REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ANO 2021. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 26) Glāzgovā (Apvienotā Karaliste)

13.10.2021 - (2021/2667(RSP))

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B9-0000/2021 un B9-0000/2021, uz kuriem jāatbild mutiski
saskaņā ar Reglamenta 136. panta 5. punktu

Pascal Canfin, Lídia Pereira, Javi López, Nils Torvalds, Pär Holmgren, Catherine Griset, Petros Kokkalis
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā

B9‑0521/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ANO 2021. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 26) Glāzgovā (Apvienotā Karaliste)

(2021/2667(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tai pievienoto Kioto protokolu,

– ņemot vērā nolīgumu, kuru pieņēma UNFCCC Pušu konferences (COP 21) 21. sesijā Parīzē 2015. gada 12. decembrī (Parīzes nolīgums),

– ņemot vērā UNFCCC Pušu konferences 25. sesiju (COP 25), Kioto protokola Pušu sanāksmes 15. sesiju (CMP 15) un kā Parīzes nolīguma Pušu sanāksmi rīkoto Pušu konferences otro sesiju (CMA 2), kas notika Madridē (Spānijā) 2019. gada 2.–13. decembrī,

– ņemot vērā UNFCCC COP Biroja 2020. gada 28. maija lēmumu, kas pieņemts kopā ar Apvienoto Karalisti un tās Itālijas partneriem, atlikt ANO Klimata pārmaiņu konferenci (COP 26) Covid-19 dēļ un rīkot to Glāzgovā (Apvienotā Karaliste) 2021. gada 1.–12. novembrī,

– ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

– ņemot vērā globālo Klimata pielāgošanās augstākā līmeņa sanāksmi, kas notika 2021. gada 25.–26. janvārī,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 30. jūnija Regulu (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru ("Eiropas Klimata akts")[1],

– ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ANO 2019. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 25) Madridē (Spānijā)[2],

– ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā[3],

– ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu[4],

– ņemot vērā 2020. gada 16. septembra rezolūciju par ES lomu pasaules mežu aizsardzībā un atjaunošanā[5],

– ņemot vērā 2020. gada 17. decembra rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām[6],

– ņemot vērā 2021. gada 28. aprīļa rezolūciju par augsnes aizsardzību[7],

– ņemot vērā 2021. gada 9. jūnija rezolūciju par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam: atgriezīsim savā dzīvē dabu[8],

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu "Eiropas zaļais kurss" (COM(2019)0640),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumu "Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu" (COM(2020)0098),

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. februāra paziņojumu "Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija" (COM(2021)0082),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu par ES metāna emisiju mazināšanas stratēģiju (COM(2020)0663),

– ņemot vērā Padomes 2021. gada 25. janvāra secinājumus par Klimata un enerģētikas diplomātiju — Eiropas zaļā kursa ārējās dimensijas īstenošana,

– ņemot vērā Padomes 2021. gada 6. oktobra secinājumus par gatavošanos UNFCCC sanāksmēm Glāzgovā no 2021. gada 31. oktobra līdz 12. novembrim,

– ņemot vērā Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) globālo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem,

– ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašo ziņojumu "Globālā sasilšana par 1,5 ºC", tās piekto novērtējuma ziņojumu un attiecīgo kopsavilkuma ziņojumu, īpašo ziņojumu par klimata pārmaiņām un zemi un īpašo ziņojumu par okeānu un kriosfēru mainīga klimata apstākļos,

– ņemot vērā UNFCCC Zinātniskās un tehnoloģiskās konsultatīvās padomes 2021. gada 29. aprīļa ziņojumu "Dialogs par okeānu un klimata pārmaiņām, lai apsvērtu, kā stiprināt pielāgošanās un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus",

– ņemot vērā Globālās pielāgošanās komisijas 2019. gada 10. septembra pamatziņojumu "Jāpielāgojas tagad! Vispārējs aicinājums uzņemties vadību klimatnoturības jomā",

– ņemot vērā UNFCCC 2021. gada 17. septembra kopsavilkuma ziņojumu par nacionāli noteikto devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

– ņemot vērā ANO Vides programmas 2020. gada 9. decembra 11. ziņojumu par emisiju starpību,

– ņemot vērā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras 2021. gada maija ziņojumu "Nulles emisijas līdz 2050. gadam: globālās enerģētikas nozares ceļvedis",

– ņemot vērā ANO Vides programmas 2021. gada 18. februāra ziņojumu "Miera izlīgšana ar dabu — zinātnisks projekts klimata, bioloģiskās daudzveidības un piesārņojuma ārkārtas situāciju risināšanai",

– ņemot vērā IPBES 2020. gada 29. oktobra ziņojumu "IPBES darbseminārs par bioloģisko daudzveidību un pandēmijām — darbsemināra ziņojums",

– ņemot vērā IPBES un IPCC līdzsponsorētā darbsemināra 2021. gada 10. jūnija ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām;

– ņemot vērā Pasaules Meteoroloģijas organizācijas 2021. gada aprīļa ziņojumu par klimata stāvokli pasaulē 2020. gadā,

– ņemot vērā Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam,

– ņemot vērā ANO Vides programmas 2021. gada 6. maija ziņojumu "Globālais metāna novērtējums: metāna emisiju mazināšanas ieguvumi un izmaksas",

– ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par ANO 2021. gada Klimata pārmaiņu konferenci Glāzgovā (Apvienotā Karaliste) (COP 26) (O‑000065 – B9‑0000/2021 un O-000066 – B9‑0000/2021),

– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A. tā kā Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī; tā kā kopš 2021. gada 12. oktobrī 191 no 197 UNFCCC pusēm ir iesniegusi ANO savus ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus;

B. tā kā 2020. gada 17. decembrī ES un tās dalībvalstis iesniedza UNFCCC atjaunināto nacionāli noteikto devumu (NND), kas uzliek pienākumu ES sasniegt saistošu mērķrādītāju — bez starptautisko kredītu ieguldījuma panākt, lai visas ekonomikas neto iekšzemes siltumnīcefekta gāzu emisijas (SGE) līdz 2030. gadam samazinātos par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni;

C. tā kā saskaņā ar ANO Vides programmas (UNEP) 2020. gada ziņojumu par emisiju starpību Parīzes nolīguma parakstītājvalstu līdz šim uzņemtās saistības nebūs pietiekamas, lai sasniegtu kopīgo mērķi, un tādējādi globālā sasilšana par vairāk nekā 3 ºC pārsniegs pirmsindustriālo līmeni; pauž nožēlu, ka daudzas UNFCCC puses vēl nav veikušas pietiekamus pasākumus, lai būtu kaut vai ceļā uz savu NND, un ka lielu daļu no gūtajiem panākumiem aizēno neproduktīva politika, piemēram, nepārtrauktas subsīdijas fosilajam kurināmajam un jaunu ogļu rūpnīcu būvniecība; šajā saistībā brīdina par pozitīvu dabisku apburto loku, kas varētu radīt katastrofālu ietekmi uz pasaules sasilšanu;

D. tā kā galveno siltumnīcefekta gāzu koncentrācija 2020. gadā turpināja palielināties, neraugoties uz īslaicīgo emisiju samazinājumu saistībā ar Covid-19, un oglekļa dioksīda koncentrācija mūsu atmosfērā, pēc Pasaules Meteoroloģijas organizācijas datiem, bija augstākā vairāk nekā 3 miljonu gadu laikā; tā kā 2020. gads bija viens no trijiem vissiltākajiem gadiem visā temperatūras reģistrācijas vēsturē, kad vidējā temperatūra par 1,2 ºC pārsniedza pirmsindustriālā laikmeta līmeni; tā kā pēdējā desmitgade (2011.–2020. gads) bija vissiltākā visā temperatūras reģistrācijas vēsturē;

E. tā kā tikai ar ES iekšpolitiku nepietiek, lai ierobežotu siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē un temperatūras pieaugumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu; tā kā ir vajadzīga kopīga, tūlītēja un vērienīga globāla rīcība, lai temperatūras pieaugumu ierobežotu līdz 1,5 ºC virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa;

F. tā kā Parīzes nolīguma preambulā ir atzīts, "cik svarīgi ir nodrošināt visu ekosistēmu — tostarp okeānu — integritāti", un UNFCCC 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteikts, ka jāveicina siltumnīcefekta gāzu piesaistītājsistēmu un krātuvju, tostarp biomasas, mežu un okeānu, kā arī citu sauszemes, piekrastes un jūras ekosistēmu ilgtspējīga apsaimniekošana, saglabāšana un pilnveidošana; tā kā Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir uzsvērts, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām un noturības un zemu SEG emisiju attīstība būtu jāīsteno tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu; tā kā IPBES globālajā novērtējuma ziņojumā par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem ir uzsvērts, ka ilgtspējīgai dabas izmantošanai būs ievērojama nozīme, lai pielāgotos un mazinātu bīstamo antropogēno iejaukšanos klimata sistēmā;

G. tā kā klimata pārmaiņu ietekme un bioloģiskās daudzveidības zudums ir divas no svarīgākajām problēmām un riskiem cilvēku sabiedrībai; tā kā lielākajā daļā iepriekšējo rīcībpolitiku klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma problēmas ir risinātas neatkarīgi viena no otras;

H. tā kā 2020. gadam noteiktie pasaules Aiči bioloģiskās daudzveidības mērķi netika sasniegti, tāpēc bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir vēl jo steidzamāka, lai tās vēriens un apjoms strauji paplašinātos;

I. tā kā okeānu saglabāšanai ir izšķiroša nozīme ne tikai kā primārajam pārtikas avotam, bet arī tā nozīmīguma oglekļa ciklā dēļ, regulējot klimatu un radot lielāko daļu skābekļa gaisā, ko mēs elpojam; tā kā IPCC īpašajā ziņojumā par okeānu un kriosfēru ir norādīts, ka klimata mehānismi ir atkarīgi no okeāna un jūras ekosistēmu veselības, ko pašreiz ietekmē globālā sasilšana, piesārņojums, jūras bioloģiskās daudzveidības pārmērīga izmantošana, paskābināšanās, skābekļa līmeņa pazemināšanās un piekrastes erozija; tā kā ziņojumā arī atgādināts, ka kopš 1970. gada okeāni ir pakāpeniski sasiluši un ir absorbējuši vairāk nekā 90 % no klimata sistēmas liekā siltuma un ka okeāni ir daļa no risinājuma, kā mazināt klimata pārmaiņu sekas un pielāgoties tām; tā kā tādēļ ir jāsamazina SEG emisijas un ekosistēmu piesārņojums, kā arī jāpaplašina dabiskie oglekļa piesaistītāji;

J. tā kā dabā balstītiem risinājumiem un uz ekosistēmu pamatotām pieejām ir būtiska nozīme, mazinot klimata pārmaiņas un pielāgojoties tām; tā kā ir būtiski svarīgi aizsargāt un atjaunot jau pašreizējos un efektīvi funkcionējošos dabiskos oglekļa piesaistītājus, tostarp okeāna oglekļa krātuves;

K. tā kā mežiem ir būtiska nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām, un tie darbojas kā oglekļa piesaistītāji, absorbējot aptuveni 2 miljardus tonnu oglekļa dioksīda gadā; tā kā pasaules mežu aizsardzība un uzlabošana ir viens no izmaksu ziņā efektīvākajiem klimata pasākumu veidiem un, ja tiktu pilnībā īstenoti ar mežu saistītie klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi, līdz 2050. gadam varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par aptuveni 15 gigatonnām CO2 gadā, kas varētu būt pietiekami, lai ierobežotu globālo sasilšanu krietni zem 2 °C līmeņa;

L. tā kā atmežošanas un mežu degradācijas samazināšana var veicināt cilvēka izraisīto SEG emisiju samazināšanu plašā intervālā no 0,4 līdz 5,8 gigatonnām CO2 ekvivalenta katru gadu[9];

M. tā kā ceturtdaļu ziemeļu puslodes klāj pastāvīgi sasalusi zeme, kas zināma kā mūžīgais sasalums; tā kā, pieaugot globālajai temperatūrai, Arktikas mūžīgais sasalums kūst nepieredzētā ātrumā; tā kā mūžīgais sasalums ir milzīgs SEG rezervuārs, kurā var ietilpt līdz 1600 gigatonnām CO2 — gandrīz divreiz vairāk nekā pašreiz atmosfērā —, kā arī metāns un slāpekļa oksīds; tā kā to izdalīšanās varētu nopietni paātrināt un saasināt globālo sasilšanu[10];

N. tā kā Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka līdz 2030. gadam klimata pārmaiņas katru gadu papildus izraisīs aptuveni 250 000 nāves gadījumu, un tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam izmaksas saistībā ar tiešu kaitējumu veselībai būs 2 līdz 4 miljardi USD gadā;

O. tā kā ar ainavu izmaiņām saistītais bioloģiskās daudzveidības zudums dažos gadījumos var izraisīt lielāku jaunu slimību risku, ja sugas, kas spēj labi pielāgoties cilvēku pārvaldītām ainavām, spēj uzturēt arī patogēnus, kuri rada lielu zoonozes slimību nodošanas risku;

P. tā kā gaisa piesārņojums un klimata pārmaiņas ir savstarpēji cieši saistīti un tiem ir daži kopīgi antropogēni izcelsmes avoti; tā kā saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem apkārtējā gaisa piesārņojuma dēļ pasaulē katru gadu mirst aptuveni 4,2 miljoni cilvēku, un viņu nāvi izraisa insults, sirds slimības, plaušu vēzis, akūtas un hroniskas elpceļu slimības;

Q. tā kā saskaņā ar ANO Katastrofu riska samazināšanas biroja datiem pēdējo 20 gadu laikā reģistrētās katastrofas un ekonomiskie zaudējumi ir gandrīz divkāršojušies daudzējādā ziņā ar klimatu saistītu katastrofu skaita ievērojama pieauguma dēļ;

R. tā kā klimata pārmaiņas un to postošās sekas jau ietekmē migrācijas modeļus; tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas 2018. gada pētījumu gandrīz 3 % Subsahāras Āfrikas, Dienvidāzijas un Latīņamerikas reģionu iedzīvotāju varētu būt spiesti pārvietoties savās valstīs, lai izvairītos no klimata pārmaiņu lēnās ietekmes[11]; tā kā bez stingriem pielāgošanās pasākumiem vairāk nekā 700 miljoni cilvēku, kas dzīvo zemās piekrastes zonās un mazajās salās, var saskarties ar spēcīgākām vētrām, plūdiem un, visbeidzot, ar zemes zudumu un pārvietošanu;

S. tā kā Parīzes nolīgums ir pirmais starptautiskais līgums, kurā skaidri atzīta saikne starp klimatrīcību un cilvēktiesībām, tādējādi ļaujot izmantot spēkā esošos ar cilvēktiesībām saistītos juridiskos instrumentus, lai mudinātu valstis un privātos uzņēmumus samazināt emisijas; tā kā Parīzes nolīgumā nav paredzēti konkrēti instrumenti, lai sauktu pie atbildības valsts un korporatīvos dalībniekus par to ietekmi uz klimata pārmaiņām un cilvēktiesību ievērošanu;

T. tā kā klimata pārmaiņām ir arī nozīmīga cilvēktiesību dimensija, jo tās tieši un netieši ietekmē vairāku vispārēji atzītu cilvēktiesību īstenošanu, vislielākā ietekme ir uz tādām neaizsargātām grupām kā sievietes, bērni, vecāka gadagājuma cilvēki, slimnieki, personas ar zemiem ienākumiem un pirmiedzīvotāji; tā kā gan UNFCCC, gan Parīzes nolīguma pamatā ir paaudžu solidaritāte un valstu apņemšanās aizsargāt klimata sistēmu pašreizējo un nākamo paaudžu labā; tā kā klimata pārmaiņas saasina problēmas, ar kurām pašreiz saskaras pirmiedzīvotāji, un rada vēl dziļāku kultūras, ekonomisko un politisko marginalizāciju un nevienlīdzību;

U. tā kā rīcība klimata jomā ir viens no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ko visas ANO dalībvalstis pieņēma 2015. gadā kā daļu no Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam;

V. tā kā 2009. gadā UNFCCC puses apņēmās no 2020. gada mobilizēt 100 miljardus EUR gadā, un tas vēlāk tika atkārtoti apstiprināts Parīzes nolīgumā; tā kā attīstīto valstu pašreizējie solījumi joprojām ievērojami atpaliek no kolektīvā mērķa; tā kā klimata pārmaiņu ietekme un vajadzības jaunattīstības valstīs, jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs un mazo salu jaunattīstības valstīs, ir palielinājušās;

W. tā kā ANO Attīstības programmā ir aplēsts, ka līdz 2030. gadam katru gadu būs vajadzīgi 140–300 miljardi USD, lai segtu tikai jaunattīstības valstu pielāgošanās vajadzības, un līdz 2050. gadam šī summa varētu sasniegt 280–500 miljardus EUR gadā[12];

X. tā kā 2020. gada UNFCCC un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferenču neplānotā atlikšana par vienu gadu Covid-19 uzliesmojuma dēļ sniedz unikālu iespēju pāriet no reaktīva modeļa uz proaktīvu un piesardzības modeli un galu galā ieviest vajadzīgās pārveides izmaiņas; tā kā jauni zinātniski atklājumi būtu jāņem vērā starptautiskajās programmās un to īstenošanā valsts līmenī, kā arī šādiem atklājumiem būtu jāstiprina saikne starp starptautiskajām programmām un to īstenošanu;

Y. tā kā, neraugoties uz to, ka pasaule risina Covid-19 pandēmijas pašreizējo ietekmi, klimata krīze nav zudusi; tā kā ekonomikas atveseļošana jāizmanto kā unikāla iespēja, lai paātrinātu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un nodrošinātu 1,5 ºC mērķrādītāju, izstrādājot sociāli ekonomisko modeli, kas ir saderīgs ar planētas robežām, novirzot ieguldījumus dabisko ekosistēmu atjaunošanai un tādējādi stiprinot ekosistēmas adaptācijas spēju, kā arī tādām prioritārajām jomām kā energoefektivitāte, ilgtspējīgas pārtikas ražošana, atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, inovatīvas un ilgtspējīgas nulles emisiju tehnoloģijas un nepieciešamā saistītā infrastruktūra, kā arī novirzot ieguldījumus no darbībām, kas kaitē klimatam un videi, racionalizējot principu "nenodari būtisku kaitējumu" visos ieguldījumu lēmumos; tā kā šajā pārejas procesā pienācīgi jāņem vērā vajadzību un spēju atšķirības starp reģioniem, vienlaikus ievērojot taisnīgas pārejas principus;

Z. tā kā saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras sniegto informāciju "sistēmiskas pārmaiņas" ir fundamentālas, pārveidojošas un transversālas pārmaiņas, kas nozīmē būtiskas izmaiņas un pārorientāciju sistēmu mērķos, stimulos, tehnoloģijās, sociālajā praksē un normās, kā arī zināšanu sistēmās un pārvaldības pieejās; tā kā sabiedrības pamatsistēmām tas nozīmē pārskatīt ne tikai tehnoloģijas un ražošanas procesus, bet arī patēriņa modeļus un dzīves veidu, ņemot vērā ilgtspējīgākas alternatīvas, kas vērstas, piemēram, uz labbūtību un noturību[13];

AA. tā kā dabā balstīti risinājumi un ekosistēmās balstītas pieejas var nodrošināt spēcīgu politikas saikni starp UNFCCC, CBD un vēl vienu Riodežaneiro konvenciju par pārtuksnešošanos, sniedzot iespēju visu trīs nolīgumu prezidentūrām un sekretariātiem sadarboties nolūkā integrēti un saskaņoti risināt klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma problēmas;

AB. tā kā Eiropas zaļais kurss un Eiropas Atveseļošanas instruments ir unikāla iespēja stiprināt ES ekonomiku un padarīt to inovatīvāku, konkurētspējīgāku un vērstu uz nākotni, tādējādi nodrošinot Eiropas vadošo lomu zaļajā ekonomikā un veidojot Eiropas sociālo modeli un sociālo tirgus ekonomiku;

AC. tā kā tiek prognozēts, ka ar klimatu saistītie riski veselībai, iztikas līdzekļiem, nodrošinātībai ar pārtiku, ūdens apgādei un ekonomikas izaugsmei būs daudz lielāki, ja globālā sasilšana būs 2 ºC; tā kā tiek prognozēts, ka globālās sasilšanas ierobežošana līdz 1,5 ºC salīdzinājumā ar 2 ºC samazinās ietekmi uz sauszemes, saldūdens un piekrastes ekosistēmām un nodrošinās vairāk pakalpojumu cilvēkiem; tā kā tāpēc ir vajadzīgi centieni temperatūras pieaugumu ierobežot līdz 1,5 ºC virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa;

AD. tā kā ES līderība, rādot piemēru, ir ārkārtīgi svarīga, lai iesaistītu trešās valstis cīņā pret klimata pārmaiņām un tādējādi paaugstinātu globālo klimata mērķu līmeni;

AE. tā kā ES ir jāatzīst sava atbildība par vēsturiskajām SEG un attīstības atšķirībām starp globālajiem ziemeļiem un globālajiem dienvidiem un attiecīgi jārīkojas;

AF. tā kā Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka, lai novērstu klimata pārmaiņu draudus, ir būtiski panākt, ka finanšu plūsmas ir saskanīgas ar virzību uz zemām SEG un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību;

AG. tā kā pieaug sabiedrības informētība un iedzīvotāju līdzdalība klimata politikā; tā kā iedzīvotāji pieprasa valdību aktīvāku rīcību un vērienīgus pasākumus klimata pārmaiņu novēršanai;

AH. tā kā Kioto protokola otrais saistību laikposms beidzās 2020. gada 31. decembrī; tā kā tika atlikta pamatnostādņu pieņemšana par to, kā izskatīt jautājumu par tīras attīstības mehānisma darbību emisiju samazināšanu pēc 2020. gada 31. decembra; tā kā ir ieviesti pagaidu pasākumi tīras attīstības mehānisma darbību pagarināšanai pēc 2020. gada; tā kā ir paredzēts, ka Kioto protokola pušu sanāksme notiks vienlaikus ar COP 26 Glāzgovā,

1. atgādina, ka klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības zudums ir viena no lielākajām cilvēces problēmām un ka visām valdībām visā pasaulē jādara viss iespējamais, lai pret tām cīnītos; uzsver, ka ir vajadzīga starptautiskā sadarbība, nevalstisko dalībnieku iesaiste, solidaritāte un saskaņota rīcība, ko atbalsta zinātne, kā arī nelokāma apņemšanās palielināt vērienu, lai izpildītu mūsu kopīgo pienākumu ierobežot globālo sasilšanu un novērst bioloģiskās daudzveidības zudumu, tādējādi aizsargājot visu planētu un visu labbūtību; šai saistībā ņem vērā ANO ģenerālsekretāra António Guterres aicinājumu visām pasaules valdībām paziņot par ārkārtas stāvokli klimata jomā, līdz pasaule būs sasniegusi siltumnīcefekta gāzu nulles emisiju;

2. pauž bažas par UNEP secinājumiem 2020. gada ziņojumā par emisiju starpību un jo īpaši par to, ka, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto īslaicīgo CO2 emisiju samazinājumu, saskaņā ar iesniegtajiem beznosacījumu NND prognozētās emisijas to pilnīgas īstenošanas gadījumā izraisīs pasaules virzību uz temperatūras paaugstināšanos par 3,2 ºC; atzinīgi vērtē paziņotos NND atjauninājumus, kuros ir izvirzīti vērienīgāki mērķi klimata jomā; taču ar bažām norāda, ka šie ieguldījumi joprojām nebūs pietiekami, lai panāktu Parīzes nolīguma mērķa sasniegšanu; pauž satraukumu par UNFCCC 2021. gada septembra NND kopsavilkuma ziņojumu, kurā konstatēts, ka kopumā visi NND, kas iesniegti līdz 2021. gada 30. jūlijam, 2030. gadā paredz ievērojamu pasaules SEG emisiju pieaugumu — par aptuveni 16 % — salīdzinājumā ar 2010. gadu; uzsver, ka saskaņā ar IPCC pieeju pasaules emisiju samazinājums 1,5 ºC apmērā līdz 2030. gadam ir vismaz 45 % salīdzinājumā ar 2010. gada līmeni;

3. atgādina par neseno Konstitucionālās tiesas lēmumu, kurā atzīts, ka klimata aizsardzība nav politiska izvēle un ka konstitūcijas noteikums par vides aizsardzību uzliek valstij konstitucionālu pienākumu panākt klimatneitralitāti;

4. uzsver, ka saskaņā ar Emisiju samazināšanas deficīta 2020. gada ziņojumu zaļa atveseļošana no pandēmijas līdz 2030. gadam var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par aptuveni 25 %, iekļaujot tās emisiju intervālā, kas sniedz 66 % iespēju saglabāt temperatūru zemāk par 2 ºC, tomēr tas joprojām nav pietiekami, lai globālo sasilšanu ierobežotu līdz 1,5 ºC; tādēļ uzsver, ka atveseļošanas pasākumu kopums varētu būtiski ietekmēt Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu; aicina valdības pielikt visas pūles, lai īstenotu zaļu atveseļošanu, vienlaikus pastiprinot savas saistības saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem un uzlabojot savus NND pirms COP 26; uzsver, ka saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem Parīzes nolīguma temperatūras mērķa sasniegšana ir "ekonomiski optimāla" klimata politika[14];

5. atzinīgi vērtē G7 valstu apņemšanos veikt vērienīgus un paātrinātus pasākumus emisiju samazināšanai, lai ierobežotu temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5 ºC[15]; atgādina, ka tas radītu daudzus blakus ieguvumus videi, ekonomikai, sabiedrībai un sabiedrības veselībai; uzsver, ka arvien palielinās to valstu skaits, kas apņemas līdz gadsimta vidum sasniegt neto nulles emisiju mērķus; taču uzsver, ka šīm saistībām steidzami jāizpaužas kā stingrai īstermiņa rīcībpolitikai, rīcībai un finanšu resursiem palielinātu klimata mērķu 2030. gadam veidā to pārskatītajos NND, kas jāiesniedz līdz COP 26, lai pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas pēc iespējas ātrāk sasniegtu maksimumu; mudina G20 uzņemties vadošo lomu īstermiņa un ilgtermiņa mērķu palielināšanā;

6. atzinīgi vērtē to, ka piecus gadus pēc Parīzes nolīguma stāšanās spēkā lielākās pasaules ekonomikas iesaistās cīņā par klimatneitralitāti; vērš uzmanību uz to, ka nulles emisiju saistības ir jāatbalsta ar ilgtermiņa stratēģijām, kas iesniegtas UNFCCC; uzsver, ka šīs saistības ir jāpārvērš efektīvos pasākumos un rīcībpolitikā visos līmeņos un visās nozarēs;

7. uzsver, ka ir svarīgi pēc iespējas ātrāk pārtraukt fosilā kurināmā izmantošanu; atzinīgi vērtē Starptautiskās Enerģētikas aģentūras "Neto nulle līdz 2050. gadam" ziņojumu, kurā norādīts, ka strauji samazinās pieprasījums pēc fosilā kurināmā, kā dēļ nav nepieciešami ieguldījumi jauna fosilā kurināmā piedāvājumā, un ka, lai sasniegtu 1,5 ºC mērķi, no 2021. gada nav jāapstiprina jaunu naftas un gāzes lauku izstrāde, ne arī jaunas ogļraktuves vai raktuvju paplašināšana; atbalsta G7 apņemšanos līdz 2021. gada beigām izbeigt finansējumu ogļu izmantošanai bez emisiju samazināšanas tehnoloģijām; aicina G7 valstis rādīt piemēru enerģētikas pārkārtošanā un apturēt visus jaunos ieguldījumus fosilā kurināmā ieguvē; atbalsta COP 26 prezidentūru, Apvienoto Karalisti un aliansi "Powering Past Coal Alliance", cenšoties panākt vienošanos, lai apturētu jaunu ar oglēm apkurināmu spēkstaciju būvniecību, kurās neizmanto emisiju samazināšanas tehnoloģijas; atzīst, ka fosilajam kurināmajam nav ilgtermiņa nozīmes ES energoresursu struktūrā, un aicina dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju pieņemt valsts plānus, lai pēc iespējas drīzāk izbeigtu fosilā kurināmā izmantošanu un, vēlākais, līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti;

8. pauž nopietnas bažas par pieaugošo globālo interesi par fosilā kurināmā rezervēm Arktikā, kas ir pieejamākas, jo klimata pārmaiņu dēļ samazinās ledus slānis jūrā; uzsver Arktikas dabas neaizsargātību un ārkārtīgi lielās grūtības attīrīt ekosistēmu pēc naftas piesārņojuma, ko rada izplūdes, cauruļvadu noplūdes vai kuģu satiksmes negadījumi; mudina ES un tās dalībvalstis pieprasīt globālu moratoriju naftas izpētes jūrā veikšanai Arktikā;

9. uzsver, ka ir jāatjauno starptautiskās koalīcijas, lai panāktu augsta mērķa un augstas vides integritātes rezultātu COP 26; aicina Komisiju un dalībvalstis cieši sadarboties ar lielākajiem emiteriem, klimata ziņā neaizsargātām valstīm, transatlantiskajiem partneriem un nākamo Apvienotās Karalistes prezidentūru COP 26, lai COP 26 iesniegtu politiskus priekšlikumus par to, kā valstis paātrinās nolemtās darbības, lai novērstu novirzīšanos no 1,5 ºC kursa; mudina ES palielināt diplomātisko tvērumu un alianses veidošanu ar jaunattīstības valstīm un visneaizsargātākajām valstīm, lai darbotos kā tilta veidotājs starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm, kuras agrāk bija kritiskas visvērienīgāko rezultātu panākšanā COP;

10. atzinīgi vērtē to, ka ASV prezidents J. Biden savā pirmajā amatā pavadītajā dienā atjaunoja ASV dalību Parīzes nolīgumā, kā arī viņa apņemšanos līdz 2030. gadam uz pusi samazināt ASV SEG emisijas salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni un līdz 2050. gadam panākt neto nulles emisijas; sagaida, ka savlaicīgi sekos konkrēti politikas pasākumi un finanšu plūsmas, lai izpildītu ASV saistības; uzsver ES un ASV partnerības un līderības nozīmi Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā; uzsver, ka klimata pārmaiņu, vides degradācijas un bioloģiskās daudzveidības zuduma novēršana, kā arī videi nekaitīgas izaugsmes veicināšana un mūsu okeānu aizsardzība ir jaunās kopīgās transatlantiskās programmas pamatā un ka ES un ASV ir kopīgi apņēmušās darīt visu iespējamo, lai panāktu, ka pasaules temperatūras paaugstināšanās nepārsniedz 1,5 ºC; atzīst prezidenta J. Biden centienus stiprināt globālos mērķus klimatrīcības jomā, tostarp 2021. gada aprīlī sarīkojot valstu vadītāju klimata samitu;

11. uzsver Ķīnas kā pasaules otrās lielākās ekonomikas un valsts ar lielāko kopējo SEG emisiju apjomu lomu; atzīst Ķīnas vēlmi būt par konstruktīvu spēku pasaules mēroga sarunās par klimatu; tomēr ar īpašām bažām norāda uz tās joprojām augsto atkarību no oglēm un mudina tās valdību turpināt un paātrināt zaļo pārkārtošanos kā būtisku nosacījumu, lai sasniegtu Parīzes nolīguma globālos mērķus; atzinīgi vērtē prezidenta Xi Jinping paziņojumu 2020. gada septembrī, ka Ķīna līdz 2030. gadam sasniegs oglekļa dioksīda emisiju maksimumu un līdz 2060. gadam — oglekļa neitralitāti; uzsver, ka šīs saistības būtu jāattiecina uz visām SEG emisijām; sagaida, ka būs turpmākas saistības un konkrēti politikas pasākumi, kā arī pielāgotas finanšu plūsmas to izpildei;

12. uzsver, ka saskaņā ar IPBES pandēmijas pamatcēloņi ir tās pašas globālās vides pārmaiņas, kas veicina bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņas, tostarp zemes izmantošanas pārmaiņas, lauksaimniecības ekspansiju un intensifikāciju, kā arī savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecību un patēriņu, un citi virzītājspēki; uzsver, ka pandēmija ir apliecinājusi principu "viena veselība" un "veselība visās politikas jomās" lielo nozīmi politikas veidošanā un ka ir vajadzīgas pārveides pārmaiņas; atgādina, ka Parīzes nolīguma preambulā "tiesības uz veselību" ir atzītas kā vienas no galvenajām tiesībām; uzsver, ka UNFCCC 4. panta 1. punktā ir noteikts, ka "visiem tās pušu projektiem vai pasākumiem, ko tās veic, lai mazinātu klimata pārmaiņas vai pielāgotos tām, būtu jāizmanto piemērotas metodes, piemēram, ietekmes novērtējumi, kas ir formulēti un noteikti valsts līmenī, lai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekonomiku, sabiedrības veselību un vides kvalitāti"; uzskata, ka veselība jāiekļauj valstu pielāgošanās plānos un valstu UNFCCC sniegtajos paziņojumos;

13. uzsver, ka Parīzes nolīguma mērķu un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai ir nepieciešami milzīgi ieguldījumi un līdz šim nepieredzēta visu mūsu tautsaimniecības nozaru pārveide; uzskata, ka šo pārveidi uz jaunu ilgtspējīgu ekonomikas modeli var sasniegt tikai tad, ja tā garantē taisnīgu pārkārtošanos, kas apvieno sociālo un ekoloģisko progresu, uzlabo cilvēku labbūtību un neatstāj nevienu novārtā;

COP 26 Glāzgovā

14. pauž nožēlu par to, ka COP 25 sanāksmē Madridē 2019. gadā netika gūti panākumi, un par to, ka dažas puses neuzņemas saistības un neievieš pārredzamību; pauž nožēlu par to, ka Parīzes nolīguma noteikumu kopuma pabeigšana tika atlikta uz nākamo COP un apspriežu par zaudējumiem un kaitējumiem rezultāts varēja būt vērienīgāks; neraugoties uz organizatoriskajām grūtībām, atzīst gūtos panākumus tādos svarīgos aspektos kā sociālās dimensijas veicināšana klimata programmā un plaša nevalstisko dalībnieku iesaiste;

15. uzsver, ka ir ļoti svarīgi COP 26 panākt jaunu konsensu par nepieciešamo klimatrīcību un mērķiem, lai līdz gadsimta vidum panāktu globālu klimatneitralitāti, un par stingriem īstermiņa un vidēja termiņa politikas pasākumiem;

16. aicina visas UNFCCC puses sadarbībā ar reģioniem un nevalstiskajiem dalībniekiem, jo īpaši pilsonisko sabiedrību, konstruktīvi iesaistīties procesā, lai sarīkotu COP 26, kuras laikā jāuzlabo NND, lai nodrošinātu, ka tie ir saderīgi ar Parīzes nolīgumā izvirzīto ilgtermiņa temperatūras mērķi un jaunākajām pieejamajām zinātnes atziņām un ka tie liecina par pušu augstāko iespējamo mērķu līmeni; uzsver, ka, tā kā pašreizējās saistības nav pietiekamas, lai sasniegtu nolīguma mērķus, un globālajām SEG emisijām steidzami jāsasniedz maksimums un pēc tam krasi jāsamazinās, visām pusēm jāpastiprina centieni un jāatjaunina savi NND atbilstīgi Parīzes nolīguma mērķiem, un šai saistībā īpaši aicina ES un visas G20 valstis apliecināt globālu līderību, kā arī apņemties, vēlākais, līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti;

17. uzsver, ka saskaņā ar Emisiju samazināšanas deficīta 2020. gada ziņojumu 1 % pasaules bagātāko iedzīvotāju radītās emisijas vairāk nekā divas reizes pārsniedz 50 % nabadzīgāko iedzīvotāju radīto kopējo daļu; norāda, ka padziļināta izpēte[16] liecina par to, ka ES no 1990. līdz 2015. gadam 10 % bagātāko ES iedzīvotāju bija atbildīgi par gandrīz trešdaļu no kopējā ES patēriņa emisijām un ka tajā pašā laikposmā ES nabadzīgāko 50 % iedzīvotāju gada kopējās patēriņa emisijas samazinājās par 24 %, bet 10 % bagātāko iedzīvotāju radītās emisijas pieauga par 3 %; uzsver, ka Parīzes nolīguma īstenošanā ir pilnībā jāpievēršas taisnīgumam un ka Savienībai, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos, beidzot ir jāierobežo un krasi jāsamazina mūsu sabiedrības bagātākās daļas radītās emisijas, vienlaikus sniedzot atbalstu nabadzīgākajām mājsaimniecībām;

18. aicina Komisiju sadarboties ar citiem lielākajiem CO2 emitatoriem, lai izveidotu starptautisku tādu valstu klimata aizsardzības "klubu", kas vada virzību uz klimatneitralitāti, ar kopīgiem mērķiem samazināt SEG, ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, izstrādāt vienotu standartu definīciju emisiju mērīšanai, salīdzināmu tiešu un netiešu CO2 cenu noteikšanai enerģētikas un rūpniecības nozarē, kā arī aizsargāt valstis, kas vēlas īstenot klimata aizsardzības pasākumus pret starptautiskās konkurences radīto nelabvēlīgo situāciju, piemērojot kopēju oglekļa ievedkorekcijas mehānismu;

19. uzsver nepieciešamību īstenot pastiprinātus un koordinētus nozaru dekarbonizācijas pasākumus, saskaņojot mērķus un sadarbību starp pusēm un citiem dalībniekiem; aicina puses stiprināt Marrākešas partnerību globālai rīcībai klimata jomā kā telpu, kas mudinātu nevalstiskos dalībniekus un pašvaldības nekavējoties veikt pasākumus klimata jomā, pamatojoties uz zinātni un augsta līmeņa mērķiem, un veicināt kopīgu mācīšanos dažādos vēlēšanu apgabalos, ģeogrāfiskajos apgabalos un nozarēs ar mērķi paātrināt rīcību un atbalstīt politikas veidošanu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai;

20. uzsver, ka COP 26 ir jāatrisina Parīzes nolīguma darba programmas neatrisinātie jautājumi, lai nākamajos piecos gados koncentrētos uz turpmāko attīstību un tās īstenošanas un darbības stiprināšanu; mudina visas puses atrisināt neatrisinātos jautājumus, lai pabeigtu Parīzes nolīguma noteikumu kopumu, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību, kopīgiem termiņiem un sadarbības mehānismiem saskaņā ar 6. pantu, lai nodrošinātu stingru vides integritāti un sasniegtu visaugstāko mērķu līmeni;

21. aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt stingru un stabilu starptautisko noteikumu ievērošanu attiecībā uz Parīzes nolīguma 6. pantu, pamatojoties uz Sanhosē principiem; jo īpaši uzsver nepieciešamību veicināt starptautisko sadarbību, vienlaikus novēršot jebkāda veida dubulto uzskaiti, lai nodrošinātu vides integritāti ar reāliem, papildu, izmērāmiem, pastāvīgiem un neatkarīgi pārbaudītiem emisiju samazinājumiem, lai garantētu, ka nevienu vienību, kas pieņemta saskaņā ar Kioto protokolu, nevar uzskaitīt pašreizējos un nākamajos NND, un lai nodrošinātu cilvēktiesību aizsardzību; atkārtoti pauž atbalstu tam, ka daļa ieņēmumu saskaņā ar 6. panta mehānismiem tiktu novirzīta Pielāgošanās fonda finansēšanai; atkārtoti pauž atbalstu piecu gadu laika grafika ieviešanai un aicina ES pieņemt nostāju, atbalstot vienošanos par piecu gadu kopīgu laika grafiku, lai paātrinātu rīcību klimata jomā;

22. prasa iedzīvināt uzlabotu pārredzamības sistēmu, kas atbalsta pārredzamības, precizitātes, konsekvences, salīdzināmības un pilnīguma principus;

23. uzsver, ka klimata pārmaiņas cilvēkus ietekmē atšķirīgi un dažādos veidos ar tādiem faktoriem kā dzimums, vecums, invaliditāte, etniskā piederība un nabadzība un ka pašreizējā nevienlīdzība, kuras pamatā ir personas dzimums, var palielināt šīs personas neaizsargātību pret klimata pārmaiņu nenovēršamo ietekmi, tostarp dabas apdraudējumiem; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka COP 25 Madridē ir pieņemta uzlabotā Limas darba programma par dzimumu līdztiesību un dzimumu rīcības plāns, un aicina to ātri īstenot; uzskata, ka pārveide uz ilgtspējīgu sabiedrību jāveic iekļaujošā, taisnīgā un vienlīdzīgā veidā un ka dzimumu līdzsvars un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un meitenēm ir šīs pārveides galvenie elementi; uzsver, ka visos attiecīgajos uzdevumos un mērķos efektīvāk jāintegrē dzimumu līdztiesība; atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt konkrētu rīcības plānu, lai izpildītu atjaunotajā Dzimumu līdztiesības rīcības plānā noteiktās saistības, un izveidot pastāvīgu ES dzimumu līdztiesības un klimata pārmaiņu kontaktpunktu ar pietiekamiem budžeta līdzekļiem, lai īstenotu un uzraudzītu dzimumatbildīgu klimata politiku ES un visā pasaulē[17]; uzskata, ka tas varētu kalpot par piemēru citām pusēm līdzīgu pasākumu pieņemšanā;

24. atzinīgi vērtē to, ka puses savos NND arvien vairāk apsver dzimumu līdztiesības jautājumu, un aicina visas puses pieņemt dzimumresponsīvus un sociāli taisnīgus NND, lai nodrošinātu taisnīgumu klimata jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis, izmantojot ārējās darbības instrumentus un Eiropas Investīciju banku (EIB), palielināt dzimumu un klimata atbalsta saskaņotību, tostarp veicinot sieviešu un sieviešu organizāciju līdzdalību pārvaldībā un lēmumu pieņemšanā, to piekļuvi finansējumam un programmām, kas atbalsta sieviešu lomu klimata pārvaldībā, un īpaši tādām nozarēm kā lauksaimniecība un mežsaimniecība, īpašu uzmanību pievēršot pirmiedzīvotāju sievietēm;

25. pauž bažas par ceļojumu ierobežojumu un citu ar Covid-19 saistīto ierobežojumu iespējamo ietekmi uz taisnīgu un līdzsvarotu COP 26 apmeklējumu; aicina Apvienoto Karalisti kā COP 26 prezidentvalsti veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu plašu un iekļaujošu apmeklējumu, pilnībā ievērojot sanitāros pasākumus; uzskata, ka jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka visas jaunattīstības valstis, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis un mazās salu jaunattīstības valstis, var piedalīties COP 26, un aicina Apvienotās Karalistes prezidentūru pārvarēt ar pandēmiju saistītos šķēršļus līdzdalībai;

26. atgādina, cik svarīgi ir UNFCCC lēmumu pieņemšanas procesos iesaistīt visas valstis; uzsver, ka pašreizējais lēmumu pieņemšanas process UNFCCC ietvaros ir jāuzlabo, lai labāk iesaistītu nabadzīgu un mazāk aizsargātu valstu delegātus; atkārtoti aicina ES delegāciju COP pastiprināt sadarbību ar neaizsargātu valstu delegātiem;

27. uzskata, ka ES ir vēsturiski atbildīga un tai ir jāuzņemas lauvas tiesa no Parīzes nolīgumu parakstījušo saistībām, gan pildot savus pienākumus, gan palīdzot tos pildīt citiem, kā arī būtu jāatzīst un jāpilda savas klimata un vides saistības, rādot uzticamu piemēru pārējiem; atgādina par principu "kopēja, bet diferencēta atbildība un attiecīgas spējas", kas Savienībai un dalībvalstīm piešķir īpašu atbildību, kā arī spēju rīkoties;

Vērienīga ES klimata politika un ilgtermiņa redzējums

28. uzsver Eiropas Klimata akta pieņemšanu; vēlas, lai Eiropas zaļais kurss un jo īpaši pakete "Gatavi 2030. gada mērķim" nodrošinātu nepieciešamos pasākumus, lai ES un tās dalībvalstis pilnībā atbilstu Parīzes nolīguma prasībām; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai ES rādītu piemēru un sniegtu skaidru vēstījumu COP 26, ka tā ir gatava palielināt savu NND ieguldījumu Parīzes nolīgumā, un aicina pārējās Puses uzņemties tāda paša līmeņa saistības;

29. uzsver, ka daļa ES pieder klimata pārmaiņu visvairāk skartajiem pasaules reģioniem; norāda, ka Vidusjūras baseins uzsilst par 20 % ātrāk salīdzinājumā ar pasaules vidējo rādītāju un ka reģions ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu karstajiem punktiem pasaulē, kurā tiek prognozēts, ka 250 miljoni cilvēku 20 gadu laikā tiks uzskatīti par tādiem, kas cieš no ūdens trūkuma[18]; uzsver, ka Vidusjūra kļūst par visstraujāk sasilstošo jūru pasaulē[19], radot sekas svarīgām ekonomikas nozarēm un visai jūras ekosistēmai, kas izraisa neatgriezeniskas izmaiņas ekosistēmām un sugām; aicina ES steidzami rīkoties un sadarboties ar Vidusjūras reģiona partneriem, lai īstenotu vērienīgus pielāgošanās pasākumus un vadītu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus;

30. uzsver, ka Eiropas zaļā kursa panākumi ir atkarīgi no tā attiecīgo standartu un normu efektīvas globalizācijas partnerībā ar trešām valstīm; atgādina par Eiropadomes 2021. gada janvāra secinājumiem un Eiropas Komisijas mērķi stiprināt Savienības kā pasaules mēroga dalībnieces lomu; aicina pirms Āfrikas COP 27 izstrādāt operatīvu un saskaņotu Eiropas zaļā kursa diplomātijas stratēģiju;

31. uzsver, ka ir svarīgi reāli samazināt ES vides pēdu, lai izpildītu mūsu globālās saistības klimata jomā; tomēr norāda, ka nav oficiāla ES rādītāja, lai novērtētu mūsu pašreizējo vides pēdu, un aicina Komisiju un Eiropas Vides aģentūru pieņemt šādu rādītāju;

32. atkārtoti aicina Komisiju pēc Eiropas Klimata akta pieņemšanas un, ņemot vērā dabīgo oglekļa piesaistītāju svarīgo lomu klimatneitralitātes sasniegšanā, ierosināt vērienīgu zinātnes atziņās balstītu ES 2030. gada mērķi dabīgo oglekļa dioksīda piesaistītāju nodrošinātai siltumnīcefekta gāzu emisiju absorbcijai, kam vajadzētu atbilst Biodaudzveidības stratēģijai 2030. gadam un būt noteiktam tiesību aktos; tāpēc atgādina, ka ātrai emisiju samazināšanai ir jāpaliek prioritārai;

33. uzsver, ka klimata mērķi jāintegrē visās ES rīcībpolitikās; mudina Komisiju atjaunināt veidu, kādā tā veic ietekmes novērtējumus visās ES politikas jomās, lai nodrošinātu Klimata akta 6. panta 4. punkta pilnīgu īstenošanu; uzskata, ka jaunās iniciatīvas, kas minētas Komisijas nesenajā paziņojumā "Labāks regulējums: apvienojam spēkus, lai izstrādātu labākus tiesību aktus"[20], jo īpaši analīzes "nenodari būtisku kaitējumu" iekļaušana ietekmes novērtējumos, ir pirmais solis šajā virzienā;

34. uzsver energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu enerģijas būtisko nozīmi pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku procesā; atzīst panākumus, kas gūti atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstībā; ņem vērā Komisijas priekšlikumu pārskatīt Atjaunojamo energoresursu direktīvu saskaņā ar paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %" un uzsver, cik svarīgi ir paaugstināt atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes mērķus, lai, vēlākais, līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti un izpildītu Parīzes nolīgumu, izmantojot iespēju, ko sniedz pašreizējais atjaunojamo energoresursu enerģijas un uzglabāšanas tehnoloģiju izmaksu samazinājums;

35. ņem vērā Komisijas priekšlikumu pārskatīt zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) regulējumu saskaņā ar paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %" un uzsver, cik svarīgi ir palielināt dabisko piesaistītāju skaitu, atbalstot uz ekosistēmām balstītus risinājumus un vienlaikus ņemot vērā dažādu ekosistēmu vērtību attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, kā arī oglekļa daudzumu, ko turpina atdalīt un uzglabāt, lai, vēlākais, līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti;

36. uzsver, ka visām klimata un saistītajām enerģētikas politikas jomām jāatspoguļo jaunākās zinātnes atziņas, kas attiecas uz ekosistēmām un dažādām oglekļa krātuvēm, un to patiesā vērtība, mazinot klimata pārmaiņas un pielāgojoties tām; uzskata, ka dabā balstīti risinājumi un ekosistēmā balstīta pieeja, kā arī ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības atjaunošana un saglabāšana, ir būtiski faktori, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām; prasa sniegt vairāk datu par apgabaliem, kas atrodas ar oglekli un sugām bagātās ekosistēmās un ārpus tām, un par saglabāšanas pārvaldības, aizsardzības un atjaunošanas pasākumu kvalitāti, lai pieņemtu informācijā balstītus lēmumus par atjaunošanas prioritātēm, kā arī par pasākumiem un rīcībpolitiku cīņai pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu;

37. uzsver, ka visas rīcībpolitikas klimata jomā jāīsteno, ievērojot taisnīgas pārkārtošanās principu un principu "piesārņotājs maksā", pakāpeniski atceļot visas videi kaitīgās subsīdijas un cieši sadarbojoties ar visām ieinteresētajām personām, tostarp pilsonisko sabiedrību, sociālajiem partneriem un privāto sektoru, nevienu neatstājot novārtā; tādēļ uzskata, ka pārredzamākas un spēcīgākas sociālās partnerības un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās vietējā, reģionālā, valsts un ES līmenī ir būtisks nosacījums, lai panāktu visu sabiedrības jomu klimatneitralitāti taisnīgā, iekļaujošā un sociāli ilgtspējīgā veidā; atgādina, ka Eiropas Klimata akta 10. pantā ir paredzēti instrumenti, kuru mērķis ir izstrādāt nozaru indikatīvus brīvprātīgas dekarbonizācijas ceļvežus visvairāk emitējošajām nozarēm ES, un mudina Komisiju sadarboties ar šīm nozarēm, lai atvieglotu šādu ceļvežu sagatavošanu;

38. uzsver, ka pasākumi, kas veikti, lai mazinātu klimata pārmaiņas vai pielāgotos tām, nedrīkst izraisīt citu pašreizējo vides problēmu saasināšanos vai jaunu problēmu rašanos ES vai trešās valstīs; šajā saistībā vērš uzmanību uz vides riskiem, kas saistīti ar pieaugošo pieprasījumu pēc atsevišķām kritiski svarīgām izejvielām, kuras vajadzīgas pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni vai klimata inženierijai, un aicina Komisiju savās darbībās šos riskus ņemt vērā un censties tos samazināt līdz minimumam saskaņā ar piesardzības principu;

39. uzskata, ka Eiropas Atveseļošanas instrumenta pasākumu kopuma vērienīgai īstenošanai ilgtspējīgas politikas veidā ir vairākas priekšrocības, kas veicina izaugsmi ekonomikas lejupslīdes laikā, piemēram, jaunu darbvietu radīšana, augstāki īstermiņa fiskālie multiplikatori un lielāki ilgtermiņa izmaksu ietaupījumi, un tā ir iespēja apliecināt citām valstīm ieguvumus to ekonomikai; mudina Komisiju, Padomi un dalībvalstis maksimāli palielināt šī pasākumu kopuma potenciālu zaļās pārkārtošanās atbalstam;

40. uzsver, ka ir jāatbalsta ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme un jaunu, zaļu tehnoloģiju izstrāde, jo tās var būt nozīmīgs klimata pārmaiņu mazināšanas virzītājspēks;

Pielāgošanās klimata pārmaiņām, zaudējumi un kaitējums

41. atgādina, ka pielāgošanās pasākumi ir pilnīgi nepieciešami visām valstīm, ja tās vēlas mazināt klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi un sasniegt klimatnoturību un ilgtspējīgu attīstību, norādot uz jaunattīstības valstu, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu un mazo salu jaunattīstības valstu, īpašo neaizsargātību pret klimata pārmaiņām; aicina ES un dalībvalstis pastiprināt pielāgošanās pasākumus un iesaistīt vietējās iestādes, lai pilnībā ievērotu Parīzes nolīguma saistības un nodrošinātu, ka ES pielāgošanās politika atbilst ES globālajai līderībai klimata pārmaiņu mazināšanā; šajā saistībā atzinīgi vērtē jauno ES Klimatadaptācijas stratēģiju, saikni ar ES Biodaudzveidības stratēģiju un jauno tiesisko regulējumu attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas izriet no Eiropas Klimata akta, un aicina tos vērienīgi īstenot, tostarp arī to starptautiskos komponentus;

42. uzsver, ka ES Klimatadaptācijas stratēģijā, ko Komisija pieņēma 2021. gada 24. februārī, ir pausts Komisijas mērķis palielināt resursus un vēl vairāk mobilizēt plašāka mēroga pielāgošanās finansējumu, un ka īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka finanšu resursi sasniedz visneaizsargātākās jaunattīstības valstu kopienas;

43. atzinīgi vērtē jauno tiesisko regulējumu attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas paredzēts ES Klimata akta 4. pantā; uzsver, ka ir nepieciešami papildu reglamentējoši pasākumi ar skaidriem mērķiem un starpposma mērķrādītājiem, lai uzlabotu spēju pielāgoties, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām;

44. uzsver — lai gan klimata pārmaiņas ir globāla problēma, katrs reģions tiks skarts atšķirīgi un ka vietējā līmeņa pārvaldība, kas ir tuvāka iedzīvotājiem, tādēļ bieži ir vispiemērotākās struktūras, lai izstrādātu pielāgošanās stratēģijas šīs problēmas risināšanai;

45. uzsver, ka zaļā infrastruktūra veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo tiek aizsargāts dabas mantojums, saglabātas dzīvotnes un sugas, nodrošināts labs ekoloģiskais stāvoklis, ūdens resursu apsaimniekošana, kā arī panākts pārtikas nodrošinājums;

46. uzsver pārtuksnešošanās postošo ietekmi uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku, kā arī nepieciešamību pēc kopīgas pieejas, lai pienācīgi novērstu šo problēmu, pielāgotos tai un to risinātu; tādēļ uzsver ūdens pieejamības nozīmību, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, jo papildus tam, ka augsnē tiek ļauts augt tādiem augiem, kuri piesaista un saglabā oglekli, arī augsnē saglabātais ūdens uzlabo mikroorganismu dzīvi, palielinot organisko vielu saturu augsnē, un būtībā tam ir lielāka oglekļa aiztures spēja; uzsver, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām kontekstā liela uzmanība jāpievērš ūdens resursu apsaimniekošanai; uzsver, ka ES Ūdens pamatdirektīva[21] jāīsteno ātri un pilnībā, lai sasniegtu tās mērķus un labāk pārvaldītu šos resursus;

47. uzsver, ka, atzīstot ūdens patieso vērtību un tā nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tām jomā, ir svarīgi risināt jautājumus, kas saistīti ar klimata ietekmi uz ūdens kvalitāti, un panākt klimatneitralitāti; atzīst, ka ūdens avotu dažādošana, ūdens efektivitāte, cirkulārā ūdens apsaimniekošana, dabā balstīti risinājumi, digitālie risinājumi ūdens monitoringam, uzraudzībai un analīzei, kā arī dzeramā ūdens pieejamība un sanitārija palīdz samazināt piesārņojumu un CO2 emisijas;

48. uzsver, ka Parīzes nolīguma preambulā ir atzīta pamatprioritāte — pārtikas nodrošinājuma garantēšana un bada izskaušana un jo īpaši pārtikas ražošanas sistēmu neaizsargātības pret klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi risināšana; atgādina, ka UNFCCC 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka, spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei palielināšana un noturības pret klimata pārmaiņām un zemu SEG veicināšana nedrīkst apdraudēt pārtikas ražošanu; aicina visas puses nacionālajos pielāgošanās plānos pienācīgi ņemt vērā pārtikas nodrošinājumu;

49. uzsver, cik svarīga ir daudzu apdraudējumu, sistēmas līmeņa pieeja, lai novērtētu klimata riskus un pielāgošanās vajadzības un darbības, nepieciešamību uzlabot rādītājus, lai novērtētu informāciju par pielāgošanos riska pakāpi un palielinātu tehnisko un finansiālo atbalstu valstīm izstrādāt projektus banku finansējuma piesaistīšanas spējām nolūkā piekļūt lielākam pielāgošanās finansējumam;

50. atbalsta globālā pielāgošanās mērķa pārskatīšanu un uzsver nepieciešamību to pārvērst izmērāmos rezultātos, pamatojoties uz spēcīgu izpratni par risku dažādos līmeņos, konsekventu un salīdzināmu datu pieejamību un kvantitatīvu un kvalitatīvu rezultātu izmantošanu attiecībā uz noturību laika gaitā;

51. aicina COP 26 pilnībā iedzīvināt Santjago tīklu par zaudējumu un kaitējumu atlīdzināšanu, kas tika uzsākts COP 25, lai efektīvi veicinātu tehnisko palīdzību jaunattīstības valstīm nolūkā novērst, samazināt un risināt zaudējumus un kaitējumu un nodrošināt funkcijas, kuru pamatā ir izplatītākās problēmas un trūkumi, ar ko saskaras jaunattīstības valstis, tostarp spēju, finansējuma un atbalsta trūkums; uzskata, ka Santjago tīkla darbība būtu jāiekļauj UNFCCC struktūrās un, pamatojoties uz UNFCCC pušu un novērotāju ieguldījumu, to paredzami un droši būtu jāfinansē attīstītām valstīm;

52. norāda, ka Parīzes nolīguma 8. pants par zaudējumiem un kaitējumu nosaka, ka pusēm būtu jāīsteno uz sadarbību vērsta pieeja attiecībā uz zaudējumiem un kaitējumu, kas saistīti ar klimata pārmaiņu negatīvajām sekām; tāpēc uzsver, ka liela nozīme ir globālai atbalstošai rīcībai teritorijās, kas ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, piekrastes zonās un salās, un vietās, kur pielāgošanās spējas ir ierobežotas;

53. uzsver, ka klimata pārmaiņas un vides degradācija arvien vairāk mijiedarbojas ar cilvēku pārvietošanas virzītājspēkiem; pauž atbalstu Varšavas Starptautiskā mehānisma zaudējumu un kaitējuma atlīdzināšanai (WIM Excom) darba grupai pārvietošanas jautājumos un aicina to darīt vairāk un nodrošināt plašāku vismazāk attīstīto valstu un mazo salu jaunattīstības valstu iekļaušanu; aicina turpmākajās COP pievērst lielāku uzmanību klimata izraisītai pārvietošanai;

Dabā balstīti risinājumi un ekosistēmā balstītas pieejas klimata pārmaiņām

54. atgādina, ka klimata pārmaiņas ir viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības zuduma un zemes degradācijas tiešajiem virzītājspēkiem un ka bioloģiskās daudzveidības zudums un klimata pārmaiņas ir savstarpēji saistīti un saasina viens otru, arī apdraudot dzīvību uz mūsu planētas; uzsver, ka tiek prognozēts — nākamajās desmitgadēs klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz dabu un bioloģisko daudzveidību, ekosistēmām, ūdens pieejamību, okeāniem un pārtikas nodrošinājumu kļūs kritiska; atkārtoti uzsver, ka tādu augsta oglekļa dioksīda līmeņa ekosistēmu kā kūdrāju, mitrāju, mežzemju un zilā oglekļa ekosistēmu, piemēram, sāļo purvu, jūraszāļu un mangrovju un neskartu mežu, rūpīga saglabāšana un atjaunošana ir atbildes iespēja ar tūlītēju ietekmi un sniedz plašu seku mazināšanas un pielāgošanās tām ieguvumu klāstu; tā kā zilā oglekļa ekosistēmas, tās degradējot vai iznīcinot, rada atmosfērā un okeānā oglekli, ko tie glabā gadsimtiem ilgi, un kļūst par SEG emisiju avotiem; uzsver, ka daži pasākumi, kas varētu mazināt klimata krīzi, varētu arī kaitēt bioloģiskajai daudzveidībai un ka klimata krīze un bioloģiskās daudzveidības zuduma krīze ir jārisina kopā; tādēļ ierosina pienācīgi finansētu kopīgu CBD un UNFCCC darba programmu, lai noteiktu un veicinātu sinerģisku rīcību;

55. uzsver, ka, neraugoties uz pieaugošo vienprātību UNFCCC un CBD par to, ka ir vajadzīga integrēta rīcība valsts un vietējā līmenī, lai kopā risinātu gan bioloģiskās daudzveidības, gan klimata krīzes, dabā balstīti risinājumi daudzos klimata solījumos un valstu stratēģijās joprojām nav iekļauti; uzskata, ka dažādu ieinteresēto personu platforma dabā balstītu risinājumu jautājumos varētu palīdzēt stiprināt sinerģiju starp daudzpusējām starptautiskām konvencijām bioloģiskās daudzveidības un klimata pārmaiņu jomā un palīdzēt sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus;

56. uzsver, ka ir vajadzīga sinerģija starp ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam un klimata politiku gan klimata pārmaiņu mazināšanas, gan pielāgošanās tām jomā;

57. atgādina arī par bioloģiskās daudzveidības būtisko nozīmi, dodot cilvēkiem iespēju cīnīties pret globālo sasilšanu un pielāgoties tai, kā arī paaugstināt noturības līmeni; uzsver, ka ekosistēmā balstītas pieejas, kā noteikts saskaņā ar ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, un dabā balstīti risinājumi izmanto dabas un bioloģiskās daudzveidības potenciālu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un palīdzēt mums pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei un ka tie ir abpusēji izdevīgi risinājumi, kas ietver ekosistēmas pakalpojumu un funkciju aizsardzību, atjaunošanu, kā arī ilgspējīgu pārvaldību un uzlabošanu, lai risinātu sabiedrības problēmas un veicinātu cilvēku labbūtību; uzsver, ka dabā balstīti risinājumi var būt visefektīvākie, ja tie ir plānoti ilgmūžībai, nevis tikai šauri vērsti uz ātru oglekļa sekvestrēšanu[22];

58. atzinīgi vērtē COP 26 prezidentūras iniciatīvu uzsākt Meža, lauksaimniecības un preču tirdzniecības dialogu, kas apvienos galvenās valstis, kuras eksportē lauksaimniecības produktus, un valstis, kuras patērē šos produktus, lai apspriestu, kā šo procesu padarīt ilgtspējīgāku; atgādina par savām nostājām, kas izklāstītas rezolūcijā par ES tiesisko regulējumu, lai apturētu un novērstu ES izraisītu mežu izciršanu pasaulē[23], kas būtu jāiekļauj ES ieguldījumā; aicina Komisiju steidzami iesniegt priekšlikumu ES tiesiskajam regulējumam, kura pamatā būtu obligāta pienācīga pārbaude, kas nodrošinātu to, ka vērtību ķēdes ir ilgtspējīgas un ka ES tirgū laistie produkti vai izejvielu preces neizraisa atmežošanu, mežu degradāciju, ekosistēmu pārveidi vai degradāciju, vai cilvēktiesību pārkāpumus un nav iegūtas šo darbību gaitā; norāda, ka šāds ES tiesiskais regulējums būtu jāattiecina ne tikai uz mežiem, bet arī uz citām ekosistēmām, jo īpaši uz jūras un piekrastes ekosistēmām, mitrājiem, kūdrājiem un savannām, kas piesātinātas ar oglekli un izceļas ar lielu bioloģisko daudzveidību, lai novērstu to, ka radītais spiediens tiek novirzīts uz šādām ekosistēmām;

59. vērš uzmanību uz to, ka globālajos emisiju budžetos nav pilnībā ņemtas vērā potenciālās mūžīgā sasaluma emisijas un ka tās nav iekļautas nacionāli noteiktajos devumos; uzsver, ka ir jāpaātrina zinātniskie centieni nolūkā precīzāk novērtēt iespējamo palielināto oglekļa dioksīda un metāna emisiju apjomu, ko rada Arktikas sasilšana, un informēt par to, lai varētu pieņemt vairāk informācijā balstītus lēmumus par augstākiem mērķiem, kas nepieciešami globālās temperatūras saglabāšanai Parīzes nolīguma mērķu ietvaros; aicina ES izveidot un vadīt pasaules mēroga koalīciju mūžīgā sasaluma jautājumos, kuras mērķis būtu finansēt pētniecību, lai labāk novērtētu šīs problēmas pašreizējo stāvokli, un finansēšanas pasākumus, lai steidzami ierobežotu mūžīgā sasaluma kušanu;

60. uzsver, ka ir vispusīgi jākartē ar oglekli un dabas vērtībām bagāti apgabali, to apsaimniekošanas ietekme un kvalitāte, dzīvotņu stāvoklis un citi faktori, lai pieņemtu informācijā balstītus lēmumus par atjaunošanas prioritātēm;

61. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka Savienības tirgus un patēriņa modeļi nerada nelabvēlīgu ietekmi uz mežiem, dabiskajām ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību, kā arī pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu tiesībām;

62. atzīst, ka liela nozīme būs bioloģiskās daudzveidības konferencei Kunmiņā (Ķīna), kas notiks 2021. gada oktobrī un 2022. gada aprīlī un maijā; uzsver, ka ir vajadzīgs stingrāks, saistošāks un mērķtiecīgāks starptautiskais satvars, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību pasaulē, kas ir neaizstājama vērtība, apturētu pašreizējo tās stāvokļa pasliktināšanos un pēc iespējas to atjaunotu; uzskata, ka šāda satvara pamatā jābūt mērķrādītājiem, skaitliski izsakāmiem rādītājiem, efektīviem uzraudzības mehānismiem un stingrām saistībām, ko veido NND un citi piemēroti instrumenti, finanšu saistības un uzlabotas spēju veidošanas garantijas, kā arī piecu gadu pārskatīšanas mehānisms, īpašu uzmanību pievēršot augsta līmeņa un vērienīgāku mērķu izstrādei; atkārtoti aicina ES censties sarunās panākt tikpat lielu vērienīgumu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visas pasaules mērogā, tostarp nosakot līdz 2030. gadam sasniedzamus starptautiskus un juridiski saistošus globālas atjaunošanas un aizsardzības mērķrādītājus, kam jābūt vismaz 30 %, lai tādējādi atspoguļotu to ES iekšējo mērķu vērienīgumu, kas noteikti ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam;

63. šajā saistībā uzsver, ka IAM īstenošanas[24] pārskatā ir secināts, ka 15. IAM uzraudzības satvarā nav ietverti būtiski ar kvalitāti saistīti elementi, kuriem ir izšķiroša nozīme, lai gūtu jēgpilnākus rezultātus, norādot uz vajadzību pēc papildu rādītājiem tādās jomās kā mežu neskartība, aizsargājamo teritoriju pārvaldības efektivitāte un pārdomāta bioloģiskās daudzveidības integrēšana citos procesos;

64. uzsver, ka klimata mehānismi ir atkarīgi no okeāna un jūras ekosistēmu veselības, ko pašreiz ietekmē globālā sasilšana, piesārņojums, jūras biodaudzveidības pārmērīga izmantošana, paskābināšanās, skābekļa līmeņa pazemināšanās un krasta erozija; uzsver — IPCC atgādina, ka okeāns ir daļa no risinājuma, kā mazināt klimata pārmaiņu sekas un pielāgoties tām;

65. uzsver, ka globālajā bioloģiskās daudzveidības satvarā laikposmam pēc 2020. gada pusēm būtu jāparedz pienākums gan valstu bioloģiskās daudzveidības stratēģijās un rīcības plānos, gan NND ietvert dabā balstītus risinājumus, kas aizsargā un atjauno bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu integritāti, lai īstenotu Parīzes nolīgumu;

66. atzīst veselīgas augsnes, kas ir lielākā sauszemes oglekļa piesaistītāja, svarīgo nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā; atkārtoti aicina dalībvalstis augsnes atjaunošanu un ilgtspējīgu izmantošanu padarīt par spēcīgāku klimata politikas instrumentu savos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos (NEKP) un jo īpaši pasākumos, kas īstenojami lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) nozarēs, lai saglabātu, atjaunotu un palielinātu oglekļa piesaistītāju platību (jo īpaši vietās, kur ir augsne ar lielu oglekļa saturu, piemēram, zālājos un kūdrājos), kā arī tiektos veicināt augsnes ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimniecības politikā un samazināt lauksaimniecības radītās emisijas; atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt tiesību akta priekšlikumu, ar ko izveido ES mēroga vienotu tiesisko regulējumu augsnes aizsardzībai un augsnes ilgtspējīgai izmantošanai, novēršot visus galvenos augsnes apdraudējumus;

Ilgtspējīga finansēšana klimata jomā

67. uzsver, ka ES un tās dalībvalstis nodrošina lielāko daļu no publiskā sektora finansējuma klimata jomā; uzsver, ka klimata politikas pasākumiem svarīgs ir klimata politikas finansējums, jo daudzām jaunattīstības valstīm ir nosacīts NND, kura sasniegšana ir atkarīga no finansiālā atbalsta; tāpēc atzinīgi vērtē COP 24 pieņemto lēmumu no 2025. gada īstenot daudz vērienīgāku mērķrādītāju, kas pārsniedz pašreizējās saistības, proti, no 2020. gada piesaistīt 100 miljardus USD gadā, taču pauž bažas, ka attīstīto valstu pašreizējie solījumi joprojām ievērojami atpaliek no kolektīvā mērķa — ik gadu piešķirt 100 miljardus USD, un aicina šo nepilnību novērst; mudina ES un tās dalībvalstis pastiprināt centienus, lai mobilizētu starptautisko finansējumu klimata jomā jaunattīstības valstīm, un izstrādāt starptautisku ceļvedi, kurā būtu noteikta katras attīstītās valsts taisnīga daļa no 100 miljardu USD vērtā finanšu solījuma un mehānismi, kā nodrošināt, ka solījumi tiek pārvērsti par darbiem; sagaida, ka jaunietekmes ekonomikas, sākot ar 2025. gadu, sniegs ieguldījumu, tādējādi paaugstinot turpmākā starptautiskā klimata finansējuma apjomu; šai saistībā atbalsta sarunu uzsākšanu par jaunu finanšu mērķi laikposmam pēc 2025. gada, izpētot pieeju mērķa matricai ar atsevišķiem apakšmērķiem, kā arī dotācijās balstītam finansējumam, atspoguļojot klimata ietekmes pieaugošo nopietnību un nepieciešamību pilnībā paātrināt klimata pasākumus šajā desmitgadē;

68. uzsver, ka pielāgojoties klimata pārmaiņām, finanšu plūsmām ir ļoti būtiska nozīme; uzsver, cik liela nozīme ir globālā pielāgošanās mērķa īstenošanai praksē un tam, ka tiek rasts apjomīgs jaunu līdzekļu apjoms pielāgošanās vajadzībām jaunattīstības valstīs; prasa no ES un tās dalībvalstīm apņemšanos papildus ievērojami palielināt pielāgošanās finansējumu, kuru tās nodrošina, lai panāktu līdzsvaru starp pielāgošanās un ietekmes mazināšanas finansējumu, par prioritāti izvirzot dotācijās balstītu finansējumu, un sagatavot attiecīgus solījumus, kas jāsniedz COP 26;

69. apstiprina, ka oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieņēmumus varētu izmantot, lai palielinātu finansējumu klimata pārmaiņām jaunattīstības valstīs, jo īpaši pielāgošanās pasākumiem, kā arī lai samazinātu to eksporta un vietējā tirgū pārdoto produktu oglekļa dioksīda emisiju intensitāti;

70. atzīst, ka ir jāpanāk progress jautājumā par zaudējumiem un kaitējumu, kuru kompensēšanai jārod atbilstīgi un papildu līdzekļi no inovatīviem publiskā sektora finanšu avotiem, izmantojot Varšavas Starptautisko mehānismu, un saistībā ar to ES būtu jāatbalsta COP 26 pilnvaras uzdot Varšavas Starptautiskā kompensēšanas mehānisma jaunajai rīcības un atbalsta ekspertu grupai (ASEG) izpētīt un īstenot šādus avotus;

71. norāda uz to, ka Covid-19 krīze atkal ir pierādījusi, ka mēs paļaujamies viens uz otru, risinot globālas problēmas, un tā ir jāuztver kā aicinājums uz vērienīgāku un kolektīvu rīcību; uzsver nepieciešamību stiprināt noturību, izmantojot visu no pašreizējās krīzes gūto pieredzi saistībā ar nepietiekamu ārkārtas situāciju plānošanu un ārkārtas reaģēšanas spēju; brīdina, ka Covid-19 krīze kavē virzību uz IAM sasniegšanu un palielina galējo nabadzību jaunattīstības valstīs, kā arī ir krasi palielinājusi parādu līmeni; uzsver, ka ir būtiski jāpalielina klimata finansējums un starptautiskos forumos steidzami jārod veiksmīgi risinājumi parādu atvieglošanai trešām valstīm, lai veicinātu globālu zaļu atveseļošanu;

72. uzskata, ka ir svarīgi, lai lielākās starptautiskās finanšu iestādes ātri pieņemtu un izstrādātu zaļo finansējumu, panākot sekmīgu pasaules ekonomikas dekarbonizāciju; atgādina par EIB kā ES klimata bankas lomu un tās nesen pieņemto Klimata bankas ceļvedi un atjaunināto enerģētikas aizdevumu politiku; aicina daudzpusējās attīstības bankas, tostarp EIB, un attīstības finansēšanas iestādes vairāk finansēt ieguldījumus klimata jomā, saskaņot savus portfeļus ar Parīzes nolīgumu un atbalstīt jaunattīstības valstis, lai tās atveseļotos no Covid-19 zaļā, iekļaujošā un noturīgā veidā; norāda, ka ir jāizveido platformas un instrumenti, lai veicinātu un kopīgotu paraugpraksi ilgtspējīgas atveseļošanas jomā un veicinātu praktisku sadarbību, lai atdalītu SEG emisijas no ekonomikas izaugsmes, vienlaikus palielinot labklājību; prasa izstrādāt un atbalstīt globālu vienošanos par ilgtspējīgas finansēšanas principiem, tostarp starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un ilgtspējas uzskaites standartiem;

73. atzinīgi vērtē to, ka Pielāgošanās fondu arī turpmāk izmantos Parīzes nolīguma mērķiem; atzīst šā fonda nozīmību tām kopienām, kuras ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņām, un norāda, ka kopš 2010. gada fonds ir piešķīris vairāk nekā 830 miljonus ASV dolāru klimata pārmaiņu pielāgošanās un noturības projektiem un programmām, tostarp vairāk nekā 120 konkrētiem, vietējiem projektiem jaunattīstības valstu visneaizsargātākajās kopienās visā pasaulē; tomēr uzsver, ka šī summa nav pietiekama, un aicina līdzekļu devējas valstis ievērojami palielināt savus ieguldījumus Pielāgošanās fondā, izmantojot paredzamāku un vairākgadu pieeju;

74. atkārtoti uzsver nepieciešamību steidzami pārtraukt fosilā kurināmā subsīdijas un citas videi kaitīgas subsīdijas ES un visā pasaulē; norāda, ka fosilā kurināmā subsīdijas ES veido aptuveni 50 miljardus EUR, un aicina visas dalībvalstis īstenot konkrētu rīcībpolitiku, noteikt termiņus un veikt pasākumus, lai, vēlākais, līdz 2025. gadam pakāpeniski pārtrauktu visas tiešās un netiešās fosilā kurināmā subsīdijas; aicina visas pārējās puses veikt līdzīgus pasākumus;

75. atbalsta finanšu ministru koalīcijas klimata jomā darbu un mudina visas valdības pieņemt koalīcijas saistības, lai visas politikas jomas un praksi, kas ir finanšu ministriju kompetencē, saskaņotu ar Parīzes nolīguma mērķiem, un pieņemtu efektīvas oglekļa cenas, kā noteikts Helsinku principos;

76. uzsver, ka privātajam sektoram, tostarp uzņēmumiem un finanšu tirgiem, ir svarīgi virzīt ekonomiku par ceļu, kas ir saderīgs ar Parīzes nolīguma mērķiem; atzinīgi vērtē COP 26 Privāto finanšu centra iniciatīvu izveidot tādu sistēmu, kas piesaista privāto finansējumu, lai atbalstītu mūsu ekonomikas pārveidošanu, sasniedzot nulles rādītāju; atzīst sabiedrības plašo interesi un iesaisti ilgtspējīgos ieguldījumos; atzinīgi vērtē lielāko starptautisko finanšu iestāžu pieaugošo iesaistīšanos zaļā finansējuma attīstībā un uzskata, ka ir būtiski veicināt šo tendenci, panākot sekmīgu pasaules ekonomikas dekarbonizāciju; atzinīgi vērtē Glāzgovas Finanšu aliansi nulles emisiju līmenim un tās apņemšanos mobilizēt nepieciešamos globālos ieguldījumus nulles emisiju līmenim ne vēlāk kā līdz 2050. gadam, pamatojoties uz kritērijiem, kas saskaņoti ar zinātni;

77. uzsver, ka ekoloģiski tīras attīstības mehānisms (CDM) nav nodrošinājis reālus papildu emisiju samazinājumus; aicina puses apsvērt tūlītēju CDM darbības izbeigšanu; uzsver, ka CDM darbības turpināšana apdraudētu Parīzes nolīgumu un kolektīvos centienus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas;

78. uzsver, ka saskaņā ar Parīzes nolīgumu nedrīkst izmantot vecus, agrāk radītus kredītus; uzsver, ka vecus kredītus nedrīkst izmantot, lai sasniegtu klimata mērķus laikposmam pēc 2020. gada;

79. uzsver, ka finanšu iestādēm un uzņēmumiem jāturpina attīstīt un veicināt ar klimatu un ilgtspēju saistītas finanšu informācijas atklāšanu;

Visaptveroši centieni visās nozarēs

80. uzsver, ka transporta nozare ir vienīgā nozare, kurā kopš 1990. gada ES līmeņa emisijas ir palielinājušās, un tas nav savienojams ar ilgtermiņa klimatneitralitātes mērķi, kas prasa plašāku un ātrāku emisiju samazināšanu visās sabiedrības nozarēs, tostarp aviācijas un jūrniecības nozarēs; uzskata — lai panāktu NND atbilstību saistībām, kuras saskaņā ar Parīzes nolīgumu jāpilda visai ekonomikai kopumā, jāmudina nolīguma puses ņemt vērā NND arī starptautiskās kuģniecības un aviācijas radītās emisijas un vienoties par pasākumiem un īstenot tos starptautiskā, reģionu un valstu līmenī, lai samazinātu šo nozaru radītās emisijas, tostarp aviācijas radīto un ar CO2 nesaistīto ietekmi; šajā saistībā atkārto nepieciešamību minētās nozares regulēt saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas varētu kalpot arī kā paraugs paralēlajam darbam, atbalstot augstāka līmeņa globālo mērķi starptautiskā līmenī, tostarp Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā (SJO) un Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO); pauž bažas par lēno progresu, kas panākts SJO un ICAO, risinot jautājumu par starptautiskās kuģniecības un aviācijas radītajām emisijām; norāda, ka aviācija rada aptuveni 2,1 % no pasaules CO2 emisijām; aicina Komisiju un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai stiprinātu Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (CORSIA), un atbalstīt ICAO ilgtermiņa mērķa pieņemšanu attiecībā uz emisiju samazināšanu nozarē, vienlaikus saglabājot ES likumdošanas autonomiju ETS direktīvas īstenošanā;

81. atgādina, ka saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras sniegto informāciju, lai līdz 2050. gadam sasniegtu neto nulles emisiju līmeni, visiem jaunajiem pasažieru automobiļiem, ko laiž tirgū visā pasaulē, līdz 2035. gadam jābūt ar nulles emisiju līmeni; turklāt uzsver, ka, lai Eiropa līdz 2050. gadam būtu klimatneitrāla, gandrīz visiem automobiļiem uz Eiropas autoceļiem līdz gadsimta vidum jābūt bezemisiju automobiļiem; uzsver, ka transporta nozare var ievērojami veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu; uzsver, ka elektromobilitātei var būt nozīme kā enerģijas un transporta nozaru viedas integrācijas risinājumam, jo tā ļauj atraisīt elastīguma iespējas, uzsverot, cik svarīgi ir ieviest viedo uzlādi visā ES;

82. norāda, ka kuģniecības radītās melnā oglekļa emisijas laikposmā no 2012. līdz 2018. gadam visā pasaulē ir palielinājušās par 12 %, bet laikposmā no 2015. līdz 2019. gadam — par 85 % Arktikā; uzsver, ka tiek lēsts, ka melnā oglekļa emisijas 20 gadu laikā veidos aptuveni 21 % no kuģniecības radītajām emisijām; ņemot vērā to, ka steidzami jārisina klimata pārmaiņu jautājums, un jo īpaši ņemot vērā satraucošo Arktikas ledus kušanas tempu; aicina nekavējoties rīkoties, lai apturētu pašreizējo kuģniecības radīto melnā oglekļa emisiju pieaugumu Arktikā; pauž dziļu nožēlu, ka SJO pieņemtajā aizliegumā Arktikā izmantot smago degvieleļļu ir pārāk daudz nepilnību, kas to padara neefektīvu Arktikas aizsardzībā; mudina Eiropas Komisiju nodrošināt, lai visi kuģi, kas ienāk ES ostās un dodas uz Arktiku vai kādu vietu tās tuvumā, pārietu uz tīrākiem destilātiem un uzstādītu daļiņu filtrus, kas samazinātu melnā oglekļa emisijas par vairāk nekā 90 %;

83. norāda, ka 2012. gadā kuģniecība radīja aptuveni 2,5 % no pasaules SEG emisijām[25]; pauž bažas par to, ka kuģniecība ir atbrīvota gan no starptautiskajiem (UNFCCC), gan arī no ES klimata mērķiem, un vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar prognozēm šīs emisijas no 2018. līdz 2050. gadam palielināsies pat par 50 %, ja tās netiks pārbaudītas[26]; atzinīgi vērtē to, ka SJO 2018. gadā pieņēma sākotnējo stratēģiju kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, kurām saskaņā ar šo stratēģiju pēc iespējas drīz būtu jāsasniedz maksimums un līdz 2050. gadam jāsamazinās vismaz par 50 % salīdzinājumā ar 2008. gadu, vienlaikus cenšoties tās pilnībā novērst, taču pauž bažas par līdz šim lēno progresu un mudina SJO ātri pieņemt vērienīgus pasākumus īstermiņā un vidējā termiņā;

84. atgādina, ka pilsētām ir būtiska nozīme siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā; uzsver, ka zaļās pārkārtošanās procesā pilsētām ir jārāda vadība vietējā līmenī un globāli; aicina Komisiju apsvērt tādus konkrētus pasākumus, lai atbalstītu pilsētu CO2 emisijas samazināšanu, kuri jāveic sadarbībā ar rūpniecības nozari, iedzīvotājiem un vietējām iestādēm; uzsver, ka pilsētas var būt jaunu tehnoloģiju šūpulis elektrifikācijas, automatizācijas un digitalizācijas jomā, atbalstot inovāciju un iniciatora darbības;

85. uzsver nepieciešamību integrēt centienus, lai panāktu progresu gan klimata pārmaiņu, gan gaisa kvalitātes jomā; uzskata, ka ir vajadzīga holistiska pieeja, lai samazinātu emisijas to rašanās vietā visās nozarēs, jo īpaši autotransporta un jūras transporta, aviācijas, rūpniecības iekārtu, ēku, lauksaimniecības un enerģijas ražošanas nozarēs nolūkā labāk aizsargāt mūsu iedzīvotāju un planētas veselību;

86. atgādina, ka 23 % pasaules SEG emisiju un aptuveni 10 % ES SEG emisiju rada lauksaimniecība, un atzīst lielās iespējas samazināt SEG emisijas lauksaimniecības nozarē, kā arī dot pozitīvu ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām, palielinot oglekļa sekvestrēšanu lauksaimniecības nozarē; uzsver, ka pārkārtošanās uz reģeneratīvu lauksaimniecību, īsākām piegādes ķēdēm un veselīgāku, līdzsvarotāku un ilgtspējīgāku uzturu, tostarp palielinot ilgtspējīgi ražotu augu un augu izcelsmes produktu patēriņu, palīdzētu ievērojami samazināt emisijas lauksaimniecības nozarē, vienlaikus atbrīvojoties no spiediena uz zemi un palīdzot atjaunot ekosistēmas;

87. norāda, ka agroekoloģijas būtiskās priekšrocības klimata, bioloģiskās daudzveidības un pārtikas nodrošinājuma jomā ir atzītas IPCC un IPBES ziņojumos un ANO īpašā referenta par tiesībām uz pārtiku publikācijās un FAO vadītajā starptautiskajā novērtējumā par lauksaimnieciskajām zināšanām, zinātni un tehnoloģiju attīstībai; atkārtoti uzsver, ka agroekoloģijai un ģimenes lauksaimniecībai jābūt klimata politikas pamatā;

88. norāda, ka aptuveni 60 % no pasaules metāna emisijām rada tādi avoti kā lauksaimniecība, atkritumu poligoni un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kā arī fosilā kurināmā ražošana un transportēšana pa cauruļvadiem; atgādina, ka metāns ir spēcīga SEG, kas iedarbojas vairāk nekā 80 reižu spēcīgāk nekā CO2 20 gadu laikposmā un ir otrais lielākais klimata pārmaiņu veicinātājs pēc oglekļa dioksīda; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi šajā desmitgadē tūlītēji un ātri samazināt metāna emisijas — tas būtu viens no iedarbīgākajiem ES klimatrīcības pasākumiem; norāda, ka jau ir pieejamas daudzas rentablas tehnoloģijas un prakse metāna emisiju mazināšanai — īpaši enerģētikas nozarē; uzsver, ka metāna emisiju samazināšana papildina nepieciešamos oglekļa dioksīda emisiju samazinājumus un ka 15 % emisiju samazinājumu, ko prasa Parīzes nolīgums, varētu jau panākt ar lētu un tehniski realizējamu metāna mitigāciju; šajā saistībā atzinīgi vērtē jauno ES metāna emisiju mazināšanas stratēģiju, ko Komisija iesniedza 2020. gada oktobrī, un aicina visas puses ātri un vērienīgi rīkoties, lai būtiski samazinātu metāna emisijas; aicina Komisiju ierosināt taisnīgu, visaptverošu un skaidru tiesisko regulējumu, nosakot saistošus pasākumus un metāna emisiju samazināšanas mērķus, kas ļautu līdz 2030. gadam ievērojami samazināt metāna emisijas ES; aicina Komisiju un dalībvalstis vadīt starptautisko sadarbību un koordināciju metāna emisiju samazināšanas jomā un COP 26 ierosināt globālu vienošanos par metāna emisiju mazināšanu, kurā būtu noteikti jauni mērķi attiecībā uz metāna emisiju mazināšanu pasaules mērogā atbilstīgi IPCC 1,5 ºC ziņojumam, UNEP globālajam metāna novērtējuma ziņojumam un sestajam IPCC novērtējuma ziņojumam;

89. atgādina — 2030. gada klimata mērķu plāna ietekmes novērtējumā[27] ir norādīts, ka mērķis līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % prasa risināt metāna emisiju problēmu saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem;

90. atbalsta Komisijas centienus atbalstīt juridiski saistoša starptautiskā regulējuma izveidi metāna emisiju samazināšanai saskaņā ar ANO;

91. atzinīgi vērtē ASV J. Biden administrācijas un Ķīnas prezidenta Xi Jinping paziņojumu par nodomu ratificēt Kigali grozījumu Monreālas protokolam, kas kopā ar gaidāmo ES noteikumu par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm pārskatīšanu ir unikāla iespēja tuvināt pasauli Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai; aicina Komisiju līdz 2021. gada beigām iesniegt vērienīgu fluorētās SEG regulas pārskatīšanu, lai paātrinātu hlorfluorogļūdeņražu (HFC) pakāpenisku izmantošanas izbeigšanu;

92. mudina ES uzņemties vadošo lomu oglekļa cenu noteikšanas kā efektīva klimata politikas instrumenta veicināšanā plašāka tiesiskā regulējuma ietvaros, izpētīt saiknes un citas sadarbības iespējas ar pašreizējiem oglekļa cenu noteikšanas mehānismiem trešās valstīs un reģionos, lai paātrinātu emisiju rentablu samazināšanu visā pasaulē un vienlaikus samazinātu oglekļa emisiju pārvirzes risku, tādējādi sekmējot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē; aicina Komisiju ieviest aizsardzības pasākumus, lai jebkāda sasaiste ar ES ETS arī turpmāk palīdzētu vēl vairāk un noturīgi mazināt klimata pārmaiņas un netiktu mazinātas saistības, kādas ES uzņēmusies attiecībā uz SEG emisiju apjomu; uzsver, ka Pasaules Tirdzniecības organizācijas prasībām pielāgota ES oglekļa ievedkorekcijas mehānisma izveide ir būtiska zaļā kursa daļa, un tai jābūt galvenajai prioritātei; uzsver, ka oglekļa ievedkorekcijas mehānisms jāizmanto kā plāns spēcīgākai klimatrīcībai ES un pasaulē, vienlaikus nodrošinot godīgu konkurenci starp ES vietējiem un ārvalstu ražotājiem;

93. uzsver, cik svarīga ir stingra apņemšanās novērst mežu izciršanu; norāda — lai gan ES mežu platība pēdējos gados ir paplašinājusies, citos reģionos, jo īpaši jaunietekmes ekonomikās, kas atkarīgas no patēriņa precēm, masveida atmežošana galvenokārt lauksaimniecības un lopkopības nozares dēļ ir problēma, kas pienācīgi jārisina;

Rūpniecība un konkurētspēja

94. uzskata, ka COP 26 ir svarīgākā konference Eiropas rūpniecības un enerģētikas nozarei kopš Parīzes nolīguma parakstīšanas 2015. gadā, jo Savienība ir noteikusi virzību uz mērķi, vēlākais, līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, kā arī ir sākusi īstenot paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %"; uzskata, ka ekonomikas uzplaukumam, sociālajai kohēzijai, darbvietu radīšanai, ilgtspējīgai rūpniecības attīstībai un klimata politikai vajadzētu būt savstarpēji pastiprinošiem faktoriem; uzsver, ka cīņa pret klimata pārmaiņām sniedz ES rūpniecībai iespējas, kas var īstenoties, ja likumdevēji apņemas savlaikus veikt pielāgotus, solidaritātē balstītus un atbilstošus politiskus pasākumus; uzsver, ka ir vajadzīga visaptveroša stratēģija, lai sasniegtu 2030. gadam un turpmākajiem gadiem izvirzītos mērķus, saskaņojot publiskā un privātā sektora finanšu plūsmas; uzskata, ka ES ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt iniciatora priekšrocības un rādīt piemēru;

95. uzsver, ka ES būtu jādara viss iespējamais, lai saglabātu rūpniecības vadošo pozīciju un globālo konkurētspēju pārkārtošanās procesā uz SEG nulles emisiju ekonomiku; norāda, ka būtu jāizmanto pieejamie un inovatīvie politikas instrumenti, lai saglabātu un paplašinātu jomas, kurās ES ir vadošā loma; uzsver, ka ir jāturpina Eiropas rūpniecības dekarbonizācija, kā arī jāturpina ES atbalsts šiem centieniem; atzinīgi vērtē iniciatīvas stratēģisko vērtības ķēžu jomā; atzīst pozitīvo ietekmi, ko uz Eiropas rūpniecību atstāj savlaicīga rīcība cīņā pret klimata pārmaiņām, kā arī to, ka ES rāda piemēru, kā panākt klimatneitralitāti, kas paver ceļu mazāk attīstītām vai mazāk ambiciozām valstīm un garantē ļoti izdevīgas konkurences priekšrocības ES nozarēm un uzņēmumiem; uzsver, ka starp ES un tās partneriem ir jāizveido īstenojamas daudzpusējas un divpusējas vienošanās ar mērķi eksportēt Savienības vides standartus un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirdzniecības un ieguldījumu jomā; uzsver, ka ir jānovērš ražošanas un ieguldījumu pārvietošana Eiropas rūpniecības nozarē mazāk vērienīgu klimata pasākumu dēļ ārpus Savienības un tāpēc mudina starptautiskos partnerus saskaņot centienus cīņā pret klimata pārmaiņām; uzskata, ka ES zaļajai taksonomijai būtu jānodrošina pārredzamība un skaidrība, lai nodrošinātu iespēju valdībām un uzņēmumiem stimulēt ieguldījumus Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai;

96. atzīst MVU un jo īpaši mikrouzņēmumu un jaunuzņēmumu būtisko nozīmi nodarbinātības un izaugsmes veicināšanā un nodrošināšanā, kā arī virzībā uz digitālo un zaļo pārkārtošanos; atgādina, ka MVU ir būtiska Eiropas ekonomikas un sociālās sistēmas daļa un ka likumdevējiem šajā pārkārtošanās procesā tie ir jāatbalsta un jāstimulē, jo īpaši nodrošinot piekļuvi finansējumam ilgtspējīgām tehnoloģijām, pakalpojumiem un procesiem un vienkāršojot administratīvās procedūras; pauž bažas par to, ka daudzi MVU joprojām neapzinās zaļās pārkārtošanās sniegtās iespējas, un tādēļ aicina novērst šo zināšanu trūkumu, izmantojot Eiropas Biznesa atbalsta tīkla ilgtspējas konsultantu atbalstu un ilgtspējas pakalpojumus;

97. atzinīgi vērtē Eiropas iedzīvotāju, kopienu, pašvaldību, pilsētu, reģionu, nozaru un iestāžu līdzšinējo apņemšanos, centienus un progresu Parīzes nolīguma saistību izpildē; vienlaikus norāda, ka steidzami jāpaplašina darbības, lai tās pilnībā atbilstu Parīzes nolīgumam; tādēļ mudina visus iesaistītos dalībniekus gan Savienībā, gan ārpus tās pielāgot savus mērķus un rīcību augstākiem standartiem, lai risinātu klimata problēmas;

98. uzsver iespējas, ko piedāvā stabila izaugsmes stratēģija atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas ne tikai ekonomikas krīzes pārvarēšanai, bet arī zaļas un ilgtspējīgas ES ekonomikas turpmākai attīstībai, panākot pārkārtošanos uz digitālo un zaļo ekonomiku; ar bažām norāda, ka, neizmantojot priekšrocības, ko sniedz sniedz straujās norises, ES rūpniecībai tiktu nodarīts kaitējums, ņemot vērā rūpniecības pārveides apjomu, kas nepieciešams, lai sasniegtu 2030. gada mērķus vidē, kurā valda ļoti liela konkurence un kura strauji attīstās;

99. atzinīgi vērtē to, ka vairāki ES tirdzniecības partneri ir ieviesuši oglekļa tirdzniecības vai citus cenu noteikšanas mehānismus; atzinīgi vērtē sociāli taisnīgu ES oglekļa ievedkorekcijas mehānismu atbilstīgi priekšlikumiem, kuri iekļauti Eiropas Parlamenta rezolūcijā par PTO prasībām pielāgotu ES ievedkorekcijas mehānismu, kas cita starpā paredz efektīva oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes mehānisma izveidi, un tā ietekmi uz pasaules oglekļa cenas noteikšanu; aicina COP 26 puses vienoties par skaidriem, taisnīgiem un vidiski un sociāli pārdomātiem noteikumiem par oglekļa tirgiem, kas sniedz konkrētu, izmērāmu ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā;

Enerģētikas politika

100. atzinīgi vērtē enerģētikas tiesību aktu pārskatīšanu paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" ietvaros, lai tos saskaņotu ar Savienības palielināto mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par vismaz 55 %, lai, vēlākais, līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti;

101. atgādina par Savienības apņemšanos ievērot principu "energoefektivitāte pirmajā vietā"; uzsver, ka ir svarīgi šo principu integrēt visos attiecīgajos tiesību aktos un iniciatīvās; norāda uz neizmantoto energoefektivitātes potenciālu tādās nozarēs kā transports un ēkas, tostarp apkure un dzesēšana;

102. atgādina, ka 2018. gadā Savienībā 50 miljardi EUR tika iztērēti fosilā kurināmā subsīdijām, kas atbilst aptuveni vienai trešdaļai no visām enerģijas subsīdijām Savienībā; uzskata, ka fosilā kurināmā subsīdijas apdraud Eiropas zaļā kursa mērķus un Parīzes nolīguma saistības; uzsver, ka steidzami jānodrošina konsekventāki cenu signāli visās enerģētikas nozarēs un dalībvalstīs, kā arī to, ka ārējās izmaksas netiek internalizētas; aicina dalībvalstis un pārējās COP 26 puses par prioritāti noteikt ieguldījumus zaļajā enerģijā un infrastruktūrā un pakāpeniski pārtraukt tiešās un netiešās fosilā kurināmā subsīdijas;

103. uzskata — lai ES panāktu klimatneitralitāti, tās energosistēmai jābūt integrētai un balstītai uz prioritāšu kaskādi, sākot ar principa "energoefektivitāte pirmajā vietā" īstenošanu, kas ļautu ietaupīt enerģiju, kam seko galapatēriņa dekarbonizācija, izmantojot tiešu elektrifikāciju, no atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotas degvielas un pārkārtošanās posmā — zemas oglekļa emisijas degvielas lietojumiem, kuriem nav citu alternatīvu, vienlaikus saglabājot enerģijas piekļūstamību, pieejamību cenas ziņā un piegādes drošību, attīstot apļveida, daudzējādā ziņā energoefektīvu, integrētu, savstarpēji savienotu, noturīgu un multimodālu energosistēmu;

104. atgādina, cik svarīgi ir ņemt vērā valstu energosistēmu un problēmu daudzveidību; uzsver, ka ir nepieciešama taisnīga pārkārtošanās, un atkārto zaļajā jaunajā kursā pausto solījumu, ka neviens netiks atstāts novārtā; pauž bažas par to, ka aptuveni 50 miljoni ES mājsaimniecību joprojām dzīvo enerģētiskajā nabadzībā; uzsver, cik svarīga ir augstāku klimata mērķu sociālā dimensija, proti, jāpieņem politika, lai pēc iespējas ātrāk novērstu un izbeigtu enerģētisko nabadzību; uzsver, ka visas enerģētikas rīcībpolitikas būtu jāīsteno, ievērojot godīgas un taisnīgas pārkārtošanās principu un cieši sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību un sociālajiem partneriem; tādēļ uzskata, ka publiska plānošana un spēcīgākas sociālās partnerības, kā arī pilsoniskās sabiedrības iesaiste vietējā, valsts un ES līmenī ir būtisks nosacījums, lai panāktu visu sabiedrības sektoru klimatneitralitāti taisnīgā, iekļaujošā un sociāli ilgtspējīgā veidā;

105. atzinīgi vērtē ES Ūdeņraža stratēģijas pieņemšanu, kurā noteikti mērķi līdz 2024. gadam Savienībā uzstādīt vismaz 6 GW atjaunīgā ūdeņraža ražošanas elektrolīzerus un līdz 2030. gadam — 40 GW atjaunīgā ūdeņraža ražošanas elektrolīzerus; atgādina, ka ir jāpaātrina pašreizējās ūdeņraža ražošanas dekarbonizācija, palielinot atjaunīgā ūdeņraža ražošanu; uzsver, ka ir svarīgi pēc iespējas ātrāk pakāpeniski atteikties no fosilā ūdeņraža izmantošanas, tādējādi koncentrējoties uz drošām un ilgtspējīgām tehnoloģijām; mudina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties sākt rūpīgi plānot šo pakāpenisko atteikšanos, lai no fosilā kurināmā iegūta ūdeņraža ražošana sāktu strauji, prognozējami un neatgriezeniski samazināties un lai nepieļautu fosilā kurināmā ražošanas iekārtu darbmūža paildzināšanu; norāda, ka vairākas fosilā ūdeņraža ražotnes atrodas taisnīgas pārkārtošanās reģionos, un tādēļ uzsver, ka ir vajadzīgi efektīvi atbalsta pasākumi, kas sekmē SEG emisiju samazināšanu un veicina vietējo iedzīvotāju pārkvalificēšanos un nodarbināmību nākotnē;

106. atzinīgi vērtē Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģiju un tās mērķi līdz 2030. gadam palielināt Eiropas atkrastes enerģijas ražošanas jaudu vismaz līdz 60 GW un līdz 2050. gadam — līdz 340 GW; uzsver, ka jānodrošina, lai stratēģijas īstenošana dotu labumu visai Savienībai, tostarp dalībvalstīm, kurām ir tikai sauszemes robežas;

107. pauž pārliecību, ka ir jārada apstākļi, lai patērētājiem būtu vairāk stimulu izvēlēties ilgtspējīgākus enerģijas veidus un būt aktīvākiem; aicina Komisiju novērtēt atlikušos šķēršļus atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņam un atjaunojamo energoresursu enerģijas kopienām, jo īpaši mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem vai neaizsargātās mājsaimniecībās;

108. atzinīgi vērtē iniciatīvu pārskatīt Enerģijas nodokļu direktīvu (Direktīva 2003/96/EK), lai to pārveidotu par instrumentu, ar ko nodokļu politiku saskaņo ar enerģētikas un klimata mērķiem 2030. un 2050. gadam, vienlaikus izvērtējot ietekmi, tostarp uz patērētājiem, enerģētisko nabadzību un transporta nabadzību; aicina dalībvalstis apsvērt iespēju samazināt atjaunojamo energoresursu enerģijas nodokļus un nodevas visā Savienībā un pastiprināt finansiālos stimulus atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai;

109. uzsver — lai gan Eiropa tiecas sasniegt savus vērienīgos mērķus, lai, vēlākais, līdz 2050. gadam pasaulē sasniegtu emisiju nulles līmeni, būs vajadzīga koordinēta rīcība pasaules mērogā; uzsver, ka jaunattīstības valstīm būs nepieciešama dažāda līmeņa starptautiskā palīdzība, lai tās varētu īstenot zaļo pārkārtošanos; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot ciešu pārrobežu sadarbību un paraugprakses apmaiņu ar starptautiskajiem partneriem politikas veidošanas un zinātnes jomās, tostarp tehnoloģiju nodošanas jomā, lai veicinātu energoefektivitāti un ieguldījumus ilgtspējīgās energotehnoloģijās un infrastruktūrā;

110. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pieņemt rīcības plānu enerģētikas nozares digitalizācijai, lai ES izvirzītos par tehnoloģisko līderi un lai nodrošinātu integrētāku enerģētikas sistēmu ar viediem risinājumiem konkrētās nozarēs un uzlabotu finansējumu 2021.–2027. gadam; atgādina, cik svarīgi ir novērst kiberdrošības riskus enerģētikas nozarē, lai nodrošinātu energosistēmu noturību;

Pētniecība, inovācija, digitālās tehnoloģijas un kosmosa politika

111. atzinīgi vērtē programmas "Apvārsnis Eiropa" nozīmi un tās devumu klimatneitralitātes nodrošināšanā; uzskata, ka partnerības pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" ietvaros, tostarp kopuzņēmumi, veicinās sadarbību starp publisko un privāto sektoru ar mērķi palīdzēt īstenot zaļo pārkārtošanos, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu inovāciju piekļūstamību un pieejamību cenas ziņā; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot saziņu ar iedzīvotājiem par Eiropas pētniecības un izstrādes projektu rezultātiem un jaunajām tehnoloģijām, tostarp bākas projektiem, lai palielinātu sabiedrības atbalstu un padarītu Savienības lomu redzamāku tās iedzīvotājiem;

112. uzsver, ka ir jāpiesaista vairāk gan valsts, gan privātie ieguldījumi jaunu ilgtspējīgu tehnoloģiju pētniecībā, inovācijā un ieviešanā, tostarp darbietilpīgās nozarēs, lai izveidotu jaunus infrastruktūras tīklus un projektus, kas sekmē Eiropas zaļā kursa un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu;

113. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt saskaņotību un konsekvenci, piedāvājot inovatīvu tehnoloģiju veicināšanas stimulus, lai sasniegtu 2030. un 2050. gada mērķus, pievēršoties jau nobriedušu tehnoloģiju ieviešanai, kā arī ieguldījumiem jaunās tehnoloģijās, kas jāizstrādā, lai, vēlākais, līdz 2050. gadam sasniegtu Savienības klimatneitralitātes mērķi;

114. uzsver, ka digitālajām tehnoloģijām var būt būtiska nozīme, atbalstot ES zaļo pārkārtošanos; uzsver, ka ES atveseļošanās prasa izveidot stabilu tiesisko regulējumu un finansiālus stimulus arī privātajiem dalībniekiem, lai panāktu un nodrošinātu tirgū balstītu virzību uz pētniecību, inovācijām un ilgtspējīgu tehnoloģiju izstrādi;

115. uzsver, ka digitalizācija ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina energosistēmu integrāciju, jo tā var nodrošināt dinamiskas un savstarpēji saistītas energonesēju plūsmas, ļaut savstarpēji savienot daudzveidīgākus tirgus un sniegt vajadzīgos datus, lai saskaņotu piedāvājumu un pieprasījumu; uzsver, ka digitālajām tehnoloģijām piemīt potenciāls palielināt energoefektivitāti un tādējādi samazināt kopējās SEG emisijas; atgādina par Komisijas aplēsēm, ka IKT ietekme uz vidi veido 5–9 % no pasaules elektroenerģijas patēriņa un vairāk nekā 2 % no pasaules SEG emisijām; uzsver, ka saskaņā ar Komisijas Kopīgā pētniecības centra 2018. gada pētījumu mākslīgo intelektu datu centri un datu pārraide varētu veidot 3–4 % no Savienības kopējā elektroenerģijas patēriņa; uzsver, ka Komisija paredz datu centru pakalpojumu patēriņa pieaugumu par 28 % no 2018. līdz 2030. gadam; uzsver, ka 47 % digitālo oglekļa emisiju rada patērētāju iekārtas, piemēram, datori, viedtālruņi, planšetdatori un citi savienotie objekti; tādēļ aicina veikt pasākumus, lai samazinātu IKT nozares radīto oglekļa pēdu, nodrošinot energoefektivitāti un resursefektivitāti, un atgādina par Digitālajā stratēģijā noteikto mērķi, vēlākais, līdz 2030. gadam panākt datu centru klimatneitralitāti un augstu energoefektivitāti;

116. atgādina, cik svarīgs ir pētniecības un inovācijas ieguldījums Parīzes nolīgumā noteikto mērķu un Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pētniecību un inovāciju un vispārēji palielināt ES un valstu budžetus, kas paredzēti pētniecībai un inovācijai ilgtspējīgu un drošu energotehnoloģiju un inovācijas jomā; aicina Komisiju apsvērt iespēju turpināt atbalstīt tehnoloģijas un inovatīvus risinājumus, kas veicinās klimatnoturīgu un integrētu enerģētikas sistēmu, tostarp jomās, kurās Eiropai ir vadošā loma pasaulē un vietējās vērtību ķēdes; uzskata, ka ir būtiski, lai Eiropā būtu nozīmīgi atjaunojamo energoresursu enerģijas vērtību ķēžu segmenti, lai sasniegtu klimata mērķus un dotu eiropiešiem nozīmīgas ekonomiskās priekšrocības, un aicina pieņemt pienācīgus pasākumus, lai atbalstītu Eiropā balstīta satura nozīmi atjaunojamo energoresursu enerģijas sistēmu piegādes ķēdē un tiesību aktos;

Klimata pārmaiņas un attīstība

117. uzskata, ka COP 26 ir iespēja atjaunot centienus, lai sasniegtu Parīzes nolīguma un ANO IAM mērķus, jo īpaši 13. ilgtspējīgas attīstības mērķi (klimatrīcība); uzskata, ka Programmai 2030. gadam jābūt ceļvedim ceļā uz zaļāku, taisnīgāku un ilgtspējīgāku nākotni;

118. uzsver, cik svarīga ir cilvēktiesību pieeja klimatrīcības jomā, lai nodrošinātu, ka visos pasākumos tiek ievērotas un atbalstītas visu cilvēku cilvēktiesības;

119. mudina UNFCCC puses turpināt palielināt savus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās mērķus saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem un integrēt cilvēktiesību dimensiju savos nacionāli noteiktajos devumos (NND) un pielāgošanās paziņojumā; aicina UNFCCC sekretariātu sadarbībā ar ANO augsto cilvēktiesību komisāri izstrādāt pamatnostādnes par to, kā NND un pielāgošanās paziņojumā integrēt cilvēktiesību aizsardzību;

120. ņem vērā lielo pierādījumu apjomu tam, ka klimata pārmaiņu ietekme izraisa un pastiprina tādu vitāli svarīgu resursu trūkumu kā aramzeme, nodara kaitējumu ekosistēmām, kas nodrošina iztikas līdzekļus, vai iznīcina tās, kā arī palielina dabas katastrofu biežumu un smagumu, tādējādi veicinot konfliktus, iedzīvotāju pārvietošanu un humanitārās krīzes;

121. uzsver, ka saskaņā ar IPCC piekto novērtējuma ziņojumu pirmiedzīvotāju zināšanas, kā arī vietējās un tradicionālās zināšanas ir viens no galvenajiem resursiem, kas vajadzīgs, lai pielāgotos klimata pārmaiņām; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz pirmiedzīvotāju zināšanu lielo potenciālu, tās netiek efektīvi izmantotas, savukārt pirmiedzīvotāji, ciltis un to tiesības joprojām nav tieši atzītas daudzu valstu tiesiskajā, politiskajā un institucionālajā sistēmā, un to īstenošana joprojām ir būtiska problēma;

122. uzstāj, ka ilgtspējīgas attīstības mehānisma darbības noteikumos obligāti jāiekļauj stingras garantijas par pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesību īstenošanu un aizsardzību ikvienā projektā, kas tiek īstenots saskaņā ar šo mehānismu; uzsver, ka ir svarīgi izmantot pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu zināšanas par vides aizsardzību un nodrošināt, ka viņu viedoklis tiek uzklausīts starptautiskos pasākumos klimata jomā;

123. aicina ES uzņemties vadību, lai PTO nolīgumi pilnībā atbilstu Parīzes nolīgumam, un nodrošināt, ka tās tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumi nerada šķēršļus Parīzes nolīguma īstenošanai un ANO IAM sasniegšanai, bet gan pilnībā tos atbalsta;

Eiropas Parlamenta loma

124. uzskata — tā kā starptautisku nolīgumu noslēgšanai ir vajadzīga Parlamenta piekrišana un tā kā Parlamentam kā vienam no likumdevējiem ir liela loma Parīzes nolīguma īstenošanā ES teritorijā, Parlaments ir jāiekļauj ES delegācijas sastāvā; tādēļ uzstāj, lai Parlaments saņemtu atļauju piedalīties ES koordinācijas sanāksmēs, kas notiks Glāzgovā COP 26 laikā, un lai Parlamentam no paša sarunu sākuma būtu garantēta piekļuve visiem sagatavošanās dokumentiem;

°

° °

125. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī UNFCCC sekretariātam ar pieprasījumu to izsūtīt visām trešo valstu līgumslēdzējām pusēm.

 

• [1] OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.
• [2] OV C 232, 16.6.2021., 30. lpp.
• [3] OV C 232, 16.6.2021., 28. lpp.
• [4] OV C 270, 7.7.2021., 2. lpp.
• [5] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0212.
• [6] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0382.
• [7] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0143.
• [8] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0277.
• [9] IPBES un IPCC 2021. gada 10. jūnija līdzsponsorētā darbsemināra ziņojums par bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām.
• [10] Natali S. M. un citi, "Permafrost carbon feedbacks threaten global climate goals", Proceedings of the National Academy of Sciences of the United States of America, 118 (21), 2021. gada 25. maijs.
• [11] Rigaud K. K. un citi, "Groundswell: Preparing for Internal Climate Migration", Pasaules Bankas grupa, 2018. gada 19. marts.
• [12] ANO Attīstības programma, "The trillion dollar climate finance challenge (and opportunity)'' (''Triljonu dolāru klimata finansējuma problēma (un iespēja)"), 2021. gada 27. jūnijs.
• [13] Eiropas Vides aģentūra, "Building the foundations for fundamental change", 2021. gada 4. jūnijs.
• [14] Hänsel M. C., Drupp M. A., Johansson D. J. A., Nesje F., Azar C., Freeman M. C., Groom B. un Sterner T. "Climate economics support for the UN climate targets", Nature Climate Change, 10, 2020, 781.–789. lpp.
• [15] Karbisas līča 2021. gada 11.–13. jūnija samita paziņojums.
• [16] Oxfam, "Confronting carbon inequality in the European Union. Why the European Green Deal must tackle inequality while cutting emissions", 2020.gada 7. decembris.
• [17] Eiropas Parlamenta 2021. gada 21. janvāra rezolūcija par ES dzimumu līdztiesības stratēģiju (pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0025).
• [18] Mediterranean Experts on Climate and Environmental Change, "Risks associated to climate and environmental changes in the Mediterranean region", 2019.
• [19] WWF Mediterranean Marine Initiative, "The climate change effect in the Mediterranean. Six stories from an overheating sea", Roma, Itālija, 2021.
• [20] COM(2021)0219.
• [21] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
• [22] IPBES un IPCC 2021. gada 10. jūnija līdzsponsorētā darbsemināra ziņojums par bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām.
• [23] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0285.
• [24] Augsta līmeņa politiskais forums, 2018 HLPF Review of SDGs Implementation.
• [25] Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS), "EU climate action policy, responding to the global emergency", 2021. gada marts.
• [26] EPRS, 2021. gada marts.
• [27] SWD(2020)0176.