dzimuma dēļ; tā kā 2019. gada ANO dzimumu nelīdztiesības indeksā Afganistāna no 189 valstīm ieņem 153. vietu; tā kā saskaņā ar sniegtajiem datiem 62 % afgāņu sieviešu cietušas no multiplās vardarbības, tā gandrīz trīs reizes pārsniedzot vidējo rādītāju pasaulē, kas jau pats par sevi tiek uzskatīts par ļoti augstu; tā kā dzimumbalstītas vardarbības varmākas joprojām paliek nesodīti; tā kā ANO Palīdzības misija Afganistānā (UNAMA) ziņojusi, ka pat slepkavības un izvarošanas lietas bieži vien nenonāk līdz tiesai;
I. tā kā, pieaugot konfliktiem un nedrošībai, vislielāko cenu nākas maksāt bērniem, kas vismazāk atbildīgi par krīzi Afganistānā: tā kā daudzi ir spiesti pamest mājas, atteikties no skolas un draugiem, nesaņem pamatpakalpojumus, kas izriet no funkcionālas pārvaldības, un viņiem liegta pat minimāla dzīves kvalitāte;
J. tā kā papildus politiskajai un drošības krīzei Afganistāna cieš no liela sausuma, Covid-19 izplatīšanās un pamata pārtikas cenu inflācijas, turklāt ziemā daudzas no šīm problēmām saasināsies;
K. tā kā saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas datiem Afganistānā 2020. gadā iekšēji tika pārvietoti 4 miljoni cilvēku, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 1,2 miljoniem 2016. gadā un pusmiljonu 2013. gadā; tā kā saskaņā ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja datiem laikposmā no 1. janvāra līdz 31. jūlijam no jauna tika pārvietoti vairāk nekā 546 000 afgāņu, no kuriem 80 % ir sievietes un bērni; tā kā daudzi no viņiem cieš no pārtikas trūkuma, viņiem nav pienācīgas pajumtes, piekļuves sanitārijai un veselības aprūpes iestādēm un viņi nesaņem aizsardzību, un tā kā daudzi no viņiem ir bērni, kas tiek uzskatīti par īpaši neaizsargātiem no bērnu darba, seksuālas vardarbības vai iespējamas savervēšanas noziedznieku un teroristu grupās; tā kā kopš Kabulas sagrābšanas tūkstošiem Afganistānas civiliedzīvotāju mēģinājuši bēgt no valsts bailēs par sekām, ko radīs atgriešanās pie Taliban režīma;
L. tā kā ilgtermiņā afgāņi ir lielākā bēgļu grupa Āzijā un otra lielākā bēgļu grupa pasaulē; tā kā kaimiņvalstis, jo īpaši Irāna un Pakistāna, uzņem lielāko daļu Afganistānas bēgļu, un šīm valstīm ir vajadzīga palīdzība bēgļu problēmas risināšanā; tā kā vienpusējās sankcijas pret Irānu apgrūtina tās spēju nodrošināt pienācīgu patvērumu afgāņu bēgļiem;
M. tā kā Afganistānas ekonomika ir vāja un nav diversificēta, ir atkarīga no importa, pat pamata preču ziņā, kā arī ir atkarīga no ārvalstu fondiem; tā kā 15. augustā pēc tam, kad varu sagrāba Taliban, tika pārtrauktas Afganistānas attiecības ar vairākiem starptautiskiem līdzekļu devējiem, kas vēl skaudrāk parādīja ekonomikas trauslumu, apdraudot daudzu attīstības palīdzības finansētu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;
N. tā kā Afganistāna piedzīvo milzīgu ekonomisko sabrukumu; tā kā pārtikas un citu pamata preču cenas ir kāpušas, lai gan lielākā daļa banku joprojām ir slēgtas; tā kā pirms Taliban pārņēma varu vairāk nekā 30 % valsts iedzīvotāju smagi cieta no pārtikas trūkuma; tagad no tā cieš vairāk nekā 40 % iedzīvotāju; tā kā 2020. gada decembrī ANO Bērnu fonds UNICEF norādīja, ka Afganistānā ir gandrīz septiņi miljoni bērnu, kas jaunāki par 5 gadiem, un aptuveni 3,1 miljonam bērnu regulāri trūkst pārtikas;
