REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Afganistānā
13.9.2021 - (2021/2877(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Michael Gahler, Sandra Kalniete, David McAllister, Željana Zovko, Tom Vandenkendelaere, Isabel Wiseler‑Lima, Radosław Sikorski, David Lega
PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0455/2021
B9‑0459/2021
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Afganistānā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Afganistānu,
– ņemot vērā 2016. gada 2. oktobra ES un Afganistānas Kopējo turpmāko virzību migrācijas jautājumos,
– ņemot vērā 2017. gada 18. februārī parakstīto Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses[1],
– ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2017. gada 24. jūlija kopīgo paziņojumu “Elementi ES stratēģijai attiecībā uz Afganistānu” (JOIN(2017)0031),
– ņemot vērā Ziemeļatlantijas Padomes 2020. gada 9. decembra paziņojumu par Afganistānas miera sarunām,
– ņemot vērā prezidenta Džo Baidena 2021. gada 14. aprīļa tēzes par turpmāko virzību Afganistānā,
– ņemot vērā 2020. gada Starptautisko līdzekļu devēju ministru konferenci (Afganistānas konference), kas notika 2020. gada 23. un 24. novembrī,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2021. gada 16. augusta paziņojumu par Afganistānu,
– ņemot vērā G7 valstu vadītāju 2021. gada 24. augusta paziņojumu par Afganistānu,
– ņemot vērā starptautisko partneru 2021. gada 29. augusta kopīgo paziņojumu par evakuācijas reisu no Afganistānas nodrošināšanu,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2020. gada 30. augusta rezolūciju par stāvokli Afganistānā,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2021. gada 31. augusta rezolūciju par stāvokli Afganistānā,
– ņemot vērā 2021. gada 7. septembra Taliban paziņojumu par Afganistānas pagaidu valdības izveidi,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Afganistāna ir viena no valstīm, kas ir visvairāk atkarīga no palīdzības, proti, aptuveni 18,5 miljoniem cilvēku jeb pusei šīs valsts iedzīvotāju palīdzība ir vajadzīga visu laiku, bet vienai trešdaļai iedzīvotāju (jeb 11 miljoniem cilvēku) reizēm trūkst pārtikas; tā kā tikai 2021. gadā vien jau aptuveni 550 000 afgāņu nācies pārvietoties valsts iekšienē; tā kā 2021. gadā no Irānas un Pakistānas jau atgriezušies 760 000 afgāņu, kas ir apgrūtinājis iespējas sniegt pakalpojumus, un rada bažas par viņu reintegrāciju un dzīves apstākļiem;
B. tā kā Afganistānā kopš 2001. gada ir panākts ievērojams progress sieviešu un meiteņu tiesību jomā, cita starpā attiecībā uz piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei un līdzdalību pilsoniskajā un politiskajā dzīvē; tā kā šie uzlabojumi neapšaubāmi ir visveiksmīgākie sasniegumi valsts nesenajā attīstībā; tā kā tagad. talibiem pārņemot Afganistānu, pat šis necilais progress ir nopietni apdraudēts;
C. tā kā 2020. gada februārī ASV un Taliban parakstīja vienošanos, kas pavēra ceļu pirmajām tiešajām sarunām starp Taliban un Afganistānas Islāma Republikas pārstāvjiem kopš 2001. gada;
D. tā kā 2021. gada 14. aprīlī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņoja par vienpusēju ASV lēmumu līdz 2021. gada 11. septembrim izvest ASV karaspēku; tā kā NATO sabiedrotie ievēro principu “kopā ieiet, kopā iziet” un savus spēkus izvedīs vienlaikus;
E. tā kā Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens vēlreiz apstiprināja, ka termiņš, kurā ASV izbeigs visas savas militārās operācijas Afganistānā, tostarp repatriācijas lidojumus, ir 2021. gada 31. augusts;
