Rezolūcijas priekšlikums - B9-0465/2021Rezolūcijas priekšlikums
B9-0465/2021

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Libānā

14.9.2021 - (2021/2878(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Salima Yenbou, Ignazio Corrao, Francisco Guerreiro, Jordi Solé, Rosa D’Amato, Ernest Urtasun, Hannah Neumann, Mounir Satouri, Erik Marquardt, Alviina Alametsä, Tineke Strik, Tilly Metz
Verts/ALE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0465/2021

Procedūra : 2021/2878(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B9-0465/2021
Iesniegtie teksti :
B9-0465/2021
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B9‑0465/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Libānā

(2021/2878(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Libānu,

 ņemot vērā EĀDD runaspersonas 2021. gada 26. jūlija paziņojumu par valdības veidošanas procesu,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Žuzepa Borela 2021. gada 3. augusta paziņojumu par Beirūtas ostas eksplozijas gadadienu,

 ņemot vērā Komisijas 2021. gada 4. augusta paziņojumu presei “Lebanon: EU mobilises EUR 5.5 million for coronavirus response” (Libāna: ES mobilizē 5,5 miljonus EUR reaģēšanai uz koronavīrusu),

 ņemot vērā Padomes 2020. gada 7. decembra secinājumus par Libānu un Ārlietu padomes 2021. gada 12. jūlija secinājumus,

 ņemot vērā Libānas reformu, atveseļošanas un atjaunošanas satvaru (3RF),

 ņemot vērā ES 2020. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē,

 ņemot vērā Starptautiskās atbalsta grupas Libānai 2021. gada 20. augusta paziņojumu,

 ņemot vērā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2021. gada 1. septembra noslēguma apsvērumus par Libānu,

 ņemot vērā UNICEF 2021. gada 23. jūlija paziņojumu presei “Lebanon: Public water system on the verge of collapse, UNICEF warns” (UNICEF brīdina, ka Libānas publiskā ūdensapgādes sistēma ir uz sabrukuma robežas),

 ņemot vērā attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas par Libānu un ANO ģenerālsekretāra jaunāko 2021. gada 13. jūlija ziņojumu par Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1701 (2006) īstenošanu laikposmā no 2021. gada 20. februāra līdz 18. jūnijam,

 ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā vairāk nekā gadu pēc 2020. gada augusta sprādziena Beirūtas ostā nav notikuši būtiski aresti, vietējā izmeklēšana joprojām ir neaktīva un vēl nav veiktas plašākas reformas valsts politikā un ekonomikā;

B. tā kā 2020. gada augustā Beirūtas ostā notikušajā vardarbīgajā sprādzienā dzīvību zaudēja 200 cilvēku, tika ievainoti 6000 un aptuveni 300 000 cilvēku zaudēja mājokli; tā kā 2020. gada sprādzienu izraisīja gan korupcija, gan nolaidība, kā rezultātā ostā tika nelikumīgi uzglabātas 2750 tonnas amonija nitrāta;

C. tā kā Libāna piedzīvo postošu ekonomikas, finanšu, sociālo un politisko krīzi, kas rada milzīgas grūtības Libānas iedzīvotājiem; tā kā Pasaules Banka šo krīzi ir raksturojusi kā tīši izraisītu depresiju, ko radījusi politiskās elites nevēlēšanās piešķirt prioritāti ļoti nepieciešamajiem reformu pasākumiem, nevis savām politiskajām un ekonomiskajām interesēm; tā kā 2021. gada 19. maijā Starptautiskā Libānas atbalsta grupa Beirūtā nāca klajā ar paziņojumu, kurā tā mudināja izveidot pilnībā rīcībspējīgu valdību, kas veiktu nepieciešamās reformas, norādot, ka atbildība par dziļākas krīzes novēršanu ir Libānas vadībai, un aicinot savlaicīgi rīkot vēlēšanas, lai saglabātu Libānas demokrātiju;

