REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par cīņu pret nesodāmību par kara noziegumiem Ukrainā
13.5.2022 - (2022/2655(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Anna Fotyga, Angel Dzhambazki, Anna Zalewska, Beata Kempa, Bogdan Rzońca, Charlie Weimers, Dominik Tarczyński, Elżbieta Rafalska, Eugen Jurzyca, Hermann Tertsch, Jacek Saryusz‑Wolski, Jadwiga Wiśniewska, Ryszard Czarnecki, Tomasz Piotr Poręba, Valdemar Tomaševski, Veronika Vrecionová, Witold Jan Waszczykowski
ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0281/2022
B9‑0285/2022
Eiropas Parlamenta rezolūcija par cīņu pret nesodāmību par kara noziegumiem Ukrainā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krievijas īstenoto agresīvo karu pret Ukrainu,
– ņemot vērā valstu vai to valdību vadītāju 2022. gada 10. un 11. marta Versaļas deklarāciju par Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu,
– ņemot vērā G7 valstu vadītāju 2022. gada 8. maija paziņojumu,
– ņemot vērā Komisijas 2022. gada 25. aprīļa paziņojumu par Krievijas īstenotajiem kara noziegumiem,
– ņemot vērā Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas un Apvienotās Karalistes bijušā premjerministra Gordona Brauna 2022. gada 4. marta kopīgo paziņojumu, kurā aicināts izveidot īpašo tribunālu, lai sodītu par noziedzīgo agresiju pret Ukrainu,
– ņemot vērā Nirnbergas principus, kurus izstrādājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tiesību komisija un kuri nosaka, kas ir kara noziegums,
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,
– ņemot vērā 1975. gada 1. augusta Helsinku Nobeiguma aktu un tā turpmākos dokumentus,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta rezolūciju par agresiju pret Ukrainu un 2022. gada 24. marta rezolūciju par agresijas pret Ukrainu humanitārajām sekām,
– ņemot vērā ANO Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā karā, kas sākās pēc Krievijas Federācijas nepamatotā iebrukuma Ukrainas Republikā, nepārtraukti notiek eskalācija, arvien pieaugot bojā gājušo skaitam un militārās bruņošanās apmēriem; tā kā laikposmā no 2014. gada līdz 2022. gada sākumam kara rezultātā bija gājuši bojā 14 000 civiliedzīvotāju un, kopš sācies tagadējais iebrukums, upuru skaits ir palielinājies par daudziem tūkstošiem; tā kā kopš 24. februāra ir gājuši bojā vismaz 226 bērni un vēl 417 tikuši ievainoti;
B. tā kā Krievijas armija turpina apzināti apšaudīt un bombardēt dzīvojamos rajonus un civilo infrastruktūru, piemēram, slimnīcas, skolas, bērnudārzus un dzīvojamās mājas, kā rezultātā ir pilnībā vai gandrīz pilnībā iznīcināta Mariupole, Volnovaha un citas pilsētas un ciemati;
C. tā kā Krievijas kareivji turpina pastrādāt kara noziegumus, proti, nodarboties ar marodierismu, izvarot un noslepkavot civiliedzīvotājus, tostarp apšaudīt cilvēkus, kuri mēģina bēgt no konflikta zonām pa iepriekš saskaņotiem humanitārajiem koridoriem;
D. tā kā Krievijas spēki ir apzināti veikuši uzbrukumus vietām, kurās cilvēki bija mēģinājuši patverties no kara — piemēram, Mariupoles teātrī un dzemdību namā, Kramatorskas dzelzceļa stacijā un daudzviet citur —, neraugoties uz to, ka tie bija pilnībā informēti par civiliedzīvotāju atrašanos šajās vietās un ka šiem uzbrukuma mērķiem nebija militāras nozīmes;
E. tā kā Krievijas spēki plaši izmanto kasešu munīciju, atklāj uguni uz iepriekš saskaņotiem humanitārajiem koridoriem, uzbrūk atomelektrostacijām un vērš triecienus pret pieminekļiem, muzejiem, baznīcām un citām kultūras vērtībām;
F. tā kā civiliedzīvotāju masveida noslepkavošana Ukrainas galvaspilsētas apkaimes piepilsētās, piemēram, Bučā, teju pilnīga Mariupoles pilsētas un tās varonīgo iedzīvotāju iznīcināšana un masveida deportācijas līdztekus līdzīgiem nežēlīgiem noziegumiem, ko pastrādāja Padomju Savienība, piemēram, Katiņas slaktiņam, lielā terora laikā īstenotajam genocīdam, masveida deportācijām un golodomoram, notika ar Krievijas augstākās politiskās un militārās vadības apstiprinājumu;
G. tā kā kaimiņvalstis saskaras ar milzīgu Ukrainas bēgļu pieplūdumu — uz Poliju devušies vairāk nekā 3,2 miljoni bēgļu, uz Rumāniju — vairāk nekā 880 000, uz Ungāriju — vairāk nekā 570 000, uz Moldovas Republiku — 450 000, uz Slovākiju — 400 000 un uz Čehiju — 300 000;
H. tā kā Ukrainas iestādes, kā arī citu valstu valstiskie un nevalstiskie centri pašlaik vāc visu pieejamo informāciju par Krievijas Federācijas pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā;
I. tā kā Krievijas Federācijas pastrādātie kara noziegumi atbilst Genocīda konvencijas II pantā iekļautajai genocīda definīcijai;
J. tā kā daudzi ES un tās dalībvalstu, ASV, Kanādas, Apvienotās Karalistes un citu organizāciju un valstu vadītāji ir apmeklējuši visslēptāko Krievijas kara noziegumu norises vietas un ir redzējuši pierādījumus, kas liecina par visnežēlīgāko un visvardarbīgāko izturēšanos pret civiliedzīvotājiem Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām;
K. tā kā Krievijas politiskā un militārā vadība, kas ir atbildīga par pašreizējiem kara noziegumiem, nekad netika sodīta par līdzīgiem nežēlīgiem noziegumiem, kas savulaik tika pastrādāti Čečenijā un Sīrijā;
L. tā kā Ukrainas iekšienē ir pārvietoti vairāk nekā 6,5 miljoni cilvēku, tostarp 2,5 miljoni bērnu;
M. tā kā kopš kara sākuma Ukrainas ģenerālprokurores Irinas Venediktovas birojs ir reģistrējis vairāk nekā 10 700 noziegumus un dažas lietas jau ir iesniegtas vai gatavas iesniegšanai, kas iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu divus mēnešus pēc kara sākuma;
N. tā kā kopš 2022. gada 5. aprīļa Igaunija, Vācija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Slovākija, Spānija, Šveice, Ukraina un Zviedrija katra ir paziņojušas par savu nodomu, pamatojoties uz universālās jurisdikcijas principu, sākt izmeklēšanu par Krievijas 2022. gada agresīvajā karā pret Ukrainu pastrādātajiem kara noziegumiem;
O. tā kā saistībā ar situāciju Ukrainā vismaz 43 valstis vērsās pie Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) prokurora, kurš 2022. gada 2. martā nāca klajā ar paziņojumu, ka, pamatojoties uz saņemtajiem iesniegumiem, ir sācis izmeklēšanu par situāciju Ukrainā; tā kā ne Krievija, ne Ukraina nav SKT Romas statūtu puses; tā kā Starptautiskā Tiesa 16. martā lēma, ka Krievijai nekavējoties jāaptur tās 2022. gada 24. februārī uzsāktās militārās darbības Ukrainā;
P. tā kā Ukraina, Lietuva un Polija ir izveidojušas kopēju izmeklēšanas grupu, kuras uzdevums ir veicināt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par iespējamiem būtiskiem starptautiskiem noziegumiem nacionālajās un starptautiskajās jurisdikcijās, šajā darbā iesaistoties arī Eurojust un SKT prokuroram;
Q. tā kā 2022. gada 4. martā ANO Cilvēktiesību padome balsoja par starptautiskas izmeklēšanas komisijas izveidi Ukrainas jautājumā, kurai dots uzdevums izmeklēt cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus Ukrainā saistībā ar Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā;
