Rezolūcijas priekšlikums - B9-0596/2021Rezolūcijas priekšlikums
B9-0596/2021

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli pie Ukrainas robežas un Ukrainas teritorijās, kuras okupējusi Krievija

13.12.2021 - (2021/3010(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Petras Auštrevičius, Dita Charanzová, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Nathalie Loiseau, Karen Melchior, Frédérique Ries, Michal Šimečka, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu
grupas “Renew” vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0594/2021

Procedūra : 2021/3010(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B9-0596/2021
Iesniegtie teksti :
B9-0596/2021
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B9-0596/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli pie Ukrainas robežas un Ukrainas teritorijās, kuras okupējusi Krievija

(2021/3010(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā rezolūcijas un ieteikumus par Ukrainu un Krievijas Federāciju, jo īpaši 2021. gada 16. septembra ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES un Krievijas politisko attiecību ievirzi[1],

 ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, un jo īpaši tā II sadaļu par politisko dialogu un konverģenci ārējās un drošības politikas jomā[2],

 ņemot vērā 1994. gada 5. decembra Budapeštas memorandu par drošības garantijām attiecībā uz Baltkrievijas, Kazahstānas un Ukrainas pievienošanos Kodolieroču neizplatīšanas līgumam,

 ņemot vērā Krievijas Federācijas dalību ANO, Eiropas Padomē un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un no šādas dalības izrietošās saistības un pienākumus,

 ņemot vērā ES politiku, kas pieņemta, reaģējot uz krīzi Ukrainā, tostarp ierobežojošos pasākumus, kas ir spēkā kopš 2014. gada,

 ņemot vērā pasākumu paketi, ar ko tiek īstenotas Minskas vienošanās, kuras tika pieņemtas un parakstītas Minskā 2015. gada 12. februārī un kuru pilnu tekstu apstiprināja ar ANO Drošības padomes 2015. gada 17. februāra rezolūciju Nr. 2202(2015),

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā saskaņā ar izlūkdienestu ziņojumiem pēdējo mēnešu laikā Krievijas Federācija ir ievērojami palielinājusi militāro klātbūtni pie savas dienvidu un rietumu robežas ar Ukrainu, okupētajā Krimā un Melnās jūras reģionā; tā kā pašlaik izvietotajos militārajos spēkos ir vairāk nekā 100 000 kareivju, kā arī smagais militārais aprīkojums; tā kā šo militāro spēku koncentrēšanos apstiprināja nesenie komerciālie satelītattēli;

B. tā kā Krievija jau 2021. gada pirmajā pusē bija palielinājusi savu militāro klātbūtni Ukrainā; tā kā militārās mācības 2021. gada pavasarī bija lielākā Krievijas karaspēka koncentrācija Ukrainas robežas tuvumā kopš 2014. gada;

C. tā kā saskaņā ar ASV izlūkdienestu ziņojumiem Krievija līdz 2022. gada sākumam varētu mobilizēt līdz pat 175 000 karavīru, kas varētu nozīmēt to, ka notiek gatavošanās daudzpusējai ofensīvai pret Ukrainu; tā kā Krievija ar agresīviem politiskiem paziņojumiem un retoriku ir apzināti radījusi nenoteiktību saistībā ar militāro spēku koncentrāciju;

D. tā kā Krievijas karaspēka neseno pārvietošanos Ukrainas robežai tuvās teritorijās pavada Krievijas algotņu un plašsaziņas līdzekļu pastiprinātas iejaukšanās un dezinformācijas kampaņas ES, Ukrainā un pašā Krievijā; tā kā šādai hibrīdtaktikai ir raksturīga aizvien lielāka nomelnojošas informācijas izplatīšana par NATO un Ukrainu, mēģinājumi vainot Ukrainu un NATO iespējamā turpmākā Krievijas militārajā eskalācijā, kā arī tādu nepatiesu vēstījumu izplatīšana, kuros tiek izdarīti mājieni par to, ka rietumvalstis ir iecēlušas Ukrainas pašreizējos līderus un rīkojas pretēji Ukrainas tautas interesēm;

E. tā kā Krievijas militāro spēku koncentrāciju papildina neskaitāmi pamiera līgumu pārkāpumi, ko Krievijas atbalstītie separātistu spēki regulāri izdara Ukrainas austrumdaļā, kur, neraugoties uz to, ka Krievija noliedz jebkādu oficiālu iesaistīšanos konfliktā, separātistu spēkos komandējošos amatus lielākoties ieņem Krievijas virsnieki;

F. tā kā kopš 2014. gada tiek ziņots par Krievijas privātā militārā uzņēmuma “Vāgnera grupa” darbinieku un prokrievisko separātistu klātbūtni Ukrainas austrumdaļā (sākotnēji tur atradās aptuveni 250 kaujinieki, bet tagad — 2500 personas);

G. tā kā ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijas Ukrainā jaunākajā ziņojumā, kas publicēts 2021. gada 1. decembrī, ir norādīts uz karadarbības eskalāciju Donbasa konflikta zonā, civiliedzīvotāju upuru skaita pieaugumu Ukrainas pusē un infrastruktūrai nodarītajiem bojājumiem; tā kā ziņojumā arī norādīts, ka tiesas iestādes pašpasludinātajās Donbasa republikās bez taisnīgas tiesas procesiem turpina piespriest sodus civiliedzīvotājiem par noziegumiem, kas saistīti ar konfliktiem;

H. tā kā Krievija 2014. gadā nelikumīgi anektēja Krimu un turpina to okupēt; tā kā Krievija turpina mainīt okupētās pussalas demogrāfisko struktūru, nometinot tajā Krievijas pilsoņus; tā kā ANO Cilvēktiesību uzraudzības misija Ukrainā konstatēja, ka Krievijas Federācijas okupācijas iestādes Krimā turpināja ierobežot pamatbrīvības un pilsonisko telpu un ka tie, kas piedalījās spontānās miermīlīgās asamblejās vai vēlējās piedalīties tiesas sēdēs, tika patvaļīgi arestēti un sodīti;

I. tā kā 2016. gadā Krievijas Federācija pasludināja par nelikumīgu Krimas tatāru augstāko pārvaldības struktūru — Medžlisu — un atteicās īstenot Starptautiskās Tiesas 2017. gada rīkojumu, kurā Krievija tika aicināta atcelt Medžlisa darbības aizliegumu; tā kā joprojām tiek nelikumīgi aizturēti tatāru līderi un aktīvisti; tā kā Krievija kopš 2014. gada ir neatlaidīgi centusies militarizēt Krimas pussalu un 2021. gada novembrī uz Krimu nosūtīja papildu tankus un artilēriju;

J. tā kā 2021. gada aprīlī Krievijas Aizsardzības ministrija teritorijās ap Kerčas šaurumu vienpusēji liedza pārvietošanos nekomerciāliem kuģiem no citām valstīm, tādējādi kavējot kuģu brīvu pārvietošanos uz Azovas jūru un no tās; tā kā minētie ierobežojumi joprojām ir spēkā, lai gan Krievija 2021. gada oktobrī paziņoja, ka ierobežojumus atcels; tā kā šie šķēršļi negatīvi ietekmē Ukrainas ostas Azovas jūrā un starptautisko jūras tranzītu Melnajā jūrā,

1. nosoda Krievijas Federācijas draudošās un destabilizējošās darbības un aicina tās līderus mazināt spriedzi ar Ukrainu, nekavējoties atvilkt karaspēku no robežas ar Ukrainu uz to pastāvīgajām bāzēm un klusināt pret Ukrainu un rietumvalstīm vērsto naidīgo un agresīvo retoriku; uzsver, ka konfliktam Ukrainas austrumdaļā un Krimā ir jārod miermīlīgs politisks risinājums, un aicina Krieviju atsākt sadarbību Normandijas formātā;

2. uzsver, ka Krievijas militāro spēku koncentrācija apdraud arī vispārējo mieru, stabilitāti un drošību Eiropā, un aicina Krieviju ievērot starptautiskās saistības, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas principus un saistības attiecībā uz militāro spēku pārvietošanās pārredzamību, tostarp Vīnes dokumentu; turklāt mudina Krieviju ievērot savu ANO Jūras tiesību konvencijā paredzēto pienākumu un garantēt kuģošanas brīvību un tranzīta pārvietošanos cauri starptautiskajam Kerčas jūras šaurumam uz Azovas jūras ostām;

3. atkārtoti norāda uz savu izsenis pausto atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās; atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu ES politikai neatzīt Krimas un Sevastopoles pilsētas nelikumīgo aneksiju;

4. atgādina, ka ES dalībvalstu vienotība ir labākā politika, ar ko atturēt Krieviju no destabilizējošām un kaitnieciskām darbībām Eiropā; mudina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos nodrošināt to, lai Padome joprojām būtu vienota, ņemtu vērā militāros notikumus, joprojām būtu gatava vienoties par turpmāku kopīgu rīcību un turpinātu koordināciju ar Amerikas Savienotajām Valstīm, NATO un citiem sabiedrotajiem;

5. pauž nožēlu par Krievijas mēģinājumiem panākt to, lai Ukrainas eiroatlantisko centienu kontekstā gūtu priekšrocības no rietumvalstīm; uzstāj, ka pašreizējos centienos mazināt militāro spriedzi ir pilnībā jāiekļauj Ukrainas valsts drošības intereses;

6. uzsver, ka ES ir skaidri jānorāda — par jebkādu turpmāku Krievijas Federācijai iebrukumu Ukrainā būs jāmaksā augsta cena un šāda rīcība novedīs pie ievērojami plašākām un bargām ES sankcijām; uzsver, ka Ukrainai saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu, kas pieļauj individuālu un kolektīvu pašaizsardzību, būtu jāturpina gūt labumu no draudzīgu valstu militārā ekipējuma eksporta un piedāvātas apmācības;

7. mudina dalībvalstis izdarīt nepieciešamos secinājumus par Krievijas rīcību un sagatavoties mērķtiecīgu sankciju ieviešanai, lai novērstu Krievijas radītos tūlītējos un iespējamos draudus, nevis veikt pasākumus tikai pēc tam, kad ir noticis jauns iebrukums;

8. mudina dalībvalstis izvērtēt Krievijas rīcību un izdarīt nepieciešamos secinājumus, kā arī veikt steidzamus un ticamus pasākumus, lai samazinātu atkarību no Krievijas enerģijas importa; atkārtoti aicina izbeigt “Nord Stream 2” cauruļvada projektu un citus nozīmīgus enerģētikas projektus ar Krievijas Federāciju; uzsver, ka jebkāda turpmāka Krievijas militārā darbība, kas vērsta pret Ukrainu, noteikti radīs sekas, kas turpināsies pēc šo projektu pabeigšanas;

9. pauž nožēlu par pastāvīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem gan Krimā, gan okupētajās teritorijās Ukrainas austrumdaļā; prasa nekavējoties atbrīvot visus nelikumīgi aizturētos un ieslodzītos Ukrainas pilsoņus un izbeigt plaša mēroga Krievijas pilsonības piešķiršanu (pasu piešķiršanu) pilsoņiem šajās teritorijās;

10. stingri atbalsta Ukrainas centienus saukt pie atbildības Krievijas algotņus, kas pastrādājuši kara noziegumus, un mudina ES un tās dalībvalstis pastiprināt sadarbību šajā jautājumā;

11. stingri nosoda Krievijas naidīgo izturēšanos Eiropā un aicina tās valdību izbeigt šādas darbības, kas pārkāpj kopīgi pieņemtos principus un normas un apdraud stabilitāti Eiropā, neļaujot veidot pozitīvas ES un Krievijas divpusējās attiecības;

12. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai radai, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un Valsts domei.

 

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 15. decembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika