Rezolūcijas priekšlikums - B9-0597/2021Rezolūcijas priekšlikums
B9-0597/2021

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli pie Ukrainas robežas un Ukrainas teritorijās, kuras okupējusi Krievija

13.12.2021 - (2021/3010(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Michael Gahler, Rasa Juknevičienė, Paulo Rangel, Sandra Kalniete, Jerzy Buzek, Andrius Kubilius, Radosław Sikorski, Traian Băsescu, Vladimír Bilčík, Tomasz Frankowski, Andrzej Halicki, Andrey Kovatchev, David Lega, Miriam Lexmann, Antonio López-Istúriz White, Janina Ochojska, Michaela Šojdrová, Eugen Tomac, Isabel Wiseler-Lima, Aušra Maldeikienė
PPE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0594/2021

Procedūra : 2021/3010(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B9-0597/2021
Iesniegtie teksti :
B9-0597/2021
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B9-0597/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli pie Ukrainas robežas un Ukrainas teritorijās, kuras okupējusi Krievija

(2021/3010(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu,

 ņemot vērā ANO Statūtus, ANO Jūras tiesību konvenciju, Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par civilajām un politiskajām tiesībām un Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK),

 ņemot vērā 1975. gada 1. augusta Helsinku Nobeiguma aktu un tā turpmākos dokumentus,

 ņemot vērā 1990. gada 19.–21. novembra samitā pieņemto Parīzes Hartu par jaunu Eiropu (Parīzes Harta),

 ņemot vērā Minskas vienošanos īstenošanas pasākumu paketi, kura tika pieņemta un parakstīta Minskā 2015. gada 12. februārī un kuras pilnu tekstu apstiprināja ar ANO Drošības padomes 2015. gada 17. februāra rezolūciju 2202 (2015),

 ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, un jo īpaši tā II sadaļu par politisko dialogu un konverģenci ārējās un drošības politikas jomā[1],

 ņemot vērā pirmo ES un Ukrainas dialogu par kiberdrošību, kas notika 2021. gada 3. jūnijā,

 ņemot vērā ASV un Ukrainas stratēģiskās partnerības hartu, ko 2021. gada 10. novembrī parakstīja ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens un Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba,

 ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas 2021. gada 24. novembra paziņojumu par Krievijas dekrētu par vienkāršotiem tirdzniecības pasākumiem, ar kuriem tiek pārkāpta Ukrainas suverenitāte un teritoriālā integritāte,

 ņemot vērā prezidenta Džo Baidena un prezidenta Putina 2021. gada 7. novembra sanāksmi, kas notika attālinātā formātā un kurā tika apspriests jautājums par Krievijas militāro spēku koncentrēšanu Ukrainas pierobežā,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Krievijas Federācija atkal pastāvīgi palielina militāro klātbūtni pie savām dienvidu un rietumu robežām ar Ukrainu un okupētajā Krimā, pašlaik šajās zonās koncentrējot aptuveni 100 000 karavīru; tā kā nesen novērotais spēku palielinājums ir uzskatāms par lielāku salīdzinājumā ar iepriekšējo militāro spēku koncentrēšanos šā gada pavasarī;

B. tā kā ir pagājuši vairāk nekā seši gadi kopš Minskas vienošanos pieņemšanas un septiņi gadi, kopš Krievijas Federācija nelikumīgi anektēja Krimas pussalu un sāka karu Ukrainā;

C. tā kā Krievijas Federācija kopš 2014. gada, izmantojot starpniekspēkus minētajās tautas republikās, destabilizē Ukrainas austrumdaļu; tā kā konfliktā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 14 000 cilvēki un gandrīz divi miljoni cilvēku kļuvuši par iekšzemē pārvietotām personām;

D. tā kā Eiropas Savienība pauž nožēlu par Krievijas prezidenta Putina 2021. gada 15. novembrī parakstīto dekrētu par vienkāršotiem tirdzniecības noteikumiem, kas ļauj palielināt kontroli pār precēm, kas tiek sūtītas uz Doņeckas un Luhanskas apgabaliem, pār kuriem pašlaik Ukrainas valdībai nav kontroles, un no tiem; tā kā šā dekrēta mērķis ir vēl vairāk nodalīt no Ukrainas  Doņeckas un Luhanskas apgabalus, pār kuriem pašlaik Ukrainas valdībai nav kontroles, kas ir pretrunā Minskas vienošanos mērķiem;

E. tā kā ASV un Ukrainas Stratēģiskās partnerības hartā ir noteikts, ka Amerikas Savienotās Valstis un Ukraina plāno turpināt veikt virkni būtisku pasākumu, lai novērstu ārējo tiešo un hibrīda agresiju pret Ukrainu, un saukt Krieviju pie atbildības par šādu agresiju un starptautisko tiesību pārkāpumiem, tostarp par mēģinājumiem anektēt un sagrābt Krimu un par Krievijas īstenoto bruņoto konfliktu atsevišķās Ukrainas Doņeckas un Luhanskas reģionu daļās, kā arī par Krievijas nepārtraukto ļaunprātīgo rīcību;

F. tā kā 2021. gada 1. decembrī prezidents Putins paziņoja, ka sagaida no NATO juridiski saistošas garantijas, ka tā neveiks tālāku paplašināšanās austrumu virzienā; tā kā 2021. gada 7. decembrī prezidenti Baidend un Putins tikās attālinātā sanāksmē, kuras laikā prezidents Džo Baidens brīdināja, ka gadījumā, ja Krievija iebruks Ukrainā, ASV piemēros stingras ekonomiskās sankcijas un palielinās militāro atbalstu Ukrainai;

1. atbalsta Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās; vēlreiz pauž stingru atbalstu ES politikai neatzīt Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas nelikumīgo aneksiju;

2. nosoda pašreiz vērojamo lielo Krievijas militāro spēku koncentrēšanu Ukrainas pierobežā; atgādina, ka šis ir otrais šāds gadījums šogad, un norāda, ka ir ziņas par aptuveni 100 000 karavīru, kā arī ievērojamu skaitu tanku un artilērijas vienību koncentrēšanu; uzsver, ka šo militāro spēku koncentrēšanu pavada kareivīgas retorikas eskalācija no Krievijas puses;

3. uzskata, ka ES ir jāizdara secinājumi par Krievijas militāro spēku koncentrēšanu Ukrainas pierobežā, kas raisa dziļas bažas; prasa Krievijai nekavējoties izbeigt nepamatotu militāro spēku koncentrēšanu ar mērķi draudēt kaimiņvalstīm, apturēt visas pašreizējās provokācijas, atturētos no turpmākām provokācijām un mazināt saspīlējumu, atvelkot savus bruņotos spēkus uz to pastāvīgajām bāzēm, kā to paredz starptautiskās saistības;

4. atkārto, ka Krievijas militāro spēku koncentrēšana apdraud stabilitāti, drošību un mieru arī Eiropā, tāpēc ES drošības dialogam ar Ukrainu vajadzētu būt vērienīgam un tādam, kas veicina drošības problēmu puses tuvinošu novērtējumu uz vietas; uzsver, ka Ukrainai draudzīgām valstīm būtu jāpalielina militārais atbalsts tai un jāpalielina arī nodrošinājums ar aizsardzībai paredzētiem ieročiem, kas ir saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu, kurš pieļauj individuālu un kolektīvu pašaizsardzību; pieprasa, lai Krieviju izved savus bruņotos spēkus no tā dēvētajām Luhanskas un Doneckas Tautas Republikām un atdod Ukrainai kontroli pār Krimas Autonomo Republiku un Sevastopoli;

5. uzsver, ka militāro spēku regulāru koncentrēšanu Ukrainas pierobežā Krievija izmanto kā instrumentu, lai uz Ukrainas rēķina saņemtu politiskas koncesijas no rietumvalstīm; atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka visām valstīm ir tiesības neatkarīgi un bez ārējas iejaukšanās izvēlēties savas politiskās un militārās alianses, kas tām ir arī saskaņā ar Parīzes Hartas par jaunu Eiropas noteikumiem; uzskata, ka Eiropas Savienība nekādā gadījumā nepiekāpsies Krievijai uz Ukrainas rēķina; atgādina, ka rietumvalstu kompromisus vai samierniecību Krievija uzskatīs par vājuma izpausmi, kas to vienīgi pamudinās uz vēl agresīvāku pieeju;

6. uzsver, ka Krievijas piekoptā militāro spēku koncentrēšana turklāt ir daļa no plašāka hibrīdkara, ar ko Krievija vēršas pret Eiropas Savienību, radot haosu un apjukumu ES kaimiņvalstīs, pie ES robežām un Eiropas Savienības teritorijā; atkārtoti norāda, ka Krievija izmanto tādu draudu kombināciju, kurā apvienota militārā, digitālā un enerģētikas joma, kā arī dezinformācija, kā arī izmanto ES atklātību, lai to vājinātu, labi zinot , ka tiešā konfrontācijā, neatkarīgi no tā, vai tā ir ekonomiska vai militāra, tās spējas ir vairākas reizes mazākas nekā apvienotās eiroatlantiskās kopienas spējas; uzskata, ka ES ir jāapzinās sava un savu kaimiņvalstu partneru neaizsargātība un jāstiprina noturība, lai varētu efektīvi stāties pretī jebkādiem hibrīduzbrukumiem;

7. uzsver — Eiropas Savienībai jābūt gatavai dot Krievijas Federācijai ļoti skaidru signālu, ka militārs uzbrukums ir ne vien nepieņemams, bet tam būs arī augsta ekonomiskā un politiskā cena; aicina Padomi sākt proaktīvu jauna sankciju kopuma sagatavošanu Krievijas Federācijai, personām tās bruņoto spēku virsnieku korpusā un svarīgākajā, amatpersonām, kas iesaistītas iespējamo iebrukuma operāciju plānošanā, kā arī Krievijas prezidenta tuvākajam lokam un oligarhiem, kas saistīti ar režīmu, un viņu ģimenes locekļiem; prasa šādās sankcijās ietvert finanšu un fizisko aktīvu iesaldēšanu ES, ieceļošanas aizliegumu un Krievijas izslēgšanu no SWIFT maksājumu sistēmas, līdz ar to izslēdzot Krievijas uzņēmumus no starptautiskā finanšu tirgus un aizliedzot Krievijas valsts parāda pirkšanu primārajos un sekundārajos tirgos; mudina šo sankciju ieviešanu koordinēt ar ASV, Apvienoto Karalisti un citām līdzīgi domājošām demokrātiskām valstīm;

8. atzinīgi vērtē visus ES ierobežojošos pasākumu, kas pieņemti, reaģējot uz Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas nelikumīgo aneksiju; prasa nekavējoties atbrīvot visus nelikumīgi aizturētos un ieslodzītos Ukrainas pilsoņus Krimas pussalā un Krievijā un pauž nožēlu par pastāvīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krimā un okupētajās teritorijās Ukrainas austrumu daļā, kā arī par Krievijas pilsonības plašo piešķiršanu (pases maiņu) šo teritoriju pilsoņiem; uzskata, ka sankcijām jāpaliek spēkā tikmēr, kamēr Krievija nav izpildījusi nosacījumus to atcelšanai;

9. uzsver, cik būtiski ir apņēmīgi rīkoties, lai atturētu Krieviju no pašreizējo ES sankciju apiešanas; šajā ziņā uzskata, ka ES jāpārskata un jāatjaunina piemērojamie noteikumi, ar ko novērstu daudzās iespējas sankcijas apiet un līdz ar to padarītu sankcijas efektīvākas un liktu Krievijai maksāt reālu un augstu cenu par tās nedraudzīgajām darbībām;

10. prasa ES samazināt atkarību no Krievijas energoresursiem un tādēļ mudina ES iestādes un visas dalībvalstis nodrošināt, ka bruņota uzbrukuma gadījumā Ukrainai  cauruļvads netiek ekspluatēts Nord Stream 2neatkarīgi no tā, vai tas kādā brīdī atbilst ES Gāzes direktīvas[2] noteikumiem, kā arī tiek pārtraukta pretrunīgā Rosatom kodolspēkstaciju būvniecība;

11. uzsver, ka dalībvalstis vairs nevar būt patvērums neskaidras izcelsmes Krievijas bagātībām un ieguldījumiem, un tām būtu pienācīgi jāpiemēro spēkā esošās direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu; aicina Komisiju un Padomi pastiprināt centienus ierobežot Kremļa stratēģiskās investīcijas Eiropas Savienībā nolūkā graut demokrātiskos procesus un institūcijas un izplatīt korupciju;

12. mudina Krieviju un Krievijas atbalstītos separātistus ievērot pamiera nolīgumu; aicina Krieviju konstruktīvi iesaistīties Normandijas formātā un trīspusējā kontaktgrupā un pildīt starptautiskās saistības, kastai ir jo īpaši saskaņā ar Minskas vienošanos un ANO Jūras tiesību konvenciju; mudina Padomi arī paplašināt savu sankciju tvērumu, attiecinot to arī uz pasu nomaiņu okupētajās teritorijās un nelikumīgu vēlēšanu organizēšanu Krimā, kā arī panākt, ka Minskas vienošanos un Normandijas formāta sarunu bloķēšana Krievijai maksā dārgi; aicina Starptautisko Krimināltiesu izmeklēt Krievijas un tās pilnvarnieku pastrādātos noziegumus Krimas pussalā un Ukrainas austrumdaļā; uzsver lomu, kāda šajā ziņā var būt Starptautiskajai Tiesai un universālās jurisdikcijas lietām; uzskata, ka Luhanskas un Doņeckas tā dēvēto Tautas republiku de facto varas iestāžu politiskā un militārā vadība ir jāsoda atbilstīgi ES vispārējo cilvēktiesību sankciju režīma satvaram;

13. vēlreiz pauž atbalstu starptautiskajai izmeklēšanai par Malaysian Airlines reisa MH17 lidmašīnas traģisko notriekšanu, kas varētu būt kara noziegums, un vēlreiz aicina saukt vainīgos pie atbildības;

14. mudina ES stiprināt sadarbību ar ASV un citiem līdzīgi domājošiem partneriem, izveidot aliansi demokrātijas aizstāvībai visā pasaulē un nākt klajā ar demokrātijas aizsardzības instrumentu kopumu, kurā būtu jāiekļauj kopīgas darbības attiecībā uz sankcijām, nelikumīgu finanšu plūsmu novēršanas politika, stingri noteikumi par ekonomiskās un finansiālās palīdzības nosacījumiem, starptautiskas izmeklēšanas un vērienīga darba kārtība, ar ko sniegt atbalstu brīvībai, demokrātijai, cilvēktiesību aktīvistiem un demokrātijas aizstāvjiem;

15. nosoda to, ka prezidents Putins ir parakstījis dekrētu par vienkāršotiem tirdzniecības noteikumiem, ar ko nodrošina piekļuves pasākumus nolūkā palielināt preču apriti uz un no Ukrainas Doņeckas un Luhanskas reģioniem, ko pagaidām nekontrolē oficiāla valdība uzsver, ka šādi vienpusēji pasākumi pārkāpj Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, tostarp attiecībā uz muitas kontroli;

16. atzinīgi vērtē Starptautiskās Krimas platformas izveidi; uzskata to par svarīgu instrumentu, kā Krimas pussalas nelikumīgo aneksiju saglabāt par vienu no starptautiskās darba kārtības prioritātēm; pauž gandarījumu par ES stingro atbalstu šai iniciatīvai un par augsta ranga ES un dalībvalstu pārstāvju klātbūtni tās atklāšanā;

17. aicina Krievijas tautu neticēt izvērstajai oficiālajai propagandai, kas rietumvalstis pasniedz kā Krievijas tautas un Krievijas valsts ienaidniekus; atgādina, ka demokrātija un brīvība ir drauds vienīgi korumpētajai Krievijas elitei, nevis tautai; pauž vēlmi iesaistīties dialogā un veidot turpmākas attiecības ar demokrātisku Krieviju; atgādina, ka gan ārēji, gan iekšēji īstenotā agresīvā “Kremlim vienmēr taisnība” politika kaitē Krievijas tautai; atkārtoti norāda, ka demokrātija un brīvība ir visefektīvākās zāles pret autoritārām un agresīvām pārvaldes izpausmēm;

18. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Ukrainas prezidentam, valdībai un Verhovnai Radai, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un Valsts Domei.

 

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 15. decembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika