REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Nikaragvā pēc 7. novembrī notikušajām vēlēšanām

8.12.2021 - (2021/3000(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Pedro Marques, Javi López
S&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0581/2021

B9-0585/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Nikaragvā pēc 7. novembrī notikušajām vēlēšanām

(2021/3000(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Nikaragvu, it īpaši 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par stāvokli Nikaragvā[1],

– ņemot vērā paziņojumus, ko par Nikaragvu ES vārdā sniedzis Komisijas priekšsēdētājas vietnieks / Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP), jo īpaši viņa 2021. gada 8. novembra paziņojumu par nesen notikušajām velēšanām,

– ņemot vērā Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses[2] (“Asociācijas nolīgums starp ES un Centrālameriku”),

– ņemot vērā Padomes regulas un lēmumus par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem Nikaragvā un Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/1800 (2021. gada 11. oktobris), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2019/1720 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Nikaragvā, ar kuru sankcijas tika atjaunotas līdz 2022. gada 15. oktobrim[3],

– ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (OAS) 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par stāvokli Nikaragvā,

– ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Džo Baidena 2021. gada 16. novembra prezidentālo pasākumu “Paziņojums, ka tiek apturēta to personu ieceļošana, kuras ir atbildīgas par politiku vai rīcību, kas apdraud demokrātiju Nikaragvā, kā imigrantiem un personām, kas neimigrē”,

– ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas 2021. gada 20. novembra paziņojumu, kurā atkārtoti apstiprināta tās kompetentā jurisdikcija attiecībā uz Nikaragvu un pausta nožēla par Nikaragvas lēmumu denonsēt OAS hartu saistībā ar nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem,

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā 2021. gada 7. novembrī Nikaragvā notika prezidenta un likumdevēja vēlēšanu farss, kuru pavadīja apgalvojumi par krāpšanu; tā kā kopš 2021. gada jūnija Ortegas režīms cietumā ir turējis 50 no saviem ievērojamākajiem politiskajiem oponentiem, tostarp prezidenta priekšvēlēšanu kandidātus; tā kā režīma vadītā Augstākā vēlēšanu padome (el Consejo Supremo Electoral) ir atcēlusi juridiskās personas statusu visām neatkarīgās opozīcijas partijām, tostarp septiņu prezidenta priekšvēlēšanu kandidātu partijām;

B. tā kā, saskaitot tikai nepilnu pusi nodoto balsu, Augstākā vēlēšanu padome paziņoja, ka Daniels Ortega ar 75 % balsu ir ceturto reizi pēc kārtas ievēlēts par prezidentu, vēlēšanās piedaloties 65 % vēlētāju; tā kā 75 no 91 vietas nacionālajā asamblejā kontrolēs FSLN (el Frente Sandinista de Liberación Nacional); tā kā šajā parlamenta sasaukumā galvenais opozīcijas pārstāvis ir Valters Espinoza (Partido Liberal Constitucionalista) ar 14 % balsu un 10 vietām; tā kā aprēķinos, kas pamatojās uz Nikaragvas pilsoniskās sabiedrības organizāciju novērojumiem, tika secināts, ka vēlētāju aktivitāte bija daudz zemāka, tādējādi nebalsojušo skaits varēja būt aptuveni 81,5 %;

C. tā kā saskaņā ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju sniegto informāciju vēlēšanu dienā tika reģistrēti 285 politiskas vardarbības akti un vēlēšanu ietekmēšanas gadījumi, tostarp, iebiedēšanas, aizskaršanas, draudu un šantāžas akti, kas galvenokārt bija vērsti pret valsts darbiniekiem, publiskā sektora darbiniekiem, studentiem un medicīnas darbiniekiem, lai piespiestu viņus balsot; tā kā Nikaragvas valdība liedza Nikaragvas iedzīvotājiem viņu pilsoniskās un politiskās tiesības un vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību, atzina par nelikumīgām daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un neievēroja savas saistības cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā, kas paredzētas Nikaragvas konstitūcijā, Amerikas Demokrātiskajā hartā un starptautiskajos līgumos, kuriem šī valsts ir pievienojusies;

D. tā kā Nikaragvas valdība pēdējos gados ir pieņēmusi arvien ierobežojošākus tiesību aktus, institucionalizējot represijas un legalizējot darbības, kas valstī veiktas kopš šo aktu pieņemšanas; tā kā Nikaragva ir kļuvusi par baiļu republiku, jo vairāk nekā 140 000 iedzīvotāju ir spiesti meklēt patvērumu trimdā; tā kā 2020. gadā 47 % Kostarikā mītošo Nikaragvas iedzīvotāju dzīvoja nabadzībā, vairāk nekā trīs ceturtdaļas no viņiem varēja atļauties tikai vienu maltīti dienā, 41 % nebija stabila ienākumu avota un piektajai daļai nebija skaidrības par to, kur viņi mitināsies nākamajā mēnesī;

E. tā kā Amerikas Cilvēktiesību komisijas 2021. gada 25. oktobra ziņojumā “Nikaragva: Varas koncentrēšana un tiesiskuma graušana” norādīts, ka Nikaragvā ir izveidota policijas valsts, izmantojot represijas, korupciju, krāpšanu vēlēšanās un strukturālu nesodāmību, ko valdība ir izstrādājusi, lai panāktu, ka tā “iemūžina savu varu un saglabā privilēģijas un imunitāti”;

F. tā kā vairāk nekā 40 valstis ir stingri nosodījušas Nikaragvas vēlēšanas un atteikušās atzīt tās par demokrātiskām; tā kā OAS Ģenerālajā asamblejā 2021. gada 10. novembrī tika pieņemts rezolūcijas projekts, kurā norādīts, ka Nikaragvas vēlēšanām trūkst “demokrātiskās leģitimitātes”; tā kā Nikaragvas valdība, reaģējot uz to, paziņoja, ka tā uzsāks divus gadus ilgo izstāšanās no OAS procesu;

G. tā kā vēlēšanu periodā septiņiem starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem tika aizliegts sūtīt savus pārstāvjus uz šo valstī, lai viņi ziņotu par vēlēšanu gaitu; tā kā neatkarīgas žurnālistikas asociācijas ir nosodījušas vismaz 52 uzbrukumus neatkarīgajiem žurnālistiem, kas notika laikā no 2021. gada 25. oktobra līdz 7. novembrim; tā kā 7. novembrī tika akreditēti tikai oficiālie plašsaziņas līdzekļi, tādējādi pārkāpjot tiesības uz informāciju un vārda brīvību;

H. tā kā no 2021. gada 3. līdz 7. novembrim tika ziņots par šajā valstī notikušiem 35 patvaļīgas aizturēšanas gadījumiem; tā kā tikai deviņi no šiem ieslodzītajiem ir atbrīvoti, bet 26 joprojām atrodas apcietinājumā; tā kā tas nozīmē, ka kopumā 170 cilvēku ir patvaļīgi aizturēti, tostarp septiņi prezidenta priekšvēlēšanu kandidāti; tā kā šie cilvēktiesību pārkāpumi, kurus, iespējams, izdara galvenokārt policijas darbinieki, pašvaldību ierēdņi, valsts struktūru darbinieki, valdības locekļi un atbalstītāji, kļuva biežāki dienās pirms šīm krāpnieciskajām vēlēšanām;

I. tā kā 2021. gada oktobrī tikai 5 % Nikaragvas iedzīvotāju bija pilnībā vakcinēti; tā kā, turpinoties šai tendencei, Nikaragva sasniegs plašu imunitāti ne agrāk kā 2023. gadā,

1. nosoda Nikaragvā notikušo vēlēšanu nedemokrātisko procesu, kurā tika pārkāpti visi starptautiskie demokrātijas standarti attiecībā uz uzticamām, iekļaujošām, taisnīgām un pārredzamām vēlēšanām; neatzīst šo nelikumīgo vēlēšanu rezultātu leģitimitāti; atbalsta paziņojumus, kuros apstiprināts, ka šīs vēlēšanas ir pēdējais posms Nikaragvas pārvēršanā par autokrātisku režīmu;

2. atkārtoti pauž solidaritāti Nikaragvas iedzīvotājiem un stingri nosoda visas Nikaragvas iestāžu represīvās darbības pret demokrātiskās opozīcijas partijām un to locekļiem, žurnālistiem un citiem plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem, studentiem, pirmiedzīvotājiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizāciju dalībniekiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem, un jo īpaši nosoda izraisītos nāves gadījumus; prasa nekavējoties pārtraukt ierobežojošu pasākumu piemērošanu, represijas un cilvēktiesību pārkāpumus un prasa saukt Nikaragvas valdību pie atbildības par smagajiem pārkāpumiem, ko tā veikusi kopš 2018. gada;

3. atkārtoti norāda, ka vienīgais risinājums dziļajai politiskajai krīzei Nikaragvā ir iekļaujošs un jēgpilns nacionālais dialogs, un pauž nožēlu par Nikaragvas režīma atkārtoto atteikšanos no sadarbības un tā nevēlēšanos sākt šādu procesu; atgādina par savām iepriekšējām nostājām, kurās izklāstīti galvenie priekšnoteikumi, lai valdība sāktu iekļaujošu un jēgpilnu nacionālo dialogu: aicina Nikaragvas valdību nekavējoties atjaunot valstī tiesiskumu un pamatbrīvības un izbeigt represijas un draudus; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus patvaļīgi aizturētos politieslodzītos un ļaut atgriezties valstī visiem trimdā mītošajiem Nikaragvas pilsoņiem, garantējot viņiem pilnīgu drošību, kā arī ļaut atgriezties valstī starptautiskajām cilvēktiesību struktūrām; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt pašreizējos un turpmākos pilsoniskās sabiedrības centienus radīt apstākļus dialogam, kura rezultātā notiktu pāreja uz demokrātiju saskaņā ar 2019. gada marta nolīgumos paredzētajām saistībām;

4. aicina rīkot vēlēšanas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un Amerikas Demokrātisko hartu, lai nodrošinātu Nikaragvas iedzīvotāju demokrātisko centienu īstenošanu, un aicina nekavējoties ļaut starptautiskajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām bez ierobežojumiem iekļūt valstī;

5. atbalsta PV/AP paziņojumu, ka viņš apsver visus ES rīcībā esošos instrumentus, lai veiktu papildu pasākumus, tostarp tādus, kas var pārsniegt individuālus ierobežojumus, vienlaikus cenšoties izvairīties no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apgrūtināt Nikaragvas iedzīvotāju dzīvi;

6. aicina ES un tās dalībvalstis turpināt sadarbību humānās palīdzības jomā, lai atbalstītu visneaizsargātākās personas, vienlaikus izpētot alternatīvus pasākumus ar mērķi apkarot plaši izplatīto korupciju un nodrošināt, ka Nikaragvai piešķirtie ES līdzekļi, tostarp ar daudzpusēju un finanšu iestāžu starpniecību, netiek izmantoti korumpētā režīma stiprināšanai;

7. pauž nožēlu par Nikaragvas ārlietu ministra 2021. gada 19. novembrī paziņojumu par OAS hartas denonsēšanu un uzsver, ka šis lēmums liegs valstij piekļuvi Amerikas Attīstības bankas finansējumam un nozīmē to, ka Nikaragva izstāsies no OAS reģionālajiem cilvēktiesību aizsardzības mehānismiem;

8. atgādina, ka, ņemot vērā asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Centrālamerikas valstīm, Nikaragvai ir jāievēro un jānostiprina tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību principi; atkārtoti prasa, lai, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, tiktu iedarbināta asociācijas nolīguma demokrātijas klauzula;

9. prasa nodrošināt taisnīgumu un pārskatatbildību attiecībā uz visiem cietušajiem saskaņā ar Nikaragvas tiesību aktiem, starptautiskajām saistībām un pienākumiem, veicot objektīvu, rūpīgu un neatkarīgu izmeklēšanu; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt izmeklēšanas un pārskatatbildības mehānisma izveidi ANO Cilvēktiesību padomē;

10. aicina ES un tās dalībvalstis cieši uzraudzīt situāciju uz vietas, izmantojot savus pārstāvjus un vēstniecības Nikaragvā, tostarp veicot tiesas procesu uzraudzību un apmeklējot kritiķus un opozīcijas līderus, kuri atrodas cietumā vai mājas arestā, kā arī atvieglot ārkārtas vīzu izsniegšanas procesu un politiskajiem bēgļiem nodrošināt pagaidu patvērumu dalībvalstīs; prasa Eiropas Ārējās darbības dienestam pastiprināt regulāro dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem un stiprināt mehānismus, lai atbalstītu viņu neaizstājamo darbu;

11. atkārtoti aicina nekavējoties izdot Itālijai Alessio Casimirri;

12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Centrālamerikas parlamentam, kā arī Nikaragvas Republikas valdībai un parlamentam.

• [1] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0359.
• [2] OV L 346, 15.12.2012., 3. lpp.
• [3] OV L 361, 12.10.2021., 52. lpp.