REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Libānā
14.9.2021 - (2021/2878(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Anna Fotyga, Charlie Weimers, Jadwiga Wiśniewska, Ryszard Antoni Legutko, Angel Dzhambazki, Elżbieta Kruk, Alexandr Vondra, Witold Jan Waszczykowski, Raffaele Fitto, Assita Kanko, Veronika Vrecionová, Ryszard Czarnecki, Elżbieta Rafalska, Jan Zahradil, Ladislav Ilčić, Adam Bielan, Valdemar Tomaševski, Bogdan Rzońca, Beata Kempa, Carlo Fidanza
PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0465/2021
B9-0468/2021
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Libānā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Libānu, jo īpaši 2008. gada 22. maija rezolūciju par situāciju Libānā[1],
– ņemot vērā Padomes 2020. gada 7. decembra secinājumus par Libānu,
– ņemot vērā Padomes 2021. gada 30. jūlija Lēmumu (KĀDP) 2021/1277 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Libānā[2],
– ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas 2021. gada 7. augusta paziņojumu, kurā nosodīta raķešu raidīšana no Libānas dienvidiem,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1559 (2004), Rezolūciju Nr. 1701 (2006), Rezolūciju Nr. 2539 (2020) un Rezolūciju Nr. 2591 (2021),
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2021. gada 4. augusta vēstuli ANO Drošības padomes priekšsēdētājam par ANO pagaidu spēku Libānā (UNIFIL) pilnvaru termiņa pagarināšanu,
– ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses[3],
– ņemot vērā 2020. gada 9. augusta Starptautisko konferenci par palīdzību un atbalstu Beirūtai un Libānas iedzīvotājiem, ko organizēja Francija un ANO,
– ņemot vērā Starptautiskās atbalsta grupas Libānai 2020. gada 23. septembra kopīgo paziņojumu,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā kopš premjerministra Rafik Hariri slepkavības Libānas krīze gadu gaitā ir padziļinājusies, izraisot iedzīvotāju protestus 2019. gada septembrī; tā kā protestu dalībnieki prasīja valdības atkāpšanos un politisko aprindu korupcijas izbeigšanu;
B. tā kā Libānai kopš 2019. gada nav stabilas valdības, jo kopš tā laika Hassan Diab, Mustapha Adib un Saad Hariri nav spējuši izveidot valdību; tā kā 2021. gada 26. jūlijā par premjerministru tika ievēlēts vadošs Libānas uzņēmējs Najib Mikati, cerot, ka viņš spēs izveidot dzīvotspējīgu valdību, lai pēc gadiem ilgas strupceļa pārvarētu milzīgo finanšu krīzi; tā kā jaunas vēlēšanas ir ieplānotas 2022. gada maijā;
C. tā kā 2021. gada 10. septembrī Libānas prezidents Michel Aoun paziņoja par valdības izveidi, izbeidzot 13 mēnešu pagaidu pārvaldību; tā kā premjerministrs Najib Mikati solīja laikus rīkot nākamā gada vēlēšanas un apsolīja izstrādāt valdības plānu valsts glābšanai; tā kā viņš arī paziņoja par Libānas dārgo vispārējo subsīdiju programmas izbeigšanu;
D. tā kā bijušais Libānas vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs Abdullah Bouhabib ir iecelts par ārlietu ministru; tā kā Saad Hariri valdības bijušais premjerministra amata kandidāts Bassam Mawlawi ir iecelts par iekšlietu ministru; tā kā Centrālās bankas amatpersona Yousef Khalil ir iecelta par finanšu ministru; tā kā par veselības ministru ir iecelts Rafiq Hariri Universitātes slimnīcas vadītājs un viens no redzamākajām Libānas personībām cīņā pret Covid-19 pandēmiju Firas Abiad; tā kā Libānas bijusī pārstāve ANO Najla Riashi ir vienīgā sieviete, kas iecelta Najib Mikati valdībā un ir kļuvusi par administratīvās attīstības ministru;
