Rezolūcijas priekšlikums - B9-0462/2021Rezolūcijas priekšlikums
B9-0462/2021

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par situāciju Afganistānā

14.9.2021 - (2021/2877(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Petras Auštrevičius, Izaskun Bilbao Barandica, Olivier Chastel, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Svenja Hahn, Karin Karlsbro, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Karen Melchior, Javier Nart, Jan-Christoph Oetjen, Urmas Paet, Samira Rafaela, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu, Dragoş Tudorache, Hilde Vautmans
grupas “Renew” vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0455/2021

Procedūra : 2021/2877(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B9-0462/2021
Iesniegtie teksti :
B9-0462/2021
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B9-0462/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Afganistānā

(2021/2877(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Afganistānu,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP/PV) Josep Borrell 2021. gada 3. septembra paziņojumu preses konferencē pēc ārlietu ministru neoficiālās sanāksmes (Gimnihas sanāksmes),

 ņemot vērā to, ka 2021. gada 30. augustā tika pabeigta ASV bruņoto spēku izvešana no Afganistānas,

 ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību, par bērniem un bruņotu konfliktu un par cilvēktiesību aizstāvjiem,

 ņemot vērā ANO starptautisko līdzekļu devēju konferenci par Afganistānu, kas notika Ženēvā 2021. gada 13. un 14. septembrī,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā krīze Afganistānā vispirms un galvenokārt ir traģēdija Afganistānas tautai, bet tā apdraud arī pašas ES drošību; tā kā Afganistānā divus gadu desmitus bija ASV, citu NATO un ES valstu un starptautiskās sabiedrības locekļu klātbūtne līdzās Afganistānas valdībai un Afganistānas bruņotajiem spēkiem; tā kā tas, ka nebija nopietnas izejas stratēģijas, paātrināja Afganistānas armijas sabrukumu, talibu uzvaru un pastiprināja humanitāro krīzi Afganistānā; tā kā ES būtu jāizdara nepieciešamie secinājumi no šīs kolektīvās neveiksmes un jāsagatavojas tās sekām mūsu drošībai, tostarp pieaugošajiem terorisma draudiem;

B. tā kā talibi ir pasludinājuši Afganistānas Islāma Emirātu un jau ir sākuši piemērot vairākus represīvus pasākumus, ar kuriem likvidē Afganistānas tautas pēdējo 20 gadu laikā gūtos sasniegumus, kurus atbalstīja un veicināja ES un starptautiskā sabiedrība; tā kā no pamattiesību apspiešanas visvairāk cietīs Afganistānas sievietes un meitenes, etniskās, reliģiskās un citas neaizsargātās grupas;

C. tā kā talibi ar spēku ir saņēmuši varu un viņu ieceltā pagaidu valdība nav nedz likumīga, nedz iekļaujoša, un arī nav atbildīga Afganistānas tautas priekšā;

D. tā kā talibu pagaidu valdības sastāvā ir personas, kas ir atbildīgas par terora aktiem, to vidū bijušie ieslodzītie, personas, kurām piemēro ANO sankcijas, un persona, kuras vārds ir FIB meklētāko teroristu sarakstā; tā kā daudzi no talibu pagaidu valdības locekļiem ir tādas pases turētāji, ko izsniegusi Pakistāna;

E. tā kā talibu pagaidu valdības veidošanā tika lauzti talibu dotie solījumi par iekļaujošu valdību; tā kā tika likvidēta Sieviešu lietu ministrija; tā kā talibi neparedz pastāvīgu sieviešu līdzdalību vadošās lomās Afganistānā, vajā sievietes līderes, amatpersonas un aktīvistes un pielieto letālu spēku, lai izkliedētu sieviešu tiesības aizstāvošus protestus; tā kā ir pamats baidīties, ka tiks atcelts Likums par vardarbības pret sievietēm izskaušanu, kas paredz kriminālsodus par bērnu laulībām un piespiedu laulībām, vardarbību ģimenē un daudziem citiem pārkāpumiem pret sievietēm;

