REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Libānā
14.9.2021 - (2021/2878(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Marisa Matias
grupas “The Left” vārdā
B9-0464/2021
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Libānā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,
– ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus,
– ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres un viņas runaspersonas paziņojumus par stāvokli Libānā,
– ņemot vērā UNRWA un UNHCR ziņojumus par stāvokli Libānā,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Libānas iedzīvotāji 2019. gada 17. oktobrī piedalījās demonstrācijā, ar ko aizsākās joprojām notiekoši protesti un vēršanās pret valsts vadītājiem; tā kā sākotnējie protesti pret nodokļu palielināšanu konkrētiem produktiem izvērtās masveida kustībā pret valsts konfesionālo sistēmu, korupciju un neoliberālu ekonomikas politiku;
B. tā kā Libānas ekonomiskā situācija pēdējos gados ir pastāvīgi pasliktinājusies; tā kā 2020. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju samazinājās par 40 %; tā kā Libānas mārciņa kopš 2019. gada ir zaudējusi 90 % no savas vērtības un tā rezultātā lielākajai daļai iedzīvotāju ir ievērojami samazinājusies pirktspēja, bet vienlaikus ir pieaugušas cenas un šī cenu pieauguma rezultātā pārtikas pamatproduktu cena ir palielinājusies par 400 %; tā kā saskaņā ar ANO datiem 74 % Libānas iedzīvotāju dzīvo nabadzībā salīdzinājumā ar 42 % 2019. gadā; tā kā bezdarbs ir sasniedzis rekordaugstu līmeni — 46 %;
C. tā kā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un nabadzības palielināšanās ir radījusi grūtības piekļūt pamattiesībām, piemēram, veselības aprūpei un mājoklim; tā kā, neraugoties uz pašreizējo Covid-19 pandēmiju, vairāk nekā trešdaļai Libānas iedzīvotāju nav pieejama nekāda veida veselības aprūpe vai medikamenti; tā kā ekonomikas krīzes rezultātā valstī trūkst zāļu; tā kā pēdējo dažu desmitu gadu laikā Libāna ir piedzīvojusi privatizāciju un tirgus ierobežojumu atcelšanu, kas ir novedusi pie pašreizējās situācijas;
D. tā kā valstī pašlaik valda nopietns elektroenerģijas un gāzes trūkums, kas vēl vairāk pasliktina Libānas iedzīvotāju dzīves līmeni; tā kā lielu spēkstaciju slēgšana vasarā ir izraisījusi plašus elektroapgādes pārtraukumus un ietekmējusi svarīgus infrastruktūras objektus, piemēram, slimnīcas; tā kā degvielas trūkums ir radījis sociālo spriedzi, izraisot vardarbības uzliesmojumus;
E. tā kā Libāna ir viena no visnevienlīdzīgākajām valstīm pasaulē, kurā, neraugoties uz augsto nabadzības līmeni, miljardieru īpatsvars uz vienu iedzīvotāju ir viens no augstākajiem pasaulē; tā kā 10 % bagātāko iedzīvotāju pieder vairāk nekā 70 % no valsts bagātības;
F. tā kā Libānā ir plaši izplatīta korupcija, ko saasinājusi konfesionālā politikas sistēma, kura attur no jebkāda veida sociālu un politisku organizāciju veidošanas valsts līmenī un veicina sektantisku pieeju; tā kā dažas politiskās partijas ir vairākkārt vienojušās pēc iedzīvotāju pieprasījuma likvidēt konfesionālo sistēmu, taču līdz šim to nav izdarījušas;
G. tā kā uz šo sociālo protestu fona 2020. gada 4. augustā Beirūtas ostā notika sprādziens, ko izraisīja 2750 tonnas amonija nitrāta, kuras tika uzglabātas, neievērojot atbilstošus drošības pasākumus, un tajā gāja bojā 218 cilvēki, vairāk nekā 7000 cilvēki guva ievainojumus un aptuveni 300 000 cilvēki palika bez pajumtes; tā kā personas, kas bija politiski atbildīgas par šo sprādzienu, vēl nav sauktas pie atbildības;
