REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Tunisijā
18.10.2021 - (2021/2903(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu,
Emmanuel Maurel
grupas “The Left” vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0523/2021
B9‑0523/2021
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Tunisijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Tunisija Eiropas Savienībai ir viena no Eiropas kaimiņattiecību politikas prioritārajām valstīm; tā kā ES un Tunisija ir paudušas vēlmi uzsākt jaunu divpusējo attiecību posmu, pamatojoties uz kopējām vērtībām un sasvstarpēju apņemšanos stiprināt politiskās, ekonomikas un kultūras saiknes;
B. tā kā Tunisija joprojām saskaras ar ārkārtēju sociālekonomisko spiedienu, jo īpaši Covid-19 pandēmijas dēļ; tā kā Tunisijā ir ievērojami samazinājusies ekonomikas izaugsme, kas jau pirms krīzes bija lēna un ar augošiem parāda līmeņiem; tā kā bezdarba līmenis no 15 % pirms pandēmijas 2021. gada pirmā trimestra beigās sasniedza 17,8 %; tā kā bezdarbs joprojām īpaši skar sievietes (24,9 %) un jauniešus vecumā no 15 līdz 24 gadiem (40,8 %); tā kā pandēmijas situācijā ir palielinājusies nabadzība un neaizsargātība un samazinās arī nabadzības mazināšanas tendence, kas konstatēta pēdējo gadu laikā;
C. tā kā Tunisijas revolūcijas desmitā gadadiena tika atzīmēta ar vairākiem protestiem visā valstī, jo 2011. gada revolūcijas mērķi un solījumi Tunisijas iedzīvotājiem joprojām nav īstenoti; tā kā Tunisijas parlamentārās demokrātijas sistēma, ko būtiski atbalsta Eiropas Parlaments, saskaras ar ievērojamām grūtībām; tā kā solītās sociālekonomiskās reformas, kā arī tiesu un drošības sektora reforma nav pavirzījusies uz priekšu; tā kā iestādēm nav izdevies efektīvi apkarot korupciju;
D. tā kā pēc mēnešiem ilgas politiskās spriedzes, ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, ievērojamiem protestiem un strauja ar Covid-19 saistīto saslimšanas un nāves gadījumu skaita pieauguma Tunisijas prezidents Kaiss Saieds atlaida premjerministru Išemu Mešiši un apturēja Tautas pārstāvju asamblejas darbus, izmantojot Tunisijas Konstitūcijas 80. pantā paredzētās steidzamības pilnvaras;
E. tā kā prezidents Saieds 23. augustā turpināja parlamenta darba apturēšanu, kaut gan Konstitūcijā ir noteikts, ka parlamentu nevar apturēt ilgāk kā uz vienu mēnesi, un tas izraisīja lielu satraukumu pilsoniskajā sabiedrībā;
F. tā kā prezidents Saieds 22. septembrī publicēja dekrētu, kas viņam kā prezidentam piešķir visas pilnvaras; tā kā saskaņā ar prezidenta dekrētu Nr. 117 tika apturēta 2014. gada Konstitūcija, izņemot preambulu un divas pirmās nodaļas par vispārējiem noteikumiem un tiesībām un brīvībām; tā kā saskaņā ar pārejas noteikumiem vienīgi Republikas prezidentam ir prerogatīva noteikt likumus visās jomās — gan tiesu organizācijā un tiesu varā, informācijas un preses organizācijā, politisko partiju, arodbiedrību, apvienību, organizāciju un profesionālo padomju organizācijā, kā arī to finansēšanā, gan arī iekšējās drošības spēku un muitas organizēšanā, vēlēšanu likumā, brīvības un cilvēktiesību, kā arī personas statusa un pašvaldību jomā un attiecībā uz budžeta konstitutīvo likumu;
G. tā kā šis dekrēts apvērš vispārējo Konstitūcijas pārākuma noteikumu, padarot prezidenta dekrētlikumus svarīgākus par Konstitūciju; tā kā pret prezidenta dekrētlikumiem nav iespējamas nekādas prasības; tā kā joprojām nav izveidota 2014. gada Konstitūcijā paredzētā Konstitucionālā tiesa, kuras uzdevums būtu uzraudzīt, cik likumīgi prezidents Saieds ir izmantojis Tunisijas Konstitūcijas 80. pantu;
H. tā kā valstu un starptautiskās pilsoniskās sabiedrības organizācijas brīdina par lēmumiem, ko vienpusēji pieņēmis prezidents Kaiss Saieds, atkārtoti apstiprina savu nesatricināmo uzticību demokrātijas principiem un pauž dziļu satraukumu par aizsardzības mehānismu trūkumu;
I. tā kā prezidents Saieds 29. septembrī premjerministra amatā iecēla Najlu Budēnu Romdanu; tā kā Najla Budēna Romdana ir pirmā sieviete premjerministre Tunisijā un arābu pasaulē;
J. tā kā Najlas Budēnas Romdanas jaunās valdības sastāvs tika apstiprināts 11. oktobrī;
K. tā kā prezidents Saieds paziņoja par ceļvedi nolūkā izveidot “patiesu demokrātisko režīmu, kurā cilvēkiem faktiski ir suverenitāte”, kas tiks izstrādāts prezidenta pārziņā un ar komitejas atbalstu;
L. tā kā saskaņā ar vēlēšanu komisijas datiem Kaiss Saieds uzvarēja vēlēšanās, iegūstot vairāk nekā 72 % balsu, un par viņu balsoja 2,77 miljoni Tunisijas pilsoņu, no kuriem lielākā daļa bija jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem; tā kā Kaiss Saieds joprojām ir ļoti populārs aptaujās; tā kā pēc viņa uzvaras vēlēšanās Tunisijas iedzīvotāji gaida solītās pārmaiņas korupcijas apkarošanā, nepotisma likvidēšanā, kā arī tiesiskuma īstenošanā un iekšējo marginalizēto reģionu attīstībā, kuru iedzīvotāji jau daudzus gadus cieš no nabadzības un bezdarba; tā kā kopš Saieda nākšanas pie varas situācija ievērojami pasliktinājās Covid-19 pandēmijas dēļ, kas bija smaga pārbaude valsts veselības sistēmai un dziļi satricināja ekonomisko aktivitāti papildus augošam bezdarba līmenim, samazinot ieņēmumus valstī, kura jau tāpat bija grūtībās un kuras ekonomika brūk; tā kā politiskās nesaskaņas parlamentā, vardarbības izpausmes un asi strīdi starp pārstāvjiem ir attālinājuši Tunisijas iedzīvotājus no parlamenta politiskās dzīves un no savas valsts politiķiem;
M. tā kā viendzimuma seksuālās attiecības Tunisijā ir krimināli sodāmas un tā kā, neskatoties uz vispārēju juridisko aizsardzību cieņas jomā un cīņā pret diskrimināciju un aizskaršanu, LGBTKI+ Tunisijā saskaras ar vispārēju vardarbību, tostarp nāves un izvarošanas draudiem; tā kā LGBTKI+ saskaras arī ar vardarbību un nicinošu attieksmi no valsts ierēdņiem;
N. tā kā ir jāstiprina esošās partnerības un arī jāveido īsta partnerība, ar kuru tiktu ņemtas vērā abu Vidusjūras krastu kopienu intereses; tā kā šāda partnerība ir jāveido, lai jo īpaši mazinātu sociālo un reģionālo nevienlīdzību Tunisijā,
1. pauž bažas par ievērojamajām grūtībām attiecībā uz demokrātisko pāreju Tunisijā; aicina Tunisijas prezidentu atsākt Tautas pārstāvju asamblejas darbu un garantēt tiesiskumu;
2. vienlaikus atzīstot politiskās sistēmas pašreizējo dziļo sašķeltību, kas ir kavējusi vairākuma izveidi, prasa visās šīs sistēmas reformās pilnībā ievērot konstitucionālo kārtību, jo īpaši varas nošķiršanu, un pilnībā garantēt pamatbrīvības un cilvēktiesības;
3. uzsver, ka LGBTKI+ tiesības ir cilvēktiesības, un aicina Tunisijas valdību atcelt kriminālo sodāmību par viendzimuma seksuālām attiecībām un garantēt, ka valsts ierēdņi pret LGBTKI+ izturas ar cieņu;
4. uzsver, ka ir nepieciešams valsts mēroga dialogs, jo īpaši sociālais dialogs, piedaloties sociālajiem partneriem un citām likumīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai pārvarētu politisko un konstitucionālo krīzi; šajā saistībā uzsver Tunisijas Vispārējās darba savienības (UGTT) un arodbiedrību kopumā svarīgo un konstruktīvo lomu šajā procesā; uzsver, ka ir svarīgi šajā dialogā jo īpaši iesaistīt jauniešus un sievietes;
5. atgādina par Eiropas Parlamenta Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupas nozīmīgo lomu dialoga veidošanā starp pilsonisko sabiedrību un valsts politiskajām amatpersonām;
6. pauž bažas par pašreizējām sociālekonomiskajām un budžeta grūtībām un par nepieciešamību Tunisijai īstenot pienācīgas reformas nolūkā stimulēt nodarbinātību un veidot sociālu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi; pauž nožēlu par to, ka ES nav reaģējusi uz gaidām, kas radās, izveidojot privileģētu partnerību ar Tunisiju;
7. brīdina, ka šajā Tunisijai būtiski svarīgajā laikā strukturāli pasākumi saistībā ar makrofinansiālo palīdzību nestiprina valsts demokrātisko ceļu;
8. pauž bažas par pašreizējā padziļinātā un visaptverošā brīvās tirdzniecības nolīguma projekta, par ko notiek sarunas starp ES un Tunisiju, nelabvēlīgajām sekām jau tā trauslajā Tunisijas vietējā ekonomikā; uzskata, ka tas ir novecojis, pret to izteikti iebilst Tunisijas pilsoniskā sabiedrība, un tas neatbilst pašreizējām neatliekamajām vajadzībām;
9. prasa Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm nezaudēt apņēmību turpināt darbu ar Tunisijas iedzīvotājiem, lai veicinātu demokrātiju, ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un sociālo progresu, tostarp tirdzniecības, ieguldījumu, tūrisma un kultūras jomās; prasa ES un tās dalībvalstīm mobilizēt resursus, lai reaģētu uz Tunisijas iedzīvotāju gaidām, vienlaikus uzsverot, ka jebkāds finansiāls atbalsts Tunisijai ir jāpapildina ar Tautas pārstāvju asamblejas darba atsākšanu un tiesiskuma, pilsonisko tiesību un cilvēktiesību ievērošanu; uzsver, ka sadarbības pamatā joprojām ir demokrātijas, tiesiskuma, demokrātisko tiesību un cilvēktiesību ievērošana; atkārtoti aicina izstrādāt uzraudzības mehānismus, lai pārraudzītu pamatbrīvību ievērošanu, dzimumu līdztiesību un citus cilvēktiesību jautājumus, pilnībā iesaistot pilsonisko sabiedrību;
10. uzsver, ka ir jāveicina ieguldījumi un attīstība visos valsts ekonomikas un sabiedrības sektoros, jo īpaši darbvietu radīšanā un kvalitatīvu, visiem piekļūstamu sabiedrisko pakalpojumu saglabāšanā;
11. atbalsta partnerības ar ES dalībvalstīm, kuras sekmē decentralizētas pieejas, kā arī dalībvalstu iestāžu īstenotus sadarbības projektus, kas sekmē reģionālās un vietējās pārvaldības attīstību Tunisijā, tāpat arī partnerības un labu prakšu apmaiņas ar ES pilsētām un vietējām kopienām; aicina ES vairāk atbalstīt pilsonisko sabiedrību reģionos, balstoties uz esošajām veiksmīgām iniciatīvām;
12. prasa Eiropas Savienībai palīdzēt Tunisijai iepirkt vakcīnas un medicīniskos izstrādājumus pietiekamā daudzumā, lai pārvarētu veselības krīzi, kas ilgstoši skar valsti;
13. atkārtoti apstiprina, ka preses un plašsaziņas līdzekļu brīvība, vārda brīvība tiešsaistē, cita starpā attiecībā uz blogeriem, un bezsaistē, kā arī pulcēšanās brīvība ir svarīgi demokrātijas un atvērtas un plurālistiskas sabiedrības elementi un neatņemami pīlāri; atbalsta labu prakšu standartus mediju sektorā, lai reāli atspoguļotu pētniecisko un diferencētu žurnālistiku; atzīst labvēlīgo ietekmi, ko rada necenzēta piekļuve internetam, kā arī digitālajiem un sociālajiem medijiem; atzinīgi vērtē dinamisko un atvērto mediju ainu Tunisijā;
14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī Tunisijas Republikas valdībai un Tunisijas Tautas pārstāvju asamblejas priekšsēdētājam.