Rezolūcijas priekšlikums - B9-0213/2022Rezolūcijas priekšlikums
B9-0213/2022
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES aizsardzību bērniem un jauniešiem, kas bēg no kara Ukrainā

5.4.2022 - (2022/2618(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Patryk Jaki, Karol Karski, Vincenzo Sofo, Adam Bielan, Joachim Stanisław Brudziński, Elżbieta Kruk, Dace Melbārde, Andżelika Anna Możdżanowska, Veronika Vrecionová, Beata Kempa, Anna Zalewska, Dominik Tarczyński, Carlo Fidanza, Hermann Tertsch, Beata Mazurek, Valdemar Tomaševski, Bogdan Rzońca, Elżbieta Rafalska, Ryszard Czarnecki, Jadwiga Wiśniewska, Alexandr Vondra, Jacek Saryusz‑Wolski, Tomasz Piotr Poręba
ECR grupas vārdā

Procedūra : 2022/2618(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B9-0213/2022
Iesniegtie teksti :
B9-0213/2022
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B9‑0213/2022

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES aizsardzību bērniem un jauniešiem, kas bēg no kara Ukrainā

(2022/2618(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā ANO 1989. gada 20. novembra Bērna tiesību konvenciju,

– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

– ņemot vērā ES Pamattiesību hartas 24. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2021. gada 14. jūnija Ieteikumu (ES) 2021/1004, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem[1],

– ņemot vērā 2006. gada 13. decembra ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

– ņemot vērā 2021. gada 29. aprīļa rezolūciju par Eiropas Garantiju bērniem[2],

– ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu,

– ņemot vērā Padomes 2022. gada 4. marta Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/382, ar ko Direktīvas 2001/55/EK 5. panta nozīmē konstatē no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma esamību un nosaka pagaidu aizsardzības ieviešanu[3],

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā saskaņā ar jaunāko UNICEF 2022. gada 25. marta ziņojumu[4] kopš kara sākuma Ukrainā to ir pametuši vairāk nekā 3,7 miljoni bēgļu;

B. tā kā saskaņā ar jaunāko UNICEF ziņojumu[5] sievietes un bērni veido 90 % no visiem bēgļiem, kas pametuši Ukrainu;

C. tā kā kaimiņvalstis uzņem milzīgu bēgļu pieplūdumu no Ukrainas, proti, vairāk nekā 2,2 miljoni ir devušies uz Poliju, vairāk nekā 579 000 uz Rumāniju, vairāk nekā 379 000 uz Moldovu, gandrīz 343 000 uz Ungāriju un vairāk nekā 545 000 uz citām valstīm[6], tostarp uz Čehiju, kas ir izsniegusi vīzas 259 607 cilvēkiem, bet uzņēmusi vairāk nekā 300 000 Ukrainas bēgļu[7];

D. tā kā, ņemot vērā šos lielos skaitļus, bērni, jo īpaši nepavadīti, ir pakļauti lielākam vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas un ekspluatācijas riskam un ir palielināts risks, ka bērni pazudīs un kļūs par cilvēku tirdzniecības upuriem, jo īpaši, ja viņi pārvietojas pāri robežām;

E. tā kā 2022. gada 25. martā Ukrainā bija iekšēji pārvietoti 6,5 miljoni cilvēku, no kuriem 2,5 miljoni ir bērni, 153 bērni ir nogalināti un 245 bērni ir ievainoti[8];

F. tā kā vairāk nekā 100 000 bērnu, no kuriem puse ir invalīdi, dzīvo aprūpes iestādēs un internātskolās Ukrainā[9];

G. tā kā 2020. gada beigās vairāk nekā 33 miljoni bērnu visā pasaulē tika piespiedu kārtā pārvietoti[10];

H. tā kā Eiropas Garantija bērniem ir ES instruments, kura mērķis ir novērst un apkarot nabadzību un sociālo atstumtību, garantējot bērniem brīvu un efektīvu piekļuvi tādiem svarīgiem pakalpojumiem kā agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, izglītība un skolas pasākumi, veselības aprūpe un vismaz viena veselīga maltīte skolas dienā, kā arī efektīvu piekļuvi veselīgam uzturam un atbilstošiem mājokļiem visiem bērniem, kam tas nepieciešams; tā kā Garantijas bērniem mērķis būtu jāattiecina uz visiem bērniem Savienībā;

I. tā kā migrantu un bēgļu bērnus bieži ietekmē valstu tiesību aktu nepilnības, kā rezultātā bērni tiek atstāti novārtā, kas var saasināt viņu nepietiekamo sociālo attīstību un radīt nestabilitāti, kā arī lielāku marginalizācijas, nepareizas izturēšanās un ļaunprātīgas izmantošanas risku;

J. tā kā bērniem, kas uzaug trūkumā un nestabilās ģimenēs, ir lielāka iespēja nonākt nabadzības un sociālās atstumtības situācijās, un perspektīvā tas ietekmēs viņu attīstību un vēlāko dzīvi jau pieaugušā vecumā; tā kā viņiem nav piekļuves atbilstošām prasmēm un ir ierobežotas nodarbinātības iespējas, dzīvojot paaudzēs pārmantotas nabadzības apburtā lokā;

K. tā kā starptautiskās organizācijas ir noteikušas, ka bērnu nabadzība ir gan bērnu tiesību pārkāpumu iespējamais cēlonis, gan sekas, jo tā ietekmē bērnu spēju izmantot savas tiesības un šo tiesību neievērošanu;

L. tā kā nabadzības un sociālās atstumtības problēmas ir plaši izplatītas un sastopamas visās sabiedrībās, un tās vislabāk risina visaptverošas rīcībpolitikas ar šauru piemērošanas, bet plašu darbības jomu, pievēršoties ne tikai bērniem, bet arī viņu ģimenēm un kopienām un par prioritāti izvirzot ieguldījumus jaunu iespēju un risinājumu radīšanā; tā kā šo problēmu risināšanā ir jāiesaista visas sabiedrības grupas, sākot ar vietējām, reģionālajām, valsts un Eiropas iestādēm un beidzot ar pilsonisko sabiedrību,

1. atgādina, ka ES un visas dalībvalstis ir ratificējušas ANO Konvenciju par bērna tiesībām un tādēļ tām ir pienākums ievērot, aizsargāt un īstenot tajā noteiktās tiesības; uzsver, ka saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām visos lēmumos, kas attiecas uz bērniem, pirmām kārtām ir jāņem vērā bērna intereses;

2. aicina dalībvalstis pret katru bērnu, kas bēg, izturēties pirmām kārtām kā pret bērnu;

3. aicina izveidot drošus ceļus un humānās palīdzības koridorus bērniem, kas bēg no konflikta – gan bez pavadības, gan kopā ar ģimenēm;

4. mudina pārtraukt Putina kara finansēšanu un izbeigt tādus projektus kā Nord Stream 1;

5. visstingrākajā veidā nosoda nevainīgu civiliedzīvotāju slaktēšanu, piemēram, Bučā, un aicina nekavējoties saukt pie atbildības tos, kas ir īstenojuši Krievijas kara noziegumus;

6. atgādina, cik svarīga ir ES stratēģija par bērna tiesībām, Garantija bērniem, ES stratēģija par cilvēku tirdzniecības apkarošanu, kā arī visi spēkā esošie ES tiesību instrumenti, tostarp Pagaidu aizsardzības direktīva[11], atbalstot dalībvalstis, lai palīdzētu tām risināt to bērnu īpašās vajadzības, kuri bēg no kara;

7. uzsver, cik svarīga ir informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, pilnībā ievērojot datu aizsardzības noteikumus, un tas, lai reģistrāciju vienā dalībvalstī atzītu cita dalībvalsts;