D. tā kā valūtas vērtības krišanās un milzīgā inflācija ir radījusi situāciju, ka aptuveni 80 % valsts iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa; tā kā banku nozares sabrukums, kas sākās 2019. gadā, liedza Libānā dzīvojošiem cilvēkiem piekļūt bankas kontiem un radīja milzīgas ekonomiskas grūtības; tā kā Pasaules Banka ir norādījusi, ka Libānas ekonomika 2020. gadā ir sarukusi par 20,3 % un 2021. gadā tiek prognozēts papildu 9,5 % samazinājums, piebilstot, ka jau tā smagā krīzes sociālā ietekme varētu strauji kļūt katastrofāla;

E. tā kā aptuveni 80 % iedzīvotāju jau dzīvo zem valsts nabadzības sliekšņa; tā kā arī Pasaules Banka ir uzsvērusi, ka ir steidzami jārīkojas, lai nepieļautu elektroenerģijas nozares pilnīgu sabrukumu tuvākajā nākotnē; tā kā saskaņā ar UNICEF datiem vairāk nekā četri miljoni cilvēku, tostarp viens miljons bēgļu, ir pakļauti tūlītējam riskam zaudēt piekļuvi drošam ūdenim Libānā; tā kā UNICEF ir izteikusi brīdinājumu, ka gadījumā, ja sabruktu valsts ūdensapgādes sistēma un ūdens būtu jānodrošina no alternatīviem vai privātiem ūdens piegādātājiem, ūdens izmaksas varētu pieaugt par 200 % mēnesī; tā kā saskaņā ar Pasaules pārtikas programmu 2021. gadā 22 % Libānas valstspiederīgo, 50 % bēgļu no Sīrijas un 33 % citu tautību bēgļu trūkst pārtikas; tā kā Libānā mitinās aptuveni 1,5 miljoni bēgļu no Sīrijas; tā kā Covid-19 īpaši smagi ietekmē šīs valsts iedzīvotājus;

F. tā kā, neraugoties uz banku slepenības tiesību aktu piemērošanas apturēšanu, nav panākts progress Centrālās bankas darba revīzijā tiesvedības vajadzībām; tā kā pēc tam, kad Šveices izmeklēšana ziņoja par darījumiem, kuros, iespējams, bija iesaistīts Centrālās bankas vadītājs Riad Salameh un viņa brālis, Libānas prokurors sāka izmeklēšanu un Francijas prokurori sāka iepriekšēju izmeklēšanu saistībā ar apgalvojumiem par R. Salameh īstenotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu; tā kā Centrālās bankas vadītājs noraida visas apsūdzības;

G. tā kā valsts korupcijas apkarošanas iestāde joprojām nedarbojas, jo vēl nav iecelti tās komisāri; tā kā Libānas Valsts komisija bezvēsts pazudušo un nolaupīto personu jautājumos un Valsts cilvēktiesību komisija, tostarp Spīdzināšanas novēršanas komiteja, joprojām nedarbojas;

H. tā kā Libānā ir aktīva pilsoniskā sabiedrība, kurā enerģiski darbojas daudzi aktīvisti, kopienu vadītāji, akadēmisko aprindu pārstāvji, mākslinieki un jauniešu grupas un kura aicina veikt steidzamas reformas; tā kā sākotnējiem protestiem 2011. gadā sekoja otrais protestu vilnis 2015. gada vasarā, kad Libāna piedzīvoja ārkārtīgu karstumu klimata pārmaiņu dēļ, elektroapgādes trūkumu, atkritumu uzkrāšanos ielās un valdības darbības strupceļu pēc parlamenta vēlēšanu otrās atlikšanas; tā kā 2019. gadā sākās jauns protestu vilnis, aicinot saukt pie atbildības politiķus par valsti novājinošo korupciju;

I. tā kā saskaņā ar pašreizējo sistēmu Libānas iedzīvotāji nevar vienlīdzīgi piedalīties politiskajos procesos, bet saskaras ar diskrimināciju atkarībā no sektas, dzimuma un šķiras, kurā viņi ir dzimuši; tā kā kopš 1990. gada aktīvisti un pilsoniskās sabiedrības līderi ir aicinājuši izņemt no cilvēku personas apliecībām atsauces uz sektu;

J. tā kā kopš 2019. gada oktobra sacelšanās Libānas sabiedrība ir aicinājusi veikt politiskas reformas, lai steidzami novērstu pašreizējo postošo ekonomikas sabrukumu un korupciju; tā kā pēc toreizējā premjerministra Saad al-Hariri atkāpšanās no amata, ņemot vērā tautas prasību izveidot valdību, kas apkarotu korupciju, īstenotu reformas un būtu brīva no vienpusējas ietekmes un manipulācijām, protesti turpinājās; tā kā nākamā valdība, ko vadīja premjerministrs Hassan Diab, nespēja risināt steidzamo vajadzību pēc reformām un atkāpās pēc sprādziena ostā, taču turpināja administratīvu darbu pagaidu statusā;

K. tā kā neilgi pēc 2020. gada sprādziena parlaments valdības izveidi sākotnēji uzticēja Libānas vēstniekam Vācijā Mustapha Adib; tā kā pēc M. Adib atkāpšanās 2020. gada oktobrī parlaments valdības veidošanu uzticēja Saad al-Hariri; tā kā Saad al-Hariri paziņoja par nespēju veidot valdību un pēc tam atkāpās, izraisot jaunu valūtas vērtības kritumu; tā kā pēc tam, kad gadu notika politiski strīdi par valdības sastāvu, kā rezultātā saasinājās postošs ekonomikas sabrukums, 2021. gada 10. septembrī Libānas līderi vienojās par jaunu valdību premjerministra Najib Mikati vadībā;

L. tā kā pēc sprādziena ES pievienojās Pasaules Bankai un Apvienoto Nāciju Organizācijai, publicējot ziņojumu par ātro kaitējuma un vajadzību novērtējumu, kurā paskaidrots, ka Libānai, ja tā vēlas saņemt starptautisko palīdzību un attīstības finansējumu, būs jāīsteno ticama reformu programma; tā kā minētajā ziņojumā ir norādīts, kādi reformu pasākumi ir jāīsteno: makroekonomikas stabilizācija, tostarp pasākumi, kuru mērķis ir atjaunot uzticēšanos Libānas fiskālajām iestādēm; pārvaldības pasākumi, kuru mērķis ir veicināt neatkarīgu un pārredzamu tiesu varu; iniciatīvas privātā sektora funkcionālas darbības vides izveidei, tostarp tādas, kas paredzētas konkurences regulējuma uzlabošanai un tādējādi tāda tirgus izveidei, kurā nav lielas korupcijas ietekmes, kā arī tādas sociālās aizsardzības sistēmas izveide, kas garantētu cilvēku drošību;

M. tā kā pašreizējā politiskā, sociālā, ekonomikas un finanšu krīze tieši izriet no pārvaldības lēmumiem, kas tika pieņemti pēc pilsoņu kara 1990. gadā, tostarp amnestijas piešķiršanas militārpersonām attiecībā uz kara noziegumiem, kā rezultātā visā valstī plaši izplatījās korupcija un slikta pārvaldība; tā kā to reformu īstenošanu, kuras bija paredzētas 1989. gada Taifas nolīgumā, ar ko izbeidza pilsoņu karu, ir būtiski kavējusi ieilgusī pēckara nesodāmība, kas pasliktinājās pēc Sīrijas spēku iziešanas no Libānas 2005. gadā, kad pie varas nāca organizācija “Hezbollah”;

N. tā kā 1989. gada Taifas nolīgumā bija iekļauti svarīgi aicinājumi īstenot administratīvu decentralizāciju, sektantisma izskaušanu, ilgtspējīgu attīstību un vienlīdzīgas pilsoņu tiesības; tā kā šie aicinājumi līdz šim nav īstenoti,

