REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Tunisijā

18.10.2021 - (2021/2903(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Pedro Marques, Maria Arena
S&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0523/2021

B9-0526/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Tunisijā

(2021/2903(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Tunisiju,

– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Eiropas Savienības vārdā sniegto 2021. gada 27. jūlija paziņojumu un viņa paziņojumus presei Tunisā 2021. gada 10. septembrī,

– ņemot vērā Komisijas un PV/AP 2021. gada 9. februāra kopīgo paziņojumu “Atjaunota partnerība ar dienvidu kaimiņreģionu. Jauna programma Vidusjūras reģionam” (JOIN(2021)0002) un tam pievienoto kopīgo dienestu darba dokumentu “Atjaunota partnerība ar dienvidu kaimiņreģionu. Ekonomikas un investīciju plāns dienvidu kaimiņvalstīm” (SWD(2021)0023),

– ņemot vērā ES un Tunisijas 1995. gada asociācijas nolīgumu,

– ņemot vērā Tunisijas 2014. gada konstitūciju,

– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram pievienojusies arī Tunisija,

– ņemot vērā Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), kuru Tunisija ratificēja 1985. gadā,

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā 2010. gada decembra Tunisijas revolūcija izbeidza prezidenta Zine El Abidine Ben Ali autokrātisko varu un valstī sāka jaunu daudzpartiju politikas laikmetu;

B. tā kā 2021. gada 25. jūlijā prezidents Kais Saied atstādināja no amata premjerministru Hichem Mechichi, sākotnēji uz 30 dienām apturēja parlamenta darbību un atņēma parlamenta deputātiem imunitāti; tā kā prezidents savu rīcību pamatoja, atsaucoties uz Tunisijas konstitūcijas 80. pantu, kas viņam dod pilnvaras veikt ārkārtas pasākumus, lai stātos pretim “tūlītējai krīzei” valstī; tā kā konstitūcijas 80. pantā paredzēts, ka ārkārtas situācijās parlaments darbojas pastāvīgas sesijas režīmā līdztekus prezidentam;

C. tā kā AAE, Saūda Arābijas un Ēģiptes valdības nekavējoties uzslavēja prezidenta Saied iniciatīvu un sniedza tai retorisku atbalstu;

D. tā kā prezidenta Saied lēmums ir pieņemts apstākļos, kad valstī iestājusies smaga ekonomikas un veselības krīze un Covid-19 izraisīto nāves gadījumu līmenis tajā ir otrais augstākais pasaulē; tā kā iekšējās politiskās šķelšanās gadiem ir bloķējusi Tunisijas institucionālo sistēmu, liedzot valstij īstenot 2014. gada konstitūcijā paredzētās reformas, it īpaši konstitucionālās tiesas izveidi, kā arī ekonomikas reformas;

E. tā kā 2021. gada 22. septembrī prezidents Saied pieņēma ārkārtas pasākumus, kas ļāva viņam ar dekrētu uz nenoteiktu laiku aizstāt valdību un parlamentu, tādējādi 2014. gada konstitūcijas spēku pakārtojot savai varai;

F. tā kā 2021. gada 29. septembrī prezidents Saied par Tunisijas pirmo premjerministri sievieti iecēla Najla Bouden Romdhane, lai izveidotu jaunu valdību; tā kā prezidents Saied paziņoja, ka ārkārtas stāvokļa laikā jaunā valdība būs atbildīga viņa, nevis premjerministres priekšā, un tādējādi premjerministres Bouden pilnvaras salīdzinājumā ar viņas priekšgājēja pilnvarām ir samazinātas; tā kā premjerministre Bouden paziņoja, ka jaunās valdības galvenā prioritāte būs valsts finanšu līdzsvarošana, Tunisijā nepieciešamo ekonomikas reformu turpināšana un korupcijas apkarošana; tā kā 2021. gada 11. oktobrī darbu sāka jauna 24 ministru un valsts sekretāra valdība, kurā ir 10 sievietes;

