Rezolūcijas priekšlikums - B9-0391/2022Rezolūcijas priekšlikums
B9-0391/2022
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par sausuma, ugunsgrēku un citu ekstrēmu laikapstākļu radītajām sekām: ES centienu pastiprināšana klimata pārmaiņu apkarošanai

12.9.2022 - (2022/2829(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu,

Tiemo Wölken, Clara Aguilera
S&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0384/2022

Procedūra : 2022/2829(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B9-0391/2022
Iesniegtie teksti :
B9-0391/2022
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B9‑0391/2022

Eiropas Parlamenta rezolūcija par sausuma, ugunsgrēku un citu ekstrēmu laikapstākļu radītajām sekām: ES centienu pastiprināšana klimata pārmaiņu apkarošanai

(2022/2829(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā[1],

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640) un Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par to[2],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 30. jūnija Regulu (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”)[3],

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģija līdz 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380) un Parlamenta 2021. gada 9. jūnija rezolūciju par to[4],

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija stratēģiju “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā (COM(2020)0381) un Parlamenta 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par to[5],

– ņemot vērā ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un jo īpaši 2015. gada Parīzes nolīgumu, kas stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī,

– ņemot vērā UNFCCC Glāzgovas Klimata paktu, kas pieņemts 2021. gada 13. novembrī,

– ņemot vērā Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, kas stājās spēkā 1993. gada 29. decembrī, un ANO Biodaudzveidības konferenci (COP15), kas notiks Monreālā 2022. gada 5.–17. decembrī,

– ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) izvērtējuma ziņojumus un īpašos ziņojumus,

– ņemot vērā Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) globālo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem,

– ņemot vērā 2020. gada 17. decembra rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām[6],

– ņemot vērā 2020. gada 17. septembra rezolūciju par Eiropas gadu zaļākām pilsētām (2022)[7],

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 17. novembra paziņojumu “ES Augsnes stratēģija 2030. gadam. Veselīgas augsnes cilvēku, pārtikas, dabas un klimata labā” (COM(2021) 0699) un Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa rezolūciju par augsnes aizsardzību[8],

– ņemot vērā 2015. gada 8. septembra rezolūciju par turpmākiem pasākumiem saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Right2Water”[9],

– ņemot vērā 2008. gada 9. oktobra rezolūciju par risinājumu meklēšanu sausuma un ūdens trūkuma problēmai Eiropas Savienībā[10],

– ņemot vērā tā 2003. gada 4. septembra rezolūciju par vasaras karstuma perioda sekām[11],

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) sniegto informāciju ir skaidrs, ka klimata krīze ir par iemeslu arvien biežākiem un intensīvākiem ekstremālajiem laikapstākļiem, piemēram, plūdiem, vētrām un karstuma periodiem; tā kā tas nozīmē, ka nokrišņi un vētras kļūst spēcīgāki, karstuma periodi — karstāki un sausums — ilglaicīgāks un izteiktāks;

B. tā kā kombinētā sausuma rādītāja (CDI) jaunākajā atjauninātajā informācijā norādīts, ka 47 % Eiropas teritorijas ir izsludināts brīdinājums par sausumu un 17 % — par ārkārtēju sausumu;

C. tā kā Eiropas Sausuma novērošanas centrs (EDO) ir konstatējis, ka kopumā 64 % Eiropas teritorijas joprojām ir izsludināts brīdinājums par sausumu vai ārkārtēju sausumu, visā ES ir paplašinās teritorijas ar paaugstinātu ugunsbīstamību un tas rada vēl nepieredzētu spriedzi Eiropas lauksaimniecības teritorijās; tā kā tajā pašā laikā ūdens trūkuma un karstuma radītā spriedze ir ievērojami pasliktinājusi jau iepriekš samazinātās prognozes par vasaras kultūraugu ražu, kā norādīts Kopīgā pētniecības centra (JRC) 2022. gada augusta Lauksaimniecības resursu uzraudzības biļetenā; tā kā EDO ir konstatējis, ka lauksaimniecības nozarē graudu kukurūzas, sojas pupu un saulespuķu ražas prognozes ES līmenī ir attiecīgi par 16 %, 15 % un 12 % zemākas par piecu gadu vidējo rādītāju; tā kā ziemāju kultūraugu, piemēram, kviešu un miežu, raža atsevišķos reģionos ir pat par 30 % mazāka; tā kā EDO ir arī norādījis, ka būtisks lietus trūkums ir ietekmējis gandrīz visas Eiropas upes, tas savukārt ir skāris fosilās enerģijas, kodolenerģijas un hidroenerģijas nozari, kā arī upju transportu un ka vairākas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai ierobežotu ūdens izmantošanu, jo arī nākamajās nedēļās ūdensapgāde joprojām varētu būt apgrūtināta;