F. tā kā talibu pagaidu valdība ir visā valstī aizliegusi protestus un ir sākusi represijas pret brīviem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp žurnālistu aizturēšanu un uzbrukumus viņiem, un jaunu ierobežojumu noteikšanu plašsaziņas līdzekļu darbam; tā kā talibi ar propagandas palīdzību izplata naidu pret Rietumiem un ES;

G. tā kā talibiem pretestību izrāda Afganistānas Nacionālā pretošanās fronte (NRFPandžšīras ielejā un to vada Ahmad Massoud; tā kā Pakistāna palīdz talibiem cīņā pret NRF, piegādājot savus īpašos spēkus un nodrošinot gaisa atbalsta līdzekļus; tā kā talibu kaujinieki jau daudzus gadus ir saņēmuši drošu patvērumu Pakistānas teritorijā;

H. tā kā Komisija nav nedz koordinējusi evakuācijas pasākumus, kas aptvertu Eiropas pilsoņus un Afganistānas pilsoņus, kuri strādā Eiropas Savienības un tās dalībvalstu labā, nedz arī spējusi izveidot patiesus Eiropas aviopārvadājumus; tā kā ES pilsoņu un briesmām pakļauto Afganistānas iedzīvotāju, kuri vēlas aizbēgt, evakuācija vēl nav beigusies un tai ir vajadzīga vienotība ES un tās dalībvalstu starpā, tostarp sakaru kanāls ar talibiem;

I. tā kā vairākas lidmašīnas ar Rietumvalstu un Afganistānas iedzīvotājiem joprojām atrodas Mazārešarīfas starptautiskajā lidostā, jo talibi atsaka atļauju pamest valsti;

J. tā kā saziņa ar talibiem nekādā gadījumā nedrīkstētu novest pie tā, ka tiktu atceltas pret talibu grupējuma locekļiem spēkā esošās sankcijas;

K. tā kā terorisma draudi joprojām ir nopietna problēma; tā kā talibu varas pārņemšanas rezultātā džihādisti visā pasaulē sajūtas iedrošināti;

L. tā kā jau gadiem ilgi Afganistānas iedzīvotāji bēg no savas valsts un meklē patvērumu vispirms jau kaimiņvalstīs, bet arī Eiropā;  tā kā pieaugošā Afganistānas iedzīvotāju migrācija uz Eiropu var notikt pa labi zināmo maršrutu caur Turciju, kā arī, iespējams, pa jauniem maršrutiem pie ES austrumu robežas, proti, caur Baltkrieviju;

M. tā kā ASV aiziešana no Afganistānas tika plānota, nolemta un īstenota bez pietiekamas apspriešanās ar tās sabiedrotajiem Eiropā;

N. tā kā misija “Resolute Support” bija vissvarīgākā NATO ilgtermiņa misija ārpus Ziemeļatlantijas reģiona; tā kā tai neizdevās izveidot spēcīgu Afganistānas armiju un nepieļaut talibu uzvaru;

O. tā kā ES pilsoņu un to Afganistānas iedzīvotāju, kuri saskaras ar nopietniem draudiem, evakuācija bija atkarīga no uz vietas esošā diplomātiskā, policijas un militārā personāla milzīgajiem centieniem un ASV militāro spēku atbalsta;

P. tā kā ir steidzami jāmācās no NATO 20 gadu darbības Afganistānā, kā arī no ES kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas — Eiropas Savienības Policijas misijas (EUPOL) Afganistānā — klātbūtnes laikposmā no 2007. līdz 2016. gadam,

1. pauž nopietnas bažas par Afganistānas nākotni tagad, kad talibi ir pārņēmusi šo valsti ar militāriem līdzekļiem un piemēro radikālus šariata likumus, atņemot Afganistānas tautai pamattiesības un brīvības, ko tā ir baudījusi pēdējo 20 gadu laikā; pauž visdziļāko līdzjūtību un atbalstu notiekošo pārkāpumu un terora aktu upuriem un viņu ģimenēm;

2. pauž vilšanos par prezidenta Ashraf Ghani vadības neveiksmēm un viņa lēmumu bēgt no Afganistānas; prasa izmeklēt apgalvojumus par to, ka prezidents A. Ghani varētu būt piesavinājies līdzekļus no Afganistānas budžeta;