O. tā kā īsi pirms un tūlīt pēc tam, kad varu pārņēma Taliban, līdzekļu devēji apturēja lielāko daļu no starptautiskās palīdzības Afganistānas valdības aģentūrām un iestādēm; tā kā Afganistānas Centrālā banka, kas tagad atrodas Taliban kontrolē, ir izslēgta no starptautiskās banku sistēmas un tai nav piekļuves valsts ārvalstu valūtas rezervēm; tā kā tiek ziņots, ka Starptautiskais Valūtas fonds pēc ASV pieprasījuma ir aizliedzis izsniegt kredītus un aktīvus Afganistānai, tostarp aptuveni 440 miljonus USD no īpašajām aizņēmuma tiesībām, ko banka piešķīrusi, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju; tā kā iepriekšējās ANO Drošības padomes rezolūcijas, ar ko noteiktas sankcijas un citi ierobežojumi attiecībā uz Taliban teroristiskajām darbībām, liedz Afganistānas Centrālajai bankai saņemt jaunu drukāto Afganistānas valūtu, kas tiek iespiesta Eiropā;
P. tā kā, Covid-19 pandēmijai strauji izplatoties valstī, Afganistānas vājā veselības aprūpes infrastruktūra tika pārslogota; tā kā lielākajā daļā Afganistānas provinču nebija iespējams veikt Covid-19 testu un paraugi tika sūtīti uz galvaspilsētu;
Q. tā kā ziņots par daudziem kultūras mantojuma iznīcināšanas gadījumiem;
R. tā kā, neraugoties uz bērnu seksuālās izmantošanas plašo publisko nosodījumu un vardarbīgās “bacha bazi” prakses (vecāki vīrieši seksuāli izmanto zēnus) pasludināšanu par krimināli sodāmu 2018. gadā, iestādes neko daudz nav darījušas, lai izbeigtu nesodāmību un vainīgos sauktu pie atbildības;
S. tā kā bērni joprojām tiek vervēti kaujām, jo īpaši bruņotos grupējumos un Afganistānas drošības spēkos, kas ir valdību atbalstoši paramilitāri grupējumi un vietējā policijā, un bērni cieš no dažādu veidu vardarbības, tostarp seksuālas izmantošanas;
T. tā kā saskaņā ar UNAMA Afganistāna joprojām ir viena no pasaules valstīm, kurā visbiežāk iet bojā bērni, un gan valdību atbalstošie, gan pret valdību vērstie spēki atsevišķi atbildīgi par vairāk nekā 700 nonāvētiem bērniem;
U. tā kā saskaņā ar UNICEF informāciju vairāk nekā 2 miljoni meiteņu neiet skolā un saskaņā ar valdības datiem aptuveni 7000 skolu valstī nav nekādas ēkas; tā kā bērnu darbs ir ierasta parādība;
V. tā kā žurnālistiem, mediju darbiniekiem un aktīvistiem strādāt ir aizvien grūtāk, jo viņi pastāvīgi tiek apdraudēti un pat nonāvēti; tā kā valdība ir izstrādājusi plašsaziņas līdzekļu likumprojektu, ar ko paredz stingrāk ierobežot tiesības uz vārda brīvību,
1. pauž nožēlu par notikušo un to, ka varu valstī pārņēmis Taliban, kā rezultātā pasliktinājusies cilvēktiesību situācija; uzsver nelikumīgās divdesmit gadu ilgušās okupācijas katastrofālo mantojumu un nosoda NATO intervenci, kas novedusi Afganistānu pie pašreizējās situācijas;
2. uzsver, ka Taliban izveidotais Ministru kabinets ir nedemokrātisks un nepārstāv visu intereses; tas neatspoguļo Afganistānas sabiedrības politisko, ētisko un sociālo daudzveidību un nerada izredzes uz ilgstošu mieru Afganistānā;
3. uzsver, ka afgāņi vēlas mieru; uzsver, ka jauna konstitucionālā kārtība, kas ietver demokrātiju, personiskās brīvības, plašsaziņas līdzekļu brīvību un sieviešu tiesības, var veidoties vienīgi valsts mēroga iekļaujošas diskusijas rezultātā un bez ārvalstu iejaukšanās;
4. prasa izbeigt ASV iejaukšanos un agresiju, ko tās īsteno ar sabiedroto, proti, NATO, atbalstu un līdzdalību, kā arī pārtraukt konfrontācijas politiku starptautiskajās attiecībās, tostarp izbeigt nelikumīgo un kriminālo ekonomisko sankciju un blokāžu politiku pret valstīm un to iedzīvotājiem;
