REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par aicinājumu sasaukt konventu, lai grozītu Līgumus

6.6.2022 - (2022/2705(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu,

Hélène Laporte, Philippe Olivier, Nicolaus Fest, Laura Huhtasaari, Gerolf Annemans, Susanna Ceccardi, Antonio Maria Rinaldi, Jaak Madison, Gunnar Beck
ID grupas vārdā

B9‑0305/2022

Eiropas Parlamenta rezolūcija par aicinājumu sasaukt konventu, lai grozītu Līgumus

(2022/2705(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 48. pantu,

– ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, ar ko atceļ Padomes Lēmumu (76/787/EOTK, EEK, Euratom) un šim lēmumam pielikumā pievienoto Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās,

– ņemot vērā konferences par Eiropas nākotni reglamentu,

– ņemot vērā konferences par Eiropas nākotni galīgos secinājumus,

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Eiropas Savienība nav suverēna, bet to ir dibinājušas suverēnas valstis, kuru suverenitāte pieder tautai un tiek īstenota ar ievēlētu pārstāvju starpniecību, kuri nevar deleģēt savas pilnvaras;

B. tā kā Eiropu veido nevis “Eiropas tauta”, bet gan dažādas valstis, nācijas un tautas, un katrai no tām ir sava unikālā kultūra un tradīcijas;

C. tā kā sabiedriskā doma atspoguļo arvien lielāku skepsi un satraukumu par centralizētas Eiropas lielvalsts veidošanu, kurā konsekventi netiek ievēroti tādi pamatprincipi kā subsidiaritāte un proporcionalitāte;

D. tā kā konferencei par Eiropas nākotni pilnībā trūkst finansiālās pārredzamības; tā kā šajā konferencē bija skaidri vērojams demokrātijas trūkums;

E. tā kā konference par Eiropas nākotni ir tikusi izmantota kā maskējošs aizsegs centieniem, apejot pārstāvības demokrātijas principus, panākt būtiskas izmaiņas politikā, kuras kaitētu dalībvalstu suverenitātei;

F. tā kā konferences rezultāti tika izstrādāti tā, lai virzītu jau iepriekš noteiktu programmu, un tie nebija reprezentatīvi; tā kā daudzi no priekšlikumiem, tostarp ierosinājums atcelt vienprātības principu Padomē, bija iestrādāti Komisijas darba dokumentos jau pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības;

G. tā kā Eiropas lielvalsts izveides atbalstītāji un ES turpmākas paplašināšanās piekritēji jau sen bija nonākuši pie atziņas, ka no vienprātības principa ir jāatsakās, jo atsevišķo dalībvalstu veto tiesības liek šķēršļus viņu plāniem;

H. tā kā, reaģējot uz konferences par Eiropas nākotni secinājumiem, 13 dalībvalstis ir paudušas iebildumus pret izmaiņu ieviešanu Līgumos,

Ierosinātās izmaiņas Līgumos

1. iebilst pret aicinājumu sasaukt konventu Līgumu pārskatīšanai, kuras vienīgais mērķis ir veidot “arvien ciešāku Savienību”, kā ierosināts konferencē par Eiropas nākotni; uzskata, ka šis priekšlikums ir neveiksmīgs mēģinājums reaģēt uz nepieciešamību veikt nopietnu ES darbības reformu, kas ir tik ļoti vajadzīga; norāda, ka 48. pantā paredzētās Līgumu grozīšanas procedūras savulaik tika izmantotas, lai virzītu Eiropas Konstitūcijas pieņemšanu; atgādina, ka to ļāva novērst vien konkrētās dalībvalstīs notikušo referendumu rezultāti;

2. prasa visās dalībvalstīs sarīkot valsts mēroga referendumus, lai pilsoņiem būtu dota iespēja balsot par Līgumu grozīšanas iespēju; uzsver, ka tādējādi šādiem grozījumiem tiktu piešķirta patiesa demokrātiskā leģitimitāte pretstatā Eiropas nākotnei veltītās konferences secinājumiem, kurus apstiprināja neliela nepārredzamā veidā izraudzītu pilsoņu grupa; pauž bažas par to, ka, kārtējo reizi ignorējot vai apejot demokrātisko nepieciešamību apspriesties ar sabiedrību par virzību uz “arvien ciešāku Savienību”, ilgtermiņā varētu veidoties riski mieram starp Eiropas tautām;

Konferencē par Eiropas nākotni izteikto priekšlikumu saturs

3. stingri iebilst pret vienprātības principa un veto tiesību atcelšanu Padomē; atgādina, ka vienprātība un veto tiesības ir ārkārtīgi svarīgi principi, jo tie garantē dalībvalstu suverenitāti un izšķirīgas nozīmes interešu aizsardzību, jo īpaši ārpolitikas jomā;

4. prasa, lai Eiropas Savienība kļūtu demokrātiskāka un pārredzamāka un lai ievērojams skaits kompetenču tiktu nodots atpakaļ dalībvalstīm, kurām būtu jāsaglabā pilnīga suverenitāte ar paplašinātām veto tiesībām; atkārtoti uzsver to, cik svarīgi ir ievērot fundamentālos proporcionalitātes un subsidiaritātes principus jomās, kurās Eiropas Savienībai ir rīcības pilnvaras; uzsver Padomes kā dalībvalstu foruma fundamentālo lomu un noraida jebkādus mēģinājumus vājināt tās kompetences;

5. noraida Eiropas Parlamenta priekšlikumu par transnacionālu vēlēšanu sarakstu izmantošanu, jo tas nopietni apdraudētu dalībvalstu kompetences, jo īpaši attiecībā uz balsošanas vecuma noteikšanu un vēlēšanu nosacījumiem, kas dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi;

6. uzskata, ka ir jāsaglabā pilnīga dalībvalstu konstitucionālā un parlamentārā kontrole pār Eiropas vēlēšanu likumu, ņemot vērā vēlēšanas reglamentējošo tiesību aktu nozīmi veselīgi funkcionējošā demokrātijā, kur pilsoņi vēlēšanās izraugās savus pārstāvjus un piešķir tiem pilnvaras aizsargāt un pārstāvēt savas intereses;

7. pauž bažas par priekšlikumiem attiecībā uz pilntiesīgu Eiropas armiju un uzsver, ka dalībvalstīm ir jāpatur suverēna kontrole pār savām aizsardzības spējām atbilstoši savām starptautiskajām saistībām;

8. atgādina, ka tiesiskumam nav vienoti saskaņotas definīcijas; stingri nosoda to, ka, pieņemot Tiesiskuma nosacītības regulu[1], tiek paplašināti sankciju mehānismi saistībā ar iespējamiem tiesiskuma pārkāpumiem, jo tas nozīmē Komisijas pilnvaru paplašināšanu uz demokrātiski ievēlētu valdību rēķina;

9. atgādina, ka veselības politika ir dalībvalstu kompetencē un ka Covid-19 krīze parādīja, ka sarunās par vakcīnu līgumiem ES nespēj rīkoties saskaņā ar pārredzamības un pārskatatbildības principiem;

10. tāpēc paziņo, ka veselības un sociālo kompetenču īstenošana ES līmenī var novest vien pie valsts sociālās drošības tīkla samazināšanās un iedzīvotāju nonākšanas nabadzībā;

11. noraida jebkuru priekšlikumu vājināt migrācijas politiku, kuras pamatā ir stingra ārējo robežu kontrole, un pauž nosodījumu par nelegālo migrantu, kuri apdraud darba apstākļus un saasina sociālos konfliktus, klātbūtni; stingri vēršas pret migrācijas propagandas naratīvu, kura mērķis ir pārliecināt sabiedrību par masveida imigrācijas nodrošinātajiem ekonomiskajiem ieguvumiem, neņemot vērā ar to saistītās sociālās un drošības izmaksas;

12. norāda, ka konferencē paustie priekšlikumi migrācijas jautājumā pēc būtības atspoguļo un dažkārt burtiski atkārto Komisijas 2021. gada Migrācijas paktā izklāstītos priekšlikumus; uzsver, ka tas ir viens no uzskatāmākajiem piemēriem, kas liecina, ka konferences rezultāti ir bijuši sagatavoti un noteikti jau iepriekš;

13. pauž nožēlu par pārredzamības trūkumu, kas bija raksturīgs visai konferencei, jo īpaši attiecībā uz tās finansējumu, jo līdz šim brīdim nevienam nav precīzi zināms, cik daudz tika iztērēts konferences vajadzībām; uzskata, ka šis pārredzamības trūkums bija priekšnosacījums tam, lai izcīnītu jau iepriekš sagatavotos un noteiktos rezultātus;

°

° °

14. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un tai pielikumā pievienoto priekšlikumu nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

• [1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regula (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai, OV L 433I, 22.12.2020., 1. lpp.