REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par steidzamas ES rīcības nepieciešamību, lai panāktu pārtikas nodrošinājumu, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu, un par ilgtermiņa rīcības plānu ES pārtikas autonomijas attīstīšanai

16.3.2022. - (2022/2593(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Martin Häusling, Benoît Biteau, Sarah Wiener, Pär Holmgren, Tilly Metz, Francisco Guerreiro
Verts/ALE grupas vārdā

B9‑0167/2022

Eiropas Parlamenta rezolūcija par steidzamas ES rīcības nepieciešamību, lai panāktu pārtikas nodrošinājumu, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu, un par ilgtermiņa rīcības plānu ES pārtikas autonomijas attīstīšanai

(2022/2593(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu un jo īpaši 2021. gada 16. decembra rezolūciju par stāvokli pie Ukrainas robežas un Ukrainas teritorijās, kuras okupējusi Krievija[1],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta vadītāju 2022. gada 16. un 24. februāra paziņojumus par Ukrainu,

– ņemot vērā ES vārdā sniegto Augstā pārstāvja 2022. gada 24. februāra deklarāciju par Krievijas Federācijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainā,

– ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja un Komisijas priekšsēdētājas 2022. gada 24. februāra paziņojumus par Krievijas nepieredzēto un neprovocēto militāro agresiju pret Ukrainu,

– ņemot vērā Ukrainas prezidenta un Komisijas priekšsēdētājas nesenos paziņojumus par stāvokli Ukrainā,

– ņemot vērā G7 valstu 2022. gada 24. februāra paziņojumu,

– ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 24. februāra secinājumus,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 39. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013[2],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2117 (2021. gada 2. decembris), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem[3],

– ņemot vērā 2022. gada 1. marta rezolūciju par Krievijas agresiju pret Ukrainu[4],

– ņemot vērā Eiropadomes valstu vai to valdību vadītāju 2022. gada 10. marta paziņojumu par Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu,

– ņemot vērā G7 lauksaimniecības ministru ārkārtas sanāksmes 2022. gada 11. marta paziņojumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainā,

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Krievijas Federācija 2022. gada 24. februārī uzsāka neprovocētu un nepamatotu iebrukumu Ukrainā;

B. tā kā Ukrainā ir pasliktinājusies pārtikas un dzeramā ūdens piegāde, jo īpaši aplenktajās pilsētās vai reģionos, kas smagi cieš no Krievijas īstenotās bombardēšanas; tā kā Ukrainas humānās vajadzības un jo īpaši vajadzība pēc pārtikas pieaug un tā kā ANO Bēgļu aģentūra paredz, ka līdz 2022. gada jūlijam Ukrainu atstās 4 miljoni cilvēku, bet vēl 6,7 miljoni tiks pārvietoti Ukrainas teritorijā; tā kā pēc oficiāla palīdzības lūguma saņemšanas no Ukrainas valdības Pasaules Pārtikas programma (WFP) uzsāka ārkārtas operāciju, lai sniegtu pārtikas palīdzību cilvēkiem, kuri bēg no konflikta gan Ukrainā, gan kaimiņvalstīs; tā kā 2022. gada 7. martā Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) uzsāka ātrās reaģēšanas plānu Ukrainai, prasot piešķirt 50 miljonus ASV dolāru, lai palīdzētu 240 000 neaizsargāto lauku iedzīvotāju, kurus skāris karš; tā kā saskaņā ar FAO datiem tikai 9 % (4,6 miljoni ASV dolāru) no pieprasītā finansējuma ir piešķirti, tādējādi finansējuma deficīts ir 45,4 miljoni ASV dolāru (91 %);

C. tā kā Krievijas iebrukums nopietni apdraudēs Ukrainas lauksaimniecisko ražošanu; tā kā karš jau ir radījis ievērojamas problēmas loģistikas un pārtikas piegādes ķēdēs Ukrainā; tā kā 10 reģioni, kuros pašlaik notiek militāras darbības, veido 54 % saulespuķu sējas platību un attiecīgi 42 % un 52 % kukurūzas un kviešu sējas platību; tā kā tuvākajās nedēļās Ukrainas lauksaimniekiem jāsāk sēt kultūraugus un tā kā militārā intervence apdraud kviešu ražu; tā kā Ukrainas lauksaimnieki saskaras arī ar grūtībām iegūt sēklas, jo īpaši kukurūzas un saulespuķu sēklas, kas vēl vairāk apdraud turpmāko ražu; tā kā degvielas trūkuma dēļ lauksaimnieki nevar izmantot tehniku kultūraugu stādīšanai; tā kā novēlota sēklu sēja var ļoti negatīvi ietekmēt ražu;