G. tā kā parlamentārās imunitātes atcelšana ir novedusi pie tā, ka attiecībā uz vairākiem parlamenta deputātiem ir izpildīti iepriekšēji spriedumi par korupciju un krāpšanu; tā kā dažiem no viņiem ir neoficiāli liegta ceļošana un citiem ir piemērots mājas arests; tā kā kopš 2021. gada 28. jūlija Mornagijas cietumā, lai izciestu divu mēnešu cietumsodu, ko militāra tiesa 2018. gadā piesprieda par viņa ierakstiem Facebook, kuros kritizēta armija, tiek turēts aktīvais parlamenta deputāts un trauksmes cēlējs Yassine Ayari, kas Tunisijā atklājis vairākus korupcijas gadījumus;

H. tā kā 2021. gada 26. jūlijā Tunisijas policija slēdza Al Jazeera biroju Tunisā, nesniedzot nekādus paskaidrojumus; tā kā 2021. gada 6. oktobrī Tunisijas drošības spēki konfiscēja apraides aprīkojumu, ko izmantoja partijai Ennahda tuvā televīzijas stacija Zitouna TV, pēc tam, kad neatkarīgā Augstā audiovizuālo sakaru iestāde (HAICA) paziņoja, ka šis kanāls darbojies nelikumīgi; tā kā 2021. gada 3. oktobrī Tunisijas iestādes arestēja Zitouna TV raidījumu vadītāju Amer Ayad un apsūdzēja viņu plānos pret valsts drošību; tā kā Zitouna TV sāka darboties 2012. gadā pēc prezidenta Ben Ali krišanas;

I. tā kā 2021. gada 10. septembrī Tunisijas Vispārējā arodbiedrība (UGTT) nāca klajā ar ceļvedi valsts konsultatīvās komitejas izveidei, kas nodrošinātu tiesisko regulējumu iekļaujošām sociālajām un politiskajām reformām, it īpaši politiskās sistēmas un vēlēšanu likuma reformai, kā arī konstitūcijas grozīšanai;

J. tā kā Tunisija kopš 1995. gada ir bijusi cieša ES partnere, kas sadarbojas Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros; tā kā kopš 2011. gada ES ir piešķīrusi vairāk nekā 2 miljardus EUR dotāciju veidā un 800 miljonus EUR makrofinansiālās palīdzības veidā, lai atbalstītu Tunisijas pausto apņemšanos īstenot pāreju uz demokrātiju; tā kā 2021. gada maijā makrofinansiālās palīdzības programmā Tunisijai tika darīti pieejami 600 miljoni EUR ar konkrētu mērķi mazināt Covid-19 pandēmijas ekonomiskās sekas valstī,

1. pauž dziļas bažas par likumdošanas varas, izpildvaras un tiesu varas koncentrēšanu viena cilvēka, proti, prezidenta Kais Saied, rokās; atzīmē, ka šāds varas centralizācijas līmenis ir pretrunā demokrātijas principiem;

2. pauž līdzjūtību un atbalstu Tunisijas tautai šajā valsts jaunajai demokrātijai grūtajā brīdī un vēlreiz norāda uz Tunisijas leģitīmajām tiesībām uz demokrātisku virzību un sociālekonomisko labklājību;

3. pauž bažas par prezidenta vienpusējo lēmumu pārrakstīt konstitūciju tā, ka viņam būs gandrīz neierobežotas pilnvaras, tostarp pilnvaras ar dekrētu netraucēti izdot “leģislatīvus dokumentus” un pasludināt tos par nepakļaujamiem nekādai kontrolei vai izskatīšanai tiesā, kā arī atbrīvot no amata valsts amatpersonas un aizstāt tās ar saviem atbalstītājiem;

4. pauž bažas par to, ka pasliktinās jau tā kritiskā sociālekonomiskā situācija, ko pašreizējā politiskā krīze var tikai saasināt, savukārt tas varētu novest pie Tunisijas ekonomikas starptautiskās izolācijas un kaitēt tās reģionālā demokrātijas parauga tēlam ārvalstīs;

5. vēlreiz pauž pārliecību, ka bez demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas Tunisijā nebūs iespējams panākt ilgtspējīgu un patiešām iekļaujošu ekonomisko izaugsmi un labklājību, kā arī vārda brīvību, tiesības protestēt, tiesības ceļot, tiesības uz taisnīgu tiesu un civiliedzīvotāju tiesības netikt tiesātiem militārajos tribunālos;

6. atzinīgi vērtē UGTT ieteikumus šajā sakarā; ir pārliecināts, ka it visas politiskās sistēmas un konstitucionālās sistēmas korekcijas ir jāveic, risinot iekļaujošu dialogu, kurā iesaistītas arodbiedrības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas; aicina Tunisiju izveidot konstitucionālo tiesu, lai tās konstitūciju nepareizi neinterpretētu un neizmantotu neviens relevants aktors;

7. pauž bažas par neseno pret politiskajām figūrām vērsto arestu vilni, kā arī par tādu raidorganizāciju slēgšanu, kuras piedalās Tunisijas demokrātiskajā dzīvē; aicina Tunisijas iestādes garantēt, ka valstī tiek pilnībā ievērotas pamattiesības un pamatbrīvības, it sevišķi vārda un informācijas brīvība;

8. uzskata, ka tiesiskuma ievērošana un tiesu sistēmas neatkarība ir demokrātijas prioritātes un priekšnosacījumi; aicina atjaunot neatkarīgu tiesu varu, kā rezultātā Tunisijā tiktu reformētas militārās tiesas, lai nepieļautu civiliedzīvotāju tiesāšanu tajās;

9. pauž bažas par to, ka iejaucas trešo valstu aktori, kas grauj Tunisijas demokrātiju un nostiprina savu kontroli pār šo reģionu; šajā sakarā aicina ES iestādes un dalībvalstis veicināt vēlēšanās balstītu pārstāvības demokrātijas mehānismu atjaunošanu Tunisijā, jo tie ir pamatā ekonomiskajai un finansiālajai sadarbībai ar šo valsti;

10. atgādina, ka Tunisijai ir priviliģētas attiecības ar ES, jo šī valsts ir tās galvenā tirdzniecības partnere reģionā un ES jau desmit gadus kopš revolūcijas ir ieguldījusi Tunisijas pārejā uz demokrātiju; uzskata, ka ES būtu jāturpina atbalstīt Tunisiju tās centienos pārvarēt pašreizējo ekonomikas un pandēmijas krīzi, bet Tunisijai būtu vienlaikus steidzami jāatjauno savu demokrātijas institūciju loma;

11. norāda, ka Tunisijai steidzami ir vajadzīga stabila, demokrātiskās pārskatatbildības leģitimizēta valdība, lai atsāktu sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu par valsts ekonomikas atveseļošanai tik ļoti nepieciešamā aizdevuma izmaksu;

12. aicina ES turpināt programmas, kas atbalsta Tunisijas iedzīvotājus, un vajadzības gadījumā palielināt palīdzību pašreizējās krīzes kontekstā, tostarp sniedzot veselības aprūpes atbalstu COVAX sistēmas ietvaros, lai palīdzētu valstij pārvarēt Covid-19 pandēmijas smagās sekas;

13. aicina PV/AP un dalībvalstis cieši sekot līdzi situācijai Tunisijā un aicina PV/AP regulāri ziņot par to Parlamenta Ārlietu komitejai un Cilvēktiesību apakškomitejai, lai nodrošinātu pienācīgu parlamentāro dialogu par šo svarīgo un satraucošo situāciju;

14. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, Padomei, dalībvalstu parlamentiem un Tunisijas valdībai un parlamentam.