8. uzsver, ka katram bērnam ir tiesības uz aizsardzību pret vardarbību, ekspluatāciju un ļaunprātīgu izmantošanu un ka ES dalībvalstīm ir jānodrošina preventīvi pasākumi, jo īpaši attiecībā uz bērniem, kas pakļauti cilvēku tirdzniecības un nolaupīšanas riskam, kā arī jāatbalsta bērni, kuri ir cietuši no vardarbības; atgādina, ka bērni ģimenes vidē kopumā ir drošākā situācijā un labāk aprūpēti, un tādēļ prasa lielāku atbalstu ģimenēm un ģimenes atkalapvienošanās centieniem;

9. mudina visas puses cieši sadarboties ar Ukrainas iestādēm, lai paātrinātu iestādēs mītošu bērnu evakuāciju un nodrošinātu, ka viņi tiek pārvietoti uz atbilstīgām iestādēm dalībvalstīs, lai viņi varētu saņemt piemērotu aprūpi; uzsver, ka pārvietošanas procedūrām jānotiek ar Ukrainas iestāžu piekrišanu;

10. uzsver, ka evakuācija vienmēr būtu jāveic, ievērojot īpašus pasākumus, kuros ņemtas vērā bērna intereses, un ka būtu jāsaņem vecāku vai par viņu aprūpi atbildīgo personu piekrišana;

11. uzsver, ka ir svarīgi ieviest ES stratēģiju, lai pastiprinātu humāno darbību uz vietas, lai glābtu ģimenes un bērnus, jo īpaši neaizsargātus bērnus, tos, kuri atrodas institucionālajā aprūpē un audžuģimenēs, un tos, kas atrodas slimnīcā, kā arī bērnus ar invaliditāti, kara bāreņus un nepavadītus bērnus, jo īpaši kaujas zonās;

12. mudina kaimiņos esošās ES dalībvalstis nekavējoties reģistrēt bērnus valsts bērnu aizsardzības sistēmās, lai nodrošinātu iespēju apmainīties ar vajadzīgo informāciju par bērnu atrašanās vietu un sākotnējo reģistrāciju; uzskata, ka bērni, jo īpaši nepavadīti nepilngadīgie, būtu jāreģistrē visās valstīs, uz kurām viņi ceļo, lai atvieglotu ģimenes atkalapvienošanos, ja tas ir viņu interesēs nākotnē;

13. uzsver, ka ir svarīgi vākt dezagregētus datus, lai identificētu neaizsargātas grupas no Ukrainas, tostarp, bet ne tikai: bērnus ar invaliditāti, bērnus bez dokumentiem un citus bērnus, kas nav ukraiņu bērni, bērnus bez pilsonības vai bērnus ar bezvalstniecības risku;

Finansiāls atbalsts dalībvalstīm

14. atgādina, ka ES ierosinātie finansiālie pasākumi, lai atbalstītu dalībvalstis, kas ir frontes līnijā, palīdzot bērniem un jauniešiem, kuri bēg no kara Ukrainā, ir nepietiekami; aicina ES atbalstīt tās dalībvalstis, kuras ir iesaistītas palīdzības sniegšanā bērniem un jauniešiem, kas bēg no kara Ukrainā, ar summu, kas nav mazāka par to, kas piešķirta Turcijai (aptuveni 8 miljardi EUR);

15. uzsver, ka valstīm, kuras uzņem mazāk bēgļu no Ukrainas, būtu jādala ar bēgļu pieplūduma pārvaldību saistītās izmaksas ar tām dalībvalstīm, kuras ir pārslogotas; šajā sakarā atgādina Frans Timmermans 2016. gada priekšlikumu maksāt 250 000 EUR par katru nepieņemto personu un uzsver, ka šim rādītājam tagad vajadzētu būt pozitīvam, proti, 250 000 EUR par katru uzņemto personu, lai nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus sievietēm un bērniem, kas bēg no kara Ukrainā;

16. aicina ES izveidot atsevišķu finanšu instrumentu, kas ļautu ātri un elastīgi pārskaitīt līdzekļus, tostarp bērnu un jauniešu integrācijas nolūkā, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei;

17. uzsver vietējo kopienu un pašvaldību, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmi bērnu uzņemšanā un izmitināšanā un tādēļ aicina Komisiju paātrināt piekļuvi esošajiem ES fondiem, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un citiem ārkārtas fondiem;

Uzņemšanas apstākļi un neaizsargāti bērni

18. uzsver, ka bērniem ir tiesības un dabiska vajadzība būt tuvu saviem vecākiem vai pastāvīgam aprūpētājam; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi uzņemt nepavadītus bērnus ģimenes un kopienas prakses vietās, lai ļautu visiem bērniem augt nevis iestādēs, bet ģimenēs un kopienās, tādējādi novēršot nevajadzīgu ģimenes nošķiršanu; uzsver, ka gadījumos, kad bērni ir bez pavadības, prioritāte būtu jāpiešķir audžuģimenei vai citai uz kopienu balstītai aprūpei un, ja tas nav iespējams, bērni būtu jāizvieto no pieaugušajiem nošķirtās telpās;

19. aicina Komisiju palīdzēt stiprināt bērnu aizsardzības sistēmas uzņemošajās valstīs, lai uzlabotu psiholoģisko atbalstu un piekļuvi pamatpakalpojumiem, piemēram, izglītībai un veselības aprūpei, tostarp vakcinācijai, bērniem, kas bēg no Ukrainas, uz tādiem pašiem nosacījumiem kā uzņemošo valstu bērniem;

20. mudina dalībvalstis ieviest īpašus pasākumus, lai pienācīgi risinātu bērnu ar invaliditāti vajadzības, tostarp paredzot piemērotus apstākļus un pastāvīgu aprūpi, ko sniedz pārbaudīti aprūpētāji;

21. aicina Komisiju palīdzēt kaimiņos esošajām dalībvalstīm veikt individuālus bērnu interešu novērtējumus un, ja tos pavada pieaugušais, neatkarīgi no tā, vai tas ir ģimenes loceklis, radinieks vai privāts sponsors, nodrošināt, ka ir izveidota pienācīga uzņemošo ģimeņu pārbaudes sistēma, lai garantētu bērnu aizsardzību un to, ka viņi tiek droši pārvesti uz savām uzņemošajām ģimenēm;

Integrācija

22. atzīst, ka dalībvalstīm ir daudz darāmā, lai integrētu bērnus, izglītojamos un skolotājus savās mācību sistēmās;

23. mudina dalībvalstis ātri integrēt visu vecumu izglītojamos vispārējās formālās, neformālās un neformālās izglītības struktūrās, lai ierobežotu priekšlaicīgi mācības pārtraukušo personu skaitu un izvairītos no paralēlu sistēmu izstrādes, kas novestu pie sociālās atstumtības un diskriminācijas; atzīst, ka valodas barjeras varētu kavēt no Ukrainas bēgošo bērnu uzņemšanu skolā un mācības tajā; tādēļ aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstu iestādes, lai tās piedāvātu īpašus valodu kursus un citas īpašas programmas ukraiņu valodas skolotāju pieņemšanai darbā;

24. atzīst, ka digitālie rīki var būt ļoti noderīgi, elastīgi un pielāgoti pasākumi, lai nodrošinātu savlaicīgu izglītības nepārtrauktību šādā kontekstā; tomēr atkārtoti uzsver, ka tiem būtu jāpapildina fiziskās struktūras, un uzsver, ka izglītībai klātienē ir izšķiroša nozīme, jo īpaši pašreizējā situācijā, kad šiem bērniem un jauniešiem ir vajadzīgs papildu psihosociālais atbalsts; aicina sniegt saskaņotu atbalstu uzņēmējām valstīm, lai palielinātu to ekspertu piekļuvi atbilstīgai psiholoģiskajai aprūpei, kuri spēj tikt galā ar kara radītajām traumām; turklāt šajā sakarā uzstāj, ka ir svarīgi labāk novērtēt jaunatnes darbinieku, jaunatnes organizāciju, kā arī neformālās un ikdienējās mācīšanās vērtību, ņemot vērā to būtisko lomu izglītībā un sabiedrībā;

25. uzstāj uz nepieciešamību automātiski atzīt diplomus, kvalifikācijas un mācību periodus, jo tie ir būtiski, lai nodrošinātu to personu raitu integrāciju, kas meklē patvērumu Eiropā; mudina dalībvalstis, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, izrādīt elastību gadījumos, kad trūkst administratīvo dokumentu, un izstrādāt inovatīvus un pragmatiskus risinājumus;

26. atzinīgi vērtē Komisijas pirmos mēģinājumus atvieglot esošo ES finansējuma programmu pielāgošanu, lai atbalstītu jauniešus, piemēram, Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusu, un mudina šos centienus saglabāt vai stiprināt atbilstīgi notikumu gaitai un tik ilgi, cik tas ir nepieciešams; uzsver, ka pastiprinātā Garantija jauniešiem paredz, ka visiem jauniešiem vecumā no 15 gadiem četru mēnešu laikā pēc tam, kad viņi palikuši bez darba vai pārtraukuši formālās izglītības apguvi, jāsaņem darba, izglītības, stažēšanās vai māceklības piedāvājums;

27. mudina dalībvalstis pilnībā izmantot ES līmenī nodrošinātās finansēšanas iespējas un elastību, lai integrētu bērnus, jauniešus un studentus mācību struktūrās, sniegtu atbalstu valodu apguvē un mācību materiālus utt.;

28. aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt īstenot un pieņemt konsekventu pieeju, lai risinātu pašreizējās un turpmākās problēmas, ko radījis karš Ukrainā, un neaizmirst par pieredzi, kura gūta, reaģējot uz šo karu, bet drīzāk rīkoties saskaņā ar to un meklēt risinājumus jebkuras izcelsmes bēgļiem un patvēruma meklētājiem;

29. aicina ES valstu koordinatorus, kas pašlaik darbojas saskaņā ar Eiropas Garantiju bērniem, nodrošināt piekļuvi bezmaksas, labas kvalitātes pakalpojumiem bērniem, kuri bēg no Ukrainas, vienlīdzīgi ar citiem bērniem uzņēmējvalstīs; uzsver, ka Covid-19 krīze un bēgļu pieplūdums pēc kara Ukrainā vēl vairāk pasliktinās to bērnu stāvokli, kam draud nabadzība un sociālā atstumtība, vai to bērnu stāvokli, kuriem vajadzīga kvalitatīva aprūpe; aicina Komisiju steidzami palielināt finansējumu Eiropas Garantijai bērniem ar īpašu budžetu vismaz 20 miljardu EUR apmērā, lai apkarotu nabadzību, kas skar bērnus un viņu ģimenes, un palīdzētu sasniegt mērķi līdz 2030. gadam visās dalībvalstīs vismaz uz pusi samazināt nabadzību;

30. aicina Komisiju palielināt ieguldījumus ilgtspējīgās un kvalitatīvās darbvietās un sociālajā atbalstā vecākiem un īstenot mērķtiecīgu nodarbinātības politiku, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni, taisnīgus darba apstākļus, labu darba un privātās dzīves līdzsvaru, iekļaujošu darba tirgu un augstākas nodarbinātības iespējas, tostarp profesionālo izglītību un apmācību; uzsver, ka ir jāievieš bezmaksas agrīna bērnu aprūpe, lai veicinātu vecāku, jo īpaši sieviešu, līdzdalību darba tirgū un atbalstītu bērnu sociālo attīstību;

°

° °

31. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.

 

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 6. aprīlis
Juridisks paziņojums - Privātuma politika