E. tā kā Libāna saskaras ar iestāžu sabrukumu un ar politisku, ekonomisku, sociālu, finanšu un veselības krīzi; tā kā šī krīze ir lielākais drauds Libānas stabilitātei kopš 1975.–1990. gada pilsoņu kara; tā kā Pasaules Banka ir nosaukusi Libānas finanšu krīzi par vienu no smagākajām krīzēm kopš 1850. gada; tā kā starptautiskie centieni ir vērsti uz to, lai atbalstītu finanšu un pārvaldības sektorus un cīņu pret korupciju valstī;
F. tā kā Libānas vēl nepieredzēti smagā krīze veicina bezdarbu un daudzdimensionālu nabadzību, kas saskaņā ar ANO Rietumāzijas Ekonomikas un sociālo lietu komisijas datiem ir divkāršojusies no 42 % 2019. gadā līdz 82 % 2021. gadā; tā kā laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam inflācija pieauga līdz 281 %; tā kā 2020. gadā Libānas ekonomika saruka par 25 %;
G. tā kā nopietnais degvielas, medikamentu un elektroenerģijas trūkums būtiski ietekmē parasto Libānas iedzīvotāju dzīvi un viņu spēju apmierināt savas pamatvajadzības; tā kā Libānas valūtas vērtības straujā samazināšanās ir izraisījusi algu samazināšanos par aptuveni 90 % par to pašu darba apjomu, kā rezultātā daudzi Libānas profesionāļi, tostarp ārsti, pārceļas uz Persijas līča sadarbības padomes valstīm; tā kā cilvēkkapitāla aizplūšana no Libānas ir vēl vairāk pasliktinājusi Libānas ekonomisko sabrukumu;
H. tā kā 2020. gada decembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons un ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs paziņoja par ANO, Pasaules Bankas un ES vadīta palīdzības fonda izveidi, lai nodrošinātu pārtiku un medicīnisko palīdzību un samaksātu par Beirūtas ostas atjaunošanu; tā kā prezidents E. Makrons norādīja, ka ārkārtas palīdzības fonds novirzīs palīdzību tieši Libānas iedzīvotājiem, bet ilgtermiņa starptautiskais atbalsts netiks sniegts bez uzticamas valdības;
I. tā kā sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) joprojām turpinās; tā kā SVF ir atteicies sniegt palīdzību Libānai, kamēr tā vadītāji nav ieviesuši būtiskas reformas finansēšanas un banku nozarē, pārstrukturējis valsts parādu, paplašinājis sociālās drošības tīklu, reformējis valstij piederošos uzņēmumus un uzlabojis pārvaldību; tā kā starptautiskā sabiedrība ir arī aicinājusi rīkot jaunas vēlēšanas, reformēt tiesu iestāžu regulējumu un elektroenerģijas nozari, apkarot korupciju un kontrabandu, noteikt par prioritāti cīņu pret Covid-19 pandēmiju un atjaunot Beirūtas darbību pēc ostas sprādziena;
J. tā kā 2021. gada 30. jūlijā Padome pieņēma regulējumu mērķtiecīgiem ierobežojošiem pasākumiem, lai risinātu situāciju Libānā, paredzot iespēju piemērot sankcijas personām un vienībām, kas ir atbildīgas par demokrātijas vai tiesiskuma apdraudēšanu Libānā; tā kā sankcijas ir aizliegums ieceļot ES, aktīvu iesaldēšana personām un vienībām un aizliegums darīt pieejamus līdzekļus ES sarakstā iekļautajām personām un vienībām;
K. tā kā 2020. gada 4. augustā Beirūtas ostā notikušajā sprādzienā tika nogalināti vairāk nekā 200 cilvēku un ievainoti vairāk nekā 6500 cilvēku; tā kā sprādziens iznīcināja lielu pilsētas daļu un visvairāk cieta kristiešu apkaimes; tā kā sprādziens atstāja tūkstošiem cilvēku bez pajumtes un smagi skāra rajonus, kuri iepriekš bija dinamiski; tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem sprādziena radītie materiālie zaudējumi sasniedza 4,6 miljardus USD un ar to saistītie ekonomiskie zaudējumi ir mērāmi 3,2 miljardu USD apmērā; tā kā pēc šī notikuma no amata atkāpās iepriekšējais premjerministrs Hassan Diab;
L. tā kā sprādzienu daļēji izraisīja 2750 tonnu amonija nitrāta uzkrāšana ostā; tā kā ilgstoša korupcija, slikta pārvaldība un nolaidība, kā arī ostas vadības struktūra, kas pieļāva varas sadalījumu starp politisko eliti un kaujiniekiem, neapdomīgi ļāva ostā gandrīz sešus gadus uzglabāt ļoti sprādzienbīstamus savienojumus; tā kā tiek uzskatīts, ka par to ir atbildīga “Hezbollah” partija, jo tā pārrauga Libānas stratēģisko infrastruktūru un ostas darbības; tā kā “Hezbollah” izvēlējās Ali Hamieh par valsts būvdarbu un transporta ministru jaunizveidotajā Najib Mikati valdībā; tā kā joprojām nav veikta neatkarīga izmeklēšana par sprādzienu un neviens arī nav saukts pie atbildības;
M. tā kā ir palielinājies Covid-19 infekcijas un nāves gadījumu skaits, jo īpaši kopš Beirūtas ostas sprādzieniem, radot milzīgu slodzi jau tāpat noslogotajām slimnīcām un veselības aprūpes nozarei; tā kā slimnīcas ir ziņojušas par nāves gadījumiem, ko izraisījušas vienkāršas bakteriālas infekcijas pēc operācijām, jo trūkst pretsāpju līdzekļu un antibiotiku;
N. tā kā Libānas parlaments 2021. gada 30. jūnijā apstiprināja ārkārtas kredītlikumu 556 miljonu USD apmērā, lai finansētu pārtikas devu kartīšu sistēmu, kas nodrošinās visneaizsargātākajām ģimenēm palīdzību skaidrā naudā, aizstājot pašreizējo subsīdiju sistēmu; tā kā pārtikas devu kartītes būtu jāievieš saskaņā ar nediskriminācijas principu;
O. tā kā daudzi Libānas iedzīvotāji ir vainojuši “Hezbollah” Libānas sagrābšanā, atsakoties mīkstināt ministriju rotācijas aizliegumu turpmākajās valdībās, lai saglabātu finanšu ministriju savā vadībā; tā kā finanšu ministram ir jāparaksta visi valdības pieņemtie dekrēti, galu galā nodrošinot viņam valdībā veto tiesības; tā kā Libānas jauniecelto finanšu ministru Yousef Khalil izvēlējās Nabih Berri, “Hezbollah” māsas partijas “Amal” vadītājs; tā kā “Hezbollah” ir izveidojusi “valsti valstī” ar savu valdīšanu galvenokārt šiītu apdzīvotajos valsts reģionos;
P. tā kā tautas protestu laikā cilvēki protestēja zem Libānas karoga un atklāti uzdrošinājās kritizēt “Hezbollah”; tā kā šo protestu laikā skandēto uzsaukumu vidū bija “teroristi, teroristi, “Hezbollah” ir teroristi”, “šī ir Libāna, nevis Irāna” un “mēs Libānā nevēlamies nevienu citu armiju, izņemot Libānas armiju”; tā kā “Hezbollah” atbalstītāji uzbruka protestētājiem un piekāva tos;
Q. tā kā 2021. gada maijā Libānas lielākais elektroenerģijas ražotājs, proti, uzņēmums “Electricité du Liban” paziņoja, ka tam vairs nepietiek naudas, lai iegādātos degvielu; tā kā Libāna ir vērsusies pie vairākām reģiona valstīm, cenšoties rast iespēju apmierināt neatliekamas vajadzības pēc enerģijas; tā kā ASV vēstnieks Libānā paziņoja, ka ASV palīdzēs Libānai iegādāties elektroenerģiju no Jordānijas un degvielu no Ēģiptes;
R. tā kā, ņemot vērā degvielas trūkumu Libānā, “Hezbollah” noslēdza vienošanos ar Irānu par degvielu, brīdinot ASV un Izraēlu atturēties no iejaukšanās; tā kā, neraugoties uz “Hezbollah” solījumiem palīdzēt visiem Libānas iedzīvotājiem, nevis tikai šiītu atbalstītājiem, daudzi Libānas iedzīvotāji sūdzas, ka “Hezbollah” ļaunprātīgi izmanto Libānas sistēmu un sadala ierobežoto degvielu, zāles un elektroenerģiju tikai šiītu atbalstītājiem, nevis visiem iedzīvotājiem; tā kā pieaugošā nestabilitāte un degvielas trūkums dažkārt ir novedis pie bruņotas vardarbības, kuras rezultātā vairāki cilvēki ir zaudējuši dzīvību;
S. tā kā ANO Drošības padome 2021. gada 30. augustā vienprātīgi pieņēma Rezolūciju Nr. 2591 (2021), ar ko pagarināja UNIFIL pilnvaras uz vēl vienu gadu; tā kā Drošības padome atgādināja, ka Libānas dienvidos ir jāizvieto Libānas bruņotie spēki un ka visām pusēm ir jāievēro karadarbības pārtraukšana, jānovērš Zilās līnijas pārkāpumi un jānodrošina UNIFIL pārvietošanās brīvība un piekļuve Zilajai līnijai;
T. tā kā 2013. gada 22. jūlijā Padome vienprātīgi vienojās iekļaut “Hezbollah” tā dēvēto militāro spārnu teroristu organizāciju sarakstā; tā kā tajā pašā laikā ES atkārtoti apstiprināja apņemšanos uzturēt sakarus ar visām politiskajām partijām Libānā, tostarp “Hezbollah”; tā kā “Hezbollah” augstākā līmeņa vadība stingri noliedza “Hezbollah” militāro un politisko spārnu nošķiršanu, uzstājot, ka abi spārni ir viena un tā pati organizācija;
U. tā kā organizācija “Hezbollah”, kas tika izveidota 1982. gadā kā Irānas sabiedrotā, ir iesaistījusies teroristu darbībās visā pasaulē no Libānas līdz Sīrijai, Jemenai, Latīņamerikai un Eiropai; tā kā tika konstatēts, ka “Hezbollah” ir atbildīga par 2012. gadā Burgasā, Bulgārijā notikušo pašnāvnieku uzspridzināšanos, kura prasīja sešu Izraēlas tūristu dzīvības un ievainoja vairākus citus cilvēkus, kā rezultātā ES noteica, ka “Hezbollah” tā dēvētais militārais spārns ir teroristu organizācija;
V. tā kā dažu pēdējo gadu laikā arvien lielāks skaits dalībvalstu, tostarp Austrija, Vācija, Latvija, Slovēnija un Nīderlande, ir iekļāvušas organizāciju “Hezbollah” kopumā teroristu organizāciju sarakstā; tā kā arī Kanāda, Apvienotā Karaliste, ASV, Izraēla, Arābu valstu līga un Persijas līča Sadarbības padome ir nosodījušas organizāciju “Hezbollah” kopumā kā teroristu organizāciju;
W. tā kā 2021. gadā tikai ES vien ir sniegusi Libānai humāno palīdzību 55,5 miljonu EUR apmērā; tā kā ES un tās dalībvalstis kopš 2011. gada pavisam kopā ir mobilizējušas 24 miljardus EUR;
X. tā kā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums balstās uz demokrātijas principu un pamata cilvēktiesību ievērošanu, kā tas ir noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kas ir būtisks minētā nolīguma elements,
1. no jauna apstiprina savu spēcīgo partnerību ar Libānu un kopīgās saistības attiecībā uz demokrātijas, plurālisma, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas vērtībām; pieņem zināšanai jaunās Libānas valdības izveidi premjerministra Najib Mikati vadībā; uzsver, ka ir vajadzīga dzīvotspējīga, uzticama un atbildīga valdība;
2. atgādina, ka vēlēšanas, kas paredzētas 2022. gada maijā, nekādā gadījumā nedrīkst atlikt un tām ir jāatbilst starptautiskajiem demokrātijas standartiem attiecībā uz brīvām, taisnīgām un pārredzamām vēlēšanām;
3. atkārtoti apliecina solidaritāti ar Libānas iedzīvotājiem un pilsonisko sabiedrību; pauž atbalstu Libānas iedzīvotāju vēlmēm, jo viņi vēlas izveidot brīvu, stabilu, pārtikušu, iekļaujošu un demokrātisku valsti, kas respektē savas valstiskās un starptautiskās saistības; mudina pilsonisko sabiedrību, kā arī sociālos un ekonomiskos partnerus pildīt katram savu uzdevumu nacionālā dialoga procesā, paužot cerības un piedāvājot risinājumus, kā panākt mieru, attīstību un nodrošināt valsts nākotni;