R. tā kā īpašais tribunāls ir Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidota ad hoc krimināltiesa, kuras uzdevums ir izmeklēt būtiskus starptautiskos noziegumus, proti, kara noziegumus, genocīdu un noziegumus pret cilvēci, kuri pastrādāti konkrēta konflikta laikā; tā kā Krievijas pastrādātās zvērības Ukrainā un Krievijas iebrukums, raugoties kopumā, atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem, kas pamato īpašā tribunāla izveidi;
S. tā kā sankcijas iedarbojas, taču, dažām ES valstīm turpinot no Krievijas iegādāties fosilo kurināmo, režīmam joprojām tiek nodrošināti līdzekļi, kas palīdz finansēt karu;
T. tā kā akadēmiskie pētījumi liecina, ka ietekme, ko uz ES ekonomisko izaugsmi radītu aizliegums importēt fosilo kurināmo no Krievijas, saskaņā ar aplēsēm atbilstu zaudējumiem mazāk nekā 3 % no IKP apmērā, turpretī iespējamie Krievijas ekonomikas zaudējumi tādā pašā laikposmā sasniegtu 30 % no IKP un būtu ļoti nozīmīgs līdzeklis Krievijas agresijas apturēšanai;
U. tā kā ES, kā arī Apvienotā Karaliste, ASV un citas valstis ir iesaldējušas ievērojamus Krievijas aktīvus un līdzekļus,
1. visstingrākajā veidā nosoda Krievijas Federācijas agresīvo karu pret Ukrainu, kā arī Baltkrievijas iesaisti šajā karā, un pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt visas militārās darbības Ukrainā un bez nosacījumiem atvilkt visus bruņotos spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas;
2. uzsver, ka militārā agresija un iebrukums ir nopietns starptautisko tiesību, jo īpaši Ženēvas konvencijas un tās papildprotokolu un ANO Statūtu, pārkāpums, un aicina Krievijas Federāciju atsākt pildīt ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles pienākumus miera un drošības uzturēšanā un ievērot saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar Helsinku Nobeiguma aktu, Parīzes Hartu jaunai Eiropai un Budapeštas memorandu par drošības garantijām; uzskata, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir uzbrukums ne tikai suverēnai valstij, bet arī Eiropā noteiktajiem sadarbības un drošības principiem un mehānismam, kā arī noteikumos balstītai starptautiskajai kārtībai, kā tā definēta ANO Statūtos;
3. pauž vislielāko sašutumu par saņemtajām ziņām par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem nežēlīgajiem noziegumiem vairākās okupētajās Ukrainas pilsētās, piemēram, Bučā, tostarp par civiliedzīvotāju izvarošanu un noslepkavošanu, piespiedu pārvietošanu, civilās infrastruktūras izlaupīšanu un uzbrukumiem civilajiem objektiem — piemēram, slimnīcām, medicīnas iestādēm, skolām, patvertnēm un neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem —, kā arī šaušanu uz civiliedzīvotājiem, kuri mēģina bēgt no konflikta zonām pa iepriekš saskaņotiem humanitārajiem koridoriem; uzstāj, ka ir jāsauc pie atbildības personas, kas pastrādājušas kara noziegumus un citus smagus pārkāpumus, kā arī atbildīgie valdības ierēdņi un militārā vadība visos, arī pašos augstākajos, līmeņos; atkārtoti uzsver, ka pilnībā atbalsta SKT prokurora uzsākto izmeklēšanu par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kā arī darbu, ko veic Augstā cilvēktiesību komisāra biroja Izmeklēšanas komisija;
4. atzinīgi vērtē un pilnībā atbalsta Ukrainas prokuroru un izmeklētāju centienus saukt pie atbildības personas, kas atbildīgas par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, un aicina ES dalībvalstis, starptautisko sabiedrību un attiecīgās iestādes pilnībā palīdzēt Ukrainas iestādēm šajā procesā;
5. aicina ES dalībvalstis un starptautisko sabiedrību ciešā sadarbībā ar Ukrainu steidzami izveidot īpašu ad hoc starptautisko krimināltribunālu, kas izmeklētu Krievijas Federācijas politiskās un militārās vadības pastrādātos agresijas noziegumus un sauktu vainīgos pie atbildības, un sniegt šim tribunālam nepieciešamo finansiālo atbalstu;
6. aicina ES iestādes un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus starptautiskajās institūcijās un procesos un Starptautiskajā Krimināltiesā vai citos attiecīgos starptautiskos tribunālos un tiesās, lai veiktu kriminālvajāšanu par Vladimira Putina un Aleksandra Lukašenko darbībām kā kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, un saukt pie atbildības politisko un militāro vadību, kā arī individuālus armijas kareivjus un algotņus; aicina visu valstu attiecīgās iestādes nolūkā nodrošināt tiesiskumu un pārskatatbildību veicināt izmeklēšanu un sadarbību attiecībā uz iespējamiem starptautiskajiem noziegumiem, kas pastrādāti Ukrainas teritorijā Krievijas iebrukuma rezultātā;
7. pauž maksimālu atbalstu SKT prokurora lēmumam sākt izmeklēšanu par iespējamiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kuri pastrādāti Ukrainā, un uzsver, cik svarīgs ir ātrs darbs un progress, lai nodrošinātu nepieciešamos pierādījumus; tādēļ aicina sniegt finansiālu un praktisku atbalstu SKT svarīgajam darbam;
8. stingri nosoda Krievijas retoriskos mājienus par to, ka Krievijas Federācija varētu izmantot masu iznīcināšanas ieročus, un uzsver, ka jebkura šādu ieroču izmantošana būtu nepieņemama un atbildes soļiem, kas tiktu sperti, būtu vissmagākās sekas; turklāt nosoda Krievijas bruņoto spēku īstenoto Ukrainas teritorijā esošo aktīvo vai demontēto kodoliekārtu un kodolobjektu pārņemšanu, uzsverot, ka laba šo iekārtu apsaimniekošana ir ārkārtīgi svarīga visam reģionam, raugoties no veselības viedokļa; uzsver Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) izšķirošo lomu kodoliekārtu drošības garantēšanā Ukrainā; atbalsta Ukrainas varas iestāžu aicinājumu ANO Drošības padomei nekavējoties veikt pasākumus, lai demilitarizētu Čornobiļas atomelektrostacijas slēgto zonu un ļautu SAEA nekavējoties pilnībā pārņemt atomelektrostacijas teritoriju savā kontrolē;
9. aicina nekavējoties un pilnībā ieviest Krievijas naftas, ogļu, kodoldegvielas embargo un pēc iespējas ātrāk īstenot gāzes importa embargo, pilnībā atteikties no “Nordstream 1” un “Nordstream 2” un iesniegt plānu, kā īstermiņā turpināt nodrošināt Eiropas energoapgādes drošību un vidējā termiņā un ilgtermiņā panākt pilnīgu neatkarību no Krievijas fosilajiem kurināmajiem;
10. pauž nedalītu solidaritāti ar Ukrainas tautu un tās apņēmīgajiem centieniem turpināt pārveidot savu zemi par demokrātisku un pārtikušu Eiropas valsti; tādēļ aicina ES iestādes nekavējoties piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu;
11. atkārtoti pauž nelokāmu atbalstu Ukrainas suverenitātei, teritoriālajai integritātei un neatkarībai tās starptautiski atzītajās robežās;
12. aicina dalībvalstis un Komisiju steidzami izveidot juridisku instrumentu, kas ļautu konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus un līdzekļus, lai tos varētu izmantot reparāciju maksājumiem un Ukrainas rekonstrukcijai;
13. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Starptautiskās Krimināltiesas prokuroram, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.