REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par cīņu pret nesodāmību par kara noziegumiem Ukrainā
13.5.2022 - (2022/2655(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu,
Pedro Marques, Tonino Picula, Maria Arena
S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0281/2022
B9‑0284/2022
Eiropas Parlamenta rezolūcija par cīņu pret nesodāmību par kara noziegumiem Ukrainā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu un it īpaši 2022. gada 1. marta rezolūciju par Krievijas agresiju pret Ukrainu[1] un 2022. gada 7. aprīļa rezolūciju par Eiropadomes 2022. gada 24. un 25. marta sanāksmes secinājumiem, tostarp par jaunākajiem notikumiem saistībā ar karu Ukrainā un ES sankcijām pret Krieviju, un to īstenošanu[2],
– ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022. gada 4. aprīļa paziņojumu ES vārdā par Krievijas pastrādātajiem nežēlīgajiem noziegumiem Bučā un citās Ukrainas pilsētās,
– ņemot vērā Nirnbergas principus, kurus izstrādājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tiesību komisija un kuri nosaka, kas ir kara noziegums,
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus,
– ņemot vērā 2006. gada Nolīgumu starp SKT un Eiropas Savienību par sadarbību un palīdzības sniegšanu,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325(2000) par sievietēm, mieru un drošību,
– ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvenciju un tās papildprotokolus,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta rezolūciju par agresiju pret Ukrainu un 2022. gada 24. marta rezolūciju par agresijas pret Ukrainu humanitārajām sekām,
– ņemot vērā EDSO Maskavas mehānisma ekspertu misijas 2022. gada 12. aprīļa ziņojumu par starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kas izdarīti Ukrainā kopš 2022. gada 24. februāra,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Krievijas Federācija kopš 2022. gada 24. februāra īsteno nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu agresīvu karu pret Ukrainu, kura rezultātā aptuveni 7,7 miljoni Ukrainas iedzīvotāju ir pārvietoti valsts iekšienē un gandrīz 6 miljoni — devušies bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm;
B. tā kā līdz 2022. gada 10. maijam Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (UNHCHR) bija apstiprinājis, ka Ukrainā ir cietuši 7256 civiliedzīvotāji, no kuriem 3496 iedzīvotāji ir gājuši bojā un 3760 — ievainoti; tā kā ziņojumos ir dokumentēta desmitiem tūkstošu civilo objektu iznīcināšana Ukrainā, tostarp dzīvojamo ēku un civilās infrastruktūras, piemēram, slimnīcu, skolu, bērnudārzu, un ūdens un elektrības sistēmu, iznīcināšana, kas postoši ietekmē civiliedzīvotājus un viņu cilvēktiesības;
C. tā kā ANO Ģenerālā asambleja (ANO ĢA) 2022. gada 2. marta rezolūcijā kvalificēja Krievijas uzbrukumu Ukrainai kā agresijas aktu, ar ko tiek pārkāpts ANO Statūtu 2. panta 4. punkts, un 2022. gada 24. marta rezolūcijā pieprasīja Krievijas Federācijai nekavējoties pārtraukt karadarbību pret Ukrainu, jo īpaši jebkādus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civiliem objektiem;
D. tā kā ziņotie nežēlīgie noziegumi, ko Krievijas bruņotie spēki pastrādājuši Bučā un citās Ukrainas pilsētās Krievijas okupācijas laikā, liecina par Krievijas Federācijas brutalitāti pret Ukrainu vērstajā agresīvajā karā un uzsver, cik svarīga ir koordinēta starptautiska rīcība, lai apkarotu nesodāmību un sauktu pie atbildības par šiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem;
E. tā kā daudzajos ziņojumos, ko papildina fotoattēli un videomateriāli, ir dokumentēti tūlītēji civiliedzīvotāju nāvessodi, kas tiek izpildīti, Krievijai okupējot ciematus un pilsētas, civiliedzīvotāju aresti bez pienācīgas procedūras un slikta izturēšanās, ko var klasificēt kā spīdzināšanu, civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, izvarošanas gadījumi, ko veikušas personas Krievijas armijā, un artilērijas, kasešu munīcijas un kājnieku mīnu izmantošana Krievijas uzbrukumu laikā apdzīvotās teritorijās; tā kā saskaņā ar Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisāra sniegto informāciju kopš 2022. gada 24. februāra no Ukrainas uz Krievijas Federāciju piespiedu kārtā ir deportēti 400 000 Ukrainas civiliedzīvotāju;
F. tā kā četrās Ženēvas konvencijās un I papildprotokolā, kuru puses ir Ukraina un Krievijas Federācija, ir noteikts, ka smagi starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi kopā ar citiem smagiem pārkāpumiem ir kara noziegumi;
G. tā kā SKT pēc divām Ukrainas ad hoc deklarācijām ir jurisdikcija attiecībā uz kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu, kas kopš 2013. gada novembra izdarīti Ukrainas teritorijā, bet tai šajā situācijā nav jurisdikcijas attiecībā uz agresijas noziegumu, jo ne Ukraina, ne Krievijas Federācija nav ratificējusi Romas statūtus un to grozījumus, kas saistīti ar agresijas noziegumu; tā kā 2022. gada 2. martā SKT prokurors sāka izmeklēšanu par situāciju Ukrainā;
H. tā kā 2022. gada 3. martā Ukraina ar 45 iesaistīto valstu atbalstu izmantoja EDSO Maskavas mehānismu, lai vērstos pret cilvēktiesību pārkāpumiem un Krievijas iebrukuma Ukrainā humanitāro ietekmi;
I. tā kā 2022. gada 4. martā ANO Cilvēktiesību padome izveidoja neatkarīgu starptautisku izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu iespējamos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā;
J. tā kā Ukraina ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) dalībvalsts, savukārt Krievijas Federācija pēc izraidīšanas no Eiropas Padomes 2022. gada 16. septembrī vairs nebūs ECTK līgumslēdzēja puse; tā kā saskaņā ar ECTK 58. panta 2. punktu Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) joprojām ir kompetenta izskatīt prasības, kas vērstas pret Krievijas Federāciju saistībā ar iespējamiem ECTK pārkāpumiem, kuri notikuši pirms 2022. gada 16. septembra;
K. tā kā 2022. gada 28. martā ES paziņoja par kopējas izmeklēšanas grupas (KIG) izveidi kopā ar Ukrainu, lai vāktu pierādījumus un izmeklētu kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, izmantojot Eurojust atbalstu un SKT prokurora biroja līdzdalību, kā paziņots 2022. gada 25. aprīlī,
1. atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu par Krievijas Federācijas nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu un iebrukumu tajā, kā arī pilsētu neselektīvo apšaudi, apzinātus uzbrukumus dzīvojamiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai, piespiedu deportāciju, aizliegtas munīcijas izmantošanu un uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, kuri mēģina bēgt no konflikta zonām, izmantojot iepriekš saskaņotus humanitāros koridorus, norādot, ka iepriekšminētās darbības ir kvalificējamas kā Krievijas Federācijas rupji starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi Ukrainā;
2. aicina Krievijas Federāciju nekavējoties izbeigt visus vardarbības aktus pret civiliedzīvotājiem un nekavējoties pārtraukt visas militārās operācijas Ukrainas teritorijā, kā to 2022. gada 16. martā noteikusi Starptautiskā Tiesa;
3. pauž vislielāko sašutumu par ziņotajiem nežēlīgajiem noziegumiem, tostarp civiliedzīvotāju izvarošanu un masveida nogalināšanu, un uzstāj, ka visi, kas ir atbildīgi par šādu nežēlīgu kara noziegumu un citu cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu atļaušanu, pastrādāšanu un slēpšanu, ir pēc iespējas ātrāk jāsauc pie atbildības;
4. stingri nosoda to, ka Krievijas bruņotie spēki šausminoši un sistemātiski izmanto seksuālu un dzimumbalstītu vardarbību kā kara ieroci, un, atgādinot par ANO Rezolūciju Nr. 1820 (2008) par seksuālu vardarbību kā kara ieroci, apstiprina, ka izvarošana un cita veida seksuāla vardarbība var būt kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci vai konstitutīvs akts attiecībā uz genocīdu, un tādēļ par to būtu jāsauc pie atbildības saskaņā ar starptautisko tiesību noteikumiem un SKT Romas statūtiem, jo īpaši to 7. un 8. pantu;
5. pauž pilnīgu atbalstu SKT prokurora sāktajai izmeklēšanai par situāciju Ukrainā saistībā ar iespējamiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas darbam Augstā cilvēktiesību komisāra biroja vadībā un neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju centieniem vākt un saglabāt pierādījumus par kara noziegumiem; uzsver to, cik svarīgs ir ātrs darbs un progress, lai nodrošinātu nepieciešamos pierādījumus visu to personu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai, kuras ir atbildīgas par kara noziegumu un citu cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu atļaušanu, izdarīšanu un slēpšanu;
6. mudina Ukrainu ratificēt SKT Romas statūtus un to grozījumus un kļūt par SKT oficiālu locekli, lai atbalstītu centienus saukt pie atbildības personas, kas izdarījušas smagus starptautiskus noziegumus, un saskaņot Ukrainas valsts tiesību aktus un procedūras ar starptautiskajām tiesībām, lai stiprinātu iekšējos juridiskos mehānismus cīņai pret nesodāmību par šādiem noziegumiem;
7. aicina Komisiju un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atbalstītu starptautisko iestāžu darbu un darbu starptautiskos tribunālos vai tiesās, kas vērsts uz to, lai sauktu pie atbildības vainīgos vai personas, kas atbilst nosacījumiem attiecībā uz atbildību par pavēles došanu; tādēļ atzinīgi vērtē datu vākšanu un izmeklēšanu, ko vairākas dalībvalstis uzsākušas saskaņā ar universālas jurisdikcijas principu un atbalstot SKT darbu; tāpat atzinīgi vērtē ES padomdevējas misijas civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) grozītās pilnvaras, kas ļaus sniegt atbalstu Ukrainas iestādēm tādu starptautisku noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kuri izdarīti saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, un pastiprināt sadarbību ar SKT un dalībvalstīm; turklāt atzinīgi vērtē ierosinātās jaunās pilnvaras, kas dos Eurojust iespēju palīdzēt saglabāt, analizēt un saglabāt pierādījumus, kas saistīti ar kara noziegumiem;
8. aicina Komisiju, dalībvalstis un starptautisko sabiedrību nodrošināt lielākus finanšu resursus un tehnisko palīdzību, lai savāktu un glabātu milzīgo skaitu pierādījumu par starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci Ukrainā; šajā sakarībā aicina ES atbalstīt šo procesu, palielinot līdzekļus no instrumenta “Globālā Eiropa”;
9. uzstāj, ka ir jāuzlabo koordinācija starp dažādiem mehānismiem, kas izveidoti cīņai pret nesodāmību par kara noziegumiem Ukrainā, tostarp rīkojot starptautisku sanāksmi, kuras mērķis ir koordinēt pierādījumu vākšanu un tādējādi uzlabot pārskatatbildības procesu efektivitāti; aicina ES iestādes atbalstīt šos koordinācijas centienus;
10. iesaka pēc iespējas labāk izmantot pieredzi, kas gūta citos faktu vākšanas mehānismos, piemēram, Starptautiskajā, objektīvajā un neatkarīgajā Sīrijas mehānismā (IIIM), lai vāktu, konsolidētu un saglabātu pierādījumus starptautiskajiem un valstu kriminālprocesiem, un to paplašināt un pārveidot par pastāvīgu mehānismu bez ģeogrāfiskiem ierobežojumiem;
11. pauž pārliecību, ka ad hoc starptautisks tribunāls, kas izmeklētu Krievijas agresijas noziegumu pret Ukrainu un sauktu pie atbildības par tiem, būtu izšķirošs solis nesodāmības izbeigšanā un papildinātu pašreizējās procedūras par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un citiem smagiem noziegumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kas jau ir ierosinātas SKT, Starptautiskajā Tiesā un ECT; tādēļ aicina dalībvalstis atbalstīt šāda tribunāla izveidi un aicina Komisiju ātri darīt pieejamus līdzekļus iniciatīvai, ar kuru izveido pagaidu biroju Hāgā, lai Ukrainas un starptautiskie prokurori un izmeklētāji varētu veikt sagatavošanās darbus, kas nepieciešami ātrai šāda tribunāla izveidei, un atbalstīt valstu jurisdikcijas, kas izmeklē agresijas noziegumus, lai sāktu kriminālvajāšanu saskaņā ar universālas jurisdikcijas principu;
12. aicina starptautisko sabiedrību apsvērt, kā var nodrošināt kompensācijas, piemēram, izveidojot kompensāciju fondu Krievijas agresijas upuriem;
13. aicina Ukrainas varas iestādes saskaņot valsts tiesību aktus, jo īpaši Kriminālkodeksu, ar starptautiskajām krimināltiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām un pieņemt skaidru un praktisku satvaru sadarbībai ar SKT un citām valstīm, kas izmeklē Ukrainā izdarītos noziegumus;
14. aicina ES iestādes un dalībvalstis atbalstīt darbības, kuru mērķis ir apkarot nesodāmību un veicināt pārskatatbildību, izveidojot Eiropas Novērošanas centru novēršanas, pārskatatbildības un nesodāmības apkarošanas jautājumos;
15. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.
- [1] OV C 125, 18.3.2022., 2. lpp.
- [2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0121.