5. uzsver, ka Afganistānas konfliktu ilgtspējīgu noregulējumu var panākt vienīgi ar iekļaujošu, taisnīgu, ilgstošu un Afganistānas vadītu miera un izlīguma procesu, kurā pilnībā un jēgpilni piedalās visi afgāņi, jo īpaši sievietes, etnisko un reliģisko kopienu pārstāvji, visa pilsoniskā sabiedrība un visas konfliktā iesaistītās puses; atzīst ANO un reģionālo partneru nozīmi un centienus iekļaujoša miera un izlīguma procesa veicināšanā Afganistānā; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt šo procesu;
6. nosoda ieilgušo neveiksmīgo un nelikumīgo NATO militāro intervenci, kas jo īpaši Rietumāzijai un Ziemeļāfrikai nesusi tik daudz iznīcības, postījumu un destabilizācijas un likusi cilvēkiem pārvietoties, kā rezultātā bieži vien varu pārņēmuši ekstrēmisti; prasa likvidēt NATO, izformēt militārās industrijas kompleksu un veicināt diplomātiskās attiecības ar trešām valstīm, pamatojoties uz savstarpēju cieņu, faktiem un starptautiskajām tiesībām;
7. pauž nožēlu, ka 21 ES dalībvalsts ir NATO locekle; uzsver, ka jālikvidē NATO un tā vietā jāīsteno nemilitāra politika, kas atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos nostiprinātajam valstu suverenitātes principam un veicina ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, cilvēktiesību ievērošanu, dialogu un sadarbību;
8. pauž bažas par žurnālistu stāvokli un ziņām par žurnālistu aizturēšanu Afganistānā un pret viņiem vērsto vardarbību; atgādina par Taliban solījumiem ļaut Afganistānas neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem turpināt brīvu un netraucētu darbību; mudina Taliban pildīt šos solījumus, vairs nepiekaut un neaizturēt reportierus, kas veic savu darbu, un ļaut plašsaziņas līdzekļiem brīvi strādāt, nebaidoties no represijām;
9. atzinīgi vērtē SKT lēmumu atļaut SKT prokurores Fatou Bensouda birojam sākt izmeklēšanu par iespējamiem noziegumiem, kuri Afganistānas teritorijā pastrādāti kopš 2003. gada 1. maija; nosoda ASV izteiktos draudus personām, kuras iesaistās SKT vadītajā izmeklēšanā; šajā saistībā nosoda SKT tiesnešu lēmumu noraidīt prokurores prasību sākt izmeklēšanu par Afganistānā pastrādātajiem kara noziegumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem, kam par iemesls norādīts, ka trūkst pilnīgas valsts sadarbības un pastāv budžeta ierobežojumi; pauž nožēlu, ka šis lēmums vēl vairāk var vājināt tā uzticamību;
10. mudina Taliban atturēties no kultūras mantojuma iznīcināšanas, kam ir būtiska ietekme uz Afganistānas kultūru un tās etniski daudzveidīgo sabiedrību;
11. uzskata, ka nolūkā izbeigt nesodāmības kultūru būtu jāveic ANO pārraudzīta neatkarīga izmeklēšana, tostarp par tādu nogalināšanu bez tiesas sprieduma, kurā izmantoti droni, jo šāda izmeklēšana nostiprinātu stabilizācijas procesu Afganistānā un palīdzētu iegūt sabiedrības uzticību;
12. prasa veikt izmeklēšanu saistībā ar korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, ko pastrādājušas NATO locekles, Austrālija un iestādes, kuras īstenoja un turpināja nelikumīgo intervenci un okupāciju Afganistānā; prasa, lai pienācīgu un efektīvu izmeklēšanu veiktu neatkarīga struktūra un lai vainīgie attiecīgi stātos tiesas priekšā; pieprasa saukt pie atbildības visus apsūdzētos, tostarp visus tiešā un netiešā pavēļu došanā iesaistītos, piemēram, vecākos virsniekus un par bruņotajiem spēkiem atbildīgos ministrus;
13. prasa visaptveroši izmeklēt kara noziegumus, ko pastrādāja NATO, apmācot un atbalstot Afganistānas armiju un Taliban;
14. aicina ES un ES dalībvalstis pārtraukt militārās intervences, ārvalstu iejaukšanās un režīma maiņas politiku un tā vietā sadarboties ar trešām valstīm savstarpējas cieņas garā un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;
15. atgādina par ASV un tās sabiedroto lomu tādu grupējumu radīšanā, popularizēšanā un atbalstīšanā, kuras pazīstamas kā teroristisku darbību veicējas, tostarp Afganistānā, un atgādina par cinisko saukli “karš pret terorismu”, ko ASV izmanto savas dominējošās stratēģijas īstenošanai;
16. vērš uzmanību uz to, ka Afganistānas tauta – tāpat kā ikviena tauta – pati var atrisināt savas problēmas bez ārējas iejaukšanās un izvēlēties savu attīstības ceļu un ka nevajag Afganistānu izmantot, lai veicinātu nestabilitāti Vidusāzijas reģionā;
17. stingri noraida Augstā pārstāvja Joseph Borrell idejas par ES militāro spēju papildu veidošanu nolūkā īstenot militāras intervences; uzsver, ka turpmāka ES ārpolitikas militarizācija ir pilnīgi aplama izpratne par to, kas būtu jāmācas no neveiksmīgās politikas Afganistānā;
18. ir ļoti nobažījies par daudzajiem ziņojumiem, kas saistīti ar cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem un starptautisko tiesību pārkāpumiem valstī;
19. nosoda sieviešu tiesību būtisko ierobežošanu Afganistānā; pauž apbrīnu par to sieviešu drosmi un solidarizējas ar viņām, kuras publiski pieprasa piekļuvi izglītībai, tiesības atgriezties darbā un piedalīties valsts pārvaldībā;
20. uzsver, ka attiecīgajām struktūrām var būt svarīga un lietderīga loma un tās var atmaskot starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus un cilvēktiesību pārkāpumus un aizskārumus Afganistānā, tādējādi veicinot Afganistānas tautas aizsardzību; prasa izveidot starptautisku uzraudzības un pārskatatbildības mehānismu, lai novērstu pašreizējos pārkāpumus;
21. mudina ES sniegt afgāņu tautai humāno palīdzību, ņemot vērā gan humanitārās, gan ekonomiskās grūtības, Covid-19 krīzi un tuvo ziemu, kas padarīs smagāku jau tā lielo nabadzību, pārtikas trūkumu un neaizsargātību no klimata tagadējā ekonomikas un sociālajā sistēmā, kas ir ļoti trausla;
22. uzsver, ka ES ir jāpilda savas saistības klimatrīcības jomā, īpašu uzmanību pievēršot klimata taisnīguma un klimata parāda principiem;
23. atzinīgi vērtē to, ka ANO ir gatava koordinēt un īstenot humanitāros un attīstības centienus sadarbībā ar NVO; aicina Taliban un visus citus attiecīgos rīcībspēkus nodrošināt, ka pilnīgu, drošu un netraucētu piekļuvi saņem Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētās aģentūras un īstenošanas partneri, kā arī visi humānās palīdzības sniedzēji, kas iesaistīti humānās palīdzības pasākumos, un nodrošināt, ka humānā palīdzība sasniedz visus, kam tā nepieciešama;
24. prasa izbeigt vienpusēju sankciju arvien biežāku izmantošanu pret valstīm, jo šādas sankcijas vissmagāk skar neaizsargātākos sabiedrības locekļus un vienkāršo iedzīvotāju cilvēktiesības;
25. aicina ES sniegt humāno palīdzību valstīm, kuras visvairāk uzņēmušas Afganistānas bēgļus, un uzsver, ka visām pusēm jebkuros apstākļos ir jāievēro savas saistības saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām, tostarp saistībā ar civiliedzīvotāju aizsardzību;
26. uzsver, ka ES un tās dalībvalstu pienākums ir atbalstīt un aizsargāt Afganistānas iedzīvotājus, kuri bēg no Taliban; uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm būtu jāuzņem visi afgāņi, kas strādāja NVO, dalībvalstu un starptautisko organizāciju labā, kā arī tie, kuru bēgļu tiesības un dzīvību apdraud Taliban, un pēc uzņemšanas viņiem jānodrošina paredzams un drošs statuss;
27. aicina ES dalībvalstis sadarbībā ar UNHCR nodrošināt humanitārās vīzas apdraudētajiem cilvēkiem, lai nodrošinātu drošu ceļošanu un citus drošus maršrutus afgāņu bēgļiem un darītu iespējamu ģimeņu atkalapvienošanos paātrinātā kārtībā; uzsver, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ES dalībvalstīm jāveic tūlītēji un rūpīgi sagatavošanās darbi, lai varētu uzņemt personas, kas ieradīsies tuvākajā un tālākā nākotnē;
28. aicina ES dalībvalstis vienoties par Eiropas mehānismu taisnīgai, samērīgai un obligātai bēgļu sadalei, atceļot principu, ka atbildība gulstas uz pirmo ieceļošanas dalībvalsti;
29. aicina paātrināt kaimiņvalstīs dzīvojošo neaizsargāto afgāņu bēgļu pārvietošanu; prasa, lai ES dalībvalstis apņemas nodrošināt papildu pārmitināšanas vietas afgāņiem, kuri ierodas no trešām pirmās ierašanās valstīm un tranzīta valstīm, un lai šo vietu skaits būtu tāds, kas atbilst krīzes mērogam un ir saskaņā ar iepriekšējām ārkārtas pārmitināšanas shēmām; atzīmē, ka šīm pārmitināšanas saistībām nevajadzētu aizstāt, bet gan papildināt atbalstu, ko sniedz saistībā ar citām tagadējām krīzēm un pārvietošanas shēmām saskaņā ar UNHCR noteiktajām prioritārajām situācijām; aicina ES dalībvalstis pārtraukt Afganistānas valstspiederīgo piespiedu atgriešanu trešās valstīs, tostarp aicina Grieķiju pārskatīt savus tiesību aktus, ar ko Afganistānu patvēruma meklētājiem uzskata par drošu trešo valsti, un vienlaikus aicina nodrošināt afgāņu pārvietošanu no Grieķijas uz citām ES dalībvalstīm;
30. aicina ES dalībvalstis pārtraukt deportācijas uz Afganistānu un pārskatīt visus patvēruma atteikumus, kas skar afgāņus, un nodrošināt viņiem pastāvīgu vai pagaidu juridisko statusu saskaņā ar valsts un ES tiesību aktiem; prasa atvieglināt un paātrināt afgāņu ģimeņu atkalapvienošanos ar radiniekiem, kuri jau atrodas Eiropas valstīs;
31. uzsver – jānodrošina, lai visi afgāņi, kas nelikumīgi ierodas ES dalībvalstīs, varētu pieteikties uz patvērumu, kā to paredz ES tiesību akti, un lai viņi varētu pieteikties uz ģimenes atkalapvienošanos, ja viņiem ir radinieki citā ES dalībvalstī; aicina ES dalībvalstis Padomē paust atbalstu Pagaidu aizsardzības direktīvas 2001/55/EK īstenošanai;
32. aicina Eiropas Komisiju steidzami iesniegt Padomei priekšlikumu, ar ko piemērotu un īstenotu Pagaidu aizsardzības direktīvu 2001/55/EK nolūkā nodrošināt tūlītēju un pagaidu aizsardzību afgāņu bēgļiem, kuri ierodas jebkurā ES dalībvalstī;
33. uzsver, ka ir vajadzīga iekļaujoša reģionālā sadarbība ar mērķi veicināt ilgtermiņa mieru, stabilitāti un drošību plašākā reģionā; atbalsta jaunu pieeju situācijai Afganistānā un tās kaimiņvalstīs, proti, iesaka veidot daudzpusēju forumu, kurā notiktu attiecīgo valstu un reģionu dialogi un sarunas par saistībām, kas skar politiskos, drošības, sociālos, ekonomikas, vides un cilvēktiesību jautājumus; uzsver, ka šāds forums varētu sniegt impulsu jaunai un konstruktīvai pieejai, pamatojoties uz šo valstu līdzdalību, pašnoteikšanos un atbildību gan pret saviem pilsoņiem, gan citai pret citu; uzsver, ka šo forumu varētu īstenot kopā ar Islāma sadarbības organizāciju un ANO;
34. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Afganistānas valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, ANO un NATO.