4. pauž solidaritāti visām Beirūtas ostas sprādzienos skartajām personām; uzsver nepieciešamību nekavējoties atjaunot šo teritoriju; prasa steidzami veikt pārredzamu, neatkarīgu un neitrālu izmeklēšanu par Beirūtas ostas sprādzienu un īstenot ANO vadītu faktu vākšanas misiju Libānā, lai sauktu vainīgos pie atbildības;
5. pauž nopietnas bažas par “Hezbollah” destabilizējošo un nekonstruktīvo lomu Libānas politikā un sabiedrībā; nosoda Irānas iejaukšanos Libānas lietās, sniedzot būtisku atbalstu “Hezbollah”; aicina Irānu ievērot Libānas suverenitāti;
6. stingri nosoda “Hezbollah” saikni ar terorismu visā pasaulē, tostarp Tuvajos Austrumos, Eiropā un Latīņamerikā; aicina ES un dalībvalstis atzīt šo organizāciju kopumā par teroristu organizāciju; atzinīgi vērtē to, ka dažas dalībvalstis to jau ir izdarījušas;
7. stingri nosoda “Hezbollah” raķešu raidīšanu no Libānas dienvidiem uz civiliedzīvotāju teritorijām Izraēlā; ņemot vērā neseno saspīlējumu, kas turpinās pie Libānas dienvidu robežas, pauž pamatīgas bažas, jo vēl arvien nav panākts progress attiecībā uz pastāvīgu pamieru un citiem ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1701 (2006) galvenajiem noteikumiem;
8. atkārtoti apstiprina, ka stingri atbalsta Libānas teritoriālo integritāti, suverenitāti un politisko neatkarību atbilstoši ANO Drošības padomes rezolūcijai Nr. 2591 (2021); nosoda “Hezbollah” izdarītos ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1701 (2006) pārkāpumus un atbalsta mehānisma izveidi, lai nodrošinātu, ka visi “Hezbollah” pārkāpumi tiek pienācīgi dokumentēti un iekļauti turpmākajos pārskata ziņojumos; atgādina ES nostāju, proti, ka ir pilnībā jāievēro attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1591 (2005) un Nr. 1701 (2006);
9. atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes 2021. gada 30. augusta lēmumu pagarināt UNIFIL pilnvaras uz vēl vienu gadu; pauž atbalstu UNIFIL darbam pie Izraēlas un Libānas robežas un uzsver, ka Libānas dienvidos ir jāizvieto Libānas bruņotie spēki, lai novērstu Zilās līnijas pārkāpumus un nodrošinātu UNIFIL pārvietošanās brīvību un piekļuvi Zilajai līnijai;
10. atzinīgi vērtē Padomes 2021. gada 30. jūlija lēmumu un atbalsta starptautiskos aicinājumus risināt Libānas ekonomiskās, politiskās un drošības problēmas; aicina Libānas iestādes steidzami atsākt sarunas ar SVF un īstenot konkrētas reformas;
11. atzinīgi vērtē ASV vēstnieka Libānā paziņojumu, ka ASV palīdzēs Libānai iegādāties elektroenerģiju no Jordānijas un degvielu no Ēģiptes; atbalsta turpmāku Libānas un tās kaimiņvalstu sadarbību;
12. aicina Padomi un dalībvalstis apsvērt mērķtiecīgas sankcijas saskaņā ar Padomes regulējumu, kas pieņemts 2021. gada 30. jūlijā, pret Libānas līderiem, kuri ir atbildīgi par valsts korupciju un lejupslīdi, tostarp pret amatpersonām, kuras ir iesaistītas notiekošajos cilvēktiesību pārkāpumos, kas saistīti ar Beirūtas ostas sprādzienu, un centienos graut pārskatatbildību; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu sadarbībā ar dalībvalstīm ierosināt ticamu un precīzu Libānas atbildīgo iestāžu sarakstu;
13. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Libānas prezidentam, valdībai un parlamentam.