3. asi nosoda satraucošo vardarbības pieaugumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību apspiešanu Afganistānā, kas jo īpaši vērsti pret sievietēm, meitenēm un žurnālistiem; pauž sašutumu par daudzos ienākošajos ziņojumos saņemto informāciju, ka talibu karavīri veic ārpustiesas nāvessodu izpildi, spīdzināšanu, publisku piekaušanu, sakropļošanu un izvarošanu, tostarp aizdomām par to, ka tikusi nogalināta Afganistānas policiste Banu Negar devītajā grūtniecības mēnesī; mudina talibus nekavējoties izbeigt šo praksi un aizsargāt Afganistānas sieviešu tiesības cita starpā uz izglītību, darbu, sportu, brīvu pārvietošanos, pulcēšanās un biedrošanās brīvību;

4. uzsver nepieciešamību dokumentēt, pārredzami un ātri izmeklēt ziņojumus par visiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem un aizskārumiem un saukt vainīgos pie atbildības; atbalsta ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma (ES Magņitska akta) piemērošanu šajā saistībā; aicina Komisiju uzņemties vadību šajā jautājumā, aktīvi iesaistot ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos, un ir gatavs sniegt ieguldījumu, izmantojot savus mehānismus — tādus, ka būtu līdzīgi Platformai cīņai pret nesodāmību Baltkrievijā;

5. pauž dziļas bažas par pieaugošo humanitāro, ekonomisko un migrācijas krīzi Afganistānā; uzskata, ka tikai stabila un iekļaujoša valdība, kas pārstāv dažādas etniskās grupas un minoritātes un ievēro cilvēka pamattiesības, spēs apturēt Afganistānas ekonomikas “brīvo kritienu”; stingri nosoda to, ka jaunās valdības sastāvā ir iecelti tikai vīrieši un tas raida spēcīgu negatīvu signālu, ka talibi joprojām ir naidīgi pret sieviešu jebkāda veida pārstāvību publiskajā telpā;

6. uzsver, ka Eiropas finansiālais atbalsts ar iestāžu starpniecību ir atkarīgs no tā, vai tiks saglabāti un ņemti par pamatu turpmākajam pēdējo 20 gadu laikā panāktie sasniegumi, jo īpaši sieviešu un meiteņu tiesības; uzstāj, ka talibiem ir uzskatāmi jāparāda, ka tie respektē šos sasniegumus, un  jāapņemas tos saglabāt, ko līdz šim tie nav izdarījuši; attiecībā uz humāno palīdzību Afganistānas civiliedzīvotājiem, kam tā ir vajadzīga, uzsver, ka ES būtu jānodrošina, ka tā tiek sniegta caur attiecīgajām starptautiskajām organizācijām un NVO, un būtu jāuzstāj, ka talibiem ir jānodrošina droša un netraucēta piekļuve vietējām un starptautiskām NVO;

7. atzīst, ka ir vajadzīga operatīva sadarbība ar talibu jauno pagaidu valdību loģistikas, operatīvos un humanitāros jautājumos, lai sniegtu humāno palīdzību civiliedzīvotājiem, kam nepieciešama palīdzība, un darītu iespējamu drošu pārvietošanos ārvalstniekiem un Afganistānas pilsoņiem, kuri vēlas pamest valsti; norāda, ka šajā posmā šiem kontaktiem būtu stingri jāaprobežojas tikai ar attiecīgajiem uzdevumiem, bet jāizvairās radīt iespaidu par iespējamu talibu atzīšanu, un ka ir jāsaglabā starptautiskās sankcijas pret talibu grupējuma locekļiem;

8. uzsver, ka nav izpildīti nosacījumi, lai politiski atzītu de facto talibu valdītājus, kuri ar militāriem līdzekļiem ir pārņēmuši varu un pašlaik iznīcina pēdējo 20 gadu sasniegumus;

9. ar lielām bažām atzīmē, ka par iekšlietu ministru ir iecelts Sirajuddin Haqqani, kura saistība ar teroristu darbībām ir plaši dokumentēta, un ka de facto talibu valdības sastāvā ir vairākas personas, pret kurām noteiktas ANO sankcijas;