F. tā kā 2021. gada 15. augustā talibi ienāca Kabulā un sāka pārņemt varu galvaspilsētā, savukārt prezidents Ashraf Ghani aizbēga no valsts un devās trimdā AAE;
G. tā kā Amerikas Savienotajām Valstīm un starptautiskajai sabiedrībai 2021. gada augustā divu nedēļu laikā izdevās nogādāt drošībā vairāk nekā 120 000 apdraudētu afgāņu, diplomātisko misiju un militāro kontingentu personālu, kas tur uzturējās, un ārvalstu valstspiederīgos; tā kā tiek lēsts, ka no150 līdz 170 tūkstošiem afgāņu, kuri pēdējo divdesmit gadu laikā ir strādājuši starptautiskās misijās, joprojām atrodas valstī un viņu dzīvība ir apdraudēta;
H. tā kā talibi cenšas panākt starptautisku atzīšanu, leģitimitāti un atbalstu un tāpēc ir publiski paziņojuši, ka atļaus brīvību sievietēm tiktāl, ciktāl to pieļauj islāma likumi, taču pieaug ziņojumi par ierobežojumiem, kas tiek ieviesti viscaur Afganistānā, un par uzbrukumiem sievietēm, akadēmisko aprindu pārstāvjiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, mediju darbiniekiem un publiskā sektora ierēdņiem; tā kā ir saņemti ziņojumi par to, ka talibi izseko tos, kas strādāja iepriekšējā režīmā labā, un pēc tam atriebjoties šos cilvēkus nogalina;
I. tā kā vardarbība, nedrošība, sausums un Covid-19 ietekme uz iedzīvotājiem, ekonomiku un iztikas līdzekļiem ir vēl vairāk palielinājusi Afganistānas iedzīvotāju neaizsargātību; tā kā drūmā situācija kombinācijā ar nestabilitāti vai pilsoņu karu var izraisīt migrācijas plūsmas, kas varētu kļūt par ES problēmu;
J. tā kā Komisija ir paziņojusi, ka tās humānā palīdzība Afganistānai tiks strauji palielināta no 57 miljoniem EUR līdz 200 miljoniem EUR; tā kā šis palielinājums tiks pievienots dalībvalstu iemaksām; tā kā ES ir plānojusi piešķirt Afganistānai attīstības palīdzību 1 miljarda EUR apmērā laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, taču ar zināmiem nosacījumiem;
K. tā kā talibi 2021. gada 7. septembrī paziņoja par pagaidu valdības izveidi, kuru vada “Taliban Vadības padomes” vadītājs Muhammad Hassan Akhund un kuras sastāvā nav iekļauta neviena sieviete, ne arī cilvēki, kas nepieder pie talibu vidū pazīstamām personībām;
L. tā kā ANO 2021 gada 13. septembrī Ženēvā rīkoja līdzekļu devēju konferenci, lai novērstu humanitāro katastrofu Afganistānā, kuras mērķis bija piesaistīt 500 miljonus EUR, lai finansētu humānās palīdzības projektus līdz 2021. gada decembrim,
1. atgādina, ka ASV un starptautisko spēku iejaukšanos Afganistānā izraisīja teroristu uzbrukums Amerikas Savienotajām Valstīm 2001 gada 11. septembrī, ko veica Afganistānā Al-Qaeda aizsargātais Taliban, un ka Taliban lēmums bija šo saikni nepārtraukt; atgādina, ka laika gaitā misija ietvēra arvien lielāku skaitu valsts veidošanas projektu;
2. pauž nopietnas bažas par drošības situācijas pasliktināšanos un politiskās nestabilitātes pieaugumu Afganistānā pēc tam, kad pēc 20 gadus ilgas starptautiskās militārās klātbūtnes varu valstī pārņem talibi; aicina saglabāt mieru un savaldību, lai nodrošinātu Afganistānas iedzīvotāju, īpaši sieviešu un meiteņu, drošību, nepieļaut draudošo humanitāro krīzi; pauž dziļas bažas par visiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Afganistānā;
