Rezolūcijas priekšlikums - B9-0165/2022Rezolūcijas priekšlikums
B9-0165/2022
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par nepieciešamību pēc steidzama ES rīcības plāna, ar ko garantēt pārtikas nodrošinājumu ES un ārpus tās, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā

16.3.2022 - (2022/2593(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu,

Gilles Lebreton, Mara Bizzotto, Angelo Ciocca, Julie Lechanteux, Joëlle Mélin, Elena Lizzi, Jaak Madison, Sylvia Limmer
ID grupas vārdā

Procedūra : 2022/2593(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B9-0165/2022
Iesniegtie teksti :
B9-0165/2022
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B9‑0165/2022

Eiropas Parlamenta rezolūcija par nepieciešamību pēc steidzama ES rīcības plāna, ar ko garantēt pārtikas nodrošinājumu ES un ārpus tās, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā

(2022/2593(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā valstu vai valdību vadītāju 2022. gada 10. un 11. marta Versaļas deklarāciju par Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu,

– ņemot vērā 2022. gada 1. marta rezolūciju par Krievijas agresiju pret Ukrainu[1],

– ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2022. gada 16. un 24. februāra paziņojumus par Ukrainu,

– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu un jo īpaši 2021. gada 16. decembra rezolūciju par stāvokli pie Ukrainas robežas un Ukrainas teritorijās, kuras okupējusi Krievija[2],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009[3],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005[4],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu[5],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007[6] (“Vienotas TKO regula”),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013[7],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013[8],

– ņemot vērā 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par stratēģiju “No lauka līdz galdam” taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā[9],

– ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu[10],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulu (ES) 2019/1009, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003[11] (“Mēslošanas līdzekļu regula”),

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Krievijas Federācija 2022. gada 24. februārī uzsāka nepamatotu iebrukumu Ukrainā;

B. tā kā Padome ir pieņēmusi sākotnējo sankciju kopumu pret Krievijas Federāciju, tostarp ekonomiskās un finansiālās sankcijas un tirdzniecības ierobežojumus, kas ietekmēs ES un pasaules pārtikas un dzīvnieku barības nodrošinājumu un uztursuverenitāti;

C. tā kā Ukraina un Krievija galvenokārt eksportē izejvielas, piemēram, lauksaimniecības produktus, kāliju, fosfātu, kalnrūpniecības produktus, ķīmiskos produktus un mašīnas;

D. tā kā ir steidzami jāpārskata ES pieeja pārtikas un dzīvnieku barības nodrošinājumam, lai samazinātu mūsu atkarību no importa un ilgtermiņā palielinātu vietējo ražošanu; tā kā tas ir īpaši svarīgi saistībā ar produktiem, kuru Ukrainas un Krievijas eksporta apturēšanas dēļ var sākt trūkt visvairāk, piemēram, degvielu, graudaugiem, eļļas augu sēklām, kukurūzu, proteīnaugiem un mēslošanas līdzekļiem;

E. tā kā nesenais pēkšņais un nepieredzētais, konflikta izraisītais enerģijas cenu pieaugums ietekmēs ne tikai pārtikas ražošanu, bet arī ES un pasaules iedzīvotāju spēju atļauties uzturvielām bagātu pārtiku; tā kā ir jāveic pasākumi pārtikas nodrošinājuma iekļaušanai politikas lēmumu pieņemšanā, lai nepieļautu deficītu visneaizsargātākajās jaunattīstības valstīs, vienlaikus piešķirot prioritāti lauksaimniecības produktu izmantošanai pārtikā un izvairoties no šķēršļiem starptautiskajā pārtikas un dzīvnieku barības tirdzniecībā;

F. tā kā, lai novērstu olbaltumvielu trūkuma risku, Komisijai būtu nekavējoties jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai uz laiku — krīzes laikā un līdz brīdim, kad tirgus atkal normalizējas, — atļautu izmantot augu aizsardzības līdzekļus, ja tie ir efektīvi, tādās ekoloģiski nozīmīgās platībās, kuras ir piemērotas proteīnaugu audzēšanai; tā kā būs vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai atbalstītu inovatīvu un ilgtspējīgu ražošanas metožu izmantošanu šajās teritorijās;

G. tā kā Vienotās TKO regulas 219. pantā paredzētie pasākumi tirgus traucējumu ietekmes mazināšanai būtu nekavējoties jāīsteno, lai atbalstītu visvairāk skartās nozares; tā kā šim nolūkam būtu jāizmanto krīzes rezerves;

H. tā kā barības daudzuma un ražošanas palielināšana ir kļuvusi par prioritāti, dalībvalstīm būtu jāpielāgo to nacionālie stratēģiskie plāni šiem jaunajiem apstākļiem, tostarp nodrošinot elastību, lai palielinātu apstrādājamās zemes platību;

I. tā kā maziem un vidējiem uzņēmumiem un to piegādātājiem nav lielu uzņēmumu noturības; tā kā to noturība ir nozīmīgs piegādes ķēdes noturības elements;

J. tā kā Covid-19 ārkārtas pasākumi lauku attīstībai būtu jāpaplašina, lai risinātu pašreizējās likviditātes problēmas, kas pakļauj riskam lauksaimniecības darbību dzīvotspēju un apdraud mazos uzņēmumus, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, tirdzniecību vai izstrādi;

K. tā kā Komisijas mērķi Eiropas zaļajā kursā, stratēģijā “No lauka līdz galdam”, Biodaudzveidības stratēģijā un paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” negatīvi ietekmēs ražošanas jaudu un Eiropas un pasaules pārtikas nodrošinājumu un uztursuverenitāti;

L. tā kā ar klimatu saistītā politika un jo īpaši zaļā kursa pasākumi dažkārt ir tikuši izmantoti tam, lai lielu daļu atbildības par klimata pārmaiņām uzliktu lauksaimniekiem; tā kā šādas pieejas dēļ lauksaimnieki varētu nereaģēt uz aizvien lielāko vajadzību pēc pārtikas un pārtikas nodrošinājuma apdraudējumu ES un pasaulē;

M. tā kā Eiropas Pārtikas nodrošinājuma krīžgatavības un reaģēšanas mehānisms, kas izveidots ar Komisijas 2021. gada 12. novembra lēmumu[12], pirmo sanāksmi rīkoja 2022. gada 9. martā;

N. tā kā Krievija ir paziņojusi par embargo lauksaimniecības, medicīnas, tehnoloģiju, telekomunikāciju un elektroiekārtu eksportam līdz gada beigām; tā kā Krievija ir pārliecinoši lielākā eksportētāja un Baltkrievija ir viena no nozīmīgākajām mēslošanas līdzekļu eksportētājām;

O. tā kā Krievija ir lielākā kviešu eksportētāja un Ukraina ir viena no piecām lielākajām eksportētājvalstīm; tā kā Krievija un Ukraina kopā nodrošina 25 % kviešu eksporta pasaulē; tā kā gandrīz pusi no Krievijas kviešu eksporta apjoma importē Turcija, Ēģipte un Bangladeša; tā kā Krievija un Ukraina kopā sedz vairāk nekā 70 % no Ēģiptes importēto kviešu pieprasījuma; tā kā Nigērija, Jemena, Sudāna un Senegāla importē ievērojamu daudzumu kviešu no Krievijas; tā kā Ukraina dod nozīmīgu ieguldījumu kviešu importā Indonēzijā, Filipīnās, Tunisijā, Taizemē un Marokā,

1. visstingrākajā veidā nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā; izsaka visdziļāko līdzjūtību konfliktā cietušajiem, jo īpaši nevainīgiem civiliedzīvotājiem; prasa nekavējoties izbeigt konfliktu ar pastāvīgu diplomātisku centienu palīdzību, lai rastu miermīlīgu risinājumu Ukrainas, Krievijas un Eiropas iedzīvotāju interesēs;

2. uzsver, ka tuvākajās nedēļās ES lauksaimniecības nozare tiks smagi skarta, jo tā piedzīvos triecienu gan no sankcijām pret Baltkrieviju un Krieviju, gan no tirdzniecības samazināšanās ar Ukrainu, kas viena pati veido 19 % no ES kviešu importa un 13 % no eļļas augu sēklu importa;

3. atgādina, ka tas ietekmēs arī citas izšķiroši svarīgas lauksaimniecības nozares ES, piemēram, cūkgaļas un sēklu nozares; uzsver, ka ES ir nozīmīga eļļas augu sēklu, saulespuķu eļļas, kukurūzas un kultūraugu importētāja no Krievijas un Ukrainas; uzsver, ka uz lielāko daļu produktu, uz kuriem patlaban attiecas Krievijas un Ukrainas eksporta ierobežojumi, dažādu iemeslu dēļ attiecas arī dažu dalībvalstu eksporta ierobežojumi un šie produkti ir daļa no Eiropas lauksaimniecības dzīvnieku barības; uzsver, ka šo produktu trūkuma dēļ nozare spēs saglabāt autonomiju vien dažas nedēļas un pēc tam var nākties samazināt lauksaimniecības dzīvnieku skaitu;

4. mudina Komisiju veikt stingrus pasākumus, lai palīdzētu ES lauksaimniecības nozarēm risināt cenu pieauguma jautājumu saistībā ar tādām izejvielām kā degviela, kālijs, fosfāts, hēlijs un mēslošanas līdzekļi; mudina dalībvalstis veikt pasākumus, lai samazinātu enerģijas izmaksas to attiecīgajos tirgos un pēc iespējas atbalstītu vietējos pārtikas ražotājus nolūkā nodrošināt pienācīgu pārtikas ražošanu;

5. aicina Komisiju, ņemot vērā šo ārkārtas situāciju, pārskatīt praksi atstāt atmatā lauksaimniecības zemi un no jauna izvērtēt kopējās lauksaimniecības politikas zaļo arhitektūru un tās piemērošanu nacionālajos stratēģiskajos plānos, lai nodrošinātu elastību attiecībā uz apstrādājamās zemes platības palielināšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis stimulēt visas pieejamās lauksaimniecības zemes izmantošanu kultūraugu audzēšanai krīzes laikā;

6. aicina Komisiju steidzami novērtēt visu to sankciju ietekmi, ko ES jau ir noteikusi pret Krieviju, kā arī Krievijas sankciju ietekmi uz ES lauksaimniecības nozarē;

7. aicina Komisiju veikt horizontālu un visaptverošu ietekmes novērtējumu par pasākumiem, kas veikti saistībā ar zaļo pārkārtošanos, un par to, kā tie ietekmē pārtikas nodrošinājumu un ražošanu ES;

8. prasa visās dalībvalstīs nekavējoties īstenot noturības testus atsevišķi pa nozarēm, lai novērtētu piegādes ķēžu noturību turpmākajos mēnešos;

9. mudina Komisiju apsvērt iespēju pārskatīt savu mērķu vērienīgumu dažādos jautājumos, kas ietekmēs ES lauksaimniecisko ražošanu saskaņā ar pašreizējiem pasākumiem, kuri saistīti ar Eiropas zaļo kursu; prasa atlikt stratēģijas “No lauka līdz galdam” vides mērķu sasniegšanu, lai aizsargātu Eiropas un globālo pārtikas nodrošinājumu un uztursuverenitāti; aicina Komisiju arī paplašināt ar Covid-19 saistītos ārkārtas pasākumus lauku attīstības jomā;

10. pauž bažas par to, ka šai krīzei būs arī neparedzama ietekme uz Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, no kurām dažām ir nozīmīgas tirdzniecības attiecības ar dalībvalstīm;

11. norāda, ka vairākas Āfrikas un Āzijas valstis, piemēram, Turcija, Ēģipte un Bangladeša, ir ļoti atkarīgas no kviešu importa no Krievijas un Ukrainas; norāda, ka šo valstu atkarība no kviešu importa un prognozētā Āfrikas iedzīvotāju skaita divkāršošanās līdz 2050. gadam postoši ietekmēs reģiona pārtikas nodrošinājumu un tas savukārt varētu izraisīt nekontrolētas migrācijas plūsmas uz Eiropu; uzsver, ka šajā reģionā ir jārod risinājumi pārtikas nodrošinājuma trūkumam; aicina Komisiju uzraudzīt pārtikas trūkumu visneaizsargātākajās Āzijas un Āfrikas valstīs; aicina Komisiju nodrošināt, ka visus šiem reģioniem paredzētos resursus var viegli pārorientēt, lai mazinātu iespējamo pārtikas trūkumu;

12. uzskata, ka būtu jāņem vērā iespēja aktivizēt privātās uzglabāšanas atbalstu un krīzes rezervei, lai palīdzētu šīs krīzes skartajai Eiropas lauksaimniecības nozarei;

13. prasa, lai Komisija veicinātu stratēģisku pārtikas krājumu principa īstenošanu dalībvalstu līmenī;

14. apzinās, ka daži pasākumi, kas vajadzīgi pārtikas nodrošinājuma problēmas risināšanai, var radīt jautājumus par atbilstību Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem; tomēr atgādina, ka Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXI pantā paredzēto valsts drošības izņēmumu īpašos apstākļos var izmantot, lai atļautu šādu rīcību;

15. uzskata, ka nopietnas pārtikas nodrošinājuma problēmas ES varētu attaisnot ārkārtas pasākumus attiecībā uz importu, eksportu un ražošanu un saistībā ar Vienotas TKO regulas 222. panta īstenošanu, lai nodrošinātu dalībvalstu solidaritāti; uzskata, ka attiecībā uz ražošanu ES varētu nolemt sasaistīt vai atkārtoti piesaistīt daļu no atbalsta, kas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku lauksaimniekiem piešķirts lauksaimniecības izlaides palielināšanas nolūkā;

16. uzstāj, ka ES ir jāpalīdz skartajiem Ukrainas iedzīvotājiem, lai novērstu lauksaimniecības izejvielu iespējamo trūkumu turpmākajos mēnešos;

17. aicina dalībvalstis un Komisiju cieši uzraudzīt pārtikas nodrošinājumu Ukrainā un piedalīties starptautiskās humānās palīdzības programmās, lai nodrošinātu pienācīgu pārtikas piegādi šai valstij un tās teritorijā; mudina Krieviju atbalstīt šādus humānās palīdzības centienus attiecīgajās ANO struktūrās;

18. atkārtoti aicina, ja vien iespējams, ievērojami samazināt atkarību no citām valstīm izejvielu ziņā — jo īpaši tādu izejvielu kā kālijs, fosfāts, kalnrūpniecības produkti un ķīmiskie produkti; tādēļ aicina Komisiju patiesi un bez jebkādiem negatīviem aizspriedumiem apsvērt visus iespējamos pasākumus, kas varētu palīdzēt saglabāt un uzlabot ES pārtikas nodrošinājumu un uztursuverenitāti;

19. aicina dalībvalstis palielināt noturību pret turpmākiem piegādes ķēdes traucējumiem un mudina tās rīkoties, lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu;

20. aicina Komisiju novērtēt Mēslošanas līdzekļu regulas īstenošanas ietekmi, padziļināti izvērtējot pieejamību un cenas un paturot prātā, ka tehniskās prasības ir plānots piemērot no 2022. gada 16. jūlija; aicina Komisiju sagatavot tiesību akta priekšlikumu, ar ko tiktu atlikta šīs regulas īstenošana, ja tiktu konstatēts, ka ietekme ir ievērojama;

21. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 21. marts
Juridisks paziņojums - Privātuma politika