REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Nikaragvā
8.12.2021 - (2021/3000(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Manu Pineda
grupas “The Left” vārdā
B9-0582/2021
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Nikaragvā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Nikaragvas Republikas Konstitūciju,
– ņemot vērā ANO Statūtus un it īpaši to 1. nodaļas 1. panta 2. punktu, kas nosaka, ka ANO mērķis ir “attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, pamatojoties uz nāciju līdztiesības un pašnoteikšanās principa respektēšanu”,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1961. gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem,
– ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres ikgadējo ziņojumu par stāvokli Nikaragvā,
– ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 1. pantu un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 1. pantu, kuri paredz, ka visām tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos un ka, pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi īsteno savas ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības kursu,
– ņemot vērā 2012. gada 29. jūnijā parakstīto Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses[1], kura viens no trim pamatpīlāriem ir politiskais dialogs,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Nikaragva saskaņā ar saviem tiesību aktiem un konstitucionālajām procedūrām 2021. gada 7. novembrī rīkoja vispārējās vēlēšanas, kas ietvēra prezidenta vēlēšanas, Nacionālās asamblejas vēlēšanas un Centrālamerikas parlamenta vēlēšanas;
B. tā kā prezidenta vēlēšanās kandidēja seši kandidāti; tā kā saskaņā ar Nikaragvas Augstākās vēlēšanu padomes sniegto informāciju Daniel Ortega saņēma visvairāk balsu (75,9 % nodoto balsu) un līdz ar to uzvarēja šajās vēlēšanās; tā kā Walter Espinoza saņēma 14,2 % balsu, Guillermo Osorno — 3,3 %, Marcelo Montiel — 3,2 %, Gerson Gutiérrez — 1,8 % un Mauricio Orué — 1,7 %; tā kā vēlētāju aktivitāte prezidenta vēlēšanās bija 65,3 %;
C. tā kā Nacionālās asamblejas vēlēšanās piedalījās septiņas partijas un koalīcijas, no kurām visas ieguva vietas; tā kā Sandinistu Nacionālās atbrīvošanās fronte kopumā ieguva 75 vietas, Konstitucionālistiskā liberālā partija — 9 vietas, Nikaragvas Liberālā alianse — 2 vietas, Neatkarīgā liberālā partija — 1 vietu, Alianse Republikai — 1 vietu, Nikaragvas Kristiešu ceļa partija — 1 vietu un Yatama — 1 vietu;
D. tā kā Cristiana Chamorro, kas bija paziņojusi, ka vēlēšanās kandidēs uz prezidenta amatu, kopš 2021. gada 2. jūnija atrodas mājas arestā pēc tam, kad viņa tika apsūdzēta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā laikā, kad viņa bija Violeta Barrios de Chamorro fonda direktore;
E. tā kā 2021. gada 5. jūnijā tika arestēts Arturo Cruz; tā kā 2021. gada 8. jūnijā tika arestēts opozīcijas grupas “Zilā un baltā nacionālā vienotība” līderis Félix Maradiaga; tā kā 2021. gada 8. jūnijā tika arestēts arī Juan Sebastián Chamorro; tā kā viņi visi bija paziņojuši par savu nodomu kandidēt uz prezidenta amatu nākamajās vispārējās vēlēšanās; tā kā viņi tika arestēti, pamatojoties uz Likumu Nr. 1055/2020, kas aizliedz jebkādas darbības, kas vērstas pret Nikaragvas neatkarību, suverenitāti un pašnoteikšanos; tā kā 2021. gada 8. jūnijā tika arestēti partijas “Unamos” vadītājs un citi tās locekļi; tā kā viņu turēšana apcietinājumā liedza lielākajai daļai no viņiem reģistrēties kā kandidātiem vēlēšanās; tā kā tiesa vēl nav pasludinājusi spriedumu;
F. tā kā Sandinistu Nacionālās atbrīvošanās fronte ieguva 15 no Nikaragvai paredzētajām vietām Centrālamerikas parlamentā, Konstitucionālistiskā liberālā partija — 2 vietas, Neatkarīgā liberālā partija — 1 vietu, Nikaragvas Liberālā alianse — 1 vietu un Alianse Republikai — 1 vietu;
G. tā kā Nikaragva 2021. gada maijā ieviesa vēlēšanu reformu; tā kā ar šo reformu cita starpā tika ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu iespēju vēlēšanās kandidēt sievietēm, visas ar vēlēšanu procesu saistītās informācijas un dokumentācijas pieejamību pirmiedzīvotāju tautu valodās, vēlēšanu iecirkņu atvēršanu attālos apgabalos un partiju pārstāvju klātbūtnes vēlēšanu iecirkņos regulēšanu; tā kā Nikaragvas Nacionālā asambleja 2021. gada maijā ievēlēja jaunu Augstāko vēlēšanu padomi; tā kā tās sastāvā ietilpst pārstāvji, kurus iecēlušas visas Parlamentā pārstāvētās partijas, tā kā lielākā daļa tās locekļu ir sievietes un tā kā tās locekļu vidū ir afrikāņu pēcteču un pirmiedzīvotāju kopienu pārstāvji;
H. tā kā paziņojumā, ko ES vārdā sniedzis Komisijas priekšsēdētājas vietnieks / Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, Nikaragvā notikušās vēlēšanas nav atzītas par leģitīmām; tā kā vairākas valstis un daudzpusējie forumi ir pieņēmuši atšķirīgas nostājas attiecībā uz vēlēšanu norisi; tā kā Amerikas valstu organizācija ir pieņēmusi rezolūciju, kurā norādīts, ka Nikaragvas vēlēšanām trūka demokrātiskās leģitimitātes; tā kā šīs rezolūcijas pieņemšanas rezultātā Nikaragvas nolēma izstāties no Amerikas valstu organizācijas, paziņojot, ka tas ir tikai jaunākais piemērs šīs organizācijas kļūšanai par intervences instrumentu;
I. tā kā gan ES, gan ASV ir noteikušas vienpusējus piespiedu pasākumus, tādus kā sankcijas pret Nikaragvu; tā kā ES 11. oktobrī — pirms vispārējām vēlēšanām — vēl uz gadu pagarināja savu sankciju piemērošanu; tā kā pēc 15. novembrī notikušajām vēlēšanām ASV administrācija pastiprināja savas sankcijas; tā kā Covid-19 pandēmijas kontekstā ASV cilvēktiesību eksperti ir pieprasījuši atcelt šīs sankcijas, jo tās valstīm, kurām tās tiek piemērotas, apgrūtina piekļuvi starptautiskajam zāļu tirgum un citām ļoti svarīgām piegādēm;
J. tā kā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs kopš 2019. gada 1. augusta ir ziņojis par 117 pret politiskajiem aktīvistiem un dažādu sociālo organizāciju locekļiem vērstas aizskarošas izturēšanās, iebiedēšanas un draudēšanas gadījumiem;
K. tā kā Nikaragvas atrašanās starp diviem okeāniem nostāda šo valsti Centrālamerikā stratēģiski svarīgā pozīcijā; tā kā 2014. gada decembrī tika paziņots par kanāla izbūvi starp Kluso un Atlantijas okeānu sadarbībā ar Ķīnas sabiedrību HKND Group; tā kā 2018. gadā šis projekts tika atcelts;
L. tā kā Nikaragvā kopš 2018. gada tiek īstenota aģentūras USAID reaģējošās palīdzības programma, kuras viens no mērķiem ir veicināt tirgus ekonomiku šīs valsts interesēs, aizsargāt privātīpašumu un atbalstīt opozīcijas organizācijas un līderus; tā kā laikposmā no 2014. gada līdz 2021. gadam Violeta Barrios de Chamorro fonds no USAID līdzekļiem saņēma finansējumu vairāk nekā 7 miljonu USD apmērā; tā kā no šī fonda tiek finansēti vairāki privāti mediji, kurus kontrolē Chamorro ģimene, kā arī citas atsevišķām opozīcijas grupām tuvas organizācijas; tā kā tajā pašā laikposmā citas opozīcijas un ar to saistītas organizācijas saņēma finansējumu vairāk nekā 3 miljonu USD apmērā; tā kā Violeta Barrios de Chamorro fonds pārtrauca savu darbību 2021. gada februārī pēc tam, kad Nikaragva pieņēma likumu, saskaņā ar kuru tam jādeklarē ārvalstu finansējums;
M. tā kā laikposmā no 2016. gada līdz 2019. gadam ASV Nacionālais demokrātijas veicināšanas fonds opozīcijas grupām ir nodrošinājis vairāk nekā 4,4 miljonus USD;
N. tā kā USAID finansēto mediju vidū ir televīzijas kanāls 100 % Noticias, ko vada Miguel Mora, kurš vairākkārt ir prasījis ASV militāro intervenci Nikaragvā, lai gāztu valdību; tā kā šo prasību ir atkārtojuši citi ārvalstu finansēti mediji;
O. tā kā 2020. gada novembrī Nikaragvu smagi skāra viesuļvētras “Eta” un “Jota” ar postošām sekām iedzīvotājiem; tā kā tika iznīcināta tāda svarīga infrastruktūra kā ūdensapgāde, kas tagad tiek atjaunota; tā kā šīs viesuļvētras atstāja ilgstošu ietekmi uz valsts Karību jūras piekrastes — vissmagāk skartā reģiona, kam joprojām nepieciešama palīdzība — iedzīvotājiem; tā kā ES ir palielinājusi savu Centrālamerikas reģionam paredzēto palīdzību par 5 miljoniem EUR, lai novērstu viesuļvētru “Eta” un “Jota” sekas Nikaragvā, Hondurasā, Gvatemalā un Salvadorā;
P. tā kā Nikaragva, neraugoties uz tās nelielo ietekmi uz klimata pārmaiņām, varētu būt viena no smagāk skartajām valstīm, ņemot vērā tās ģeogrāfisko stāvokli un raksturīgās iezīmes; tā kā Nikaragva jau ir daudz ieguldījusi pielāgošanās pasākumos un savas oglekļa ietekmes mazināšanā, tostarp pēdējos desmit gados vairāk izmantojot atjaunojamos energoresursus, kas tagad ir 76 % no valsts enerģijas patēriņa;
Q. tā kā Sandininstu revolūcijas triumfa rezultātā visiem Nikaragvas iedzīvotājiem par brīvu ir pieejama veselības aprūpe; tā kā, kopš Sandinistu Nacionālās atbrīvošanās fronte 2007. gadā otro reizi kļuva par valdošo partiju, Nikaragva ir izveidojusi publisko slimnīcu tīklu, kuras ir pieejamas visiem iedzīvotājiem, kā rezultātā par 58 % ir samazinājusies bērnu mirstība; tā kā kopš 2007. gada izglītība ir par brīvu un pieejama visiem Nikaragvas iedzīvotājiem; tā kā šajā laikposmā nabadzības līmenis Nikaragvā ir samazinājies no 48 % līdz 29 % un galējas nabadzības līmenis — no 20 % līdz 6 %,
1. pieņem zināšanai 7. novembrī notikušo vispārējo vēlēšanu rezultātus;
2. atgādina, ka Nikaragvas tautai ir tiesības pašai nodarboties ar savas valsts lietām bez ārvalstu iejaukšanās un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;
3. gaida, ka Nikaragvas tiesu sistēma ātri izskatīs Cristiana Chamorro, Arturo Cruz, Félix Maradiaga un Juan Sebastián Chamorro lietu saskaņā ar Nikaragvas likumiem un starptautiskajiem standartiem;
4. ar bažām atzīmē ANO augstās cilvēktiesību komisāres paziņojumu par stāvokļa pasliktināšanos cilvēktiesību jomā un tās iespējamo ietekmi uz Nikaragvas iedzīvotāju politisko tiesību īstenošanu; pauž bažas par pašreizējo situāciju Nikaragvā, mudina visus iesaistītos dalībniekus atturēties no vardarbības izmantošanas un prasa īstenot politiku, kas paredz dialogu starp dažādiem sociālajiem un politiskajiem dalībniekiem, lai atrisinātu šo situāciju; aicina attiecīgās iestādes saukt pie atbildības vainīgās personas un ievērot valsts un starptautiskos tiesību aktus;
5. prasa saskaņā ar ANO ieteikumiem atcelt Nikaragvai noteiktās sankcijas; uzsver, ka sankciju piemērošana Nikaragvai ir visu Nikaragvas iedzīvotāju tiesību, tostarp uz veselību, pārkāpums un ka tā ir veicinājusi sabiedrības polarizāciju un politiskās situācijas pasliktināšanos valstī; nosoda ASV administrācijas lēmumu pastiprināt savus piespiedu pasākumus;
6. aicina PV/AP un dalībvalstis iesaistīties konstruktīvā dialogā ar Nikaragvas valdību un divpusējās attiecības balstīt uz starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesībām; uzsver, ka savstarpēji izdevīgām ES un Nikaragvas attiecībām var būt labvēlīga ietekme daudzējādā ziņā, tostarp no Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķu sasniegšanas viedokļa;
7. pauž bažas par klimata pārmaiņu īpaši smago ietekmi Nikaragvā tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, tostarp par ekstremālu meteoroloģisko parādību biežuma palielināšanos, kā tas bija vērojams viesuļvētru “Eta” un “Jota” gadījumā; atgādina, ka visbagātākās un visattīstītākās valstis visvairāk ir veicinājušas pašreizējo ārkārtas situāciju klimata jomā un ka tāpēc tās ir atbildīgas tādu valstu priekšā kā Nikaragva, kuras klimata pārmaiņu sekas skar vissmagāk; prasa ES un tās dalībvalstīm izmantot klimatiskā taisnīguma pieeju politiku izstrādē attiecīgajās jomās un rīkoties attiecīgajos forumos, tādos kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām;
8. aicina Nikaragvas valdību dekriminalizēt abortu un nodrošināt visiem iedzīvotājiem ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītās tiesības;
9. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Nikaragvas valdībai, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Latīņamerikas reģionālajām struktūrām, tostarp organizācijai “Bolivāra Apvienība Mūsu Amerikas Tautām” un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienai.
- [1] OV L 346, 15.12.2012., 3. lpp.