REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Tunisijā

18.10.2021 - (2021/2903(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Frédérique Ries, Olivier Chastel, Nathalie Loiseau, Javier Nart, Jan-Christoph Oetjen, Nicolae Ştefănuță
grupas "Renew" vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0523/2021

B9-0525/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Tunisijā

(2021/2903(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Tunisiju,

– ņemot vērā Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Eiropas Savienības vārdā 2021. gada 27. jūlijā sniegto paziņojumu un paziņojumu presei Tunisijā 2021. gada 10. septembrī,

– ņemot vērā Komisijas un Komisijas priekšsēdētāja vietnieka/Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2021. gada 9. februāra kopīgo paziņojumu “Atjaunota partnerība ar dienvidu kaimiņreģionu. Jauna programma Vidusjūras reģionam” (JOIN(2021)0002) un tam pievienoto kopīgo dienestu darba dokumentu “Atjaunota partnerība ar dienvidu kaimiņreģionu. Ekonomikas un investīciju plāns dienvidu kaimiņvalstīm” (SWD(2021)0023),

– ņemot vērā 1998. gada Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses (ES un Tunisijas asociācijas nolīgums)[1],

– ņemot vērā Tunisijas 2014. gada konstitūciju,

– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Tunisija,

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Tunisija kļuva par vietu, kur ar miermīlīgu prezidenta Zine al-Abidine Ben Ali gāšanu 2011. gada janvārī sākās Arābu pavasaris; tā kā, neraugoties uz nestabilo pāreju, Tunisija ir vienīgā valsts reģionā, kurai ir izdevies kļūt par demokrātiju; tā kā tās jaunās demokrātiskās iestādes joprojām ir nestabilas;

B. tā kā pēc otrajām brīvajām parlamenta un prezidenta vēlēšanām Tunisijā 2019. gada oktobrī un novembrī pie varas nāca prezidents Kais Saied; tā kā parlamenta nevienprātības dēļ laikā starp minētajām vēlēšanām un 2021. gada jūliju nomainījās trīs valdību vadītāji; tā kā saskaņā ar 2014. gada konstitūciju gan prezidentam, gan ministru prezidentam ir kopīga izpildvara;

C. tā kā H. Mechichi vadītā valdība (2020–2021) ir atbildīga par būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā saskaņā ar organizācijas „Amnesty International” sniegto informāciju apcietinātie protestētāji tika spīdzināti 2021. gada janvārī;

D. tā kā valstī jau vairākus gadu desmitus valda korupcija; tā kā bijušais Valsts Pretkorupcijas aģentūras priekšsēdētājs Imed Boukhris tika atlaists bez paskaidrojumiem 2021. gada jūnijā un viņu nekavējoties aizstāja kāda toreizējā ministru prezidenta H. Mechichi padomnieka dēls;

E. tā kā arvien vairāk Tunisijas iedzīvotāju pamet savu valsti, dažkārt riskējot ar dzīvību, šķērsojot Vidusjūru; tā kā Tunisijā ir viens no augstākajiem intelektuālā darbaspēka emigrācijas rādītājiem arābu valstīs;

F. tā kā Tunisija ir novērots otrs lielākais Covid-19 izraisītas nāves gadījumu skaits pasaulē; tā kā 2021. gada jūlijā notika daudzi pret valdību vērsti protesti, kuros tika pausts atbalsts prezidentam Kais Saied un kopējas dusmas par korupciju un krīzi ekonomikas, sociālajā un veselības jomā;

G. tā kā prezidents Kais Saied 2021. gada 25. jūlija televīzijas uzrunā paziņoja par ministru prezidenta H. Mechichi un viņa vadītās valdības atlaišanu, Tunisijas parlamenta darbības apturēšanu uz 30 dienām un visu tā deputātu imunitātes atcelšanu; tā kā pēc tam armija bloķēja piekļuvi parlamentam; tā kā kopš tā laika vairāki deputāti ir tiesāti militārajās tiesās; tā kā Tunisijas konstitūcijas 80. pantā ir noteikts, ka parlamentam ir jādarbojas pastāvīgi, arī ārkārtas stāvokļa laikā un ka Republikas prezidents nevar atlaist parlamentu; tā kā 2021. gada 24. augustā prezidents pagarināja parlamenta darbības apturēšanas laiku “līdz turpmākam paziņojumam”;

H. tā kā 2021. gada 26. jūlijā policija slēdza televīzijas kanāla Al Jazeera Tunisas biroju; tā kā realitātē kanāla darbiniekiem tika atļauts turpināt darbību valstī;

I. tā kā valsts Pretkorupcijas aģentūras biroji tika piespiedu kārtā slēgti 2021. gada 20. augustā, nesniedzot nekādu pamatojumu; tā kā Iekšlietu ministrija ir konfiscējusi tūkstošiem trauksmes cēlēju persondatus;

J. tā kā tūkstošiem amatpersonu un uzņēmēju, iespējams, ir noteikts ceļošanas aizliegums bez tiesas rīkojuma, savukārt desmitiem cilvēku tiek piemērots mājas arests un valsts uzraudzība;

K. tā kā prezidents 2021. gada 22. septembrī izdeva Prezidenta dekrētu Nr. 117, ar ko aptur konstitūciju, izņemot tās preambulu un pirmās divas nodaļas par vispārējiem noteikumiem, tiesībām un brīvībām; tā kā prezidents sev ir piešķīris pilnas likumdošanas pilnvaras ar dekrētu grozīt likumus, kas reglamentē politiskās partijas, vēlēšanas, tiesu iestādes, arodbiedrības un asociācijas, preses brīvību un informācijas brīvību, tieslietu departamenta organizāciju, iekšējos drošības spēkus, cilvēktiesības un brīvības, personas statusa kodeksu, iekšējos drošības spēkus, muitu un valsts budžetu;

L. tā kā Prezidenta dekrēts Nr. 117 neļauj pārsūdzēt prezidenta lēmumus tiesā, tostarp Tunisijas augstākajā administratīvajā tiesā un tās Kasācijas tiesā; tā kā ar dekrētu tika uzdots slēgt pagaidu struktūru, kas pārskata tiesību aktu atbilstību konstitūcijai un kas ar konstitūciju tika izveidota 2014. gadā uz laikposmu līdz Tunisijas Konstitucionālās tiesas izveidei;

M. tā kā Tunisijas pilsoniskā sabiedrība ir publiski paudusi nopietnas bažas par jaunajiem tiesību un brīvību ierobežojumiem; tā kā pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp arodbiedrībām, nevalstiskajām organizācijām un politiskajām partijām, kopš 2011. gada ir bijusi būtiska loma Tunisijas demokrātiskās pārejas veidošanā un stiprināšanā; tā kā 2021. gada 10. oktobrī, neraugoties uz intensīvu policijas uzraudzību, tūkstošiem cilvēku devās Tunisas ielās, lai protestētu pret prezidenta Kais Saied īstenoto varas sagrābšanu;

N. tā kā 2021. gada 29. septembrī prezidents par premjerministru iecēla Najla Bouden; tā kā prezidents 2021. gada 11. oktobrī paziņoja par jaunas valdības izveidi 25 locekļu sastāvā, kurā iekļauti arī iepriekšējo valdību (2020 un 2021) iekšlietu, izglītības un ārlietu ministri;

O. tā kā ES ir piešķīrusi Tunisijai tiešās dotācijas 2 miljardus EUR apmērā, lai atbalstītu tās pāreju uz demokrātiju, tostarp 260 miljonus EUR 2020. gadā un 200 miljonus EUR 2021. gadā (jūnijā) kā daļu no savas makrofinansiālās palīdzības Tunisijai,

1. pauž dziļas bažas par likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas koncentrāciju prezidenta Kais Saied rokās; norāda, ka šāds koncentrācijas līmenis ir pretrunā demokrātiskās kontroles un līdzsvara principam, jo īpaši tāpēc, ka nav ne kontroles iespēju, ne arī iespēju pārsūdzēt lēmumus;

2. aicina Tunisijas prezidentu pilnībā ievērot tiesības un brīvības, kas paredzētas Tunisijas 2014. gada konstitūcijā, un pilnībā ievērot Tunisijas starptautiskās saistības;

3. aicina prezidentu saskaņā ar Tunisijas konstitucionālo kārtību ļaut atgriezties pie pilnvērtīgas parlamentārās demokrātijas;

4. nosoda dažu Tunisijas parlamenta deputātu, piemēram, kustības “Karamas” (cieņa) līdzdibinātāja Rached Khiari, naidīgos paziņojumus, ar kuriem viņš attaisno franču skolotāja Samuel Paty slepkavību, to pamatojot ar zaimošanu;

5. mudina prezidentu ļaut pilnībā un pienācīgi darboties neatkarīgām valsts regulatīvajām iestādēm, tostarp pagaidu struktūrai, kas pārskata tiesību aktu atbilstību konstitūcijai, un Valsts korupcijas apkarošanas aģentūrai;

6. mudina prezidentu visās konstitucionālajās un likumdošanas reformās pieņemt iekļaujošu un līdzdalīgu pieeju, pēc iespējas agrāk tajās iesaistot pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, un īstenot šīs reformas pēc iespējas ātrāk; uzsver, ka regulāri būtu jāsniedz PV/AP jaunākā informācija par jaunākajām institucionālajām norisēm Tunisijā;

7. uzsver, ka ir īpaši svarīgi izstrādāt konstitucionālus un leģislatīvos aktus, kas kontroles un līdzsvara sistēmas un pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības ziņā nodrošina vismaz tikpat daudz aizsardzības pasākumu kā Tunisijas 2014. gada konstitūcija; norāda, ka iepriekšējās Tunisijas konstitūcijas nespēja šādus principus efektīvi aizsargāt vairāku represīvu likumu dēļ, lai gan oficiāli to ievērošanu garantēja; prasa ES un tās dalībvalstīm būt gatavām pēc Tunisijas iestāžu pieprasījuma palīdzēt Tunisijas iestādēm, sniedzot tehnisko palīdzību;

8. norāda uz Najla Bouden iecelšanu par Tunisijas pirmo ministru prezidenti, kas ir sieviete; norāda, ka viņas pilnvaras ierobežo 2021. gada 22. septembra Prezidenta dekrētā Nr. 117 noteiktais regulējums, kas koncentrē izpildvaru prezidenta rokās; norāda uz jaunas valdības izveidi 2021. gada 11. oktobrī;

9. aicina prezidentu pārskatīt savu nostāju, kas nav atbalstoša sieviešu un vīriešu līdztiesībai visās jomās bez izņēmuma; prasa izbeigt tiesisku diskrimināciju pret sievietēm, kas saistīta ar mantojumu, bērnu aizbildnību, tiesībām vadīt mājsaimniecību, tiesībām uz bērna kopšanas atvaļinājumu un darba tiesībām un jo īpaši skar mājsaimniecībās un lauksaimniecībā nodarbinātas personas; atzinīgi vērtē 2017. gada likumu par vardarbības pret sievietēm un meitenēm izskaušanu un prasa to pilnībā īstenot uz vietas, tostarp apmācot tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas sniegt efektīvu atbalstu izvarošanas un ļaunprātīgas izmantošanas upuriem; prasa ES turpināt atbalstīt sieviešu patversmes Tunisijā — visas četras esošās ir nemitīgi pārpildītas;

10. pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz ciešo partnerību ar Tunisiju, ES kopš Arābu pavasara nav spējusi uzlabot atbalstu šai valstij un palīdzēt tai panākt labu pārvaldību un iekļaujošu izaugsmi;

11. atkārtoti apstiprina ES pilnīgu atbalstu Tunisijai kā svarīgai demokrātiskajai partnerei šajā reģionā;

12. aicina Komisiju un Eiropas Investīciju banku turpināt palīdzēt Tunisijas iestādēm, tostarp izmantojot makrofinansiālo palīdzību un COVAX iniciatīvu, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas cilvēktiesības un demokrātijas principi saskaņā ar ES un Tunisijas asociācijas nolīguma 2. pantu; uzsver, ka atbildīgas valdības izveide ir būtisks solis šajā virzienā;

13. aicina Komisiju atjaunot Tunisijas pilsoniskās sabiedrības, Tunisijas iestāžu un Komisijas trīspusējo dialogu;

14. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un Tunisijas valdībai un parlamentam.

 

• [1] OV L 97, 30.3.1998., 2. lpp.