1. pauž visdziļākās bažas par ieilgušo politisko, ekonomikas, finanšu un sociālo krīzi Libānā, kas turpina radīt ciešanas iedzīvotājiem; pauž pilnīgu atbalstu visiem pašreizējās krīzes skartajiem cilvēkiem, tostarp visiem 2020. gada augusta sprādziena upuriem un viņu ģimenēm;

2. nosoda iepriekšējo un pašreizējo līderu smago atbildību krīzes ieilgšanā un padziļināšanā un visstingrākajā veidā nosoda tīši izraisīto katastrofu, ar ko saskaras Libānas iedzīvotāji;

3. pauž satraukumu par aizvien asāku Libānas politisko dalībnieku retoriku un aicina premjerministru, prezidentu, jauno valdību un visus politiskos dalībniekus valstī iesaistīties jēgpilnā dialogā, lai nekavējoties veiktu būtiskas reformas, nodrošinot korupcijas apkarošanas pasākumus, makroekonomikas politiku, neatkarīgu tiesu varu un iekļaujošākas veselības aprūpes un izglītības sistēmas;

4. atgādina, ka ES, Pasaules Banka un ANO ir pieprasījušas izveidot neatkarīgu un pārredzamu tiesu varu, pieņemt mūsdienīgu publiskā iepirkuma likumu un ieviest korupcijas apkarošanas stratēģiju, un nosoda secīgo Libānas valdību rīcības trūkumu pēdējo gadu laikā;

5. jo īpaši nosoda pašreizējo sektantisko sistēmu, saskaņā ar kuru Libānas iedzīvotāji nevar vienlīdzīgi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un saskaras ar diskrimināciju atkarībā no sektas, dzimuma un šķiras, kurā viņi ir dzimuši, un aicina veikt steidzamas reformas, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pārstāvību un sociālo iekļaušanu;

6. mudina Libānas iestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2022. gadā tiek savlaicīgi rīkotas pārredzamas un demokrātiskas vēlēšanas; uzsver, ka ir svarīgi veikt steidzamas reformas ar mērķi nodrošināt noteiktību attiecībā uz spēkā esošo vēlēšanu sistēmu, kā arī pasākumus ar mērķi stiprināt sieviešu, jauniešu un personu ar invaliditāti līdzdalību politiskajā procesā; atgādina, ka Apvienoto Nāciju Organizācija ir izstrādājusi sistēmu, lai atbalstītu sievietes kā kandidātes un vēlētājas un tādējādi veicinātu plašāku sieviešu līdzdalību politiskajā procesā, un aicina šo sistēmu pilnībā iekļaut vēlēšanu reformas plānos; mudina Libānas iestādes nodrošināt, ka tiek uzaicināti starptautiskie novērotāji un tie spēj rūpīgi pārbaudīt vēlēšanas, un aicina pilnībā īstenot ieteikumus, kas izriet no ES vēlēšanu novērošanas misijas darba 2018. gadā;

7. mudina ES un tās dalībvalstis steidzami uzņemties vadību ANO Cilvēktiesību padomē, lai nodrošinātu, ka tiek pieņemta rezolūcija, kuras mērķis ir izveidot starptautisku un neatkarīgu izmeklēšanas misiju attiecībā uz sprādzienu Beirūtas ostā, pilnvarojot to rūpīgi izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus un pārkāpumus, kas saistīti ar sprādzienu, kā arī veikt valsts mēroga tiesas izmeklēšanu, un izstrādāt ieteikumus par pasākumiem, kas jāveic, lai garantētu to, ka par šiem pārkāpumiem atbildīgās personas tiek sauktas pie atbildības, un novērstu pamatā esošās sistēmiskās nepilnības, kuru rezultātā notika sprādziens un valsts izmeklēšana nav nesusi nekādus rezultātus;

8. aicina Libānas iestādes nodrošināt nākamo Valsts korupcijas apkarošanas iestādes locekļu pilnīgu neatkarību un izvairīties no jebkāda veida patronāžas, ieceļot tās locekļus vai Valsts komisijas bezvēsts pazudušo un nolaupīto personu jautājumos locekļus;

9. atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt finansējumu reformu, atveseļošanas un atjaunošanas satvaram, un mudina Libānas valdību nekavējoties īstenot šā satvara prioritāros politikas pasākumus, lai varētu sākt tā atjaunošanas posmu;

10. atzinīgi vērtē ES centienus izveidot modeli konsultatīvam procesam, kas būtu daļa no reformu, atveseļošanas un atjaunošanas satvara, kā ieteikts ātrajā zaudējumu un vajadzību novērtējumā; uzsver, ka ir svarīgi īstenot apspriežu un dialoga procesu, lai atjaunotu kopienu, līdzekļu devēju un publisko iestāžu savstarpējo uzticēšanos; uzsver, ka saskaņā ar reformu, atveseļošanas un atjaunošanas satvaru finansētie atveseļošanas pasākumi ietver būtisku atbalstu mājokļu un vietējo uzņēmumu atjaunošanai, veselības aprūpes palīdzības sniegšanai un skolu finansēšanai; aicina Komisiju iekļaut Libānu kā prioritāru valsti Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) “Eiropa pasaulē” plānošanas periodā;

11. tomēr uzsver, ka, ņemot vērā smagos apstākļus uz vietas, nekavējoties būtu jāpalielina arī humānā palīdzība un paralēli jāīsteno papildu plāni atbalstīt galveno sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu;

12. prasa Komisijai uzstāt, lai attiecībā uz ES finansētajiem projektiem tiktu nodrošināta pārskatatbildība un cieša uzraudzība, un pauž dziļu nožēlu par ļoti augsto nesaimnieciskās pārvaldības līmeni un iepriekš piešķirto līdzekļu finanšu uzraudzības trūkumu, tostarp attiecībā uz ES finansētajām reciklēšanas iekārtām, kuras tā arī nav sākušas darboties; aicina Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai rūpīgi pārbaudīt un izmeklēt šādus nepareizas pārvaldības gadījumus; prasa izveidot starptautisku ad hoc finanšu kontroles darba grupu, kuru vadītu Pasaules Banka vai Starptautiskais Valūtas fonds un kuras uzdevums būtu rūpīgi pārbaudīt starptautiskā finansējuma izmantošanu un nodrošināt, ka valstu ministrijas un administrācija starptautisko finansējumu izmanto iedzīvotāju labā; prasa izmeklēt un rūpīgi pārbaudīt ES reģistrēto starpnieku iespējamo līdzdalību nelikumīgās finanšu plūsmās no Libānas uz ES;

13. aicina PV/AP, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis turpināt izdarīt stingru spiedienu uz Libānas politiskajiem pārstāvjiem, mudinot Libānu veikt reformas un cita starpā paredzot, ka liela mēroga strukturāls atbalsts ir atkarīgs no reālu pārmaiņu īstenošanas, veicot pretkorupcijas pasākumus, īstenojot makroekonomikas politiku un izveidojot neatkarīgu tiesu sistēmu un iekļaujošākas veselības aprūpes un izglītības sistēmas; vienlaikus aicina ES un tās dalībvalstis turpināt atbalstīt vietējās organizācijas, pilsonisko sabiedrību, vietējos partnerus, iestādes un līderus, kuri var īstenot reformas;

14. aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt vietējos aktīvistus un pilsoniskās sabiedrības dalībniekus, kas Libānā strādā pie reformām un korupcijas novēršanas, un īstenot pieeju, ar ko atbalsta augšupējus humānās palīdzības un stabilizācijas centienus; atzinīgi vērtē vietējo kopienu un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas, kuru mērķis ir izveidot vietējus mehānismus, lai sniegtu palīdzību, uzlabotu pakalpojumus un no jauna noteiktu iedzīvotāju un valdības tiesības un pienākumus;

