REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par humanitāro situāciju Tigrajā
4.10.2021 - (2021/2902(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Thierry Mariani
ID grupas vārdā
B9-0486/2021
Eiropas Parlamenta rezolūcija par humanitāro situāciju Tigrajā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Etiopijas Konstitūciju,
– ņemot vērā 2016. gada ES un Etiopijas stratēģisko iesaisti,
– ņemot vērā toreizējā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera un Etiopijas premjerministra Abija Ahmeda 2019. gada 24. janvāra tikšanos,
– ņemot vērā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Etiopijā 2020. gada 5. novembrī,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2020. gada decembra lēmumu apturēt 88,5 miljonu EUR lielā atbalsta izmaksu Etiopijai,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Ārlietu ministru padomes 2021. gada 19. aprīļa sanāksmi, kurā tika aicināts veikt kopīgu ES un Etiopijas izmeklēšanu par notikumiem Tigrajā,
– ņemot vērā Padomes 2021. gada 10. maija secinājumus par Āfrikas ragu,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Tigrajas reģionālās valdības atteikšanās atlikt reģionālās vēlēšanas, par ko tika paziņots 2020. gada 4. novembrī, izraisīja centrālās valdības bruņotu iejaukšanos, kura aizsāka īpaši asiņainu pilsoņu karu;
B. tā kā ANO humānās palīdzības aģentūras kopš 2021. gada jūnija ziņo par paaugstinātu bada risku Tigrajā, norādot, ka 30 000 bērnu ir tiešs risks nomirt no bada;
C. tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā cilvēktiesību komisāre Mišela Bašelē 2021. gada 4. martā jau aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu par Tigrajā pastrādātajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un tā kā Etiopijas valdība 2021. gada 30. septembrī paziņoja par septiņu ANO aģentūru atbildīgo ierēdņu izraidīšanu;
D. tā kā Etiopijas pareizticīgo baznīcas patriarhs 2021. gada 8. maijā publiskotā videomateriālā apsūdzēja valdības spēkus centienos izvērst genocīdu Tigrajā un “noslaucīt tigrajiešus no zemes virsas”;
E. tā kā 2021. gada 23. martā Etiopijas premjerministrs Abijs Ahmeds atzina Eritrejas līdzdalību konfliktā, savukārt Eritreja ir starp tām valstīm pasaulē, kuras ir visnaidīgāk noskaņotas pret reliģijas brīvību un jo īpaši kristietību, un 2021. gada 10. augustā viņš aicināja Etiopijas civiliedzīvotājus, pamatojoties uz etnisko solidaritāti, pievienoties armijai cīņā pret Tigraju;
F. ņemot vērā daudzās liecības par valdības spēku izdarītajiem pārkāpumiem Tigrajā, jo īpaši Godes pilsētā, ko dokumentējis Radio France Internationale;
G. ņemot vērā pārkāpumus, kas izdarīti saistībā ar Mekeles pārņemšanu, 2021. gadā notikušo civiliedzīvotāju slaktiņu svētajā pilsētā Aksumā, smagās apsūdzības par Eritrejas spēku vardarbību pret bēgļiem Tigrajas kauju zonās vai arī sieviešu tiesību ministra Filsan Abdullahi Ahmed, kas nesen atkāpās no amata, teikto par masveida izvarošanām, kuras notikušas paralēli valdības spēku cīņām Tigrajā;
H. tā kā Nobela cilvēktiesību prēmijas komiteja ir kļūdījusies, apbalvojot Abiju Ahmedu tikai dažus mēnešus pēc viņa ievēlēšanas 2018. gada aprīlī, jo viņš pēc tam ir izraisījis vienu no asiņainākajiem pilsoņu kariem Etiopijas vēsturē;
I. tā kā Somālijā vairākkārt ir atliktas vēlēšanas un šajā valstī aizvien lielāku ietekmi gūst islāmismam labvēlīgi spēki, kuriem Etiopijas novājināšanās varētu būt izdevīga;
J. tā kā Āfrikas rags piedzīvo ģeopolitisku spriedzi, kas piesaista visu starptautisko lielvaru uzmanību;
K. tā kā Kenija ir ierosinājusi svītrot Tigrajas Tautas atbrīvošanas fronti (TPLF) no teroristu organizāciju saraksta;
L. tā kā ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs ir sniedzis paziņojumus, kuros teikts, ka Šimelbas un Histatas bēgļu nometnes ir pilnībā iznīcinātas, ka konflikta dēļ jau ir pārvietotas vairāk nekā 200 000 personas un gandrīz 70 000 bēgļu ir nonākuši Sudānā;
M. tā kā 2021. gada 12. augustā tika paziņots par Oromo Atbrīvošanas armijas un TPLF tuvināšanos un tā kā TPLF spēki Eritrejas divīziju aizsardzībā virzās uz Deses pilsētu, kur vēršas plašumā pret valdību vērstas demonstrācijas;
N. tā kā Turcija ir oficiāli izraudzīta attiecību starp Sudānu un Etiopiju veicināšanai saistībā ar apstrīdētajiem pierobežas reģioniem un tā kā Etiopijas premjerministrs 2021. gada 18. augustā apmeklēja Ankaru, lūdzot Turcijas militāro atbalstu pret Tigraju,
1. pauž dziļas bažas par Etiopijā notiekošo pilsoņu karu un aicina pēc iespējas ātrāk atjaunot mieru šajā valstī, kura jau cieš no lielām sociālām problēmām;
2. atgādina, ka Tigrajas reģionu, kur vairāk nekā desmit mēnešus ir noritējis karš, tagad skar bads, jo īpaši tāpēc, ka kopš 2020. gada novembra centrālā valdība ir panākusi pilnīgu šī reģiona izolāciju; šajā sakarībā atgādina, ka septiņu ANO aģentūru atbildīgo ierēdņu izraidīšana 2021. gada 30. septembrī ir nožēlu izraisošs signāls;
3. pauž sašutumu par daudzajiem ziņojumiem par šajā konfliktā pastrādātajām šausmām, jo īpaši to, ko Tigrajas iedzīvotājiem ir nodarījis viņu pašu valsts karaspēks;
4. uzsver, ka, noslēdzot aliansi ar Eritreju, Etiopijas centrālā valdība ir iesaistījusi īpaši bīstamu dalībnieku jau tā satraucošajā pilsoņu kara situācijā;
5. pauž nožēlu par daudzajiem pārkāpumiem — izvarošanām, nolaupīšanām un tūlītēju nāvessodu izpildi —, par kuriem ziņojuši daudzi dalībnieki, tostarp patriarhs Matiass I, kas ir norādījis, ka Tigrajā notiek genocīds;
6. uzsver Eritrejas naidu pret reliģijas brīvību un kristīgajām reliģijām un pauž bažas par nopietnajām sekām, ko šāda ideoloģija neizbēgami radīs Tigrajā notiekošajās sadursmēs;
7. pauž nožēlu par daudzajiem ziņojumiem par uzbrukumiem, kas vērsti tieši pret kristiešiem vai kristiešu lūgšanu vietām, tostarp par vardarbību pret idratu etnisko minoritāti un vardarbību Debre Dammo, Adigratas diecēzē un daudzās svētnīcās Tigrajā;
8. atgādina, ka 2019. gada oktobrī premjerministram Abijam Ahmedam tika piešķirta Nobela Miera prēmija, ņemot vērā viņa noslēgto miera līgumu ar Eritreju, un ka tieši šī asiņainā alianse tagad vēršas pret Tigrajas iedzīvotājiem;
9. uzsver, ka Nobela Miera prēmijas laureāts Abijs Ahmeds uzskata Tigrajas nemierniekus par savas armijas “treniņpoligonu”;
10. uzsver, ka gaidāmās vēlēšanas Somālijā, kur pastāv islāmistu grupējumu ietekmes pieauguma risks, vēl vairāk pastiprina nepieciešamību steidzami izbeigt pilsoņu karu Etiopijā;
11. šajā sakarībā norāda, ka labas situācijas izpratnes nolūkā ir jāņem vērā Etiopijas kaimiņreģions, tostarp džihādistu grupējumi un destabilizējoši faktori, kuru izcelsme meklējama Sudānā, Dienvidsudānā, Eritrejā un Somālijā;
12. norāda, ka liela nozīme ir Kenijas intervencei — Kenija aicina Etiopijas centrālo valdību svītrot TPLF no teroristu organizāciju saraksta, kas būtu pirmais solis ceļā uz politisku sarunu sākšanu;
13. ar lielām bažām uzsver, ka konflikta dēļ jau ir pārvietots simtiem tūkstošu personu un tam varētu būt ārkārtīgi postošas sekas migrācijas ziņā, ka gandrīz 400 000 etiopiešu 2017. gadā tika izraidīti no Saūda Arābijas un citām valstīm un ka šī valsts pati uzņem gandrīz 800 000 bēgļu, savukārt 20 % tās iedzīvotāju ir tieši atkarīgi no starptautiskās pārtikas palīdzības;
14. norāda, ka nemiernieki Oromijas reģionā, kas tradicionāli ir naidīgi noskaņoti pret Tigrajas reģionu, ir noslēguši aliansi ar TPLF un tagad apdraud valdības spēkus, pieprasot premjerministra Abija Ahmeda atkāpšanos;
15. vēlas izprast Turcijas lomu reģionā, jo Ankara tiek piedāvāta kā starpnieks starp Hartūmu un Adisabebu to robežsarunās;
16. uzskata, ka ir svarīgi, lai Eiropas Savienības dalībvalstis pieliktu pūles Etiopijas krīzes atrisināšanā, jo šīs krīzes sekas migrācijas, drošības un ģeopolitiskajā jomā var nopietni apdraudēt Eiropu;
17. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētājas vietniekam, Eiropadomes priekšsēdētājam, dalībvalstu valdībām un ANO ģenerālsekretāram.