Rezolūcijas priekšlikums - B9-0166/2022Rezolūcijas priekšlikums
B9-0166/2022

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par nepieciešamību pēc steidzama ES rīcības plāna, ar ko garantēt pārtikas nodrošinājumu ES un ārpus tās, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā

16.3.2022 - (2022/2593(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu,

Veronika Vrecionová, Bert‑Jan Ruissen, Zbigniew Kuźmiuk, Krzysztof Jurgiel, Ladislav Ilčić, Nicola Procaccini
ERC grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0160/2022

Procedūra : 2022/2593(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B9-0166/2022
Iesniegtie teksti :
B9-0166/2022
Pieņemtie teksti :

B9‑0166/2022

Eiropas Parlamenta rezolūcija par nepieciešamību pēc steidzama ES rīcības plāna, ar ko garantēt pārtikas nodrošinājumu ES un ārpus tās, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā

(2022/2593(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā 2022. gada 1. marta rezolūciju par Krievijas agresiju pret Ukrainu[1],

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 39. pantu,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Krievijas Federācija un Ukraina ir lauksaimniecības produktu neto eksportētājas un tām ir vadošā loma pasaules pārtikas, mēslojuma un enerģijas tirgos;

B. tā kā Krievijas iebrukums Ukrainā rada tiešus draudus pasaules nodrošinātībai ar pārtiku, kas galvenokārt ir saistīts ar pārtikas piegādes traucējumiem Ukrainas tautai un arī citām valstīm, kuras lielā mērā ir atkarīgas no pamatkultūru ražošanas Ukrainā, un līdz ar to rada un nenovēršamu ģeopolitiskās nestabilitātes risku;

C. tā kā Ukrainas eksports ir paralizēts, tostarp iznīcināta infrastruktūra un notiek Melnās jūras ostu blokāde, pastāv liela iespējamība, ka trūks vairāku lauksaimniecības preču un energoapgādes, jo īpaši ES un arī kaimiņu kontinentos;

D. tā kā šis konflikts palielinās humanitārās vajadzības Ukrainā, vienlaikus saasinot to miljoniem cilvēku vajadzības, kuri pirms saasināšanās jau bija pārvietoti vai kuriem bija vajadzīga palīdzība valsts austrumdaļā notiekošā konflikta dēļ, kas turpinās jau vairāk nekā astoņus gadus;

E. tā kā palielināsies humanitārās vajadzības arī kaimiņvalstīs, kur pārvietotie iedzīvotāji meklē patvērumu;

F. tā kā lauksaimniecības nozare mēnešiem ilgi ir saskārusies ar ārkārtīgi augstām ražošanas resursu cenām un nespēj atgūt šīs resursu izmaksas tālāk lejupējā vērtību ķēdē;

G. tā kā ES tirgi jau vairāk nekā gadu piedzīvo enerģijas cenu krīzi; tā kā Krievija ir aktīvi veicinājusi krīzes padziļināšanos, galvenokārt atsakoties no Gazprom īpašumā esošo vai nomāto glabātavu aizpildīšanas atsevišķās ES valstīs, nepaužot interesi pārdot jēlnaftu Eiropas biržās un atsakoties rezervēt papildu jaudu atsevišķos eksporta cauruļvados;

H. tā kā lauksaimniecības zeme jau tā ir vērtīgs resurss, kas kļūs vēl vērtīgāks, jo būs vajadzība saražot pietiekamu pārtikas un barības daudzumu iedzīvotāju barošanai ES, Ukrainā un pasaulē;

I. tā kā zivsaimniecības nozare vairākus mēnešus saskaras ar sarežģītu ekonomisko situāciju, jo ir strauji palielinājušās gāzes un elektroenerģijas cenas un loģistikas izmaksas,

1. visstingrākajā veidā nosoda Krievijas Federācijas nelikumīgo, neizprovocēto un nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu un iebrukumu Ukrainā, kā arī Baltkrievijas iesaisti šajā agresijā; prasa, lai Krievijas Federācija nekavējoties pārtrauktu visas militārās darbības Ukrainā; uzsver, ka Krievijas iebrukums Ukrainā rada tiešus draudus pasaules nodrošinātībai ar pārtiku, kas pēdējā laikā visvairāk ir saistīts ar pārtikas piegādes traucējumiem Ukrainas tautai un arī citām valstīm, kuras lielā mērā ir atkarīgas no pamatkultūru ražošanas Ukrainā, un līdz ar to rada un nenovēršamu ģeopolitiskās nestabilitātes risku;

2. aicina Komisiju un dalībvalstis visos iespējamos veidos palīdzēt nodrošināt gaidāmo sējas sezonu Ukrainā; uzsver, ka humānā palīdzība ir vajadzīga, lai risinātu tūlītējas, dzīvībai bīstamas situācijas, piemēram, tās, ar kurām Ukraina pašlaik saskaras;

3. uzskata, ka pašreizējā situācijā ir īpaši svarīgi pārskatīt ES politikas jomās izvirzītos vides mērķus, ņemot vērā to kumulatīvo ietekmi uz ES nodrošinātību ar pārtiku un nozares ekonomisko stabilitāti;

4. aicina Komisiju visaptveroši novērtēt zaļā kursa mērķrādītāju kumulatīvo ietekmi, ņemot vērā to, kādas sekas Eiropas un pasaules nodrošinātībai ar pārtiku varētu radīt Krievijas iebrukums Ukrainā, apvienojumā ar prognozēto pārtikas ražošanas kritumu zaļā kursa mērķrādītāju dēļ;

5. aicina Komisiju apturēt visas tās zaļā kursa iniciatīvas, kas negatīvi ietekmē pārtikas ražošanu;

6. aicina Komisiju nodrošināt, ka lauksaimniecības zemi galvenokārt izmanto tikai pārtikas un barības ražošanai un noteikti ne biodegvielas ražošanai, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu ne tikai ES iedzīvotājiem, bet arī miljoniem Ukrainas bēgļu gan Eiropas Savienībā, gan arī visā pasaulē;

7. aicina Komisiju paredzēt tūlītējus ārkārtas atbalsta pasākumus ES lauksaimniecības nozarēm, kas saskaras ar Krievijas iebrukuma Ukrainā radītajām sekām piegādes ķēdes darbībā vai Krievijai noteikto sankciju sekām; mudina Komisiju izmantot visas šim nolūkam pieejamās budžeta rezerves, tomēr izmantot krīzes rezervi tikai kā galējo līdzekli, jo tās izmantošana tieši negatīvi ietekmētu ienākumu atbalstu visiem lauksaimniekiem;

8. aicina Komisiju savā rīcības plānā par prioritāti noteikt darbības, kuru mērķis ir palielināt Savienības pārtikas ražošanu, tostarp grozot valstu stratēģiskos plānus, lai ES palielinātu apstrādātās zemes platību;

9. aicina Komisiju atļaut lauksaimniecisko ražošanu platībās, kas atstātas atmatā kā ekoloģiski nozīmīgas platības, un atļaut šajās teritorijās izmantot augu aizsardzības līdzekļus, lai nodrošinātu stabilu ražu; aicina Komisiju apturēt noteikumus par kultūraugu dažādošanu, lai lauksaimnieki varētu ražot tos kultūraugus, kuru trūkums ir sagaidāms;

10. mudina Komisiju nodrošināt dalībvalstīm pilnīgu skaidrību attiecībā uz nepārvaramas varas klauzulu pašreizējā un jaunajā KLP, kā arī turpmākajos tiesību aktos;

11. atzīstot, ka minerālmēslu pilnīga aizstāšana nav iespējama, uzsver, ka, lai samazinātu ES atkarību no minerālmēsliem, iespējami drīz būtu pilnībā jāizmanto alternatīvi organiskie barības vielu avoti; aicina Komisiju novērst juridiskos un praktiskos šķēršļus šā risinājuma izmantošanai tam, lai mazinātu atkarību no mēslošanas līdzekļu importa; jo īpaši aicina Nitrātu direktīvā kā alternatīvu ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem atļaut izmantot produktus, kas iegūti no pārstrādātiem kūtsmēsliem un notekūdeņu dūņām, ja tie atbilst Kopīgā pētniecības centra noteiktajiem RENURE kritērijiem;

12. uzsver, ka ES rīcības plānā, kas paredz garantēt ES nodrošinātību ar pārtiku, noteikti ir jāiekļauj stratēģija, kas paredz palielināt ES enerģētisko neatkarību no Krievijas piegādēm, tostarp pilnībā atteikties no projekta “Nord Stream 2”, vienlaikus saglabājot ES energoapgādes drošību;

13. mudina Komisiju pienācīgi atbalstīt ES vienotā tirgus integritāti un izslēgt atsevišķu dalībvalstu eksporta aizliegumus citām dalībvalstīm vai jebkādus citus šķēršļus vienotā tirgus pareizai darbībai;

14. aicina Komisiju uzraudzīt eksportu no ES un pārtikas pamatproduktu apjomu ES noliktavās;

15. aicina Komisiju pārskatīt un apturēt visus ar zaļo kursu saistītos instrumentus, kas kavē vai tuvākajā nākotnē kavēs tirdzniecību ar trešām valstīm, kuras nespēs ievērot visus ES vides un klimata standartus, jo īpaši ar Ukrainu;

16. uzsver, ka rīcībpolitikām jābūt valstu virzītām, balstītām vajadzībās un kontekstuālām, jo pārtikas sistēmas ir ļoti daudzveidīgas;

17. norāda, ka zvejniecības nozares jūras produktu ražošanā būtiska problēma ir tas, ka laikā, kad tirgus vēl tikai atlabst pēc pandēmijas, Krievijas iebrukums Ukrainā ietekmē preču cenas; uzsver, ka tas ir radījis situāciju, kurā daudziem zvejas kuģiem nav iespējams doties jūrā un gūt ieņēmumus, kas pārsniedz zvejas darbību izmaksas; aicina Komisiju ierosināt ārkārtas pasākumus, lai atvieglotu zivsaimniecības operatoru ekonomisko situāciju, ļautu izmantot inovācijas un novērstu risku tirgos;

18. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 21. marts
Juridisks paziņojums - Privātuma politika