REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par aicinājumu sasaukt konventu, lai grozītu Līgumus
6.6.2022 - (2022/2705(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu,
Gabriele Bischoff
S&D grupas vārdā
Guy Verhofstadt
grupas “Renew” vārdā
Daniel Freund
Verts/ALE grupas vārdā
Helmut Scholz
B9‑0307/2022
Eiropas Parlamenta rezolūcija par aicinājumu sasaukt konventu, lai grozītu Līgumus
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 48. pantu,
⎯ ņemot vērā 2022. gada 9. maija ziņojumu par konferences par Eiropas nākotni (“konference”) galīgajiem rezultātiem,
⎯ ņemot vērā 2022. gada 4. maija rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar konferences par Eiropas nākotni secinājumiem[1],
⎯ ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām[2] un 2019. gada 13. februāra rezolūciju par stāvokli sarunās par Eiropas nākotni[3],
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Līgumu pašreizējā redakcija stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī un tā kā Eiropas Savienība kopš tā laika ir saskārusies ar vairākām krīzēm un nepieredzētām problēmām;
B. tā kā 2022. gada 9. maijā konference pabeidza darbu un iepazīstināja ar saviem secinājumiem, kuros ietverti 49 priekšlikumi un 326 pasākumi;
C. tā kā papildus tiesību aktu priekšlikumiem ir jāuzsāk institucionālo reformu process, lai īstenotu pilsoņu līdzdalības procesa rezultātā tapušos ieteikumus un attaisnotu viņu paustās cerības;
D. tā kā jaunas politikas nostādnes un dažos gadījumos Līgumu grozījumi ir nepieciešami nevis paši par sevi, bet gan visu ES iedzīvotāju interesēs, jo to mērķis ir pārveidot ES tā, lai uzlabotu tās spēju rīkoties, kā arī tās demokrātisko leģitimitāti un pārskatatbildību,
1. atzinīgi vērtē 2022. gada 9. maija konferences secinājumus;
2. norāda, ka saskaņā ar konferences izveides tekstu Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir apņēmušies katrs savas kompetences robežās un saskaņā ar Līgumiem veikt efektīvus turpmākos pasākumus saistībā ar konferences secinājumiem;
3. norāda, ka vairāki konferences priekšlikumi prasa veikt grozījumus Līgumos un Parlamenta Konstitucionālo jautājumu komiteja attiecīgi sagatavos priekšlikumus par Līgumu grozījumiem;
4. norāda, ka — jo īpaši ņemot vērā pašas nesenākās krīzes — Līgumi ir steidzami jāgroza, lai nodrošinātu, ka Savienībai ir kompetence veikt efektīvākus pasākumus turpmāko krīžu laikā;
5. šo iemeslu dēļ saskaņā ar parasto pārskatīšanas procedūru, kas paredzēta LES 48. pantā, iesniedz Padomei šādus priekšlikumus par Līgumu grozījumiem, tostarp:
6. konkrētāk, ierosina grozīt šādus Līguma pantus:
“Padome pieņem lēmumus, kuros nosaka Savienības attieksmi īpašos ģeogrāfiskos vai tematiskos jautājumos. Ja lēmums paredz daļēji vai pilnībā pārtraukt vai sašaurināt ekonomiskās un finansiālās attiecības ar vienu vai vairākām trešām valstīm, Padome lēmumu pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu. Dalībvalstis nodrošina savas politikas saskaņu ar Savienības nostāju.”;
“Šos lēmumus Eiropadome pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, kas definēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 238. panta 3. punkta b) apakšpunktā, pēc tam, kad ir saņēmusi Eiropas Parlamenta locekļu vairākuma piekrišanu.”;
“k) ▌sabiedrības veselības aizsardzības jautājumi un cilvēku veselības aizsardzība un uzlabošana, jo īpaši saistībā ar pārrobežu veselības apdraudējumiem.”;
“Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība īsteno sociālā progresa protokolā nostiprināto sociālo progresu, lai nodrošinātu sociālo tiesību aizsardzību un garantēšanu.
Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.”;
“1. Saistībā ar iekšējā tirgus izveidi un darbību un attiecībā uz vajadzību saglabāt un uzlabot vidi, Savienības kopējā enerģētikas politika, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, tiecas:
a) nodrošināt enerģijas tirgus darbību;
b) nodrošināt energoapgādes drošību Savienībā;
c) nodrošināt energoefektivitāti un taupību, kā arī jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību, lai izveidotu energosistēmu, kas balstīta uz energoefektivitāti un atjaunīgo enerģiju;
d) veicināt enerģijas tīklu savstarpēju savienojamību; un
e) izstrādāt vispārējo energosistēmu saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem, lai mazinātu klimata pārmaiņas.
2. Neskarot citus Līgumu noteikumus, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus. Šādus pasākumus paredz pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.
Ja šādi pasākumi var ietekmēt to, kā dalībvalsts paredz nosacījumus savu energoresursu izmantošanai, izdara izvēli starp dažādiem energoavotiem, kā arī nosaka savas energoapgādes vispārējo struktūru, Eiropas Parlaments lēmumu pieņem ar tā locekļu balsu vairākumu un Padome lēmumu pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.
▌”
7. aicina Padomi iesniegt šos priekšlikumus tieši Eiropadomei izskatīšanai, lai sasauktu konventu, kurā piedalītos dalībvalstu parlamentu pārstāvji, dalībvalstu vai to valdību vadītāji, Parlaments un Komisija;
8. uzskata, ka ES sociālo partneru, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Eiropas Reģionu komitejas, ES pilsoniskās sabiedrības un kandidātvalstu pārstāvji būtu jāuzaicina piedalīties konventā novērotāju statusā;
9. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0141.
- [2] OV C 252, 18.7.2018., 201. lpp.
- [3] OV C 449, 23.12.2020., 90. lpp.