H. tā kā amonija nitrāts 2013. gada novembrī tika ievests Beirūtā ar kuģi “Rhosus”, kas kuģo ar Moldovas karogu, un tika uzglabāts ostas angāros; tā kā augsta ranga politiskie un militārie pārstāvji tika informēti par risku, ko rada šāda situācija, tomēr neveica attiecīgus pasākumus; tā kā Libānā notiek tiesas izmeklēšana par šo jautājumu; tā kā 2021. gada 2. jūlijā par šo izmeklēšanu atbildīgais tiesnesis saistībā ar šo lietu lūdza Libānas parlamentu atcelt imunitāti trim bijušajiem ministriem, kuri pašlaik ir parlamenta deputāti; tā kā Libānas parlamentam vēl ir jāveic attiecīgie pasākumi;
I. tā kā Beirūtas osta saņēma vairāk nekā 70 % no valstī ievestajām precēm; tā kā sprādziens ir dramatiski ietekmējis pamatproduktu, tostarp pārtikas, pieejamību;
J. tā kā 2020. gada 10. augustā tautas spiediena rezultātā atkāpās premjerministra Hassan Diab vadītā valdība; tā kā pēc Hassan Diab valdības atkāpšanās valdības izveide tika uzticēta Mustafa Adib un Saad Hariri, iesaistot šajā procesā Franciju un Saūda Arābiju, taču viņi šo uzdevumu neizpildīja; tā kā 2021. gada jūlijā prezidents Michel Aoun valdības veidošanu uzticēja uzņēmējam un multimiljonāram Najib Mikati, kurš 2021. gada 10. septembrī paziņoja par jauna ministru kabineta izveidi; tajā bija 24 locekļi, no kuriem tikai viena bija sieviete; tā kā Kalnu Libānas reģiona valsts prokurors ir apsūdzējis N. Mikati ar nelikumīgu iedzīvošanos saistītā lietā, kuras izskatīšana joprojām nav pabeigta;
K. tā kā saskaņā ar Libānas tiesību aktiem vispārējās vēlēšanas ir jārīko 2022. gada maijā; tā kā Libānas vēlēšanu sistēmas pamatā ir sektantisms un tā nenodrošina pienācīgu valsts politiskās realitātes pārstāvību; tā kā protestētāji ir atkārtoti aicinājuši izveidot jaunu un proporcionālu vēlēšanu sistēmu;
L. tā kā 2021. gada jūlijā Padome pieņēma satvaru mērķtiecīgām sankcijām pret Libānas amatpersonām vai organizācijām, kas ir atbildīgas par demokrātiskā politiskā procesa vai Libānas iestāžu apstiprinātu un starptautisku darbību atbalstītu plānu un reformu īstenošanas traucēšanu vai apdraudēšanu, un pret personām, kas iesaistītas smagos finanšu pārkāpumos; tā kā šis satvars joprojām nav piemērots nevienai personai vai organizācijai;
M. tā kā valsts iestādes pret protestiem ir vērsušās ar vardarbību un tiek lēsts, ka kopš protestu sākuma drošības spēki ir nogalinājuši 11 cilvēkus un ievainojuši vairāk nekā 1500 cilvēku; tā kā cilvēktiesību organizācijas ir nosodījušas protestētāju patvaļīgu aizturēšanu un drošības spēku veiktu spīdzināšanu; tā kā 2021. gada 13. jūlijā un 11. augustā drošības spēki ar varu izklīdināja desmitiem protestētāju, tostarp Beirūtas ostas sprādzienā cietušos un viņu radiniekus, kuri protestēja pret atbildīgo personu nesodāmību;
N. tā kā demonstrantiem un progresīviem spēkiem, kas aicina izbeigt nesodāmību, ir uzbrukuši arī ar politiskajām partijām saistītie labējā spārna kaujinieku grupējumi, piemēram, Lebanese Forces; tā kā 2021. gada 4. augustā, kad notika protesti saistībā ar Beirūtas ostas sprādziena gadadienu, Lebanese Forces veica iepriekš izplānotu uzbrukumu Komunistiskās partijas aktīvistiem, kuri organizēja demonstrācijas un piedalījās tajās;
O. tā kā Libānas tiesu sistēmai ir vairākas strukturālas problēmas, ko rada tieša politiska iejaukšanās, un tā kā valstī netiek garantētas tiesības uz taisnīgu tiesu; tā kā vairākkārt ir notikušas politiskas kampaņas pret prokuroriem un tiesnešiem, kas izskata korupcijas lietas; tā kā šobrīd tiek izvērsta kampaņa pret tiesnesi Tarek Bitar, kuram uzticēta Beirūtas ostas sprādziena lietas izskatīšana, un šīs kampaņas satvarā notiek atteikšanās sadarboties izmeklēšanas veikšanā;
P. tā kā saistībā ar protestiem ir notikuši nopietni uzbrukumi preses brīvībai, tostarp nepamatota žurnālistu apcietināšana un Libānas mediju cenzūra;
Q. tā kā Libānas kriminālkodeksa 534. pantu joprojām izmanto, lai vajātu un apcietinātu LGBTI; tā kā dažās valsts daļās vīrieši, kurus tur aizdomās par viendzimuma attiecībām, tiek regulāri arestēti un policijas iecirkņos pakļauti pazemojošai attieksmei;
R. tā kā UNHCR Libānā ir reģistrējis vairāk nekā 850 000 Sīrijas bēgļu; tā kā tiek lēsts, ka faktiskais skaits ir divkāršs, jo Libānas iestādes 2015. gadā atcēla UNHCR piešķirto atļauju reģistrēt Sīrijas bēgļus; tā kā Sīrijas iedzīvotājus Libānā ir smagi skārusi pašreizējā ekonomikas krīze un vairāk nekā 90 % šo bēgļu dzīvo galējā nabadzībā salīdzinājumā ar 55 % 2019. gadā;
S. tā kā UNRWA ir reģistrējusi Libānā 479 000 palestīniešu bēgļu un aptuveni puse no viņiem dzīvo vienā no 12 valstī izvietotajām bēgļu nometnēm un ir atkarīga no UNRWA palīdzības iztikas nodrošināšanā; tā kā apstākļi šajās nometnēs ir pasliktinājušies — tās ir pārpildītas un izmitināšanas apstākļi ir slikti; tā kā palestīniešu bēgļi, kas oficiāli nav kādas valsts pilsoņi, Libānā tiek diskriminēti un viņiem nevar piederēt īpašums un tiek liegtas iespējas strādāt 39 profesijās;
T. tā kā Izraēlas militārie spēki regulāri cenšas iebiedēt Libānas iestādes un iedzīvotājus, veicot militāros lidojumus un citas mācības Libānas gaisa telpā; tā kā kopš 2006. gada kara beigām Izraēla ir turpinājusi veikt gaisa uzbrukumus Libānas dienvidos, no kuriem pēdējais notika 2021. gada 5. augustā; tā kā kopš 1978. gada Libānas dienvidos ir izvietoti Apvienoto Nāciju Organizācijas pagaidu spēki, kuriem ir piešķirtas pilnvaras apstiprināt Izraēlas militāro spēku atkāpšanos no Libānas pēc Izraēlas iebrukuma; tā kā kopš misijas izveides Izraēla vēl divas reizes ir veikusi militārus iebrukumus Libānā; tā kā Izraēla kopš 1967. gada ir pastāvīgi okupējusi daļu no Libānas teritorijas, kas pazīstama kā Šēbas lauku saimniecības (Shebaa Farms),
1. pauž pilnīgu solidaritāti ar Libānas iedzīvotājiem saistībā ar pašreizējo krīzi, kas vienlaikus vērojama veselības, politikas, ekonomikas un sociālajā jomā; pauž atbalstu tiem, kas aicina Libānā nodrošināt sociālo un ekonomisko taisnīgumu, kā arī izbeigt korupciju un sektantismu;
2. uzstāj, ka Libānas iedzīvotājiem ir jālemj par savu nākotni bez ārējas iejaukšanās, un atgādina, ka pašreizējās krīzes ir saistītas ar ārvalstu iejaukšanos Libānas iekšējās lietās;
3. atgādina, ka vēlēšanas ir jārīko 2022. gada maijā un jebkāds mēģinājums tās atlikt, par ieganstu minot pašreizējās krīzes, būtu veids, kā saglabāt pie varas pašreizējo eliti, kas radījusi šādu situāciju, un vēlreiz ignorēt Libānas iedzīvotāju patieso gribu;
4. uzsver, ka demonstranti Libānā pauž Libānas iedzīvotāju vienotību, neraugoties uz valstī pastāvošo reliģisko daudzveidību, un nosoda tos, kas mēģina izmantot protestus, lai popularizētu savas intereses;
5. nosoda gan drošības spēku, gan citu bruņotu grupējumu vardarbīgos uzbrukumus protestētājiem un sagaida, ka visi šie gadījumi tiks pienācīgi izmeklēti un vainīgie tiks saukti pie atbildības; pauž bažas saistībā ar ziņojumiem par pieaugošo policijas vardarbību, tostarp policijas iecirkņos, un par mērķtiecīgiem uzbrukumiem žurnālistiem un aktīvistiem;
6. uzstāj, ka visu starptautiskās sadarbības pasākumu izstrādē, plānošanā, koordinēšanā, īstenošanā un novērtēšanā, kas tiek veikti kopā ar Libānas un citu valstu iedzīvotājiem, ir jāiesaista vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas; uzsver nepieciešamību pašreizējā situācijā aizsargāt un veicināt neatkarīgu pilsonisko telpu aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām;
7. aicina nekavējoties izbeigt Libānas iestādēs dominējošo nesodāmības kultūru un mudina iestādes likvidēt visus šķēršļus notiekošajai tiesas izmeklēšanai, jo īpaši korupcijas lietās;
8. mudina ES un tās dalībvalstis uzņemties vadību ANO Cilvēktiesību padomē, lai nodrošinātu, ka tiek pieņemta rezolūcija, ar ko tiek sākta starptautiska, neatkarīga izmeklēšana par sprādzienu Beirūtas ostā, lai rūpīgi izskatītu pārkāpumus, kas saistīti ar sprādzienu, un valsts tiesas veikto izmeklēšanu, izstrādātu ieteikumus par pasākumiem, kas nepieciešami, lai garantētu, ka par šiem pārkāpumiem atbildīgās personas tiek tiesātas, un novērstu pamatā esošās sistēmiskās nepilnības, kuru rezultātā notika sprādziens un iekšzemes izmeklēšana ir cietusi neveiksmi;
9. atgādina, ka pašreizējā situācija Libānā, tostarp pamatproduktu cenu ievērojamais pieaugums, augošā nabadzība un tiesību, piemēram, veselības aprūpes, nepieejamība ir tieši saistīta ar neoliberālu un taupības politiku; brīdina, ka nevajadzētu pieņemt jaunus tiesību aktu kopumus, ko izstrādājušas starptautiskās finanšu iestādes un kas paredz veikt vairākas reformas, kuras vēl vairāk nostiprinātu šo neveiksmīgo modeli;
10. aicina atcelt Libānas kriminālkodeksa 534. pantu un izbeigt visu veidu juridisko un institucionālo vardarbību un LGBTI vajāšanu; aicina atcelt citus diskriminējošus tiesību aktus, piemēram, tos, kas palestīniešiem liedz tādas pašas tiesības kā citiem ārvalstu iedzīvotājiem;
11. aicina ES un tās dalībvalstis izveidot un paplašināt pašreizējās pārmitināšanas shēmas Sīrijas bēgļiem no Libānas; atgādina, ka kolektīvas deportācijas ir starptautisko tiesību pārkāpums; pauž nožēlu par gadījumiem, kad Libānas iestādes piespiedu kārtā deportē Sīrijas bēgļus, un prasa nekavējoties pārtraukt šīs deportācijas;
12. prasa sniegt papildu ES atbalstu ANO Libānas Humānās palīdzības fondam, lai nodrošinātu kvalitatīvus uzņemšanas apstākļus un aizsardzību Sīrijas bēgļiem Libānā; uzsver arī nepieciešamību piešķirt vairāk resursu vietējā līmenī vadītām un vietējām organizācijām un iniciatīvām, kas palīdz nodrošināt bēgļiem iztiku, tostarp pētniecības iniciatīvām, kurās tiek dokumentēti cilvēktiesību pārkāpumi Libānā un pārkāpumi saistībā ar piespiedu izraidīšanu;
13. pauž dziļas bažas par UNRWA ārkārtas plānošanas iespējamu pārtraukumu attiecībā uz palestīniešu bēgļiem Libānā 2022. gadā, jo ir samazinājušās iemaksas aģentūrai, un brīdina par iespējamām sekām, ko tas varētu radīt; tādēļ atkārtoti aicina palielināt atbalstu UNRWA un atsaukties uz tās lūgumu pēc ārkārtas palīdzības, ņemot vērā tās būtisko nozīmi palestīniešu kopienās Libānā;
14. prasa, lai Izraēla nekavējoties un bez nosacījumiem atkāptos no Šēbas lauku saimniecībām un visām pārējām teritorijām, kuras tā ir okupējusi;
15. uzstāj, ka visiem Libānas un citu valstu iedzīvotājiem, tostarp lauku apvidos un daļējos lauku apvidos, ir jānodrošina vienlīdzīga piekļuve PCR testiem un Covid-19 vakcīnām, un jāatceļ prasība uzrādīt dzīvesvietas numuru, lai piekļūt vakcīnām, jo daudziem cilvēkiem Libānā šāda numura nav;
16. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Libānas parlamentam, ANO ģenerālsekretāram, Savienības Vidusjūrai ģenerālsekretāram un Arābu valstu līgai.