10. uzstāj, ka ir jāturpina tiešs ES atbalsts Afganistānas politiķiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, kas apņēmušies iestāties par cilvēktiesībām un pamatvērtībām — daudzi no viņiem pašlaik atrodas trimdā —, lai viņi varētu turpināt darbu pie tā, lai saglabātu pēdējo 20 gadu sasniegumus un īstenotu reformas Afganistānā; aicina talibus saglabāt pienācīgu Kabulas Hāmida Karzaja starptautiskās lidostas darbību, lai varētu turpināt evakuāciju un nodrošināt, ka humānā palīdzība un humānās palīdzības darbinieki var droši un bez šķēršļiem sasniegt Afganistānu; mudina talibus ļaut droši izlidot no Mazārešarīfas starptautiskās lidostas lidmašīnām, kuras pārvadā Rietumvalstu pilsoņus un riskam pakļautus Afganistānas pilsoņus, kuri vēlas bēgt;

11. aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties, lai palīdzētu turpināt evakuāciju — evakuējot ES pilsoņus un Afganistānas iedzīvotājus, kuriem draud briesmas, jo īpaši tas skar Afganistānas sievietes, kuras ieņem vēlētus amatus, tiesnešus, zinātniekus, žurnālistus, cilvēktiesību aktīvistus, veselības aprūpes darbiniekus, civildienesta ierēdņus un daudzus citus, kuru dzīvībai pašlaik draud briesmas sakarā ar to, ka tie kritizējuši talibus, un sakarā ar viņu aktīvo piedalīšanos Afganistānas politikā un citās atklātās sabiedrības darbībās;

12. izprot, ka ir vajadzīgs regulārs dialogs ar Afganistānas kaimiņvalstīm un reģionālajiem aktoriem, jo īpaši Indiju, Irānu, Vidusāzijas valstīm un Pakistānu, galveno uzmanību pievēršot Rietumvalstu pilsoņu un Afganistānas iedzīvotāju, kas pakļauti riskam, drošai izceļošanai, tam, lai tiktu nodrošināta piekļuve humānajai palīdzībai un palīdzības darbiniekiem, un terorisma un organizētās noziedzības izplatības, tostarp narkotiku kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošanai; uzsver, ka šī sadarbība nedrīkstētu apdraudēt ES pamatvērtību un tiesiskuma aizsardzību;

13. atgādina, ka daudzus gadus Pakistāna ir nodrošinājusi drošas patvēruma vietas talibu grupējuma locekļiem, kā arī palīdzību tā drošības spēkiem Afganistānas pārņemšanā; uzdod Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) informēt Pakistānas vadību par to, ka tā ir atbildīga par drošību un stabilitāti Afganistānā un ka Pakistānas ietekme uz talibiem tiks ņemta vērā, apsverot vispārējās preferenču shēmas plus (VPS+) atjaunošanu, un izvērtēt, vai ir pamats nekavējoties pārskatīt Pakistānas atbilstību VPS+ statusam, ņemot vērā pašreizējos notikumus, un vai ir pietiekams iemesls sākt procedūru, lai uz laiku atceltu šo statusu un ar to saistītos ieguvumus; turklāt atgādina, ka papildus ES globālajam cilvēktiesību sankciju režīmam (ES Magņitska aktam) Eiropas Savienībai ir arī uz konkrētām valstīm vērsts sankciju mehānisms cilvēktiesību pārkāpumu un ļaunprātīgas rīcības novēršanai;

Kā risināt humanitāro un migrācijas krīzi

14. atzinīgi vērtē darbu, ko veic starptautiskās organizācijas un vietējās un starptautiskās NVO, kuras, neraugoties uz drošības riskiem, sniedz pakalpojumus, palīdzību un atspaidu Afganistānas iedzīvotājiem; aicina talibus nodrošināt vietējo un starptautisko pilsoniskās sabiedrības organizāciju, NVO un humānās palīdzības organizāciju, tostarp to sieviešu personāla, drošību, kas ir būtiska, lai sniegtu kritiski svarīgus pakalpojumus Afganistānas sievietēm un meitenēm; uzsver, ka šīm humānās palīdzības darbiniecēm ir jāspēj strādāt brīvi un bez bailēm no atriebības;

15. uzsver, ka situācija Afganistānā ir viena no lielākajām humanitārajām krīzēm pasaulē, jo vairāk nekā 18 miljoniem cilvēku ir vajadzīga palīdzība; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu palielināt humāno palīdzību Afganistānai no vairāk nekā EUR 50 miljoniem līdz vairāk nekā EUR 200 miljoniem; norāda, ka īpašie līdzekļi neatbilst vajadzībām, kas izklāstītas šā gada ANO humānās palīdzības reaģēšanas plānā Afganistānai, un aicina Komisiju vadīt aizstāvības centienus, lai stimulētu citu līdzekļu devēju atbalstu;

16. mudina Komisiju saglabāt tiešu finansējumu priekšposteņa NVO un ANO aģentūrām, lai risinātu Afganistānas iedzīvotāju, jo īpaši sieviešu un bērnu, ārkārtas vajadzības; uzstāj, ka būs nepieciešami ieguldījumi centienos panākt, lai Afganistāna būtu valsts ar piemērotiem dzīves apstākļiem; prasa palielināt finansējumu NVO un humānās palīdzības organizācijām, kas uz vietas strādā, lai aizsargātu un paplašinātu sieviešu tiesības; atkārtoti aicina cieši sekot līdzi Afganistānas sieviešu, meiteņu un minoritāšu stāvoklim un katru dienu to rūpīgi izvērtēt un novērtēt;

17. uzskata, ka daļa no ES attīstības finansējuma būtu jāiedala starptautiskām organizācijām un NVO, kas nodrošina piekļuvi izglītībai, risina ar dzimumu saistītas vardarbības un seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumus un nodrošina konsultācijas un iespējas sievietēm un meitenēm;

18. mudina izstrādāt inovatīvus veidus, kā turpināt iespēju nodrošināšanu Afganistānas sievietēm un jauniešiem, jo īpaši nodrošinot stipendijas studijām Eiropas skolās un universitātēs; aicina dalībvalstu akadēmiskās un izglītības iestādes apsvērt iespēju izveidot bezmaksas tiešsaistes piekļuvi kursiem afgāņu sievietēm un meitenēm, kā arī rīkot kursus puštu un dari valodā; uzsver, ka šie akadēmiskās solidaritātes veidi ir svarīgi, lai Afganistānā aizsargātu sieviešu un meiteņu tiesības uz izglītību; aicina Komisiju izpētīt veidus, kā atbalstīt šāda veida iniciatīvas;

19. uzsver, ka lielākā daļa Afganistānas bēgļu vispirms un galvenokārt meklēs aizsardzību kaimiņvalstīs un ka tādēļ ES būtu jāplāno sniegt papildu atbalstu Afganistānas kaimiņvalstīm, kas uzņem bēgļus, — vēlams ar ANO un tās aģentūru, kā arī vietējo starptautisko organizāciju starpniecību; aicina dalībvalstis solidarizēties un steidzami vienoties par kopīgu stratēģiju attiecībā uz to, kā rīkoties ar Afganistānas bēgļiem, kuriem nepieciešama aizsardzība; uzsver, ka šajā stratēģijā prioritārā kārtā būtu jāiekļauj pārmitināšanas paplašināšana, attiecinot to arī uz tiem, kuri ir visvairāk apdraudēti un visneaizsargātākie, kā arī turpmāki papildu kanāli, piemēram, humanitārās vīzas un īpaša vīzu programma Afganistānas sievietēm, kas meklē aizsardzību no talibu režīma; aicina dalībvalstis izmantot pieejamus drošus un atbilstīgus instrumentus, piemēram, ģimeņu atkalapvienošanos, un rīkoties, lai sāktu Pagaidu aizsardzības direktīvas piemērošanu; uzstāj, ka dalībvalstīm būtu jāsagatavo savas patvēruma sistēmas arvien lielākam skaitam patvēruma pieteikumu no Afganistānas, lai garantētu ātru piekļuvi taisnīgām patvēruma procedūrām; uzskata, ka ES ir steidzami jānoslēdz un jāīsteno jaunais Migrācijas un patvēruma pakts, lai varētu efektīvāk un humānāk rīkoties attiecībā uz migrācijas plūsmām;

20. mudina Komisiju un EĀDD cieši sekot līdzi situācijai Pandžšīras ielejā, kur Afganistānas Nacionālā pretošanās fronte stājas pretī talibu uzbrukumiem, un novērst humanitāro katastrofu, ko izraisa pārtikas apgādes traucējumi un kritiski svarīgu pakalpojumu trūkums;

Kā novērst terorisma draudus

21. uzsver, ka attiecībā uz tūlītējiem terorisma draudiem Afganistānā, kas radušies sakarā ar talibu veikto pārņemšanu, ir būtiska uzmanība jāvelta ES Stratēģiskajā kompasā, kurā tiks izklāstīti militārie apdraudējumi, ar kuriem ES saskaras, un tās mērķi turpmākajiem gadiem;

22. pauž dziļas bažas par terorisma draudiem Afganistānai un reģionam; atgādina, ka Afganistānā darbojas 18 no 72 starptautiski sarakstā iekļautām teroristu organizācijām, jo īpaši organizācija “Irākas un Levantes Islāma valsts” (ISIL-Da’esh) un ar to saistītie grupējumi, it sevišķi Horasānas provinces ISIL un Al Qaeda; pauž bažas par to, ka starptautisko spēku un Afganistānas bruņoto spēku atstātā militārā munīcija varētu nonākt dažādu teroristu grupējumu un radikāļu rokās;

23. mudina Eiropas izlūkdienestus palielināt apmaiņu ar regulāri atjauninātām draudu analīzēm, lai uzlabotu apmaiņu ar izlūkdatiem un iestāžu sadarbību;

24. nosoda visas Afganistānā veiktās teroristiskās darbības un visus tajā izdarītos teroristu uzbrukumus; uzsver, cik svarīgi ir iedarbīgi apkarot terorisma finansēšanu un likvidēt finansiālus tīklus, kas atbalsta terorismu; ir dziļi nobažījies par ANO Uzraudzības grupas ziņojumā izklāstītajiem konstatējumiem, ka attiecības starp talibiem un Al Qaeda ir kļuvušas ciešākas;

Trauksmes zvans Eiropas Savienībai

25. ņem vērā to, ka ASV trūkst nopietnas izejas stratēģijas, neraugoties uz to, ka lēmums izstāties no Afganistānas tika pieņemts jau labu laiku iepriekš; ņem vērā atšķirības tajā, kā situāciju novērtēja ES dalībvalstis un EĀDD, kā rezultātā lielākā daļa vēstniecību tika negaidīti pārsteigtas, talibu spēkiem ienākot Kabulā; norāda, ka reālāks situācijas novērtējums būtu ļāvis labāk organizēt ES pilsoņu un to Afganistānas pilsoņu, kuriem draud briesmas, evakuāciju; uzsver, ka šā tālredzības trūkuma rezultātā daudzi afgāņi, kas strādāja vai sadarbojās ar Rietumu spēkiem, tika atstāti novārtā — ne tikai Kabulā, bet arī visā valstī Herātā, Kandahārā, Džalālābādā, Kundūzā un citās teritorijās, kur nav starptautisko spēku klātbūtnes; pauž dziļas bažas par to, kā tas ietekmēs ASV un tās sabiedroto, tostarp ES, uzticamību; norāda, ka attiecībā uz ES un tās dalībvalstīm situācija ir parādījusi, cik ļoti tās ir atkarīgas no ASV militārā resora, lai varētu veikt to evakuācijas operācijas;

26. pauž dziļu sarūgtinājumu un bažas par to, cik neefektīvas visā 20 gadus ilgajā laikposmā ir bijušas ASV, NATO, EĀDD un Eiropas Savienības iestādes kopumā kā viens veselums, — to starpā arī šis Parlaments, — uzturot un finansējot demokrātiskas valdības “fasādi”, kura patiesībā ir korumpēta un tautai sveša, kā arī bruņotos spēkus, kas ir izrādījušies neefektīvi; pauž bažas par to, ka mūsu kolektīvā neveiksme Afganistānā nozīmē stratēģiskas priekšrocības lielvarām, kas nav Rietumvalstis: Ķīnai un — mazākā mērā — Krievijai, lai gan tās nav sniegušas būtisku atbalstu Afganistānai un nav bijušas iesaistītas tās attīstībā;

27. uzsver, ka ir jāatzīst un jāanalizē mūsu atbildība, tostarp tas, ka nevarēja tikt uzklausīti tur uz vietas esošie, kuri patiesi pārzina situāciju un vairākkārt to ir darījuši zināmu;

28. aicina EĀDD stiprināt ES diplomātisko pārstāvību Vidusāzijā, jo īpaši Tadžikistānā, lai varētu saņemt nepastarpinātu informāciju par norisēm uz vietas; uzstāj, ka turpmākajās nedēļās un mēnešos ir jāturpina izvērtēt un novērtēt situāciju Afganistānā, jo īpaši attiecībā uz sievietēm un meitenēm, uz etniskajām, reliģiskajām un citām neaizsargātām grupām;

29. mudina Padomi, EĀDD un Komisiju pēc iespējas drīzāk sagatavot un iesniegt Parlamentam visaptverošu, uz pieredzi balstītu stratēģiju attiecībā uz Afganistānu un reģiona kaimiņvalstīm;

30. prasa, kad apstākļi to ļauj, organizēt ES iestāžu misiju Kabulā, lai tās dalībnieki varētu iepazīties ar humanitāro, migrācijas, ekonomisko un drošības situāciju un sieviešu un minoritāšu tiesību stāvokli Afganistānā;

31. aicina PV/AP un Padomi steidzami veikt rūpīgu darbu un izdarīt secinājumus par ES pilsoņu un to Afganistānas pilsoņu, kuriem draudēja briesmas, evakuācijas apstākļiem, lai turpinātu evakuāciju un uzlabotu ES sagatavotību un gatavību pārvarēt krīzes situācijas;

32. uzskata, ka šī krīze pierāda, ka ES ir ievērojami jāpastiprina savas spējas rīkoties autonomi un jāuzņemas daudz lielāka atbildība par patiesas Eiropas aizsardzības savienības izveidi; ir pārliecināts, ka ir jāpaplašina un jāpadziļina Eiropas aizsardzības savienība, lai palīdzētu sasniegt šos mērķus; šajā sakarībā aicina dalībvalstis ievērojami palielināt to izdevumus aizsardzībai; uzstāj, ka šiem centieniem būtu jāiet roku rokā ar NATO Eiropas pīlāra stiprināšanu;

33. aicina ES rūpīgi iepazīties ar atziņām, ko mums māca mūsu 20 gadus ilgā iesaiste šajā valstī, lai tās kalpotu mūsu pašreizējām un turpmākajām KDAP misijām un operācijām, un iekļaut tās Stratēģiskajā kompasā; aicina dalībvalstis izmantot esošās kaujas vienības, piemēram, kā “ātrās izvietošanas spēkus”, kas nākotnē būtu jāizmanto, lai līdzīgās situācijās nodrošinātu drošības zonu un atvieglotu evakuāciju;

34. atzīst, cik svarīga nozīme ir ciešai sadarbībai ar ASV, kas koncentrētos uz jaunu migrācijas un drošības problēmu risināšanu un humānās palīdzības sniegšanu Afganistānas tautai, vienlaikus ņemot vērā Afganistānā gūto pieredzi; pauž atzinību ASV armijai par sniegto evakuācijas atbalstu un izsaka visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo kareivju ģimenēm;

35. aicina ES un Apvienoto Karalisti sākt padziļinātas diskusijas par sadarbību ārpolitikas, drošības un aizsardzības jomā, jo tas ir acīmredzamāk nekā jebkad agrāk, kad mēs saskaramies ar kopīgām problēmām;

36. prasa, lai ES uzaicina uz uzklausīšanu Padomē un Eiropas Parlamentā Ahmad Massoud — Pandžšīras minoritātes pretošanās kustības vadītāju un bijušā Afganistānas aizsardzības ministra un militārā komandiera cīņās pret talibiem Ahmad Shah Massoud dēlu;

 

°

° °

37. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam sūtnim Afganistānā un ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos.

 

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 15. septembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika