Rezolūcijas priekšlikums - B9-0467/2021Rezolūcijas priekšlikums
B9-0467/2021

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Libānā

14.9.2021 - (2021/2878(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Pedro Marques, Tonino Picula, Evin Incir
S&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0465/2021

Procedūra : 2021/2878(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B9-0467/2021
Iesniegtie teksti :
B9-0467/2021
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B9-0467/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Libānā

(2021/2878(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Libānu, jo īpaši 2003. gada 16. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīguma noslēgšanu ar Libānas Republiku[1], 2005. gada 10. marta rezolūciju par situāciju Libānā[2], 2006. gada 7. septembra[3] un 2007. gada 12. jūlija rezolūcijas[4] par situāciju Tuvajos Austrumos un 2008. gada 22. maija rezolūciju par situāciju Libānā[5],

 ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1559 (2004), 1680 (2006), 1701 (2006), 1773 (2007), 1832 (2008), 1884 (2009), 1937 (2010), 2004 (2011), 2064 (2012), 2115 (2013), 2172 (2014) un 2236 (2015), 2305 (2016), 2373 (2017), 2433 (2018), 2485 (2019), 2539 (2020) un 2591 (2021),

 ņemot vērā ES un Libānas asociācijas nolīgumu, kas stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī,

 ņemot vērā saistības, par kurām tika panākta vienošanās ES un Libānas partnerības prioritāšu ietvaros 2016. gada novembrī, CEDRE konferencē 2018. gada 6. aprīlī, 2020. gada decembra  Libānas reformu, atveseļošanas un atjaunošanas satvarā (3RF) un Starptautiskās atbalsta grupas Libānai sanāksmēs 2019. gada 11. decembrī, 2020. gada 23. septembrī un 2021. gada 19. maijā,

 ņemot vērā krīžu pārvaldības komisāra Janez Lenarčič 2020. gada 5. augusta paziņojumu par sprādzienu Beirūtā,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Žuzepa Borela 2021. gada 19. jūnija paziņojumu un piezīmes valsts apmeklējuma laikā, 2021. gada 16. jūlija paziņojumu un piezīmes par izvirzītā premjerministra amata kandidāta Saad Hariri atteikšanos no amata, 2021. gada 3. augusta paziņojumu un piezīmes par sprādziena Beirūtas ostā pirmo gadadienu un 2021. gada 4. augusta paziņojumu konferences Libānas tautas atbalstam laikā,

 ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2021. gada 26. jūlija paziņojumu par valdības izveides procesu, 2021. gada 7. augusta paziņojumu, kurā nosodīta raķešu raidīšana no Libānas dienvidu daļas, un 2021. gada 12. septembra paziņojumu par valdības veidošanu,

 ņemot vērā Padomes 2020. gada 7. decembra secinājumus par Libānu un tās 2021. gada 30. jūlijā pieņemto mērķtiecīgu sankciju satvaru,

 ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra António Guterres 2021. gada 26. augusta paziņojumu par sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanos Libānā,

 ņemot vērā 3RF padomdevēju grupas līdzpriekšsēdētāju paziņojumu tās otrās sanāksmes laikā 2021. gada 28. jūlijā,

 ņemot vērā starptautiskās konferences par palīdzību un atbalstu Beirūtai un Libānas iedzīvotājiem 2020. gada 9. augustā, 2020. gada 2. decembrī un 2021. gada 4. augustā,

 ņemot vērā Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas Libānas Republikā 2018. gada galīgo ziņojumu,

 ņemot vērā Pasaules Bankas 2021. gada 1. jūnija Libānas ekonomikas pārskatu (LEM),

 ņemot vērā Pasaules Bankas grupas sadarbībā ar Eiropas Savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju sagatavoto Beirūtas ātro kaitējuma un vajadzību novērtējumu (RDNA) ,

 ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Libāna ir cieša un nozīmīga Eiropas Savienības partnere; tā kā šīs partnerības pamatā ir kopīgas intereses, ilgstošas vēsturiskas un kultūras saites, regulārs politiskais un sociālais dialogs un plaša mēroga cilvēku savstarpējie kontakti;

B. tā kā stabila, pilnībā suverēna, vienota un demokrātiska Libāna ir ārkārtīgi svarīga visu Tuvo Austrumu stabilitātei, drošībai un miermīlīgai attīstībai;

C. tā kā Libāna saskaras ar nepieredzētām ekonomiskām, politiskām un sociālām problēmām, ko raksturo dziļa lejupslīde, straujš bezdarba pieaugums, hiperinflācija un akūta degvielas, zāļu, ūdens un elektroenerģijas nepietiekamība;

D. tā kā korupcija ir viena no galvenajām problēmām, kas kavē Libānas attīstību un labklājību un padziļina atsvešināšanos no politiskās sistēmas un neuzticēšanos tai; tā kā korupcija ir plaši izplatīta un caurauž visus sabiedrības līmeņus, par ko liecina valsts kopējie un vidējie darbības rādītāji lielākajā daļā pārvaldības jomu; tā kā Valsts korupcijas apkarošanas iestāde joprojām nedarbojas, jo vēl nav iecelti tās komisāri; tā kā Valsts komisija bezvēsts pazudušo un nolaupīto personu jautājumos un Valsts cilvēktiesību komisija, tostarp Spīdzināšanas novēršanas komiteja, joprojām nedarbojas; tā kā jaunajai valdībai būtu pilnībā jāīsteno korupcijas apkarošanas stratēģija un jānodrošina tiesu iestāžu neatkarība;

E. tā kā 2020. gada 4. augustā eksplodēja liels daudzums Beirūtas pilsētas ostā uzglabātā amonija nitrāta, nogalinot vairāk nekā 200 cilvēkus, ievainojot vairāk nekā 6500 cilvēkus un atstājot 300 000 cilvēku bez pajumtes, kā arī nodarot nopietnu kaitējumu kritiskajai veselības aprūpes infrastruktūrai un medicīniskajam aprīkojumam; tā kā RDNA ir aplēsts, ka sprādziens ir radījis postījumus 3,8–4,6 miljardu USD vērtībā un zaudējumus 2,9–3,5 miljardu USD apmērā; tā kā tiek lēsts, ka reformu un atjaunošanas process izmaksās 2 miljardus USD;

F. tā kā gadu pēc sprādziena tā cēloņu izmeklēšana vēl nav pabeigta un vainīgie nav atklāti un saukti pie atbildības; tā kā 2021. gada 4. augustā tūkstošiem protestētāju Beirūtā atkal prasīja saukt pie atbildības par sprādzienu ostā vainīgās personas; tā kā Libānas drošības spēki piemēroja pārmērīgu spēku pret miermīlīgiem protestētājiem, kā rezultātā tika ievainots liels skaits cilvēku;

G. tā kā 2020. gada 10. augustā premjerministrs Hassan Diab un Libānas valdības ministri atkāpās no amata politiskā spiediena dēļ, kuru saasināja sprādziens; tā kā Libānā vairāk nekā 13 mēnešus nebija valdības; tā kā 2021. gada 10. septembrī tika paziņots par jaunu valdību Najib Mikati vadībā; tā kā jaunajai valdībai būs steidzami jāīsteno nepieciešamo būtisko politisko reformu kopums, lai Libāna varētu apkarot korupciju un saglabāt stabilitāti, vienotību, drošību, suverenitāti, politisko neatkarību un teritoriālo integritāti;

H. tā kā ekonomiskās situācijas straujā pasliktināšanās ir smagi skārusi visus Libānas sabiedrības slāņus un jo īpaši tās visneaizsargātākās grupas, kā arī valsts iestādes un dienestus; tā kā saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datiem Libānas mārciņa ir zaudējusi aptuveni 90 % no savas vērtības, savukārt pārtikas cenas kopš 2019. gada maija ir pieaugušas gandrīz desmitkārtīgi; tā kā vairāk nekā 70 % iedzīvotāju dzīvo zem valstī noteiktā nabadzības sliekšņa, bezdarba līmenis ir palielinājies līdz vairāk nekā 40 % no darbaspēka un aizvien lielākai daļai mājsaimniecību ir grūtības piekļūt pamatpakalpojumiem, piemēram, pārtikas un ūdens piegādei un veselības aprūpei; tā kā saskaņā ar jaunāko Pasaules Bankas LEM ekonomikas krīze, visticamāk, būs viena no trim smagākajām krīzes epizodēm pasaulē kopš 19. gadsimta vidus;

I. tā kā 2020. gada martā Libāna neizpirka savas ārvalstu valūtas obligācijas 30 miljardu USD vērtībā; tā kā 2020. gada aprīlī Libānas valdība apstiprināja ekonomikas plānu un pieprasīja SVF programmu, pamatojoties uz nepieciešamajām reformām; tā kā politiskā strupceļa valdības veidošanas procesā, nesaskaņu par ekonomikas reformām un finanšu sistēmas zaudējumu apmēra dēļ sarunās ar SVF nav panākts progress finansiālās palīdzības piešķiršanā; tā kā SVF ir piešķīris speciālās aizņēmuma tiesības (SDR) 860 miljonu USD apmērā, lai papildinātu valsts izsmeltās rezerves un palīdzētu apmierināt tās daudzās steidzamās vajadzības; tā kā vienošanās ar SVF ir izšķiroši svarīga Libānas ekonomikas atveseļošanai;

J. tā kā 3RF sāka darboties 2020. gada decembrī, lai palīdzētu Libānai apmierināt to iedzīvotāju neatliekamās vajadzības, kurus skāris sprādziens 2020. gada 4. augustā, un lai atbalstītu Beirūtas atveseļošanu un atjaunošanu, izmantojot pamatdarbību sistēmu, kuras pamatā ir izmaksas un prioritātes, kas sadalītas četros pīlāros; tā kā 3RF ir izstrādāts tā, lai nodrošinātu labāku koordināciju starp līdzekļu devējiem un būtisku pilsoniskās sabiedrības lomu; tā kā progress 3RF reformu īstenošanā ir bijis lēns mēnešiem ilgā strupceļa dēļ valdības veidošanā;

K. tā kā postošais sprādziens, hiperinflācija un akūtā zāļu, degvielas un elektroenerģijas nepietiekamība ir radījusi papildu spiedienu uz Libānas veselības aprūpes sistēmu, kas jau bija pakļauta smagam spiedienam koronavīrusa pandēmijas daudzo viļņu un finanšu krīzes dēļ; tā kā kopš pandēmijas sākuma Libānā ir reģistrēti vairāk nekā 610 000 saslimšanas ar koronavīrusu gadījumi un 8150 tā izraisīti nāves gadījumi;

L. tā kā Libānā ir pasaulē lielākais bēgļu skaits uz vienu iedzīvotāju; tā kā ekonomikas krīze un ar pandēmiju saistītie ierobežojumi ir paātrinājuši darbvietu zaudēšanu bēgļu, uzņēmējkopienu un migrējošo darba ņēmēju vidū; tā kā tiek lēsts, ka 90 % Sīrijas bēgļu mājsaimniecību dzīvo galējas nabadzības apstākļos; tā kā Palestīnas bēgļiem joprojām nav pieejami pamatpakalpojumi un sociālās, politiskās un ekonomiskās pamattiesības, tostarp viņi saskaras ar ierobežojumiem attiecībā uz tiesībām uz īpašumu un tiesībām strādāt; tā kā izglītība ir ļoti nopietna problēma, jo aptuveni 40 % skolas vecuma Sīrijas bēgļu neapgūst nekādu mācību programmu; tā kā šī situācija palielina jau tā neaizsargātāko un marginalizētāko Libānas kopienu, tostarp bēgļu, grūtības, tādējādi palielinot ekspluatācijas, bērnu darba un ar dzimumu saistītas vardarbības risku;

M. tā kā Libāna ir viena no divām Tuvo Austrumu valstīm, kas uzņem lielu skaitu mājsaimniecībās nodarbināto migrantu, kuru darbu reglamentē kafala sistēma; tā kā Libānas Darba lietu ministrija 2021. gada 8. septembrī pieņēma vienotu standarta līgumu, kas ietvēra jaunus aizsardzības pasākumus mājsaimniecībās nodarbinātiem migrantiem, tomēr tajā trūkst pietiekamu izpildes mehānismu;

N. tā kā ES ir bijusi priekšgalā līdzekļu piešķiršanā palīdzības sniegšanai gan Sīrijas, gan Palestīnas bēgļiem Libānā; tā kā kopš 2011. gada ES ir piešķīrusi 2,4 miljardus EUR, lai palīdzētu Sīrijas un Palestīnas bēgļiem, izmantojot dažādus instrumentus, piemēram, ES Reģionālo trasta fondu reaģēšanai uz krīzi Sīrijā un Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EKI);

O. tā kā pašvaldību, parlamenta un prezidenta vēlēšanas ir plānotas 2022. gada maijā un oktobrī; tā kā ir ļoti svarīgi, lai visi politiskie līderi ievērotu 2022. gada vēlēšanu grafiku un nodrošinātu iekļaujošas, pārredzamas un taisnīgas vēlēšanas ar vienlīdzīgām iespējām īstenot kampaņu visiem un piekļuvi balsošanai visiem Libānas pilsoņiem, tostarp tiem, kuri dzīvo ārpus valsts, kā to paredz jaunākais 2017. gadā pieņemtais vēlēšanu likums un Libānas konstitūcija;

P. tā kā Vēlēšanu uzraudzības komisijai trūkst vajadzīgo līdzekļu, lai īstenotu savas pilnvaras, radot bažas par kampaņas un nākamajā gadā plānoto vēlēšanu pārredzamību un godīgumu;

Q. tā kā 1989. gada Taifas nolīgumā bija iekļauti svarīgi aicinājumi attiecībā uz administratīvo decentralizāciju, demokratizāciju, ilgtspējīgu attīstību un pilsoņu vienlīdzīgām tiesībām; tā kā šie aicinājumi līdz šim nav īstenoti;

R. tā kā ES ir apņēmusies nodrošināt stabilitāti un vienotību šajā valstī, sniedzot ekonomisko palīdzību, atbalstot Sīrijas un Palestīnas bēgļus un kā reakciju uz Covid-19 pandēmiju īstenojot programmas veselības aprūpes sistēmas stiprināšanai un sociālekonomisko seku novēršanai; tā kā ES 2020. gadā Libānai sniedza palīdzību 333 miljonu EUR apmērā; tā kā ES un tās dalībvalstis turpinās reaģēt uz Libānas iedzīvotāju visneatliekamākajām vajadzībām; tā kā vienošanās par programmu ar SVF ļaus ES izskatīt iespēju piešķirt koncesiju aizdevumus un garantijas, kā arī nodrošināt tirdzniecības pasākumus un īstenot makrofinansiālās palīdzības programmu;

S. tā kā pēdējā starptautiskajā konferencē par palīdzību un atbalstu Beirūtai un Libānas tautai, kura notika 2021. gada 4. augustā, tika apsolīts piešķirt Libānai atbalstu 370 miljonu USD vērtībā, kas būtu jāpapildina ar ievērojamu nefinansiālu palīdzību,

1. pauž pastāvīgu atbalstu Libānai un tās tautai un piemin Beirūtas ostas sprādzienā bojā gājušos;

2. pauž dziļas bažas par bezprecedenta politiskajām, institucionālajām, ekonomiskajām, sociālajām un drošības problēmām, ar kurām saskaras Libāna un kuras saasina Covid-19 ietekme;

3. pieņem zināšanai tiesneša centienus panākt progresu ostas sprādziena cēloņu izmeklēšanā; pauž nožēlu par to, ka gadu pēc sprādziena izmeklēšana vēl nav pabeigta; mudina Libānas iestādes respektēt tiesu procedūras un tiesu iestāžu neatkarību un sniegt atbalstu visiem centieniem, kas ļautu veikt pienācīgu izmeklēšanu un saukt pie atbildības tos, kuri ir atbildīgi par lēmumiem, kas noveda pie sprādziena Beirūtas ostā;

4. pauž nožēlu par kavēšanos valdības izveides procesā, kā arī par progresa trūkumu steidzamu reformu īstenošanā; atzinīgi vērtē paziņojumu par jaunās valdības izveidi; pauž nožēlu par to, ka jaunajā valdībā ir tikai viena sieviete; mudina jauno valdību ātri īstenot galvenās pārvaldības un ekonomikas reformas, kas nodrošinās politisko un ekonomisko atveseļošanos, tostarp uzticamu regulējumu galvenajās ekonomikas nozarēs, piemēram, elektroenerģijas nozarē;

5. aicina Libānas iestādes sniegt atbalstu visneaizsargātākajām kopienām Libānā, tostarp izmantojot sociālās drošības tīklus; mudina jauno valdību, izmantojot iekļaujošus politikas dialogus, reformu procesā cieši iesaistīt valsts pilsonisko sabiedrību, tostarp visas politiskās partijas, jauniešu kustības, sieviešu tiesību kustības, cilvēktiesību un humānās palīdzības organizācijas, bēgļus, migrantus un LGBTIK+ kopienu;

