REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Tunisijā
18.10.2021 - (2021/2903(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Anna Fotyga, Witold Jan Waszczykowski, Adam Bielan, Angel Dzhambazki, Raffaele Fitto, Assita Kanko, Ryszard Czarnecki, Ladislav Ilčić, Eugen Jurzyca, Elżbieta Kruk, Ryszard Antoni Legutko, Elżbieta Rafalska, Bogdan Rzońca, Valdemar Tomaševski, Veronika Vrecionová, Jadwiga Wiśniewska
ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0523/2021
B9‑0529/2021
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Tunisijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Tunisiju, jo īpaši 2016. gada 14. septembra rezolūciju par ES attiecībām ar Tunisiju pašreizējā reģionālajā kontekstā[1],
– ņemot vērā asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Tunisiju un dažādās tematiskās sanāksmes, kas saskaņā ar to notika 2019. un 2020. gadā,
– ņemot vērā 2016. gada 25. februāra rezolūciju par ES un Tunisijas brīvās tirdzniecības nolīguma sarunu atklāšanu[2],
– ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā sniegto Augstā pārstāvja 2021. gada 17. augusta deklarāciju,[3]
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP/PV) Josep Borrell komentārus, ko viņš sniedza Tunisijas apmeklējuma laikā 2021. gada 10. septembrī,
– ņemot vērā 2021. gada 4. jūnija kopīgo paziņojumu par ES un Tunisijas attiecībām "Par atjaunotām partnerattiecībām",
– ņemot vērā Tunisijas prezidenta Kais Saied 2021. gada 25. jūlijā pieņemto lēmumu piemērot konstitūcijas 80. pantu,
– ņemot vērā Tunisijas prezidenta 2021. gada 26. jūlija Dekrētu Nr. 2021-69, ar ko tiek izbeigtas valdības vadītāja un valdības locekļu funkcijas, Tunisijas prezidenta 2021. gada 29. jūlija Dekrētu Nr. 2021-80 par Tautas pārstāvju asamblejas pilnvaru apturēšanu, Tunisijas prezidenta 2021. gada 24. augusta Dekrētu Nr. 2021-109 par ārkārtas pasākumu pagarināšanu saistībā ar Tautas pārstāvju asamblejas pilnvaru apturēšanu un Tunisijas prezidenta 2021. gada 22. septembra Dekrētu Nr. 2021-117 par ārkārtas pasākumiem,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā 1989. gada ANO Konvenciju par bērna tiesībām,
– ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā laikposmā no 2010. gada decembra līdz 2011. gada janvārim Tunisijā notika tautas protesti pret korupciju, nabadzību un politiskajām represijām, kas zināmi kā "Jasmīnu revolūcija", liekot ilglaicīgajam prezidentam Zine al-Abidine Ben Ali 2011. gada janvārī atkāpties no amata; tā kā dažas dienas iepriekš augļu un dārzeņu pārdevējs Mohammed Bouazizi bija aiz izmisuma aizdedzinājies pēc tam, kad vietējās amatpersonas atkārtoti pieprasīja kukuļus un konfiscēja viņa preces, un iestādes atteicās uzklausīt viņa sūdzības; tā kā viņa nāve izraisīja tautas protestus Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, kas zināmi kā "Arābu pavasaris";
B. tā kā Tunisija joprojām ir vienīgā valsts arābu pasaulē, kas kopš Arābu pavasara ir veikusi pāreju uz demokrātiju; tā kā kopš Tunisijas pārejas iedzīvotājiem ir bijušas nepieredzētas politiskās tiesības un pilsoņu brīvības; tā kā ir notikusi vēršanās pret dažiem žurnālistiem un blogeriem un viņi ir notiesāti, pamatojoties uz aizskaršanas un neslavas celšanas tiesību aktiem; tā kā endēmiska korupcija, nepietiekama pārejas tieslietu sistēma un nopietnas ekonomiskās un drošības problēmas joprojām ir būtiski šķēršļi Tunisijas pilnīgai demokrātiskai konsolidācijai;
C. tā kā Tunisija piedzīvo lielāko ekonomikas lejupslīdi kopš valsts neatkarības atgūšanas un tā kā valstī ir plaši izplatīta iedzīvotāju neapmierinātība par korupciju politiskajās aprindās un hroniskā ekonomikas stagnācija; tā kā 2020. gadā valdības apsekojumā tika konstatēts, ka viena trešdaļa mājsaimniecību baidījās, ka tām trūks pārtikas; tā kā Covid-19 pandēmija, tūrisma trūkums, augstais jauniešu bezdarba un inflācijas līmenis ir saasinājis Tunisijas ekonomikas nestabilitāti; tā kā Tunisija ir ļoti atkarīga no ārvalstu ieguldījumiem, tūrisma un produktu eksporta uz ES; tā kā SVF ir uzsvēris, ka privātā sektora veicināšana ir izaugsmes palielināšanas priekšnoteikums, un ir aicinājis Tunisiju stiprināt pārvaldību, efektīvi īstenojot pretkorupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILL/TFN) tiesību aktus;
D. tā kā tūkstošiem jauno tunisiešu ir pametuši nabadzīgāko valsts vidieni, kur jauniešu bezdarbs ir daudz augstāks nekā vidēji valstī (41,7 %), lai dotos uz Tunisu un citām piekrastes pilsētām; tā kā 2020. gada septembrī bezdarba līmenis valstī pieauga līdz 16,2 %, nesamērīgi ietekmējot mazkvalificētus darba ņēmējus, sievietes un jauniešus un veicinot sociālo neapmierinātību; tā kā protesti, sēdprotesti un streiki visā valstī notiek arvien biežāk, protestējot pret to, kā valdība risina Covid-19 pandēmiju, un tajos piedalās dažādu politisko grupu pārstāvji;
E. tā kā prezidents Saied kandidēja kā neatkarīgs kandidāts un tika ievēlēts 2019. gadā; tā kā prezidents Saied 2021. gada 25. jūlijā atsaucās uz Tunisijas konstitūcijas 80. pantu, kas pilnvaro prezidentu veikt ārkārtas pasākumus, lai novērstu draudošās briesmas valstij, un paziņoja par premjerministra Hichem Mechichi atbrīvošanu no amata, parlamenta darbības apturēšanu uz nenoteiktu laiku, visu parlamenta locekļu parlamentārās imunitātes atcelšanu un jaunas valdības iecelšanu; tā kā viņa prezidenta dekrēti ir pretrunā Tunisijas konstitūcijai un tā kā nesenie notikumi ir radījuši nopietnas bažas par demokrātisko pāreju un pamattiesībām valstī; tā kā prezidenta Saied lēmums tika pieņemts pēc valsts mēroga protestiem, aicinot atlaist parlamentu un rīkot pirmstermiņa vēlēšanas;
F. tā kā prezidents 2021. gada 22. septembrī izdeva prezidenta Dekrētu Nr. 2021-117, kurā apliecināts dekrēta pārākums un prioritāte pār konstitūciju un prezidentam piešķirtas visas valsts vadīšanas pilnvaras; tā kā 2021. gada 29. septembrī Najla Bouden Ramadan tika iecelta par premjerministri; tā kā 2021. gada 11. oktobrī viņa paziņoja par jaunas valdības izveidi, kurā iekļautas 10 ministres sievietes, tostarp Leila Jaffel kā jaunā tieslietu ministre un Sihem Boughdiri Nemseya, kas atkārtoti iecelta par finanšu ministri; tā kā Ennahda partija 2021. gada 14. oktobrī jauno valdību nosauca par "de facto valdību", norādot, ka tās izveide ir pretrunā konstitūcijai; tā kā prezidenta dekrēti un varas koncentrācija apdraud konstitūcijā noteikto tiesību un brīvību ievērošanu un garantēšanu;
G. tā kā — lai gan prezidenta Saied jūlijā veiktie pasākumi guva ievērojamu sabiedrības atbalstu, pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir brīdinājušas par iespējamu novirzīšanos no demokrātijas Tunisijā; tā kā sabiedriskā doma un politiskās partijas pašreiz ir sašķeltas un tiek organizēti mītiņi gan prezidenta Saied atbalstam, gan arī, lai protestētu pret viņu; tā kā daudzas vietējās un starptautiskās cilvēktiesību organizācijas ir nākušas klajā ar kopīgu deklarāciju, brīdinot par demokrātijas stāvokli Tunisijā; tā kā G7 ir aicinājis Tunisiju atgriezties pie konstitucionālās kārtības un atsākt parlamenta darbību;
H. tā kā Ennahda ir lielākā partija Tunisijas parlamentā, ieņemot vairāk nekā 50 no 217 vietām, un to pārstāv vairāki ministri, kas darbojas valdībā; tā kā tūkstošiem tunisiešu piedalījās protestā, aicinot "atbrīvot parlamentu" no Ennahda kontroles; tā kā tiek ziņots, ka protestu laikā Ennahda atbalstītāji ir izklieguši saukli "nost ar militāro režīmu!", ko iepriekš izmantoja Ēģiptes Musulmaņu brālība;
I. tā kā Tunisijas partijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un mediji ir aicinājuši veikt izmeklēšanu attiecībā uz partiju Ennahda, apsūdzot to par saistību ar terorismu, un ir aicinājuši Musulmaņu brālību atzīt par teroristisku organizāciju Tunisijā; tā kā Musulmaņu brālība ir atzīta par teroristisku organizāciju vairākās arābu valstīs;
J. tā kā Tunisijas spēju efektīvi reaģēt uz Covid-19 pandēmiju ir ievērojami kavējis vakcīnu un medicīniskā skābekļa trūkums; tā kā ES ir viena no lielākajām finanšu un attīstības palīdzības sniedzējām Tunisijai; tā kā ES un tās dalībvalstis ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību ir piešķīrušas 700 000 EUR, lai palīdzētu Tunisijai cīņā pret Covid-19 pandēmiju; tā kā kopš Tunisijas pārejas uz demokrātiju 2011. gadā ES tai ir sniegusi ievērojamu finansiālu atbalstu; tā kā 2020. gadā dažādo Tunisijai pieejamo ES finanšu instrumentu apjoms sasniedza 600 miljonus EUR; tā kā ES sniedz finansiālo palīdzību, lai veicinātu demokrātiju, tiesiskumu, politisko dialogu, reformas un plašsaziņas līdzekļu plurālismu un lai izskaustu nabadzību un atbalstītu demokrātiskas iestādes, pilsonisko sabiedrību un labu pārvaldību; tā kā kopš Tunisijas 2011. gada revolūcijas ES ir sniegusi palīdzību drošības jomā un ir sadarbojusies ar citiem lielākajiem līdzekļu devējiem, lai atbalstītu Tunisijas publiskās finanses;
K. tā kā Tunisijai un ES ir daudz kopīgu drošības interešu, un valsts kopš 2001. gada ir aktīvi iesaistījusies NATO programmā "Zinātne mieram un drošībai" (SPS); tā kā NATO un Tunisijas sadarbības galvenās jomas ir ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā un kodoldrošības aizsardzība, kiberaizsardzība un drošības cilvēciskie un sociālie aspekti;
L. tā kā Tunisijas konstitūcija garantē ticības un apziņas brīvību visām reliģijām, kā arī nereliģiskām organizācijām; tā kā zaimošana joprojām ir pretrunā likumam un tie, kas pāriet kristietībā, bieži vien piedzīvo aizskaršanu un diskrimināciju;
M. tā kā Tunisija ir ilggadējs priviliģēts ES partneris, un dalībvalstis ir atkārtoti apstiprinājušas savu nelokāmo apņemšanos atbalstīt Tunisijas demokrātiju; tā kā pēc Tunisijas revolūcijas valsts ir ievērojusi demokrātijas noteikumus un šajā reģionā ir rādījusi pozitīvu piemēru,
1. atkārtoti apstiprina savu apņemšanos atbalstīt Tunisiju kā svarīgu un priekšzīmīgu demokrātisku partneri Ziemeļāfrikā; uzsver Tunisijas demokrātisko sasniegumu nozīmi un nepieciešamību saglabāt valsts un reģiona stabilitāti un drošību; aicina atjaunot ierastu valsts iestāžu darbību, tostarp pēc iespējas ātrāk atgriezties pie parlamentārās demokrātijas un atsākt parlamenta darbību, kā arī paziņot skaidru ceļvedi konstitucionālās politikas atjaunošanai;
2. atkārtoti uzsver, ka ir jāsaglabā tiesiskuma, konstitūcijas un tiesiskā regulējuma ievērošana; aicina atjaunot konstitūciju kā primāro tiesību aktu un uzsver, ka izmaiņas konstitūcijā un politiskajā sistēmā var notikt tikai saskaņā ar konstitūciju;
3. uzsver, ka parlaments ir būtiska demokrātijas institūcija, un tas ir nepieciešams jebkurai konstitucionālai reformai; nosoda prezidenta Saied lēmumu uz nenoteiktu laiku apturēt parlamenta darbību un uzskata, ka parlamenta deputātu nespēja pārsūdzēt prezidenta dekrētus rada bažas par Tunisijas pāreju uz demokrātiju; atzīst, ka prezidenta Saied dekrēti ir pieņemti pēc ekonomikas stagnācijas un politiskās paralīzes gadiem Tunisijā; tomēr pauž bažas par to, ka prezidenta Saied dekrēti liek apšaubīt tunisiešu demokrātiskos sasniegumus revolūcijas laikā, kas izraisīja Arābu pavasari vairākās arābu valstīs šajā reģionā;
4. atzinīgi vērtē Najla Bouden Ramadan iecelšanu premjerministres amatā 29. septembrī, Ministru kabineta iecelšanu 11. oktobrī un desmit sieviešu iecelšanu ministru amatos, tostarp Leila Jaffel iecelšanu par jauno tieslietu ministri un Sihem Boughdiri Nemseya atkārtotu iecelšanu finanšu ministres amatā;
5. atbalsta Tunisijas tautas vairākuma centienus, kas vēlas dzīvot iekļaujošā, labklājībā, stabilā un demokrātiskā valstī, kurā nav korupcijas un kurā tiek ievērotas valsts un starptautiskās saistības; aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) pastiprināt dialogu ar Tunisijas pilsonisko sabiedrību; aicina Tunisijas iestādes novērst juridisko nenoteiktību attiecībā uz ceļošanas aizliegumu un mājas arestiem un izbeigt ļoti problemātisko praksi, kad civiliedzīvotāji tiek tiesāti militārajās tiesās;
6. uzsver, ka Tunisijas ekonomika ir nekavējoties jāstabilizē un ar strukturālām reformām un politiku jāpārvar sociāli ekonomiskā krīze valstī; šajā saistībā atzinīgi vērtē premjerministres Bouden izvirzīto ekonomikas atveseļošanas prioritāti; atkārtoti apliecina savu apņemšanos atbalstīt Tunisiju tās ceļā uz demokrātisku konsolidāciju, kā arī Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā;
7. uzsver, ka ES finansējums ir atkarīgs no valsts demokrātiskās attīstības, kas ir būtiska tās ekonomikas atveseļošanai; uzsver, ka stabilām un funkcionālām iestādēm jāveic tik ļoti nepieciešamās strukturālās reformas un jānovērš korupcijas un nestabilitātes pamatcēloņi, lai novērstu turpmāku situācijas pasliktināšanos valstī; atbalsta Starptautiskā Valūtas fonda centienus palīdzēt Tunisijai tās finanšu atveseļošanā;
8. mudina Tunisijas iestādes ievērot reliģijas, ticības un apziņas brīvību un atcelt valsts tiesību aktus par zaimošanu; pauž bažas par ziņojumiem, ka kristiešu pārceļotāji valstī bieži cieš no aizskaršanas un diskriminācijas;
9. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Tunisijas republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.
- [1] OV C 204, 13.6.2018., 100. lpp.
- [2] OV C 35, 31.1.2018., 117. lpp.
- [3]https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2021/07/27/tunisia-declaration-by-the-high-representative-on-behalf-of-the-eu/