Rezolūcijas priekšlikums - B9-0137/2022Rezolūcijas priekšlikums
B9-0137/2022
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Komisijas 2021. gada 19. novembra deleģēto regulu, ar ko attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013

2.3.2022 - (2021/2991(DEA))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 111. panta 3. punktu

Marie Toussaint
Verts/ALE grupas vārdā
Eric Andrieu, Maria Arena, Manon Aubry, Pernando Barrena Arza, Manuel Bompard, Marc Botenga, Pascal Canfin, Leila Chaibi, Clare Daly, Pascal Durand, Lucia Ďuriš Nicholsonová, Cornelia Ernst, Claudia Gamon, Raphaël Glucksmann, Sylvie Guillaume, José Gusmão, Anja Hazekamp, Martin Hojsík, Sophia in ‘t Veld, Karin Karlsbro, Petros Kokkalis, Aurore Lalucq, Pierre Larrouturou, Chris MacManus, Marisa Matias, Nora Mebarek, Sirpa Pietikäinen, Sira Rego, Andreas Schieder, Michal Šimečka, Nikolaj Villumsen, Mick Wallace, Emma Wiesner, Michal Wiezik

Procedūra : 2021/2991(DEA)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B9-0137/2022
Iesniegtie teksti :
B9-0137/2022
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B9‑0137/2022

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas 2021. gada 19. novembra deleģēto regulu, ar ko attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013

(2021/2991(DEA))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2021)08409),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009[1], un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu un 16. panta 5. punktu,

– ņemot vērā Reglamenta 111. panta 3. punktu,

A. tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana;

B. tā kā 2017. gada 16. oktobrī, sprāgstot automašīnā ievietotam spridzeklim, tika nogalināta Maltas pretkorupcijas pētnieciskā žurnāliste un blogere Daphne Caruana Galizia;

C. tā kā Eiropas Parlaments 2021. gada 29. aprīļa rezolūcijā par Daphne Caruana Galizia slepkavību un par tiesiskuma situāciju Maltā[2] pauda atzinību par to, ka turpinās neatkarīga publiska izmeklēšana par Daphne Caruana Galizia slepkavību, aicināja Maltas valdību un kompetentās iestādes pilnībā īstenot visus ieteikumus, kas izriet no izmeklēšanas, un norādīja, ka slepkavības izmeklēšanas — kuru vadīja Maltas iestādes un kurā palīdzēja Eiropols — rezultātā tika identificēti un apsūdzēti vairāki aizdomās turētie un viens iespējamais slepkavības plānotājs, Dubaijas uzņēmuma “17 Black Ltd.” īpašnieks un bijušais “ElectroGas Malta Ltd.” direktoru padomes loceklis, un viņi pašlaik tiek tiesāti;

D. tā kā Komisijai būtu jāsniedz dzelžainas garantijas, ka Savienības līdzekļi netiek piešķirti noziedzniekiem;

E. tā kā iepriekšējie Savienības kopīgu interešu projektu saraksti, kurus veido Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 347/2013 3. panta 4. punktu, un pašreizējais 5. Savienības kopīgu interešu projektu saraksts, kas ir pieņemts ar deleģēto aktu, uz kuru attiecas šī rezolūcija, ietver gāzes cauruļvada starpsavienojumu starp Maltu un Itāliju — Melita TransGas Pipeline (“MTGP”);

F. tā kā kopīgu interešu projekti ir tiesīgi saņemt finansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulu (ES) 2021/1153, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014[3];

G. tā kā Savienība ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas[4] puse;

H. tā kā 1997. gada 17. decembrī tika parakstīta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, 2009. gada 26. novembrī tika pieņemts ESAO Padomes ieteikums par turpmāku kukuļošanas apkarošanu un 1996. gada 11. aprīlī tika pieņemts ESAO Padomes ieteikums par nodokļu atskaitījumiem par ārvalstu valsts amatpersonām dotiem kukuļiem;

I. tā kā 2005. gada 28. septembrī stājās spēkā Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. panta 2. punkta c) apakšpunktu par cīņu pret korupciju, kurā iejauktas Eiropas Kopienu amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas;

J. tā kā pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijas Savienība noslēdza Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām (Parīzes nolīgums), kurš tā pusēm uzliek saistības panākt, ka pasaules vidējās temperatūras paaugstināšanās ir krietni zem 2 °C salīdzinājumā ar līmeni pirms industrializācijas, un turpināt centienus ierobežot temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar līmeni pirms industrializācijas;

K. tā kā fosilo kurināmo radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir vislielākais klimata pārmaiņu veicinātājs; tā kā jauna gāzes infrastruktūra ir projektēta tā, lai tā kalpotu vismaz 40 līdz 50 gadus un dažkārt pat ilgāk; tā kā 5. Savienības kopīgu interešu projektu sarakstā uzskaitīto jauno gāzes infrastruktūras projektu būvniecība radītu jaunu atkarību no fosilā kurināmā, kas ir nesavienojami ar Parīzes nolīguma saistībām; tā kā 5. Savienības kopīgu interešu projektu sarakstā salīdzinājumā ar 4. sarakstu ir ievērojami sarucis elektroenerģijas projektu skaits, proti, 5. sarakstā ir tikai 67 elektroenerģijas projekti, bet 4. sarakstā — 102 projekti;

L. tā kā Savienība 2021. gada 30. jūnijā pieņēma Regulu (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999[5] (“Eiropas Klimata akts”), kurā Komisijai ir noteikts pienākums pirms jebkura pasākuma projekta vai tiesību akta priekšlikuma pieņemšanas (tas attiecas arī uz budžeta priekšlikumiem) novērtēt tā atbilstību 2. panta 1. punktā noteiktajam klimatneitralitātes mērķim un Savienības 2030. un 2040. gada klimata mērķrādītājiem un pieņemšanas brīdī publiskot minētā novērtējuma rezultātus;

M. tā kā Eiropas Parlaments 2019. gada 28. novembrī pieņēma rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā[6],

N. tā kā Komisija 2019. gada 11. decembrī pieņēma paziņojumu par Eiropas zaļo kursu, kurā izklāstīta jauna izaugsmes stratēģija ar mērķi pārveidot Savienību par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kur klimatneitralitātes mērķis tiktu sasniegts ne vēlāk kā 2050. gadā, un tā kā Eiropas Parlaments 2020. gada 15. janvārī pieņēma rezolūciju par Eiropas zaļo kursu[7];

O. tā kā Eiropadome 2019. gada 12. decembra secinājumos apstiprināja mērķi līdz 2050. gadam panākt, ka ES ir klimatneitrāla;

P. tā kā Eiropas Parlaments 2021. gada 21. oktobrī pieņēma rezolūciju par ANO 2019. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 26) Glāzgovā (Apvienotā Karaliste)[8];

Q. tā kā ir ļoti svarīgi sasniegt Savienības energoapgādes drošības un enerģētiskās neatkarības mērķus, taču pārvērtēšana, jaudas pārpalikums un dīkstāvē esošas iekārtas tarifus tikai paaugstinās, tādējādi apdraudot rūpniecības konkurētspēju un palielinot enerģijas rēķinus mājsaimniecībām, kuras jau tagad izjūt pašreizējās enerģijas cenu krīzes spiedienu;

R. tā kā Eiropas Parlaments 2021. gada 21. oktobra rezolūcijā par ES metāna emisiju mazināšanas stratēģiju[9] norādīja, ka gandrīz 20 % ES metāna emisiju rodas enerģētikas nozarē, citastarp naftas un gāzes ieguvē, ražošanā, pārstrādē, transportēšanā, glabāšanā, pārvadē un sadalē, un prasīja apturēt ES atbalstu fosilā kurināmā infrastruktūras paplašināšanai;

S. tā kā saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras jaunāko ziņojumu par neto nulles līmeņa sasniegšanu līdz 2050. gadam tās neto nulles scenārijs paredz, ka nav vajadzīgas investīcijas jauna fosilā kurināmā piegādē, un šāds pats secinājums ir pausts Komisijas priekšlikumā regulai, ar ko groza Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes;

T. tā kā ir jāizdod pamatnostādnes par izdevumiem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta satvarā, kā arī jāpārskata projektu atlase iekļaušanai piektajā Savienības kopīgu interešu projektu sarakstā atbilstoši Savienības un dalībvalstu saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu un Eiropas Klimata aktu[10],

1. izsaka iebildumus pret Komisijas deleģēto regulu;

2. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un paziņot, ka deleģētā regula nevar stāties spēkā;

3. prasa, lai Komisija pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā šā gada jūnijā iesniedz jaunu deleģēto aktu, izmantojot paātrinātu procedūru, un saderības izvērtējumu, kā prasīts Eiropas Klimata akta 2. panta 1. punktā un 6. pantā, ar mērķi novērst jaunas fosilā kurināmā infrastruktūras būvniecību, kas varētu radīt atkarību no fosilā kurināmā, un nodrošināt saderību ar Savienības un dalībvalstu saistībām atbilstoši Parīzes nolīgumam;

4. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 7. marts
Juridisks paziņojums - Privātuma politika