D. tā kā Ukraina ražo lielu daudzumu kviešu, kukurūzas, saulespuķu sēklu un saulespuķu eļļas gan pārtikai, gan barībai, kas veido 15 % no pasaules kukurūzas tirgus, 15 % no pasaules miežu tirgus, 10 % no pasaules kviešu tirgus un 50 % no pasaules saulespuķu eļļas tirgus;

E. tā kā pasaules pārtikas tirgu jau pirms kara bija smagi satricinājusi Covid-19 pandēmija, enerģētikas krīze un nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, un FAO cenu indekss bija sasniedzis augstāko līmeni kopš 2011. gada vēl pirms iebrukuma; tā kā pašlaik tiek lēsts, ka kviešu krājumi pasaulē ir no 277,9 līdz 291,1 miljonam tonnu un ka kukurūzas krājumi ir no 280,9 līdz 302,2 miljoniem tonnu (saskaņā ar ASV Lauksaimniecības ministrijas, Starptautiskās Graudu padomes un FAO Lauksaimniecības tirgus informācijas sistēmas datiem), un ES graudu krājumi sasniedz aptuveni 30 miljonus tonnu (no kuriem 9,58 miljoni tonnu ir kvieši); tā kā Ukrainas eksporta samazinājums vai zudums ietekmēs valstis, kuras ir lielā mērā ir atkarīgas no Ukrainas ražojumiem, valstis, kuras jau saskaras ar pārtikas trūkumu, vai valstis, kuras ir neaizsargātas pret piegādes satricinājumiem un cenu pieaugumu, piemēram, Ēģipte, Libāna, Jemena, Etiopija, Afganistāna un Sīrija; tā kā 90 % Ēģiptes kviešu tiek importēti no Ukrainas un Krievijas;

F. tā kā pārtikas krīžu izraisītāji var būt spekulācijas ar pārtikas precēm, kā arī spiediens uz pārtikas piegādēm, ko izraisa pieprasījums pēc biodegvielas; tā kā turklāt lielās ražotājvalstis un eksportētājvalstis var izdarīt spiedienu uz importētājvalstīm, kuras ir atkarīgas no to pārtikas eksporta;

G. tā kā Krievija ir vadošā sintētisko slāpekļa mēslošanas līdzekļu un to sastāvdaļu eksportētāja un Baltkrievija ir nozīmīga potaša mēslošanas līdzekļu eksportētāja; tā kā slāpekļa mēslošanas līdzekļu cenas ir lielā mērā atkarīgas no dabasgāzes cenām un Krievija pārvalda lielāko daļu dabasgāzes tirgū;

H. tā kā Krievija ir lielākā kviešu eksportētāja, nodrošinot vairāk nekā 18 % no pasaules eksporta; tā kā Krievijas eksporta stāvoklis joprojām ir neskaidrs, Melnās jūras eksports pakāpeniski atsākas un Krievija paver iespēju ieviest dažus eksporta ierobežojumus; tā kā 2022. gada 9. martā Ukrainas valdība līdz 2022. gada beigām aizliedza galveno lauksaimniecības produktu, tai skaitā rudzu, miežu, griķu, prosas, cukura, sāls un gaļas eksportu;

I. tā kā kopējās lauksaimniecības politikas mērķi ir stabilizēt ES tirgus, nodrošināt piedāvājuma pieejamību, racionāli attīstīt lauksaimniecisko ražošanu ES un nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni ES lauksaimniekiem un saprātīgas cenas ES patērētājiem;

J. tā kā ES ir Ukrainas lielākā tirdzniecības partnere un 2016. gadā tās tirdzniecība ar ES veidoja vairāk nekā 40 % no valsts tirdzniecības kopapjoma; tā kā Ukraina veido aptuveni 1,1 % no ES kopējā tirdzniecības apjoma un ir 18. nozīmīgākā ES tirdzniecības partnere; tā kā no Ukrainas uz ES galvenokārt tiek importētas izejvielas, tai skaitā lauksaimniecības produkti, ķīmiskie produkti un iekārtas;

K. tā kā saskaņā ar Komisijas prognozēm ES arī turpmāk būs labības neto eksportētāja; tā kā šim gadam tiek prognozēta laba raža, lai gan dažviet ES ir vērojamas pirmās pavasara sausuma pazīmes;

L. tā kā aptuveni divas trešdaļas ES saražotās labības[5] un 70 % eļļas augu produkcijas ir paredzētas dzīvnieku barībai;

M. tā kā aptuveni 3 % ES graudaugu produkcijas[6] un gandrīz 40 % eļļas augu ES tirgū ir paredzēti no kultūraugiem ražotai biodegvielai; tā kā dažās dalībvalstīs ir lielāks to laukaugu īpatsvars, kas paredzēti no kultūraugiem ražotai biodegvielai, sasniedzot gandrīz 18 % no Vācijas ražošanas apjoma; tā kā 2021. gadā ES saražoja 4 950 miljonus litru bioetanola (ražots no graudaugiem) un 12 330 miljonus litru biodīzeļdegvielas (ražota no augu eļļas), kas atbilst 11 miljoniem tonnu graudu un 8,6 miljoniem tonnu augu eļļas, ko varētu novirzīt cilvēku un dzīvnieku patēriņam;

N. tā kā pārtikas cenas ES un pasaulē ir palielinājušās; tā kā saskaņā ar ANO datiem pasaules pārtikas cenas 2022. gada februārī sasniedza rekordaugstu līmeni un gada laikā ir pieaugušas par vairāk nekā 24 %;

O. tā kā dažās nozarēs lauksaimnieki gadiem ilgi ir saskārušies ar nopietnām un pastāvīgām problēmām ražošanas izmaksu segšanā, jo īpaši piensaimniecības nozarē; tā kā lauksaimnieku ieguldījumu un ražošanas izmaksu inflācija ir radījusi bažas, jo īpaši attiecībā uz enerģiju, mēslojumu un barību; tā kā būtisks faktors cenu kāpumā ir pašreizējā pārmērīgā paļaušanās uz importēto gāzi, tai skaitā no Krievijas, lai sintezētu slāpekļa mēslošanas līdzekļus ļoti energoietilpīgā procesā, kas rada 2 % siltumnīcefekta gāzu emisiju; tā kā šis ražošanas izmaksu pieaugums varētu radīt lielas ekonomiskas grūtības dažiem ražotājiem, jo īpaši lopkopjiem, kuri ir atkarīgi no importētās barības;

P. tā kā pieaugošās ražošanas izmaksas var palielināt patēriņa izmaksas, kas radīs ievērojamu slogu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, palielinoties izdevumiem par pārtiku, jo īpaši kopā ar pieaugošajām enerģijas cenām;

Q. tā kā dažas dalībvalstis, kā arī valstis, kas nav ES dalībvalstis, ir ieviesušas lauksaimniecības produktu, jo īpaši graudu un pārtikas eļļas, eksporta kontroli;

R. tā kā sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmēs lauksaimniecības izejvielu, piemēram, mēslojuma, piegādi; tā kā Krievijas Federācija 2022. gada 2. februārī apturēja amonija nitrāta eksportu vismaz līdz 2022. gada aprīlim; tā kā lielākie kuģniecības uzņēmumi ir apturējuši pārvadājumus uz Krieviju un no tās; tā kā katra no Krievijas importētā minerālmēslu vai izejvielu tonna finansē Krievijas kara mašīnu;

S. tā kā Eiropas zaļajā kursā un stratēģijā "No lauka līdz galdam" ir pieņemtas holistiskas pieejas, lai ne tikai novērstu klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi Eiropā, bet arī garantētu pārtikas nodrošinājumu, uzlabotu uzturu un sabiedrības veselību un nodrošinātu pārtikas pieejamību, vienlaikus radot taisnīgāku ekonomisko atdevi lauksaimniekiem piegādes un vērtības ķēdē un stiprinot primāro ražotāju pozīcijas, uzlabojot ilgtspēju, risinot klimata krīzes, augsnes veselības un ekosistēmu eksistenciālā sabrukuma problēmas un palielinot lauksaimnieku un piegādes ķēžu autonomiju;

T. tā kā stratēģijā "No lauka līdz galdam" ir izklāstītas vairākas svarīgas iniciatīvas, tai skaitā ES ārkārtas rīcības plāns pārtikas piegādes un pārtikas nodrošinājuma garantēšanai krīzes situācijās saskaņā ar tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk paātrinātu pāreju uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu līdz 2023. gada beigām;

U. tā kā stratēģijas "No lauka līdz galdam" mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt lauksaimniecībā izmantoto izejvielu daudzumu un jo īpaši par 50 % samazināt ķīmisko pesticīdu, par 50 % — visbīstamāko pesticīdu un vismaz par 20 % — minerālmēslu kopējo izmantošanu;

V. tā kā ekoloģiski nozīmīgas platības un to turpmāka attīstība kopējā lauksaimniecības politikā no 2022. gada ir paredzētas, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību un līdz ar to arī agroekosistēmas funkcijas, piemēram, apputeksnēšanu, ekosistēmas kaitēkļu izskaušanu, augsnes aizsardzību, barības vielu, ūdens un oglekļa ciklu, tādējādi stiprinot un padarot visu agroekosistēmu elastīgāku un produktīvāku; norāda, ka šo pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama aršana vai pesticīdu lietošana, kas ilgtermiņā palielina ražu; tā kā 2019. gada dati par ekoloģiski nozīmīgām platībām (EFA) liecina, ka gandrīz 3 % no lauksaimnieciski izmantojamām platībām bija neproduktīvas, 2,6 % no tām bija papuves, bet gandrīz 11 % no EFA zemes jau tiek izmantoti, piemēram, pākšaugu audzēšanai;

W. tā kā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) un Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) sagatavoto ziņojumu, kas tika publicēts tajā pašā dienā, kad notika iebrukums, status quo liecina par skaidru tendenci virzībā uz produktivitātes samazināšanos, ko izraisa ekoloģiskā vienkāršošanās un agroekosistēmu sabrukums[7], kas saistīts ar pārmērīgu paļaušanos uz mākslīgiem resursiem un netiešu kaitējumu, piemēram, augsnes eroziju, augsnes virskārtas zudumu, apputeksnētāju skaita samazināšanos, kas ietekmē ražīgumu, produktivitāti veicinošo derīgo sugu zudumu, noturības trūkumu pret kaitēkļu uzbrukumiem, sausumu un plūdiem, ietekmi uz zvejas un akvakultūras ražas samazināšanos un jūras zivju krājumu pārdali, kā norādīts arī 2019. gadā publicētajā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par okeānu un kriosfēru mainīgā klimata apstākļos;

X. tā kā uzbrukumi Eiropas zaļā kursa mērķiem un pārejai uz ilgtspēju ir balstīti uz pieņēmumu, ka produktivitāte kavēsies, kamēr attīstīsies funkcionālā bioloģiskā daudzveidība vai agronomiskie paņēmieni, kuros izmanto dabiskus procesus, aizstās funkcijas, kas iepriekš veiktas ar sintētiskiem resursiem; tā kā liels skaits neatkarīgu, recenzētu zinātnisku pētījumu liecina, ka gandrīz divās trešdaļās gadījumu produktivitāte nesamazinās, ka zaudējumi aprobežojas ar īsu pārejas periodu un ka dažos gadījumos produktivitāte pat palielinās[8];

Y. tā kā lielāka bioloģiskā daudzveidība un ar to saistītie pakalpojumi, ko nodrošina funkcionālā bioloģiskā daudzveidība un labvēlīgās sugas, — apputeksnēšana, kaitēkļu plēsēji, agroekosistēmu lielāka noturība pret eroziju, sausumu un plūdiem, augsnes veidošanās un oglekļa piesaistīšana — ir nepieciešami arī, lai stiprinātu un nodrošinātu pārtikas ražošanas turpināšanu, vienlaikus palielinot lauksaimnieku rentabilitāti[9];

Z. tā kā iespējas Eiropā ražot vairāk graudu ir ierobežotas, jo atmatā atstātās un pašlaik pieejamās platības nepārsniedz 6 miljonus hektāru no 100 miljoniem hektāru aramzemes, un potenciālā raža ir zema, jo atmatā atstātās platības atrodas mazauglīgās lauksaimniecības zemēs;

AA. tā kā atbalsts dzīvnieku liela mēroga barošanai, izmantojot pārtikas ražošanas vai aramzemi, ko citādi varētu piešķirt cilvēku uztura vajadzībām, ir neefektīva kaloriju izmantošana un tā rezultātā ES kļūst par kaloriju neto importētāju[10]; tā kā dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa nepārprotama samazināšana un pāreja uz pašpietiekamu lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, to barošanai izmantojot ES zālājus un pākšaugus, ļautu ES no kaloriju neto importētājas kļūt par kaloriju neto eksportētāju un samazinātu tās oglekļa pēdu, kā arī palīdzētu atjaunot bioloģisko daudzveidību, uzglabāt oglekli ES agroekosistēmās un samazināt ES atkarību no dabasgāzes un fosilā kurināmā mēslošanas līdzekļu ražošanai;

AB. tā kā Via Campesina 1996. gada Romas rezolūcijā pārtikas suverenitāte pirmo reizi tika definēta kā cilvēku un valstu tiesības noteikt pašām savu lauksaimniecības un pārtikas politiku; tā kā šīs koncepcijas mērķis ir ļaut katrai valstij paēdināt savus iedzīvotājus un būt neatkarīgai; tā kā stratēģijā "No lauka līdz galdam" paustais nodoms mazināt lauksaimnieku atkarību no ārējās produkcijas atbilst šai definīcijai;

AC. tā kā 1994. gada Marakešas nolīgums un jo īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Lauksaimniecības nolīgums ir veicinājuši lauksaimniecības reģionu specializāciju; tā kā šīs specializācijas rezultātā ir izveidojušies reģioni ar augstu eksporta līmeni un reģioni, kas ir gandrīz pilnībā atkarīgi no importa; tā kā šī situācija nav noturīga pret krīzēm, piemēram, kariem, un ir viens no faktoriem, kas veicina pašreizējo pārtikas nestabilitāti pasaulē,

A. Ārkārtas situācijas humānās palīdzības jomā

1. prasa Krievijas Federācijai nekavējoties izbeigt visas militārās darbības Ukrainā, bez nosacījumiem izvest visus militāros un paramilitāros spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un pilnībā ievērot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību tās starptautiski atzītajās robežās;

2. norāda, ka pārtikas piegādes ķēžu nodrošināšanai un uzturvielām bagātas pārtikas ražošanas nodrošināšanai mājsaimniecībās būs izšķiroša nozīme, lai novērstu pārtikas krīzi;

3. aicina nekavējoties un koordinēti reaģēt un izvērst Savienības civilās aizsardzības mehānismu, lai maksimāli palielinātu atbalstu Ukrainai, jo īpaši attiecībā uz humāno palīdzību un pārtikas atbalstu, kā arī nodrošinot drošus ES humānās palīdzības koridorus un piedāvājot pārtiku un pajumti visiem no valsts bēgošajiem cilvēkiem; uzsver, ka, lai gan ES finansiālais atbalsts humānajai palīdzībai līdz šim ir aplēsts aptuveni 500 miljonu EUR apmērā, ir nepieciešams papildu atbalsts; īpaši uzsver, ka ES būtu jāsniedz humānā palīdzība Ukrainas iedzīvotājiem, lai garantētu pārtikas īstermiņa nodrošinājumu Ukrainā un visiem bēgļiem ES, izmantojot programmas "Kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā" un "Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām", kā arī sniedzot ieguldījumu FAO ātrās reaģēšanas plānā Ukrainai un palielinot finansiālo palīdzību; uzsver, ka ir jāsagādā papildu finansējums, jo kohēzijas politikas fondiem ir galvenā nozīme ES dalībvalstu saskaņotas attīstības nodrošināšanā; aicina ES koordinēt darbību ar ANO aģentūrām un visiem partneriem uz vietas, lai sniegtu steidzamu pārtikas un iztikas līdzekļu palīdzību cilvēkiem, kurus skāris karš Ukrainā.

4. aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt savu ieguldījumu Pasaules pārtikas programmā, izmantojot daudzgadu finanšu shēmā paredzēto Solidaritātes un ārkārtas palīdzības rezervi; norāda, ka Komisija un dalībvalstis Pasaules pārtikas programmā iegulda attiecīgi 465 miljonus EUR gadā un 1,47 miljardus EUR gadā; turklāt norāda, ka Solidaritātes un ārkārtas palīdzības rezerve veido 1,2 miljardus EUR, no kuriem līdz 35 % (420 miljonus EUR) var izmantot trešām valstīm; uzsver, ka Solidaritātes un ārkārtas palīdzības rezervē pieejamā summa varētu nebūt pietiekama un ka varētu būt nepieciešama papildu budžeta elastība;

5. aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem un attiecīgajām starptautiskajām iestādēm steidzami izvērtēt visus pieejamos līdzekļus, lai novērstu importētājvalstu maksājumu bilances saistību neizpildi, tai skaitā tiešu finansējumu un to parāda pārstrukturēšanu; uzsver, cik svarīgi ir piešķirt prioritāti uz dotācijām balstītam finansējumam, it sevišķi vismazāk attīstītajām valstīm, nevis dot priekšroku garantiju mehānismu vai aizdevumu apvienošanai, kas — pretstatā dotācijām — varētu palielināt parāda slogu;

B. Pārtikas īstermiņa nodrošinājuma garantēšana ES

6. uzsver, ka pašreizējais konflikts Ukrainā izgaismo pasaules pārtikas sistēmas neaizsargātību; tādēļ mudina ES aizsargāt jaunattīstības valstu tiesības uz pārtikas apgādes suverenitāti kā līdzekli, kas ļauj panākt uztura nodrošinājumu, nabadzības mazināšanu, ilgtspējīgas un taisnīgas globālās piegādes ķēdes un vietējos un reģionālos tirgus, īpašu uzmanību veltot ģimenes saimniecībām, lai nodrošinātu cenas ziņā pieņemamas un pieejamas pārtikas piegādi;

7. aicina Komisiju un Padomi saglabāt vispārīgo izņēmuma klauzulu, kas ieviesta saistībā ar Covid-19 pandēmiju un ar kuru ārkārtas situācijā tiek apturēti dalībvalstu fiskālie noteikumi;

8. aicina Eiropas Pārtikas nodrošinājuma krīžgatavības un reaģēšanas mehānisma (EFSCM) ekspertu grupu, kas tika izveidota pēc Covid-19 pandēmijas, pēc iespējas drīzāk vēlreiz tikties, lai apspriestu kara ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu ES un ārpus tās; norāda, ka šai struktūrai sākotnēji bija paredzēts sanākt 2022. gada marta beigās, kas būtu par vēlu, lai tās apspriedes būtu pilnībā efektīvas;

9. uzsver pārtikas krājumu nozīmi gan ES, gan trešās valstīs, lai nodrošinātu piekļuvi pārtikai nedrošā laikā; aicina Komisiju pilnībā izvērtēt visus ES līmenī pieejamos pārtikas avotus un krājumus — gan publiskos, gan privātos — un novērtēt līdzekļus to mobilizēšanai un izplatīšanai, kā arī efektīvi mazināt piekļūstamības un pieejamības problēmas, jo īpaši trešās valstīs; uzsver nepieciešamību papildus novērtēt arī privāto komerciālo krājumu apjomu;

10. aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties ierosināt sasaukt FAO Pasaules pārtikas nodrošinājuma komitejas sanāksmi, kurai vajadzētu kļūt par iecienītu koordinācijas forumu šajā jautājumā, jo tā nodrošina visu valstu visaptverošu pārstāvību; aicina Komisiju un dalībvalstis iesaistīties šajā forumā, lai nodrošinātu starptautisku koordināciju, jo īpaši attiecībā uz krājumiem, biodegvielu un finansiālo atbalstu importētājvalstīm;

11. aicina Eiropas Savienību sasaukt PTO Ģenerālpadomes ārkārtas sanāksmi, lai tā varētu veikt pasākumus lauksaimniecības preču tirgu regulēšanai ar mērķi pēc iespējas samazināt valstu vai privāto uzņēmumu spekulācijas un atvieglot atkarīgo valstu piekļuvi to iedzīvotājiem nepieciešamajiem pārtikas pamatproduktiem; uzsver, ka pašreizējie PTO noteikumi lauksaimniecības jomā neļauj valstīm īstenot pārtikas apgādes suverenitātes un reģionālās sadarbības politiku, un aicina Komisiju rosināt nepieciešamās izmaiņas;

12. atzīst, ka tirgus spekulācijas, manipulācijas un pārtikas preču tirdzniecība var mākslīgi paaugstināt vairumtirdzniecības cenas un izraisīt tirgus svārstības; šajā saistībā aicina nekavējoties un uz laiku aizliegt spekulatīvas darbības, piemēram, īso pārdošanu, valsts parāda vērtspapīru un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījumus, regulētā tirgū tirgotos nākotnes līgumus un pārtikas preču ātro datorizēto tirdzniecību, kas var izraisīt tirgus manipulācijas, plēsonīgas cenas un spekulācijas; aicina Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi sadarboties ar valstu regulatoriem, lai steidzami iesniegtu priekšlikumu par īsās pārdošanas pagaidu aizliegumu un pārtikas preču aizsardzību akciju tirgos, tai skaitā pārskatot pašlaik ļoti pielaidīgo ES pozīciju ierobežojumu režīmu, un, nosakot šos ierobežojumus, ņemt vērā svārstīgumu; uzsver, ka ir vajadzīga pārredzama statistika par lauksaimniecisko ražošanu saistībā gan ar valsts, gan privātā sektora ieinteresētajām personām, jo īpaši ņemot vērā ārkārtīgi lielo koncentrāciju graudu tirgū;

13. prasa izveidot ārkārtas finansiālo atbalstu, lai nodrošinātu pārtikas pieejamību nabadzībā dzīvojošām ES mājsaimniecībām, cita starpā palielinot finansējumu Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām;

14. aicina Komisiju aktivizēt Regulas (ES) Nr. 1308/2013 219. pantu[11] par krīzes rezerves izmantošanu, lai stabilizētu ražošanu ES, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti ilgtspējas kritēriji;

15. aicina sniegt ātru un pienācīgu finansiālu atbalstu krīzes skartajiem lauksaimniekiem, taču uzstāj, ka jebkuram atbalstam jābūt atkarīgam no ilgtspējas kritēriju izpildes, lai nepasliktinātu klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi un neapdraudētu ekoloģisko pamatu un dabas resursus, kas nepieciešami ilgtermiņa pārtikas nodrošinājumam un nepārtrauktai pārtikas ražošanai; šajā saistībā norāda uz EFA nozīmi funkcionālās bioloģiskās daudzveidības un apkārtējo aramplatību ražas palielināšanā līdz pat 36 %; stingri brīdina, ka EFA nedrīkst izmantot pesticīdus, jo uzkrātais produktivitātes pieaugums tiks zaudēts, iznīcinot kaitēkļu plēsējus un zālāju joslām piesaistītos apputeksnētājus, kā arī nedrīkst izmantot aršanu, kas izraisa uzkrātā oglekļa zudumu; īpaši uzsver, ka Ukrainas krīzes laikā veiktie pasākumi nedrīkst palielināt sintētisko pesticīdu un mēslošanas līdzekļu lietošanu, kā arī nedrīkst būt par iemeslu ārkārtas atļauju izsniegšanai pesticīdiem, kuru kaitīgums cilvēku vai ekosistēmu veselībai ir pierādīts;

16. aicina Komisiju un dalībvalstis saglabāt ES vienoto tirgu atvērtu un novērst turpmākus tirgus traucējumus, jo īpaši novēršot eksporta ierobežojumus;

17. uzsver, ka ir pilnībā jāizmanto skolu programmas, lai nodrošinātu trūcīgo bērnu piekļuvi pārtikai; turklāt uzsver publiskā iepirkuma programmu lietderību, lai veicinātu valsts atbalstu iepirkumiem no mazajiem lauksaimniekiem un vietējiem ražotājiem, sagādājot uzturvielām bagātu pārtiku izplatīšanai, un tādējādi pasargātu no pārtikas trūkuma;

18. uzsver, ka ES katru gadu tiek izšķērdēti 88 miljoni tonnu pārtikas un ar to saistītās izmaksas tiek lēstas 143 miljardu EUR apmērā; uzsver, ka pārtikas atkritumu problēmas risināšanai būtu tūlītēja pozitīva ietekme uz nodrošinātību ar pārtiku; atkārtoti aicina veikt nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu ES mērķi samazināt pārtikas atkritumus par 30 % līdz 2025. gadam un par 50 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2014. gada atsauces scenāriju; uzsver nepieciešamību novērst pārtikas zudumus uzglabāšanas laikā, veicināt pārtikas ziedošanu, saskaņoti piemērojot tiesību aktus par atbildību, un veicināt pārtikas atkritumu reģenerāciju; aicina jo īpaši lielveikalus steidzami risināt novēršamo pārtikas izšķērdēšanas problēmu, izmantojot alternatīvas iespējas, piemēram, samazināto cenu akcijas un sadarbību ar vietējās kopienas projektiem, piemēram, pārtikas bankām, lai mazinātu vietējo pārtikas trūkumu un pārtikas nepietiekamību; aicina dalībvalstis apsvērt iespēju pieņemt tiesību aktus par turpmāku negodīgu tirdzniecības praksi, kas rada pārtikas izšķērdēšanu, papildus tiem, uz kuriem jau attiecas Negodīgas tirdzniecības prakses direktīva[12]; aicina gaidāmajās iniciatīvās par tirdzniecības standartiem par prioritāti noteikt pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu; aicina visas dalībvalstis izveidot un īstenot pārtikas izšķērdēšanas novēršanas programmas, kurās ir pilnībā iestrādāti aprites ekonomikas principi un kuras paredz veicināt īsas pārtikas piegādes ķēdes, kas mazina pārtikas izšķērdēšanas risku;

C. Pārtikas nodrošinājuma garantēšana ES vidējā termiņā un ilgtermiņā

19. aicina Komisiju un dalībvalstis ātri ieviest pagaidu apturēšanas pasākumus no kultūraugiem ražotas biodegvielas, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas degvielu ražošanai un jaukšanai, lai nodrošinātu papildu pārtikas krājumus, stabilizētu pasaules pārtikas preču tirgus un līdz 2030. gadam pakāpeniski pārtrauktu izmantot no kultūraugiem ražotu biodegvielu, izņemot modernās biodegvielas; aicina Komisiju uzsākt saskaņotu rīcību starp ASV un Kanādu, lai nodrošinātu, ka priekšroka tiek dota pārtikai, nevis no kultūraugiem ražotai biodegvielai;

20. aicina veicināt un vienkāršot piekļuvi energoefektivitātes pasākumiem, lai mazinātu lauksaimnieku izmaksu slogu saistībā ar tiešo enerģijas patēriņu, vienlaikus norādot, ka lielākajā daļā lopkopības sistēmu dzīvnieku barība ir dominējošā enerģijas patēriņa kategorija;

21. aicina par prioritāti noteikt cilvēku pārtiku, nevis barību ES lauksaimniecības dzīvnieku populācijai, kas pārsniedz ES pārtikas vajadzības; jo īpaši aicina Komisiju un dalībvalstis beidzot īstenot vērienīgu olbaltumvielu plānu, īpašu uzmanību pievēršot pākšaugiem, kas, piesaistot slāpekli, var nodrošināt vietējo lopbarību un aizstāt vai samazināt mēslošanas līdzekļu izmantošanu, kā arī mazināt spiedienu uz dzīvnieku barības un ražošanas izmaksām, pārejot uz atgremotāju ganīšanu ganībās; norāda, ka ģenētiski modificēti augi un dzīvnieki ir patentēti, tāpēc no tiem būtu jāizvairās, jo tie vēl vairāk veicinās tirgus koncentrāciju sēklu, augu un dzīvnieku audzēšanā un izejvielu izmaksu pieaugumu, turklāt tie nesniedz nekādas priekšrocības salīdzinājumā ar agroekoloģiskām sistēmām, kurām ir pierādītas priekšrocības bioloģiskās daudzveidības un klimata ziņā attiecībā uz pārtikas trūkuma mazināšanu;

22. aicina Komisiju vēl vairāk nostiprināt stratēģijas "No lauka līdz galdam" mērķi attiecībā uz mēslošanas līdzekļu izmantošanas samazināšanu un, izmantojot visas attiecīgās politikas jomas, atbalstīt praksi, lai padarītu augsni auglīgāku, izmantojot vietējos pasākumus, kas nodrošina neatkarību no mēslojuma vai gāzes importa, piemēram, augsekas maiņu, kompostēšanu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu izmantošanu saskaņā ar Nitrātu direktīvu[13]; uzsver, ka mēslošanas līdzekļu izmantošana veido aptuveni 50 % no lauksaimniecībā patērētās enerģijas, ņemot vērā gan tiešu, gan netiešu izmantošanu; uzsver, ka enerģijas cenu kāpums attiecīgi ietekmē sintētisko mēslošanas līdzekļu cenu kāpumu, un tas nozīmē, ka konsultācijas par agronomisku alternatīvu meklēšanu var būt izmaksu ziņā visefektīvākais politikas risinājums; uzsver, cik svarīgi ir lauksaimniekiem saņemt neatkarīgu lauksaimniecības konsultāciju dienestu tehnisko atbalstu, lai varētu izmantot vispiemērotākās un efektīvākās agroekoloģiskās metodes; uzsver bioloģiskās lauksaimniecības pierādīto spēju ražot pārtiku, neizmantojot sintētiskos mēslošanas līdzekļus;

23. stingri brīdina neizmantot karu ciniskā veidā kā iespēju atgriezties pie nefunkcionējoša un pēc būtības neilgtspējīga status quo, par kuru ir skaidri un zinātniski pierādīts, ka tas neatbilst mērķim, un necensties upurēt mūsu vidēja termiņa un ilgtermiņa pārtikas nodrošinājumu tādu īstermiņa ieguvumu dēļ kā lauksaimniecības dzīvnieku barošana un biodegvielas fermentatori;

°

° °

24. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniekam/Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.

 

• [1]  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0515.
• [2] OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.
• [3] OV L 435, 6.12.2021., 262. lpp.
• [4]  Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0052.
• [5]Komisijas tīmekļa vietne "Graudaugi, eļļas augi, proteīnaugi un rīsi", skatīta 2022. gada 17. martā.
• [6]Komisijas tīmekļa vietne "Graudaugi, eļļas augi, proteīnaugi un rīsi", skatīta 2022. gada 17. martā.
• [7] Hallmann, C.A. et al., "More than 75 percent decline over 27 years in total flying insect biomass in protected areas", PLoS ONE, 12. sējums, Nr. 10, PLOS, Sanfrancisko, 2017. gads.
• [8] Tamburini, G. et al., "Agricultural diversification promotes multiple ecosystem services without compromising yield", Science Advances, 6. sējums, Nr. 45, American Association for the Advancement of Science, Vašingtona, DC, 2020. gads.
• [9] van der Ploeg, J. D. et al., "The economic potential of agroecology: empirical evidence from Europe", Journal of Rural Studies, 71. sējums, Elsevier, Amsterdama, 2019. gads, 46.–61. lpp.
• [10] Sciavo, M. et al., "An agroecological Europe by 2050: What impact on land use, trade and global food security?", IDDRI, Parīze, 2021. gads.
• [11]Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
• [12] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/633 (2019. gada 17. aprīlis) par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē, OV L 111, 25.4.2019., 59. lpp.
• [13] Padomes Direktīva (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.