REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Nikaragvā
8.12.2021 - (2021/3000(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Leopoldo López Gil, Michael Gahler, David McAllister, Antonio Tajani, Paulo Rangel, Gabriel Mato, Francisco José Millán Mon, Antonio López-Istúriz White, Isabel Wiseler-Lima
PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0581/2021
B9-0581/2021
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Nikaragvā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nikaragvu, jo īpaši 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par stāvokli Nikaragvā[1],
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) ES vārdā sniegtos paziņojumus par Nikaragvu, jo īpaši viņa 2021. gada 8. novembra paziņojumu par vēlēšanām Nikaragvā un 2021. gada 10. jūnija paziņojumu par politiskās situācijas pasliktināšanos Nikaragvā un viņa runaspersonas 2021. gada 6. maijā sniegto paziņojumu attiecībā uz jauno vēlēšanu likumu,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 47. sesijā 2021. gada 22. jūnijā pieņemto 59 valstu kopīgo paziņojumu par Nikaragvu;
– ņemot vērā Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses[2],
– ņemot vērā Padomes regulas un lēmumus par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem Nikaragvā un Padomes 2021. gada 11. oktobra lēmumu, ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2019/1720 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Nikaragvā, ar kuru sankcijas atjaunoja līdz 2022. gada 15. oktobrim[3],
– ņemot vērā ASV valsts sekretāra 2021. gada 8. novembra paziņojumu par Nikaragvas nedemokrātiskajām vēlēšanām,
– ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas Ģenerālās asamblejas 12. novembra rezolūciju par stāvokli Nikaragvā,
– ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas (IACHR) paziņojumus, jo īpaši 2021. gada 10. novembra paziņojumu, kurā nosodīti cilvēktiesību pārkāpumi, par kuriem ziņots Nikaragvas vēlēšanu laikā, un 2021. gada 20. novembra paziņojumu, kurā uzsvērta tās kompetentā jurisdikcija attiecībā uz Nikaragvu un pausta nožēla par Nikaragvas lēmumu denonsēt OAS hartu nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu kontekstā,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā 2021. gada 7. novembrī prezidenta Daniel Ortega režīms sarīkoja vēlēšanu farsu, cenšoties panākt iespaidu, ka Nikaragvā notiek vēlēšanu process, kurš nebija brīvs un godīgs un bija pilnīgi nedemokrātisks un nelikumīgs; tā kā D. Ortega, kas valda valstī kopš 2007. gada, ir atjaunojis savas pilnvaras amatā uz piekto pilnvaru termiņu — no tiem četri termiņi ir bijuši secīgi;
B. tā kā D. Ortega uzdeva visām pārējām Nikaragvas iestādēm mobilizēt visus pieejamos resursus, lai manipulējot nodrošinātu vēlēšanu iznākumu; tā kā laikā no 2021. gada maija līdz novembrim Nikaragvas iestādes faktiski likvidēja jebkādu reālu konkurenci vēlēšanās, sistemātiski vajājot, iebiedējot un patvaļīgi apcietinot 40 līderus no dažādām nozarēm, viņu vidū opozīcijas līderus, studentus, lauku kopienu līderus, žurnālistus, cilvēktiesību aizstāvjus un uzņēmējdarbības pārstāvjus, no kuriem septiņi bija prezidenta vēlēšanu kandidāti no opozīcijas partijām; tā kā patvaļīgi arestētās personas saskaras ar procesu, kurā pastāv nopietni procesuālo garantiju pārkāpumi, kas liecina par tiesu varas neatkarības trūkumu; tā kā šie cilvēktiesību pārkāpumi, kurus, kā tiek apgalvots, izdara galvenokārt policijas darbinieki, pašvaldību ierēdņi, paramilitāro struktūru darbinieki, valdības locekļi un atbalstītāji, kļuva biežāki dienās pirms šīm krāpnieciskajām vēlēšanām; tā kā Augstākā vēlēšanu padome — struktūra, kura pilnībā atrodas valdošās partijas kontrolē, — ir atcēlusi juridisko statusu trim galvenajām opozīcijas partijām, liedzot tām tiesības piedalīties vēlēšanās;
C. tā kā Nikaragvas pilsoniskās sabiedrības organizāciju veikto ticamo novērojumu aplēses rāda, ka vēlētāju aktivitāte ir bijusi no 14,7 % līdz 18,5 %, salīdzinot ar Augstākās vēlēšanu padomes norādītajām aplēsēm 65 %; tā kā saskaņā ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju sniegto informāciju vēlēšanu dienā tika reģistrēti vairāk nekā 200 politiskas vardarbības un vēlēšanu ietekmēšanas gadījumi;
D. tā kā valdība arvien biežāk vēršas pret žurnālistiku, preses brīvību un tiesībām uz informāciju un uzbrūk šīm jomām; tā kā vēlēšanu dienā starptautiskie mediji valstī netika atļauti — tā mērķis bija vēl vairāk pastiprināt cenzūru un bloķēšanu, kas saistīta ar pilnīgi krāpniecisko procesu;
E. tā kā Nikaragvas valdība ir atņēmusi Nikaragvas tautai tās pilsoniskās un politiskās tiesības un vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību, atzinusi par nelikumīgām daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un pārkāpusi savas saistības cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā, kas paredzētas Nikaragvas konstitūcijā, Amerikas Demokrātiskajā hartā un starptautiskajos līgumos, kuriem šī valsts ir pievienojusies;
F. tā kā Nikaragvas valdība pēdējos gados ir pieņēmusi arvien ierobežojošākus tiesību aktus, institucionalizējot represijas un legalizējot diskriminējošās darbības, kas valstī veiktas kopš to pieņemšanas; tā kā Nikaragva ir pārvērtusies par tādu valsti, kurā valda bailes, un daudzi jo daudzi pilsoņi ir spiesti meklēt patvērumu trimdā;
G. tā kā ārkārtīgi zemā vēlētāju aktivitāte, uzbrukumi opozīcijai un iedzīvotāju pilsonisko un politisko tiesību apspiešana cita starpā parāda, ka D. Ortega režīms faktiski ir sagrāvis vēlēšanu procesa integritāti un atņēmis leģitimitāti jebkādiem rezultātiem,
1. kategoriski nosoda D. Ortega un R. Murillo režīma sarīkoto vēlēšanu farsu 2021. gada 7. novembrī; paziņo, ka rezultāti bija nelikumīgi, jo ar šo procesu tika pārkāpti visi starptautiskie demokrātijas standarti attiecībā uz ticamu, iekļaujošu, godīgu un pārredzamu minimālo vēlēšanu konkurenci; uzsver, ka Eiropas Parlaments neatzīst un neatzīs nekādas institucionālās iestādes, kas izveidotas šā falsificētā balsojuma rezultātā; atbalsta paziņojumus, kuros teikts, ka līdz ar šīm vēlēšanām Nikaragva pilnībā ir pārvērtusies par autokrātisku režīmu;
2. nosoda vardarbību, sistemātiskās represijas pret politiskās opozīcijas līderiem, pilsoniskās sabiedrības dalībnieku, cilvēktiesību aizstāvju un mediju apspiešanu un plaši izplatīto nesodāmību par noziegumiem, kas pret tiem pastrādāti, un Nikaragvas valdības amatpersonu nebeidzamo korupciju; atgādina, ka šie akti ir nepārprotams cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpums un pastāvīgi parāda, ka prezidents Daniel Ortega, viceprezidente Rosario Murillo un Nikaragvas valdības amatpersonas neaizstāv šos principus un vērtības;
3. atkārtoti aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus patvaļīgi aizturētos politieslodzītos, opozīcijas aktīvistus, cilvēktiesību un vides aizstāvjus un žurnālistus un atcelt pret viņiem sākto tiesvedību; nosoda nepārtraukto psiholoģisko un fizisko vardarbību, ko pret viņiem īsteno policijas un cietumu iestādes un no kuras īpaši cieš sievietes, kā arī situāciju saistībā ar aizturēšanu bez saziņas iespējām, ar ko saskaras daži no viņiem, kuriem netiek nodrošināta piekļuve advokātiem, ģimenēm vai medicīniskajai aprūpei;
4. prasa nodrošināt taisnīgumu un pārskatatbildību attiecībā uz visiem cietušajiem saskaņā ar Nikaragvas konstitūciju, starptautiskajām saistībām un pienākumiem, veicot objektīvu, rūpīgu un neatkarīgu izmeklēšanu; mudina Nikaragvas iestādes veikt padziļinātas strukturālās reformas, lai nodrošinātu minimālās juridiskās garantijas un pienācīgu procesu; atkārtoti aicina Nikaragvas iestādes atcelt ierobežojošus un represīvus tiesību aktus, kuru mērķis ir apspiest pilsoniskās sabiedrības organizācijas, opozīcijas partijas un personas, kas pauž kritiskus uzskatus, kuri ir pretrunā D. Ortega režīmam; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt izmeklēšanas un pārskatatbildības mehānisma izveidi ANO Cilvēktiesību padomē;
5. aicina Nikaragvas iestādes atbalstīt un ievērot cilvēktiesības un ļaut Nikaragvas iedzīvotājiem īstenot savas pilsoniskās un politiskās tiesības piedalīties brīvās un godīgās vēlēšanās, un tādēļ aicina rīkot vēlēšanas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un Amerikas Demokrātisko hartu un atļaut starptautiskajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām iekļūt valstī un veikt novērošanu; norāda, ka brīvu, godīgu un pārredzamu vēlēšanu rīkošana, brīvību atjaunošana un represiju pārtraukšana, politieslodzīto atbrīvošana, juridiskā statusa atjaunošana politiskajām partijām, kas tika patvaļīgi atcelts, un ļaušana atgriezties visiem trimdā mītošajiem bez izņēmuma un ar garantijām pilnā apmērā ir obligāts priekšnoteikums, lai varētu notikt dialogs ar Nikaragvas režīmu;
6. atkārtoti apliecina ES solidaritāti ar Nikaragvas tautu; norāda, ka ES un tās dalībvalstīm būtu jāturpina humānā palīdzība, lai atbalstītu visneaizsargātākās personas; aicina ES un tās dalībvalstis cieši uzraudzīt situāciju uz vietas, izmantojot savus pārstāvjus un vēstniecības Nikaragvā, tostarp veicot tiesas procesu uzraudzību un apmeklējot režīma kritizētājus un opozīcijas līderus, kuri atrodas cietumā vai mājas arestā, kā arī atvieglot ārkārtas vīzu izsniegšanas procesu un vajadzības gadījumā nodrošināt politiskajiem bēgļiem pagaidu patvērumu dalībvalstīs; pieprasa Eiropas Ārējās darbības dienestam pastiprināt centienus, izmantojot ES delegāciju uz vietas, lai pastiprinātu regulāro dialogu ar Nikaragvas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem nolūkā atbalstīt viņu neaizstājamo darbu;
7. atkārtoti norāda, ka dziļo politisko krīzi Nikaragvā var atrisināt tikai ar iekļaujošu un jēgpilnu nacionālo dialogu; stingri nosoda Nikaragvas režīma atkārtoto atteikšanos no sadarbības un tā nevēlēšanos sākt šādu procesu; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt pašreizējos un turpmākos pilsoniskās sabiedrības centienus radīt apstākļus dialogam, kura rezultātā notiktu pāreja uz demokrātiju saskaņā ar 2019. gada marta nolīgumos paredzētajām saistībām;
8. uzsver, ka korupcija un patrimoniālisms Nikaragvas režīmā, kas ietver arī dabas resursu izpostīšanu, ir endēmisks un plaši izplatīts; šajā sakarībā aicina ES un tās dalībvalstis uzraudzīt Nikaragvai piešķirtos Eiropas līdzekļus, tostarp ar daudzpusēju un finanšu iestāžu starpniecību, lai nodrošinātu, ka tie nenonāk līdz korumpētajam režīmam, bet gan tiek tieši paredzēti vietējiem iedzīvotājiem;
9. atbalsta PV/AP paziņojumu, ka viņš apsver visus ES rīcībā esošos instrumentus, lai veiktu papildu pasākumus, tostarp tādus, kas var pārsniegt individuālos ierobežojumus, vienlaikus cenšoties izvairīties no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apgrūtināt Nikaragvas iedzīvotāju dzīvi; atzinīgi vērtē Rosario Murillo un vairāku citu personu iekļaušanu personu, kurām piemēro sankcijas, sarakstā, kas tika atjaunots līdz 2022. gada oktobrim; aicina nekavējoties iekļaut Daniel Ortega personu sarakstā, kurām piemēro sankcijas;
10. pauž nožēlu par Nikaragvas ārlietu ministra 19. novembrī izdoto paziņojumu par OAS hartas denonsēšanu un uzsver, ka šis lēmums nozīmē arī izstāšanos no OAS reģionālajiem cilvēktiesību aizsardzības mehānismiem; uzsver, ka varētu paiet līdz pat diviem gadiem, līdz stāsies spēkā šī izstāšanās; atgādina, ka, neraugoties uz hartas denonsēšanu, Nikaragvai joprojām ir saistoši tās pienākumi attiecībā uz citiem OAS instrumentiem, tostarp Amerikas Cilvēktiesību konvenciju;
11. aicina starptautisko sabiedrību un demokrātiskos līdzīgi domājošos partnerus koordinēti palielināt politisko spiedienu un Nikaragvas režīma izolēšanu daudzpusējos forumos, lai palīdzētu Nikaragvas tautai ātri un visā pilnībā atgūt demokrātisko kārtību un tautas suverenitāti;
12. atgādina, ka saskaņā ar ES un Centrālamerikas Asociācijas nolīgumu Nikaragvai ir jāievēro un jānostiprina tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību principi; atkārtoti pieprasa, lai, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, tiktu piemērota Asociācijas nolīgumā iekļautā demokrātijas klauzula;
13. atkārtoti aicina nekavējoties izdot Itālijai Alessio Casimirri;
14. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Centrālamerikas parlamentam, Limas grupai un Nikaragvas Republikas valdībai un parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0359.
- [2] OV L 346, 15.12.2012., 3. lpp.
- [3] OV L 361, 12.10.2021., 52. lpp.