15. prasa nekavējoties piemērot sankcijas pret atsevišķiem Libānas politiskās elites locekļiem, kuri atsakās par prioritāti izvirzīt valsts un iedzīvotāju vajadzības un tā vietā savu privāto labumu tur augstāk par sabiedrības labklājību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Padome ir paziņojusi par sankciju režīma izveidi pret tiem, kas ir atbildīgi par šo situāciju, taču pauž nožēlu, ka šis sankciju režīms netiek īstenots; aicina Padomi, arī sadarbībā ar citiem starptautiskajiem partneriem, pieņemt mērķtiecīgas sankcijas pret personām un vienībām, kas ir iesaistītas “nelikumīgas peļņas” skandālos un rupjos starptautisko cilvēktiesību pārkāpumos, kuri saistīti ar Beirūtas 2020. gada 4. augusta sprādzienu, un kas paliek pārvaldes sistēmas amatos, kuru pienākumu pildīšanas laikā tās ir iesaistītas turpmākos pārkāpumos vai centienos nodrošināt savu nesodāmību;

16. pauž satraukumu par valsts ierēdņu pārskatatbildības trūkumu un par pārmērīga spēka izmantošanu pret demonstrantiem, kā arī par to, ka netiek veikta objektīva izmeklēšana attiecībā uz apgalvojumiem par spīdzināšanas un piespiedu pazušanas gadījumiem;

17. aicina dalībvalstis pārskatīt visus Libānas drošības spēkiem paredzēto ieroču eksporta pasākumus, ņemot vērā paziņotos pārmērīga spēka pret protestētājiem pielietošanas gadījumus ar letālu iznākumu, un saskaņā ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP izmeklēt, vai ieroču eksports stingri atbilst astoņiem kritērijiem, jo īpaši attiecībā uz iekšējo represiju un novirzīšanas risku un to, vai šie ieroči ir nonākuši ļaunprātīgu vienību rokās vai tur nonāks; ja tas tiek konstatēts, prasa nekavējoties pārtraukt šādu eksportu;

18. pauž nožēlu par palestīniešu bēgļu kopienas nožēlojamo stāvokli Libānā un šajā sakarībā aicina viņus sistemātiski iekļaut ES humānās palīdzības pasākumos Libānā un palielināt atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA), kas ir pamatpakalpojumu sniedzēja šīm ārkārtīgi neaizsargātajām kopienām;

19. pauž satraukumu par to, ka valstī pieaug naida runa pret bēgļiem un migrantiem, jo īpaši mājsaimniecībās nodarbinātajām migrējošajām personām; pauž nopietnas bažas par aizvien biežākiem ziņojumiem par bēgļu no Sīrijas spīdzināšanu un spiediena izdarīšanu uz viņiem, lai viņi piekristu brīvprātīgi atgriezties Sīrijā;

20. aicina dalībvalstis daudz apņēmīgāk uzņemties daļu kopīgās atbildības, lai bēgļi varētu rast aizsardzību ārpus tuvākajiem kaimiņu reģioniem, šajā nolūkā izmantojot tādus līdzekļus kā pārmitināšana, humanitārās uzņemšanas shēmas, vienkāršota ģimenes atkalapvienošanās un elastīgāki vīzu režīmi; atgādina — lai panāktu noturīgus risinājumus attiecībā uz pārvietotajām personām, ir būtiski nodrošināt pietiekamu ilgtermiņa finansējumu un plānošanu ar mērķi sniegt atbalstu iekšzemē pārvietotajām personām un bēgļiem papildus humānās palīdzības programmas ciklam;

21. atkārtoti pauž stingru atbalstu visiem cilvēktiesību aizstāvjiem Libānā un viņu darbam; aicina ES delegāciju un dalībvalstu pārstāvniecības šajā valstī pastiprināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, tai sadarbojoties ar Libānas iestādēm, un izmantot visus pieejamos instrumentus, lai pastiprinātu atbalstu cilvēktiesību aizstāvju darbam, un vajadzības gadījumā atvieglot ārkārtas vīzu izsniegšanu viņiem un nodrošināt pagaidu patvērumu ES dalībvalstīs;

22. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Libānas valdībai un parlamentam.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 15. septembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika