REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par situāciju pie Ukrainas robežas un Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā
13.12.2021 - (2021/3010(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Viola Von Cramon‑Taubadel, Hannah Neumann, Ignazio Corrao, Bronis Ropė, Francisco Guerreiro, Reinhard Bütikofer, Tineke Strik, Yannick Jadot, Pär Holmgren, Alice Kuhnke, Jakop G. Dalunde, Mounir Satouri, Sergey Lagodinsky
Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0594/2021
B9‑0594/2021
Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju pie Ukrainas robežas un Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju,
– ņemot vērā ANO Statūtus,
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,
– ņemot vērā 1975. gada 1. augusta Konferences par drošību un sadarbību Eiropā noslēguma aktu (Helsinku Noslēguma akts),
– ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) 1994. gada 3. decembra drošības politisko un militāro aspektu rīcības kodeksu,
– ņemot vērā memorandu par drošības garantijām saistībā ar Ukrainas pievienošanos 1994. gada 5. decembra Kodolieroču neizplatīšanas līgumam (Budapeštas memorands par drošības garantijām),
– ņemot vērā 2011. gada 30. novembra Vīnes dokumentu par uzticības un drošības veicināšanas pasākumiem,
– ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, un jo īpaši tā 1. nodaļas V sadaļu[1],
– ņemot vērā Minskas vienošanos īstenošanas pasākumu paketi, kura tika pieņemta un parakstīta Minskā 2015. gada 12. februārī un kuras pilnu tekstu apstiprināja ar ANO Drošības padomes 2015. gada 17. februāra rezolūciju 2202 (2015),
– ņemot vērā Padomes 2021. gada 11. oktobra Lēmumu (KĀDP) 2021/1792, ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība[2],
– ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas 2021. gada 24. novembra paziņojumu par Krievijas dekrētu par vienkāršotiem tirdzniecības pasākumiem, kas pārkāpj Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti,
– ņemot vērā Ukrainas prezidenta Volodymyr Zelenskyy, Eiropadomes priekšsēdētāja Charles Michel un Komisijas priekšsēdētājas Ursula von der Leyen 2021. gada 12. oktobra kopīgo paziņojumu pēc 23. ES un Ukrainas samita,
– ņemot vērā G7 grupas valstu ārlietu ministru 2021. gada 12. decembra paziņojumu par Krieviju un Ukrainu,
– ņemot vērā ASV un Vācijas kopīgo paziņojumu par atbalstu Ukrainai, Eiropas enerģētiskajai drošībai un mūsu klimata mērķiem, ko prezidents J. Biden un kanclere A. Merkel publicēja 2021. gada 21. jūlijā,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Krievija iepriekš nepieredzētā apmērā palielina savus militāros spēkus pie Ukrainas robežas, okupētajā Donbasā un nelikumīgi anektētajā Krimā, ietverot plaša mēroga karaspēka pārvietošanu;
B. tā kā ir pagājuši vairāk nekā seši gadi kopš Minskas vienošanos pieņemšanas un vairāk nekā septiņi gadi, kopš Krievijas Federācija nelikumīgi anektēja Krimas pussalu un sāka karu Ukrainā; tā kā joprojām notiekošā konflikta laikā ir gājuši bojā vairāk nekā 14 000 cilvēku;
C. tā kā Krievija īsteno dezinformācijas kampaņas un apsūdz Ukrainu un NATO provokatīvu darbību veikšanā; tā kā prezidents V. Putin un bijušais prezidents D. Medvedev paši turas pie nepatiesa apgalvojuma, kas noliedz Ukrainas valstiskuma un Ukrainas tautas identitātes esību;
D. tā kā ASV ir kopīgojusi izlūkdatus ar saviem NATO sabiedrotajiem par Krievijas iespējamu drīzu uzbrukumu Ukrainai; tā kā NATO valstis ir paudušas bažas par Krievijas militāro spēku izvietošanu pie Ukrainas robežas un ir aicinājušas mazināt spriedzi; tā kā Aliaksandr Lukashenka ir paziņojis, ka pilnībā atbalstīs Krieviju, ja tā uzsāks militāru darbību pret Ukrainu;
E. tā kā prezidents V. Putin 2021. gada 15. novembrī parakstīja dekrētu par vienkāršotiem tirdzniecības noteikumiem, lai atļautu piekļuves pasākumus, tādējādi paplašinot preču piekļuvi Ukrainas Doneckas un Luhanskas reģioniem, kurus uz pagaidu laiku nekontrolē valdība, un no tiem; tā kā šā vienpusējā pasākuma mērķis ir vēl vairāk nodalīt šīs teritorijas no Ukrainas, un tas ir pretrunā tam, ko paredz Minskas vienošanās;
1. pilnībā atbalsta Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās; nosoda Krievijas Federācijas īstenoto Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju un tiešo un netiešo iesaisti bruņotos konfliktos Ukrainas austrumdaļā, kā arī cilvēktiesību pārkāpumus šajās teritorijās un pasu izsniegšanu okupētā Donbasa un Krimas iedzīvotājiem;
2. aicina Krieviju nekavējoties pārtraukt savas provokācijas uz Ukrainas robežas, kam ir destabilizējoša ietekme uz visu reģionu un ārpus tā, izbeigt visus pasākumus, kuri vēl vairāk saasina konfliktu, un mazināt spriedzi saskaņā ar Krievijas starptautiskajām saistībām, piemēram, EDSO principiem un saistībām attiecībā uz militāro kustību pārredzamību un Vīnes dokumentu;
3. uzsver, ka, lai atturētu Krievijas Federāciju no uzbrukuma izdarīšanas Ukrainai, ES un tās dalībvalstīm ir Krievijai un prezidentam V. Putin ļoti skaidri jānorāda, ka šāda starptautisko tiesību pārkāpuma cena būs ļoti augsta; atzinīgi vērtē priekšsēdētājas U. Von der Leyen solījumu, ka ES uz jebkādām turpmākām agresijas darbībām reaģēs, pastiprinot un paplašinot esošās sankcijas;
4. tādējādi uzsver nepieciešamību pieņemt vispusīgu plānu ES rīcībai saistībā ar atturēšanu, skaidrām sarkanajām līnijām un pretpasākumiem gadījumā, ja situācija saasināsies; aicina dalībvalstis savstarpēji labāk koordinēties un izstrādāt kopīgu ES pieeju, nevis īstenot dažādas valsts iniciatīvas;
5. uzsver, ka ES un tās partneriem ir vajadzīga vienota pieeja attiecībā uz atturēšanu; uzsver, ka visi pasākumi būtu jāīsteno, koordinējoties ar Ukrainu un ES sabiedrotajiem; atzinīgi vērtē G7 grupas valstu ārlietu ministru neseno paziņojumu par Krieviju un Ukrainu, ziņojot par sadarbību pie "kopīgas un vispusīgas reaģēšanas";
6. pieprasa, ka pretpasākumiem ir jāietver visa naftas un gāzes importa apturēšana no Krievijas uz ES, pievēršanās citām nozīmīgām Krievijas ekonomikas nozarēm, Krievijas uzņēmumu piekļuves bloķēšana globālajiem kapitāla tirgiem, papildu mērķtiecīgu ierobežojošu pasākumu (piemēram, aktīvu iesaldēšanas un iebraukšanas ES aizliegšanas) ieviešana, vēršot tos pret Krievijas oligarhiem un prezidentam tuvu stāvošām personām, Krievijas valsts parāda pirkšanas aizliegšana sekundārajā tirgū, izlūkdienestu un armijas finansēšanas apturēšana un Krievijas izslēgšana no SWIFT maksājumu sistēmas;
7. atkārtoti norāda, ka tādēļ ES un Ukrainai būtu jāsamazina atkarība no Krievijas, un aicina ES apliecināt spēcīgāku enerģētikas solidaritāti ar Ukrainu, kā to paredz asociācijas nolīgums, palielinot energoinfrastruktūras savstarpējās saiknes; mudina izmantot ASV un Vācijas 2021. gada 21. jūlija kopējā paziņojumā izklāstītos pasākumus kā pamatu turpmākai rīcībai; mudina ES iestādes un visas dalībvalstis atcelt un novērst Nord Stream 2 cauruļvada izmantošanu un uzstāj, ka ir jāaptur strīdīgo Rosatom būvēto kodolelektrostaciju celtniecība;
8. aicina ES un dalībvalstis izveidot globālu pretkorupcijas sankciju mehānismu un konsekventi īstenot un piemērot spēkā esošos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas noteikumus un panākt lielāku pārredzamību, it sevišķi saistībā ar līdzekļiem, kurus Savienībā nogulda vai izlieto Krievijas elite;
9. uzsver Minskas vienošanos nozīmīgumu, tostarp militāro darbību izbeigšanu Ukrainas austrumdaļā, un mudina visas puses konstruktīvi iesaistīties Normandijas procesā un trīspusējā kontaktgrupā; aicina konfliktam Ukrainas austrumdaļā rast politisku risinājumu un ES ieņemt nozīmīgāku lomu konflikta miermīlīgā atrisināšanā; uzsver EDSO Īpašās novērošanas misijas Ukrainā nozīmi un to, ka ir svarīgi, lai šī misija varētu neierobežoti turpināt savu darbu plašāk par pašreizējām pilnvarām;
10. mudina dalībvalstis sagatavot ticamu ilgtermiņa perspektīvu attiecībā uz Ukrainas pievienošanos ES un darīt to zināmu Ukrainai; uzsver, ka nevienas valsts alianses izvēles nedrīkst būt atkarīga no trešās valsts apstiprinājuma; aicina ES un Eiropas sabiedrotos apspriest ilgtermiņa plānus par Eiropas drošības kārtību, lai kopīgi risinātu militārus draudus šim kontinentam;
11. atbalsta starptautiskās Krimas platformas izveidi un darbības; pauž nožēlu par to, ka Krimā joprojām nevar iekļūt starptautiskas organizācijas un cilvēktiesību aizstāvji, un nosoda Krievijas Federācijas pieaugošo militarizāciju šajā pussalā;
12. aicina Krieviju atsaukt savu 2021. gada 15. novembra dekrētu, jo tas pārkāpj Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, tostarp attiecībā uz muitas kontroli, un varētu palielināt spriedzi un pagarināt status quo, vienlaikus aizkavējot turpmāku reintegrācijas procesu;
13. prasa Komisijai, Padomei un Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietniekam stiprināt ES noturīgumu un pretpasākumu spējas pret hibrīdām intervencēm, uzlabot sadarbību ar partneriem, it sevišķi dezinformācijas jomā, un pilnveidot spējas, kas vērstas uz konfliktu miermīlīgu atrisināšanu, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu un neaizsargātu grupu situācijai konfliktos;
14. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietniekam, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, NATO, EDSO, priekšsēdētājam, Ukrainas valdībai un Augstākai radai un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un Valsts domei.