6. mudina jauno Libānas valdību pilnībā īstenot tās starptautiskās saistības, tostarp saistības, par kurām panākta vienošanās ES un Libānas partnerības prioritāšu ietvaros 2016. gada novembrī, CEDRE konferencē 2018. gada 6. aprīlī, 3RF 2020. gada decembrī un Starptautiskās atbalsta grupas Libānai sanāksmēs;

7. mudina jauno Libānas valdību atsākt sarunas un pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos ar SVF; aicina vienošanās puses apsvērt visas iespējas, kā nodrošināt finansējuma integritāti, tostarp iespēju nosūtīt starptautiskos konsultantus, kas būtu pilnvaroti konsultēt Libānas valdību un uzraudzīt līdzekļu izlietojumu;

8. aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt papildu humāno palīdzību, jo īpaši pārtikas palīdzību, aprīkojumu slimnīcām un medicīnas preces, un nodrošināt alternatīvus energoresursus visām skolām un slimnīcām, izmantojot struktūras, kas nav publiskas, piemēram, labi zināmas starptautiskas un vietējas nevalstiskās organizācijas (NVO) un pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO), kuras darbojas Libānā, vienlaikus vienmēr ievērojot Eiropas konsensu par humāno palīdzību un starptautiskās humanitārās tiesības; uzsver, ka ir stingri jāuzrauga ES atbalsts, lai nodrošinātu, ka tas tiek tieši nodots tiem, kam tas ir vajadzīgs;

9. atkārtoti pauž atbalstu ES centieniem palīdzēt Libānai tās ekonomikas pārstrukturēšanā un infrastruktūras rekonstrukcijā; aicina Komisiju veikt ilgtermiņa finansējuma reformu un pārformulēt stratēģiju un atveseļošanas plānu Libānai ES un Libānas partnerības prioritāšu ietvaros saskaņā ar jauno Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu ”Eiropa pasaulē” (NDICI), kā arī izveidot ciešāku sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, lai veicinātu turpmāku demokratizāciju valstī;

10. aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt vietējos aktīvistus un pilsoniskās sabiedrības dalībniekus, kas Libānā strādā pie reformām un korupcijas novēršanas, un īstenot pieeju, kas atbalsta augšupējus humānās palīdzības un stabilizācijas centienus; atzinīgi vērtē vietējo kopienu un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas, kuru mērķis ir izveidot vietējus mehānismus, lai sniegtu palīdzību, uzlabotu pakalpojumus un no jauna noteiktu iedzīvotāju un valdības tiesības un pienākumus;

11. aicina Komisiju konstruktīvi sadarboties ar jauno Libānas valdību, lai valstī īstenotu strukturālās un nozaru reformas, kas ir priekšnoteikums ievērojamas ES makrofinansiālās palīdzības piešķiršanai, un stiprinātu mūsu tirdzniecības attiecības, jo īpaši turpinot preferenciālu tirdzniecību un muitas atvieglojumu piešķiršanu;

12. mudina jauno Libānas valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai 2022. gadā laikus rīkotu pārredzamas, taisnīgas un demokrātiskas pašvaldību, parlamenta un prezidenta vēlēšanas; uzsver, cik svarīgas ir steidzamas reformas, lai panāktu noteiktību attiecībā uz spēkā esošo vēlēšanu sistēmu, kā arī pasākumi ar mērķi stiprināt sieviešu, jauniešu un personu ar invaliditāti līdzdalību politiskajā procesā; prasa pilnībā īstenot 2018. gada ES vēlēšanu novērošanas misijas ieteikumus; aicina Libānas iestādes lūgt PV/AP nosūtīt vēlēšanu novērošanas misiju; mudina jauno Libānas valdību nodrošināt Vēlēšanu uzraudzības komisijai visus nepieciešamos līdzekļus, personālu un aprīkojumu, lai tā varētu pilnībā īstenot savas pilnvaras; mudina Komisiju un dalībvalstis sniegt visu tehnisko un finansiālo palīdzību, lai vēlēšanas varētu notikt vislabākajos iespējamos apstākļos, un censties nodrošināt taisnīgumu un pārredzamību visā vēlēšanu procesā;

13. atkārtoti uzsver, ka ir vajadzīga iekšējā stabilitāte un vienotība, un aicina Libānas iestādes aizsargāt tiesības uz miermīlīgiem protestiem;

14. mudina jauno valdību un politiskos līderus veikt pārliecinošus pasākumus, lai cīnītos pret korupciju, apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, izbeigtu nesodāmību par finansiāliem noziegumiem, nodrošinātu finansējumu Valsts korupcijas apkarošanas iestādei un komisāru iecelšanu tajā, kā arī citus pasākumus, kas nodrošina konkrētas izmaiņas un garantē gan pārredzamību, gan pilnīgu pārskatatbildību Libānas iedzīvotājiem;

15. aicina Libānas iestādes apstiprināt 2021. gada budžetu un sagatavot 2022. gada budžetu, tostarp spēcīgu sociālās aizsardzības programmu, īstenojot ārkārtas sociālās drošības tīkla programmu un valsts nabadzības izskaušanas programmu; mudina Libānas iestādes 2022. gada vēlēšanām nodrošināt pietiekamu budžeta pozīciju;

16. aicina dalībvalstis daudz apņēmīgāk uzņemties daļu kopīgās atbildības, lai bēgļi varētu rast aizsardzību ārpus tuvākajiem kaimiņu reģioniem, šajā nolūkā izmantojot tādus līdzekļus kā pārmitināšana, humanitārās uzņemšanas shēmas, vienkāršota ģimenes atkalapvienošanās un elastīgāki vīzu režīmi; atgādina — lai panāktu noturīgus risinājumus attiecībā uz pārvietotām personām, ir būtiski nodrošināt pietiekamu ilgtermiņa finansējumu un plānošanu ar mērķi atbalstīt iekšzemē pārvietotās personas un bēgļus pēc humānās palīdzības programmas cikla beigām;

17. atgādina par Sīrijas un Palestīnas bēgļu neaizsargātību Libānā; prasa viņus iekļaut ES reaģēšanas pasākumos un uzsver, ka ir jānodrošina pienācīgs, paredzams un daudzlīmeņu finansējums ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) un citiem dalībniekiem, kas strādā ar bēgļiem, lai nodrošinātu pilnīgu pamatpakalpojumu sniegšanu bēgļu kopienām valstī; uzsver, ka ir jāuzlabo sadarbība un dialogs ar NVO un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas palīdz bēgļiem valstī;

18. aicina Libānu nodrošināt nepieciešamo aizsardzību pret piespiedu darbu, tostarp pamatprincipus un tiesības darbā, kā noteikts valsts darba tiesībās un starptautiskajos cilvēktiesību standartos un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2011. gada Konvencijā Nr. 189 par mājsaimniecībās nodarbinātajām personām, lai risinātu jautājumu par kafala sistēmu, kas pieļauj ekspluatāciju;

19. atzinīgi vērtē Eiropadomes pieņemto satvaru mērķtiecīgām sankcijām; aicina EĀDD sākt iekšēju procedūru, kurā tiktu noteikts to atbildīgo personu un vienību saraksts, kuras atbilst pieņemtā satvara kritērijiem; uzsver, ka mērķtiecīgu sankciju ieviešana par demokrātiskā politiskā procesa kavēšanu vai apdraudēšanu joprojām ir iespēja, ko varētu īstenot, ja atbildīgie dalībnieki Libānā turpinātu bloķēt reformas un cīņu pret korupciju;

20. aicina dalībvalstis sākt tiesvedību savā jurisdikcijā pret nelikumīgi iegūta kapitāla, kas atrodas to teritorijā, īpašniekiem un veicināt centienus atdot Libānas iedzīvotājiem nelikumīgi iegūtus līdzekļus;

21. aicina Libānas kaimiņvalstis atturēties no jebkādas iejaukšanās, kas varētu negatīvi ietekmēt Libānas iekšējās lietas, un uzņemties konstruktīvu lomu stabilitātes un vienotības panākšanā valstī saskaņā ar demokrātisku sistēmu;

22. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Arābu līgas ģenerālsekretāram, Savienības Vidusjūrai parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam un Libānas prezidentam, valdībai un parlamentam.

 

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 15. septembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika