REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Tunisijā
18.10.2021 - (2021/2903(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Salima Yenbou, Hannah Neumann, Mounir Satouri, Ernest Urtasun, Jordi Solé, Rosa D’Amato, Ignazio Corrao, Piernicola Pedicini, Francisco Guerreiro, Alviina Alametsä, Saskia Bricmont
Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0523/2021
B9‑0524/2021
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Tunisijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Tunisiju,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Josep Borrell 2021. gada 27. jūlija paziņojumu un viņa 2021. gada 10. septembra paziņojumu presei par Irāku, Lībiju un Tunisiju: ES vairāk nekā jebkad ir apņēmusies atbalstīt minētās valstis un to iedzīvotājus,
– ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 9. februāra kopīgo paziņojumu "Atjaunota partnerība ar dienvidu kaimiņreģionu. Jauna programma Vidusjūras reģionam" un tam pievienoto ekonomikas attīstības un ieguldījumu plānu dienvidu kaimiņreģionam,
– ņemot vērā ES un Tunisijas 2001. gada asociācijas nolīgumu,
– ņemot vērā ANO neatkarīgā eksperta vardarbības un diskriminācijas seksuālās orientācijas un dzimtes identitātes dēļ jautājumos Viktor Madrigal-Borloz 2021. gada 18. jūnija paziņojumu par Tunisiju: ANO eksperts uzteic kopš revolūcijas notikušo progresu demokrātijas jomā, apgalvo, ka LGBT personām ir nepieciešams vairāk tiesību un viņa sākotnējos novērojumus, kas izdarīti Tunisijas apmeklējuma laikā tajā pašā dienā,
– ņemot vērā 2020. gada 24. aprīļa noslēguma secinājumus par ANO Cilvēktiesību komitejas sesto periodisko ziņojumu par Tunisiju un Cilvēktiesību komitejas 2020. gada 4. marta paziņojumu par to, ka Cilvēktiesību komiteja prasa Tunisijai atbildēt par ārkārtas stāvokli un spīdzināšanu, mudina aizsargāt cilvēktiesības, apkarojot terorismu,
– ņemot vērā 2021. gada 2. septembra noslēguma secinājumus par ANO Bērnu tiesību komitejas apvienoto ceturto līdz sesto periodisko ziņojumu par Tunisiju,
– ņemot vērā Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, kuru Tunisija ratificēja 1985. gadā un attiecībā uz kuru tā atsauca savus iebildumus 2014. gadā,
– ņemot vērā 2018. gadā pieņemto valsts rīcības plānu par sievietēm, mieru un drošību 2018.–2022. gadam,
– ņemot vērā ESAO 2020. gada decembra publikāciju par ekonomikas pārskatu saistībā ar Tunisijas uzņēmumu potenciāla atjaunošanu (2020. gada rudens),
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Tunisija,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā vairāk nekā desmit gadus pēc nepieredzētajiem 2011. gada protestiem, kuru dēļ atkāpās Zine Abdin Ben Ali, valstī turpinās protesti, jo īpaši saistībā ar situāciju, ko izraisījusi varas koncentrēšana pašreizējā prezidenta Kais Saied rokās, kurš 2021. gada 25. jūlija uzrunā televīzijā paziņoja par lēmumu atlaist premjerministru Hichem Mechichi un viņa vadīto valdību, atstādināt Parlamentu uz pagarināmu 30 dienu laikposmu, atcelt visu Parlamenta deputātu imunitāti un piešķirt sev tiesu varas pilnvaras;
B. tā kā 2021. gada 11. oktobrī prezidents Kais Saied apstiprināja jaunu valdību, kuru bija sastādījusi jaunieceltā premjerministre Najla Bouden Romdhane; tā kā saskaņā ar 2014. gada konstitūciju prezidentam un premjerministram ir kopīgas izpildvaras pilnvaras;
C. tā kā Valsts pretkorupcijas iestādes nodaļas tika slēgtas 2021. gada 20. augustā un tam netika sniegts nekāds pamatojums; tā kā Iekšlietu ministrija ir pārņēmusi tūkstošiem trauksmes cēlēju persondatus;
D. tā kā tūkstošiem amatpersonu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, iespējams, bez oficiāla lēmuma ir tikuši pakļauti ceļošanas aizliegumam un desmitiem cilvēku ir tikuši pakļauti mājas arestam un valsts uzraudzībai;
E. tā kā prezidents 2021. gada 22. septembrī izdeva dekrētu Nr. 117, ar kuru tiek apturēta Konstitūcijas, izņemot tās preambulas un pirmo divu nodaļu, darbība; tā kā prezidents ir piešķīris sev visas likumdošanas pilnvaras ar dekrētu grozīt likumus, kas reglamentē politisko partiju darbību, vēlēšanu norisi, tiesu sistēmu, arodbiedrību un apvienību darbību, preses brīvību un informācijas brīvību, tieslietu departamenta organizāciju, iekšējos drošības spēkus, cilvēktiesības un brīvības, personas statusa kodeksu, muitu un valsts budžetu;
F. tā kā ES ir piešķīrusi Tunisijai tiešas dotācijas 2 miljardu EUR apmērā ar mērķi atbalstīt tās pāreju uz demokrātiju, tostarp 260 miljonus EUR 2020. gadā un 200 miljonus EUR līdz 2021. gada jūnijam, kā daļu no makrofinansiālas palīdzības;
G. tā kā pašreizējā situācijā pilsoniskās sabiedrības grupas brīdina par atteikšanos no demokrātijas; tā kā Tunisijā ir spēcīga pilsoniskā sabiedrība un daudzi aktīvisti, kopienu vadītāji, akadēmisko aprindu pārstāvji, mākslinieki un jauniešu grupas gatavojas darbībai un aicina steidzami veikt reformas, tostarp korupcijas apkarošanas jomā,
1. pauž nopietnas bažas par pašreizējo stāvokli demokrātijas un tiesiskuma jomā valstī un jo īpaši par notiekošo izpildvaras, likumdošanas varas un tiesu varas koncentrēšanu prezidenta Kais Said rokās;
2. aicina prezidentu steidzami atcelt izņēmuma stāvokli un nekavējoties pilnībā atjaunot parlamentāro demokrātiju, kā arī izpildvaras, likumdošanas varas un tiesu varas pienācīgu darbību, tostarp pilnvaru nošķiršanu; aicina pilnībā ievērot tiesu iestāžu neatkarību;
3. aicina pieņemt skaidru ceļvedi, kurā sīki izklāstīti turpmākie soļi un termiņi Tunisijas pašreizējai politiskajai pārejai un ārkārtas pasākumu izbeigšanai, ņemot vērā jaunieceltās valdības sociāli ekonomiskos plānus, pašreizējās politiskās sistēmas, tostarp parlamenta, nākotni, 2014. gada konstitūciju un iespēju rīkot pirmstermiņa likumdevēja vēlēšanas;
4. mudina prezidentu steidzami pilnībā atjaunot neatkarīgu valsts regulatīvo iestāžu, tostarp pagaidu iestādes, kuras uzdevums ir noteikt likumu atbilstību Konstitūcijai, kā arī valsts pretkorupcijas iestādes, darbību;
5. uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības, akadēmisko aprindu, juristu, žurnālistu, aktīvistu un cilvēktiesību aizstāvju ieguldījums dinamiskā, demokrātiskā un atvērtā sabiedrībā ir nozīmīgs; atkārtoti uzsver nepieciešamību izveidot iekļaujošu valsts līmeņa dialogu, kurā piedalītos visas valsts ieinteresētās personas, tostarp politiskās partijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un iedzīvotāji;
6. aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt vietējos aktīvistus un pilsoniskās sabiedrības dalībniekus, kuri Tunisijā strādā pie reformām un korupcijas novēršanas, un īstenot pieeju, kas atbalsta augšupējus stabilizācijas un demokratizācijas centienus;
7. atgādina, ka tas stingri atbalsta visus cilvēktiesību aizstāvjus Tunisijā un viņu darbu; aicina ES delegāciju un dalībvalstu pārstāvniecības Tunisijā pastiprināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, tām sadarbojoties ar Tunisijas iestādēm, un izmantot visus pieejamos instrumentus, lai pastiprinātu atbalstu cilvēktiesību aizstāvju darbam, un vajadzības gadījumā atvieglot ārkārtas vīzu izsniegšanu un nodrošināt pagaidu patvērumu dalībvalstīs;
8. joprojām pauž bažas par pamattiesību ievērošanu saistībā ar ārkārtas stāvokli un aicina steidzami atjaunot valstī tiesiskumu;
9. pieņem zināšanai premjerministres Najla Bouden iecelšanu amatā, tomēr pauž ārkārtīgas bažas par izpildvaras saglabāšanu prezidenta rokās, kā noteikts ar prezidenta 2021. gada 22. septembra dekrētu Nr. 117; aicina prezidentu steidzami atcelt minēto dekrētu;
10. prasa steidzami nodrošināt Tunisijā dzimumu līdztiesību un jo īpaši aicina Tunisijas iestādes izbeigt tiesību aktos noteikto sieviešu diskrimināciju saistībā ar mantošanas tiesībām, bērnu aizbildnības tiesībām, tiesībām būt par mājsaimniecības īpašnieci, tiesībām uz bērna kopšanas atvaļinājumu un darba tiesībām, jo īpaši attiecībā uz mājkalpotājām un lauksaimniecībā nodarbinātām sievietēm; atzinīgi vērtē 2017. gada likumu par vardarbības pret sievietēm un meitenēm izskaušanu un aicina to īstenot pilnībā;
11. pauž nožēlu par to, ka turpinās krimināltiesību izmantošana nolūkā nepamatoti vajāt cilvēkus ar nenormatīvu seksuālo orientāciju vai dzimtes identitāti, kas ir endēmiskas diskriminācijas pamatā, kā arī par fiziskas un psiholoģiskas vardarbības aktiem, kuri liedz LGBTI pārstāvjiem piekļūt tiesu iestādēm un izraisa viņu atstumtību veselības aprūpes, izglītības, nodarbinātības un mājokļu jomā;
12. pauž bažas par to, ka Tunisijas tiesību sistēmā ir saglabāts nāvessods; lai gan pieņem zināšanai to, ka kopš moratorija stāšanās spēkā nav izpildīts neviens nāvessods, tomēr pauž nožēlu par to, ka nāvessods joprojām tiek piespriests un pašreiz Tunisijā ir 89 cilvēki, kuri gaida tā izpildi; aicina Tunisiju pilnībā atcelt nāvessodu;
13. mudina veikt reformas, lai panāktu militāro tiesu atcelšanu Tunisijā; atgādina, ka militārās tiesas turpina darboties saskaņā ar 1957. gada Militārās tiesvedības kodeksu, kas ļauj militārās tiesās tiesāt civilpersonas par militārpersonas apvainošanu vai morāla kaitējuma nodarīšanu tai, kā arī tādiem ar valsts drošību saistītiem noziegumiem kā valsts nodevība un spiegošana;
14. pauž stingru apņemšanos veicināt un atbalstīt tiesiskumu, demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu Tunisijā; aicina Komisiju turpināt sniegt palīdzību Tunisijas iestādēm, tostarp izmantojot makroekonomisku palīdzību un iniciatīvu COVAX, ar noteikumu, ka tiek ievērotas cilvēktiesības un demokrātijas principi saskaņā ar ES un Tunisijas asociācijas nolīguma 2. pantu; aicina uzlabot sadarbību starp ES un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un starptautiskajiem palīdzības sniedzējiem, no otras puses, nolūkā ievērot finanšu saistības pret Tunisiju, vienlaikus tiecoties uzlabot Tunisijas iedzīvotāju sociāli ekonomisko situāciju; aicina Komisiju atsākt trīspusēju dialogu ar Tunisijas pilsonisko sabiedrību un Tunisijas iestādēm;
15. aicina PV/AP, Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis turpināt izdarīt spiedienu uz Tunisijas politiskajiem pārstāvjiem ar mērķi panākt demokrātiskas reformas, tostarp īstenot korupcijas novēršanas pasākumus, izveidot neatkarīgu tiesu sistēmu un nodrošināt dzimumu līdztiesību;
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Tunisijas valdībai un parlamentam.