3. pauž nožēlu par to, ka politiskais process un militārā plānošana, kas noveda pie ASV karaspēka izvešanas no Afganistānas, tika īstenota vienpusēji un bez pietiekamas koordinācijas ar NATO sabiedrotajiem; pauž nožēlu par to, ka, īstenojot glābšanas operācijas Kabulā, starp ES dalībvalstīm nebija nekādas sadarbības vai koordinācijas, bet jo īpaši par to, ka tādas nebija arī ar ASV; uzskata, ka šāda sadarbība būtu varējusi palīdzēt izvairīties no haosa un izmisuma un būtu radījusi efektīvākas procedūras, ar kurām nodrošināt, ka tie, kam bija tiesības valsti pamest, būtu varējuši nokļūt lidostā pienācīgākā un paredzamākā veidā; pauž nožēlu, ka šis process izgaismoja neatbilstību starp ES dalībvalstu būtisko iesaistīšanos starptautiskajos centienos Afganistānā un tās ierobežoto ietekmi uz valsts stratēģiskajām izvēlēm un to notikumu gaitu, kuri noveda pie tā, kas pēdējās nedēļās Afganistānā notika ar starptautisko kontingentu;
4. kā pastāvīgu prioritāti uzsver nepieciešamību nodrošināt pārējo ES pilsoņu un to Afganistānas iedzīvotāju drošu evakuāciju, kuri pēdējo 20 gadu laikā ir palīdzējuši mūsu centieniem un kuriem ir dota atļauja valsti pamest; atgādina, ka ES sagaida no talibiem, lai tie palīdzētu to izdarīt; līdz ar to atkārtoti uzsver nepieciešamību koncentrēties uz īpaši apdraudētām sieviešu grupām, tostarp parlamenta deputātēm, žurnālistēm, tiesnesēm, pētniecēm un aktīvistēm; uzteic dalībvalstu un to dienestu un bruņoto spēku lielo uzupurēšanos un apņēmību, ko tie apliecināja, evakuējot tūkstošiem Afganistānas un ES iedzīvotāju līdz noteiktajam termiņam — 2021. gada 31. augustam;
5. uzteic to Afganistānas iedzīvotāju un ES dalībvalstu pilsoņu uzupurēšanos, kuri pēdējo divdesmit gadu laikā darījuši visu, lai Afganistāna kļūtu mierīgāka un drošāka; uzteic bruņoto spēku personālsastāva, diplomātu, attīstības jomas darbinieku, kā arī visu citu civilo ekspertu un aktīvistu no ES dalībvalstīm, kuri ir strādājuši Afganistānā, pašaizliedzīgo darbu;
6. pauž dziļu vilšanos par to, cik strauji (tikai 10 dienu laikā no pirmās provinces galvaspilsētas ieņemšanas līdz ieiešanai Kabulā) sabruka Afganistānas politiskās struktūras, kuras nespēja vai negribēja izturēt talibu ofensīvu; uzsver, ka šāda strauja valsts iestāžu, tostarp bruņoto spēku, sabrukšana liek apšaubīt to cilvēkresursu un finanšu resursu efektivitāti, kurus starptautiskā sabiedrība pēdējo divdesmit gadu laikā veltīja Afganistānai; atgādina, ka Afganistānas iestādes bija iesaistītas politiskās cīņās un sistēmiskajā korupcijā un nespēja novērst vājās pārvaldības problēmu; atgādina, ka stabila un neatkarīga Afganistāna, kas spēj pati sevi apgādāt un liegt drošu patvērumu teroristu grupējumiem, joprojām ir ES, NATO un šo organizāciju dalībvalstu svarīgās drošības interesēs;
7. apzinās, ka ASV un starptautisko spēku izvešana no Afganistānas liecina par Rietumu ārpolitikas un drošības politikas un stratēģijas kolektīvu neveiksmi, kurai iespējamas negatīvas sekas ilgtermiņā; uzskata, ka īstermiņā tas kaitēs Rietumu uzticamībai, radīs uzticības krīzi un šī pieredze būs nopietni jāanalizē, lai gūtu turpmākas atziņas, jo īpaši attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par militārās intervences būtību un pilnvarām;
8. uzskata, ka militārajai iziešanai no Afganistānas vajadzēja demonstrēt sen gaidīto politisko gribu stiprināt ES sadarbību aizsardzības jomā un attīstīt nepieciešamās militārās spējas, piemēram, informētību, novērošanu, izlūkošanu un stratēģiskos aviopārvadājumus; atzinīgi vērtē to, ka ES augstākajā politiskajā līmenī ir paātrinājusies diskusija par nepieciešamību investēt pašai savās ES aizsardzības un militārajās spējās, lai mēs varētu rīkoties autonomi; atgādina, ka Eiropas spēku nespēja bez ASV atbalsta nodrošināt tādas starptautiskas lidostas darbību kā, piemēram, Kabulas lidosta, ir spilgts piemērs nepieciešamo ieguldījumu apjomam;
