REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par tiesību uz abortu globālu apdraudējumu

1.6.2022 - (2022/2665(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Nicolaus Fest, Jaak Madison
ID grupas vārdā

B9‑0289/2022

Eiropas Parlamenta rezolūcija par tiesību uz abortu globālu apdraudējumu

(2022/2665(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. pantu par sabiedrības veselību un jo īpaši šā panta 7. punktu, kurā noteikts, ka „Savienības rīcība respektē dalībvalstu atbildību par savas veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu”,

– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1948. gada 10. decembrī izsludināto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

– ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, bet jo īpaši tās 6. panta 1. punktu, kurā ir noteikts, ka “Katram cilvēkam ir neatņemamas tiesības uz dzīvību. Šīs tiesības jāaizsargā ar likumu. Nevienam nedrīkst patvarīgi atņemt dzīvību.”;

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Konvenciju par bērna tiesībām, kuras preambulā noteikts, ka “bērniem .. ir vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība, tostarp pienācīga tiesiskā aizsardzība gan pirms, gan pēc dzimšanas”;

– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 1979. gada 4. oktobra Ieteikumu 874 (1979) par Eiropas bērnu tiesību hartu;

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. panta 3. punktu un 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, kas apstiprina dalībvalstu spēju pieņemt lēmumus un rīkoties, lai pēc iespējas nodrošinātu pilnvaru īstenošanu tuvu pilsoņiem saskaņā ar tuvuma principu, kas minēts LES 10. panta 3. punktā,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

– ņemot vērā ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas noslēguma apsvērumus, kuros tā ieteica atcelt eigēniskos abortus: “Komiteja iesaka dalībvalstij atcelt Likumā Nr. 2/2010 noteikto atšķirību likumā noteiktajā laikposmā, kurā grūtniecību var izbeigt tikai invaliditātes dēļ”;

– ņemot vērā Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas lēmumu sagatavot patstāvīgo ziņojumu par ārzemju finansējumu tā sauktajām “pret izvēli noskaņotajām grupām”, kuras apšauba dzīvību aizstāvošo pilsoniskās sabiedrības organizāciju likumīgās darbības, īstenojot savas tiesības uz vārda un biedrošanās brīvību;

– ņemot vērā lietu Roe pret Wade, 410 U.S. 113 (1973)

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā dzimums, seksualitāte un intimitāte ir saistīti ar privāto sfēru;

B. tā kā ANO Konvencijā par bērna tiesībām norādīts, ka bērnam viņa fiziskā un garīgā brieduma trūkuma dēļ ir nepieciešama īpaša aizsardzība un gādība, tostarp arī pienācīga juridiskā aizsardzība gan pirms, gan arī pēc dzimšanas, un ka tai ir jāietver primārās tiesības, proti, tiesības uz dzīvību, bez kurām visas pārējās cilvēktiesības ir spēkā neesošas;

C. tā kā dzīvības un veselības, kas ir pamatvērtības, aizsardzība nosaka cilvēka brīvību un cieņu;

D. tā kā nevar tieši atsaukties uz kādu starptautiski saistošu līgumu, Eiropas Cilvēktiesību tiesu vai starptautiskajām paražu tiesībām, minot tos kā avotu tiesību uz abortu iedibināšanai vai atzīšanai;

E. tā kā gan ICPD rīcības programmā (1994), gan Pekinas rīcības platformā (1995) valstis tiek aicinātas samazināt māšu mirstību un nodrošināt pieejamākus, cenas ziņā pieņemamākus un kvalitatīvākus veselības aprūpes pamatpakalpojumus, īpašu uzmanību pievēršot māšu medicīniskajai aprūpei;

F. tā kā saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienību apstiprināto subsidiaritātes principu jautājumi, kas saistīti ar konkrētiem veselības un reproduktīvās veselības jautājumiem, ir vienīgi dalībvalstu kompetencē;

G. tā kā cilvēktiesības ir raksturīgas visiem cilvēkiem, nešķirojot vai nediskriminējot pēc valstspiederības, dzīvesvietas, dzimuma, nacionālās vai etniskās izcelsmes, ādas krāsas, reliģijas, valodas vai jebkāda cita statusa; tā kā līdz ar to šīs tiesības nevar pakļaut kādā vēstures posmā pastāvošam domāšanas veidam, ideoloģijai vai tendencei, kas ir pretrunā to vispārīgumam un nepieciešamībai;

H. tā kā ES iestādes un dalībvalstis ik gadu finansē abortus aptuveni 2,5 miljardu EUR apmērā[1] un tā kā tām būtu jāiegulda vairāk līdzekļu, atbalstot organizācijas, kas palīdz sievietēm, kuras saskaras ar negaidītu vai problemātisku grūtniecību, lai viņas varētu saglabāt savu bērnu;

I. tā kā neviena dalībvalsts nespēj panākt tādu dzimstības līmeni, kas novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos, un daudzās no tām šis līmenis ir kritiski zems, un tā kā šajās valstīs ir iestājusies smaga “demogrāfiskā ziema”,

1. stingri uzstāj, ka iepriekš minētie Eiropas tiesību akti atkārtoti apstiprina nepieciešamību aizsargāt visu cilvēku, jo īpaši visneaizsargātāko personu, dzīvību;

2. mudina dalībvalstis apliecināt un aizsargāt savu unikālo kompetenci veselības aprūpes jomā un īstenot dzīvību apliecinošu politiku, kā arī neļaut ES pārsniegt savu kompetenci šajā jomā; mudina Komisiju cienīt lēmumus, kas nav tās kompetencē un neiejaukties to īstenošanā;

3. norāda, “ka termins “seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpe” parasti ietver plašu veselības aprūpes pasākumu klāstu; nosoda to, ka kreisie politiķi šo terminu izmanto kā eifēmismu abortam;

4. aicina visas Eiropas iestādes cienīt trešo valstu suverenitāti, bet šajā gadījumā jo īpaši ASV suverenitāti, jo to Augstākā tiesa lems par lēmuma Roe pret  Wade konstitucionālo pamatu; mudina visas ES iestādes ņemt vērā faktu, ja ASV ir suverēna valsts ar labi attīstītu tiesisko sistēmu, ko nedrīkst apdraudēt;

5. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

• [1]  Eiropas Parlamenta Seksuālo un reproduktīvo tiesību foruma (EPF) dati (2018. gads), pieejami:  https://www.epfweb.org/sites/default/files/2020-12/DD_Report2020_webversion_Final.pdf.