9. uzsver, ka ES —vai nu tieši, vai ar starptautisko starpniecību — ir jāapsver jautājums par šauri definētu attiecību veidošanu ar de facto izveidojušos talibu režīmu; atgādina, ka Eiropas Savienībai izšķirošs lakmusa tests jebkāda veida attiecībās ar talibiem būs pēdējo 20 gadu sasniegumu saglabāšana, jo īpaši sieviešu tiesību un meiteņu izglītības jomā, un centieni nodrošināt, ka Afganistāna nekļūst par drošības zonu džihādistiem un citiem teroristu grupējumiem, kas uzsāk vai vada teroristu uzbrukumus no tās teritorijas; atgādina, ka starptautiskā sabiedrība savu viedokli par talibiem veidos, pamatojoties uz viņu rīcību uz vietas, nevis publiskajiem paziņojumiem;
10. atgādina, ka pārmērīgi un patvaļīgi sieviešu un meiteņu tiesību un pārvietošanās un vārda brīvības, kā arī viņu tiesību uz izglītību, darbu un tiesību piedalīties sabiedriskajā dzīvē ierobežojumi nav saderīgi ar proporcionalitātes un nediskriminācijas principiem;
11. atkārtoti norāda, ka saistībā ar humāno palīdzību par prioritāti jānosaka Afganistānas sieviešu, īpaši pārvietoto personu, neatliekamās vajadzības; uzsver, ka ir būtiski mazināt neaizsargātību no dzimumbalstītas vardarbības, un nodrošināt piekļuvi veselības aprūpei un higiēnas pamatprecēm;
12. uzsver, ka ES ir jāapsver jauna stratēģija Afganistānai, kurā tiktu risināti kritiskie jautājumi, ar kuriem saskaras kā Afganistāna un tās jaunais režīms, tā viss reģions; prasa, lai ES skaidri norādītu talibiem, ka viņiem ir jāuzņemas pilna atbildība par visu Afganistānas iedzīvotāju labklājību un Afganistānas ekonomiku; uzsver, ka potenciālais atbalsts un finansiālā palīdzība attīstībai ir jāizmanto kā sviras efekts, lai saglabātu pēdējo 20 gadu laikā tik smagi izcīnīto virzību ES un Afganistānas sadarbībā, un tas būtu piešķirams tikai tad, ja ir ieviesti efektīvi aizsardzības pasākumi pret korupciju;
13. pauž visstingrāko nosodījumu nāvējošajiem teroristu uzbrukumiem, ko 2021. gada 26. augustā Horasanas provincē pie Kabulas starptautiskās lidostas Abatijas vārtiem un Baron Hotel veica Islāma valsts un kuros dzīvību zaudēja vairāk nekā 150 cilvēki, tostarp 13 ASV militārpersonas, bet vairāk nekā 200 cilvēki guva ievainojumus;
14. atzīst, ka pašreizējā situācija Afganistānā neveicina reģiona stabilitāti; uzsver, ka Rietumu evakuēšanās no Afganistānas ir radījusi tukšumu, kas nestabilitāti tikai palielina; uzsver, ka tagad lielāka atbildība par situāciju Afganistānā gulstas uz kaimiņvalstīm un reģionālajām lielvarām (Krieviju, Pakistānu, Turciju, Ķīnu un Irānu), kurām ir jānovērš jebkāda nestabilitātes izplatīšanās ārpus valsts robežām; atkārtoti apstiprina, ka ES šajā sakarā ir jāstiprina sadarbība ar Vidusāzijas valstīm, īpaši ar Uzbekistānu, ar kuru ES pašlaik risina sarunas par padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu, kā arī ar Tadžikistānu;
15. atgādina, ka jebkurai turpmākai Afganistānas valdībai ir jāievēro valsts starptautiskās saistības un pienākumi aizsargāt valsti pret terorismu un aizsargāt visu Afganistānas iedzīvotāju, jo sieviešu, meiteņu un etnisko un reliģisko minoritāšu, cilvēktiesības, jāievēro tiesiskums, jānodrošina netraucēta un beznosacījumu iespēja apgādāt valsti ar humāno palīdzību un efektīvi jāapkaro cilvēku un narkotiku tirdzniecība;
16. atzīst, ka ES ir jāturpina sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, īpaši ANO un tās aģentūrām, lai nodrošinātu, ka humānā palīdzība savlaicīgi, elastīgi un mērķtiecīgi sasniedz Afganistānas iedzīvotāju neaizsargātās daļas, jo īpaši sievietes un bērnus, gan valstī pašā, gan tās kaimiņvalstīs; uzsver, ka talibi nedrīkst kavēt humānās palīdzības piegādi un izdalīšanu tiem, kam tā ir vajadzīga;
17. aicina Komisiju izvērtēt visus valstī pašlaik īstenotos attīstības projektus, lai mēģinātu noteikt, kurus no tiem joprojām var turpināt ar vietējiem partneriem bez talibu režīma iejaukšanās, iesaistot sievietes, sniedzot drošības garantijas attīstības palīdzības darbiniekiem un nodrošinot efektīvus aizsardzības pasākumus pret korupciju;
18. aicina izveidot reprezentatīvu un pārstāvošu valdību, kurā var jēgpilni piedalīties sievietes un minoritāšu grupas; šajā ziņā pauž dziļu vilšanos par to, ka 2021. gada 7. septembrī tika paziņots par pagaidu valdības izveidi, kurā iekļauti arī meklēšanā esoši teroristi, bet nav nevienas sievietes;
19. aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties sniegt Afganistānai un tās kaimiņvalstīm atbalstu spēju veidošanai patvēruma jomā, izmantojot Eiropas Patvēruma atbalsta organizācijas palīdzību, un humāno palīdzību visneaizsargātākajiem, lai stabilizētu reģionu un novērstu vēl vienu migrācijas krīzi;
20. aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties palielināt atbalstu Afganistānas kaimiņvalstīm blakus reģionā, kuras uzņem daudz migrantu un bēgļu, lai cilvēkiem, kuriem nepieciešama aizsardzība, tiktu nodrošināta droša uzņemšana un ilgtspējīgi dzīves apstākļi; aicina Komisiju ņemt to vērā instrumenta NDICI – "Eiropa pasaulē" plānošanā un attiecīgo daudzgadu indikatīvo programmu sagatavošanā;
21. atgādina, ka ir vajadzīgi lielāki centieni un finansiāls atbalsts globālā līmenī, lai paātrinātu neaizsargāto personu pārmitināšanu;
22. aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt stingru ES ārējo robežu aizsardzību, lai labāk sagatavotos un cīnītos pret iespējamām nekontrolētām migrācijas plūsmām no šī reģiona un neatļautu ieceļošanu ES, pastiprinot robežu pārvaldību ar Frontex atbalstu;
23. aicina veikt rūpīgu reģistrāciju un drošības pārbaudes attiecībā uz tiem, kas tiek evakuēti no reģiona, un uzlabot informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, ASV un Eiropolu, lai novērstu iespējamu drošības apdraudējumu, ko rada terorisms un organizētā noziedzība;
24. aicina uzlabot sadarbību un atbalstu trešām valstīm, lai palīdzētu tām apkarot noziedzīgos tīklus, kas nodarbojas ar migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību; aicina Eiropolu analizēt noziedzības risku saistībā ar notikumu attīstību Afganistānā;
25. uzsver, ka ir jānodrošina, lai sievietes un meitenes, kas pametušas Afganistānu, varētu turpināt izglītību citās valstīs;
26. atgādina, ka diskusijās par Afganistānas nākotni jāņem vērā Afganistānas sieviešu izredzes, jo viņas pārstāv pusi no valsts iedzīvotājiem;
27. uzsver, ka valsts pārvaldei ir ārkārtīgi svarīgi neatstumt minoritāšu grupas vai sievietes, un aicina talibus nodrošināt, ka publiskais sektors pārstāv visu sabiedrību;
28. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam sūtnim Afganistānā un Talibu politiskajam birojam Dohā, Katārā.
- [1] OV L 67, 15.12.2017., 3. lpp.