D. tā kā sausums apdraud elektroenerģijas piegādes no fosilajiem, kodolenerģijas un hidroenerģijas avotiem Eiropā;

E. tā kā IPCC brīdina, ka Vidusjūras reģions ir īpaši jutīgs pret klimata pārmaiņu ietekmi un ka lielas teritorijas būs īpaši neaizsargātas ne tikai ūdens resursu samazināšanās, bet arī to nepastāvīguma dēļ;

F. tā kā, izmērītajai gaisa temperatūrai Dienvideiropā paaugstinoties tikai par 2 °C, ūdens trūkuma problēmas radīsies vairāk nekā trešdaļai tās iedzīvotāju un, ja netiks veikti nekādi pasākumi, nākotnē ūdens pieejamība būs zema, pastiprināsies plūdi un sausums;

G. tā kā, ņemot vērā ietekmi, kādu ārkārtējs karstums, ugunsgrēki un sausums var atstāt uz dabiskās vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, jo īpaši meža teritorijās, dabiskās vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī noturīgu ekosistēmu saglabāšanai labā aizsardzības stāvoklī ir būtiska nozīme ar šiem ārkārtējiem notikumiem saistīto risku un negatīvās ietekmes samazināšanā;

H. tā kā no šā gada 1. jūnija līdz 31. augustam dabas ugunsgrēki Eiropā radīja aptuveni 6,4 megatonnas oglekļa emisiju — tik augsts emisiju līmenis saskaņā ar ES Copernicus atmosfēras monitoringa pakalpojuma (CAMS) datiem nebija novērots kopš 2007. gada vasaras; tā kā šis rādītājs ir balstīts uz satelītnovērojumiem par aktīvajiem meža ugunsgrēkiem un no attāluma iegūtiem datiem, ko izmanto, lai aplēstu sadedzinātās biomasas daudzumu un tādējādi arī dūmu piesārņojuma emisijas;

I. tā kā 2022. gada vasarā gan Francija, gan Spānija reģistrēja savas lielākās oglekļa emisijas kopš 2003. gada vasaras un tā kā meža ugunsgrēki Francijā laikposmā no šī gada sākuma līdz 3. septembrim iznīcināja vairāk nekā 62 000 hektāru lielu teritoriju, kas saskaņā ar CAMS datiem sešas reizes pārsniedz visu gadu vidējo rādītāju laikposmā no 2006. līdz 2021. gadam;

J. tā kā tiek lēsts, ka meža ugunsgrēkos laikposmā no 2022. gada jūnija līdz augustam ir emitētas arī 6 600 tonnas kvēpu, 940 000 tonnas oglekļa monoksīda un 31 000 tonnas slāpekļa oksīdu,

1. pauž visdziļāko līdzjūtību un solidaritāti ar bojāgājušo personu ģimenēm un izpostīto teritoriju iedzīvotājiem, tostarp daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri dzīvo mazāk labvēlīgos lauku apvidos, un pauž atzinību to gan profesionālo, gan brīvprātīgo ugunsdzēsēju, kā arī iedzīvotāju apņēmībai, kuri nemitīgi cīnījās pret ugunsgrēkiem un karstumu, bieži vien apdraudot savu dzīvību;

2. aicina sociālos, medicīniskos un neatliekamās palīdzības dienestus dažādās dalībvalstīs izvērtēt, kāda veida profilaktiskās vai neatliekamās palīdzības darbības būtu jāveic jebkuros līdzīgos klimatiskajos apstākļos, kas varētu rasties nākotnē;

3. brīdina, ka klimata pārmaiņu izraisīti karstuma periodi ir nemanāmie nāves cēloņi visā Eiropā; aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes ieviest ārkārtas rīcības plānus karstuma izraisīta veselības apdraudējuma jomā un uzlabot pilsētplānošanu, lai varētu pārvarēt biežāk sastopamos karstuma periodus un ārkārtas laikapstākļus;

4. uzsver, ka neaizsargātiem cilvēkiem un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem ir īpašs risks ciest no klimata pārmaiņu izraisītiem ekstremāliem laikapstākļiem un viņiem ir vajadzīgs atbalsts, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

5. vērš uzmanību uz dabas ugunsgrēku un ar to saistītā gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību un pauž bažas par Pasaules Meteoroloģijas organizācijas prognozi par to, ka šāda ietekme palielināsies pat zema emisiju līmeņa scenārija gadījumā[12]; norāda — tā kā planēta sasilst, ir sagaidāms, ka dabas ugunsgrēki un ar tiem saistītais gaisa piesārņojums palielināsies pat zema emisiju līmeņa scenārija gadījumā, un norāda, ka tas ne tikai ietekmēs cilvēku veselību, bet arī ekosistēmas, jo gaisa piesārņojums no atmosfēras nogulsnēsies uz zemes virsmas; turklāt atzīst, ka mežu ugunsgrēki nopietni ietekmē ekosistēmu veselību, jo gaisa piesārņojums no atmosfēras nogulsnējas uz zemes; norāda uz to, kā klimata krīze ietekmē bioloģisko daudzveidību un samazina ekosistēmu izturētspēju, un no tās izrietošo ietekmi uz sabiedrības veselību, tādēļ uzstāj, ka svarīga ir pieeja “Viena veselība”;

6. norāda, kā klimata krīze saasina pastāvošo nevienlīdzību; uzsver, ka klimata krīze īpaši ietekmē mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem un neaizsargātas personas un ka tām ir vajadzīgs īpašs atbalsts, lai pielāgotos klimata pārmaiņām; atzinīgi vērtē dalībvalstu sociālo politiku, kas aizsargā darba ņēmējus no klimata krīzes nelabvēlīgās ietekmes darbavietā, un mudina dalībvalstis integrēt pielāgošanos klimata pārmaiņām savā darba un sociālajā politikā;

7. uzsver, ka Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20. princips ir jāīsteno ar likumdošanas un finanšu pasākumiem, kas nodrošina, ka ikvienam ir pieejams kvalitatīvs un cenas ziņā pieņemams ūdens, sanitārie pakalpojumi, tīra enerģija un videi draudzīgs transports; uzsver, ka, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi, kas palielina karstuma, sausuma, ugunsgrēku un citu ekstrēmu laikapstākļu parādību biežumu, intensitāti un ilgumu, ES būtu jāpieņem politikas satvars ar pasākumiem, kas paredz sociālu klimata kompensācijas mehānismu, kuru var finansēt no vērienīgāka Sociālā klimata fonda, tostarp bioloģiskās daudzveidības, zaļo zonu un ūdens resursu aizsardzībai nelabvēlīgā situācijā esošās kopienās;

8. aicina dalībvalstis ņemt vērā nodarbinātības psihosociālo risku, arodslimību un ar klimata pārmaiņām, piemēram, karstumu, sausumu vai meža ugunsgrēkiem, saistīto risku ietekmi uz darba ņēmēju veselību un drošību, jo īpaši būvniecības, lauksaimniecības un sabiedrisko pakalpojumu nozarēs, un novērst pašreizējo un turpmāko krīžu, tostarp klimata pārmaiņu, ietekmi uz darba tirgu, atbalstot darba ņēmējus, kuri uz laiku ir nonākuši tehniskas dabas bezdarbā, jo viņi ir bijuši spiesti pārtraukt ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kā arī atbalstot pašnodarbinātus darba ņēmējus un mazos uzņēmumus, lai tie varētu saglabāt personālu un turpināt darbību;

9. norāda, ka ievērojamais nokrišņu deficīts un no tā izrietošā ūdens līmeņa pazemināšanās upēs negatīvi ietekmē hidroenerģijas ražošanu un fosilās enerģijas staciju un kodolspēkstaciju dzesēšanas sistēmas; tādēļ uzsver nepieciešamību ātrāk pāriet uz ilgtspējīgu un atjaunīgu enerģiju, kuras pamatā ir vēja un saules enerģija, lai mūsu elektroenerģijas sistēmu padarītu neatkarīgāku no ekstremāliem laikapstākļiem un klimata pārmaiņu ietekmes;

10. uzsver, ka veselīgas, dabiskas ekosistēmas ir noturīgākas pret ekstremāliem laikapstākļiem; tādēļ prasa, lai dabai tuvāka mežsaimniecība kļūtu par normu Eiropas Savienībā, un atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par dabas atjaunošanas tiesību aktu, kas būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk; norāda, ka kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) varētu vairāk izmantot tam, lai atbalstītu lauksaimnieku pāreju uz ekoloģiskām lauksaimniecības metodēm un uzlabotu augsni, ūdeni, gaisu un ekosistēmas;

11. uzsver, cik dramatiska ir pašreizējā ārkārtas situācijā klimata un vides jomā un prasa izvirzīt vērienīgākus mērķus saistībā ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, lai līdz 2030. gadam panāktu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā noteikts Eiropas Klimata aktā, jo klimata pārmaiņas un tām sekojošā planētas sasilšana palielina sausuma un karstuma periodu un citu ekstrēmu laikapstākļu iespējamību; uzsver, ka pašreizējās krīzes cēlonis ir ne tikai ūdens trūkums augsnē, bet arī klimata pārmaiņas un to ietekme;

12. norāda, ka atmirusi koksne ir normāla parādība veselīgos un klimatnoturīgos mežos un tā ne katrā vietā automātiski rada ugunsbīstamību;

13. prasa sausuma skartajās teritorijās īstenot mežu atjaunošanas politiku, pamatojoties uz to bioklimatisko un vides aspektu ievērošanu, un pauž cerību, ka liela nozīme tiks piešķirta tam, lai atjaunotu vietējo lauku ainavu;

14. stingri nosoda to personu kriminālās darbības, kuras ir atbildīgas par konkrētu ugunsgrēku apzinātu izraisīšanu, un aicina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka viņi tiek saukti pie atbildības;

15. uzskata, ka nesenie ārkārtējie laikapstākļi ir papildu pierādījums klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei, un uzsver, ka šādi laikapstākļi vēlreiz apliecina to, ka ir vajadzīga vērienīga pasaules mēroga rīcība, lai apturētu klimata pārmaiņas; uzskata, ka ES vajadzētu uzņemties vadošo lomu šajā procesā un divkāršot centienus galvenajās vides, enerģētikas, transporta un lauksaimniecības jomās;

16. atgādina, ka dažos Eiropas reģionos jau daudzus mēnešus ir vērojama sausuma smagā ietekme, kas kopš šā gada sākuma ir kļuvusi vēl intensīvāka un ietekmē plašākas teritorijas — daudzas ūdenskrātuves vai ūdens ieguves avoti bija izsīkuši jau šā gada sākumā (februārī);

17. konstatē, ka augustā sausuma radītā situācija daudzos Eiropas reģionos joprojām bija smaga un to pasliktināja spiedīgais karstums kopā ar lietus trūkumu daudzu mēnešu garumā, un ka KPC eksperti ir norādījuši, ka pašreizējais sausums, šķiet, ir smagākais vismaz 500 gadu laikā;

18. pieņem zināšanai Eiropas sausuma situācijas atjaunināto novērtējumu, kura pamatā ir EDO analīze[13], ko publicēja 2022. gada 22. augustā, izmantoti CEMS dati un norādīts, ka 47 % ES teritorijas joprojām ir izsludināts brīdinājums par sausumu, proti, nokrišņu ir bijis mazāk nekā parasti un ir samazinājies augsnes mitrums, un 17 % ES teritorijas joprojām ir izsludināts brīdinājums par ārkārtēju sausumu, jo sausums ir atstājis negatīvu ietekmi uz veģetāciju un kultūraugiem;

19. atbalsta Komisijas nodomu veicināt vispārēju dzesējošo ietekmi, izveidojot ES platformu pilsētu zaļināšanai; aicina Komisiju izvirzīt konkrētus un vērienīgus saistošos mērķus tādās jomās kā biodaudzveidība pilsētās, dabā balstīti risinājumi un ekosistēmās balstītas pieejas, kā arī zaļā infrastruktūra, kas dotu labumu gan cilvēkiem, gan dzīvajai dabai un palīdzētu sasniegt vispārējos biodaudzveidības mērķus; uzsver, ka ir jāparedz tādi pasākumi kā minimālais zaļo jumtu īpatsvars jaunām ēkām, atbalsts urbānajai lauksaimniecībai, tostarp augļu koku stādīšanai, attiecīgā gadījumā nodrošinot, ka netiek izmantoti ķīmiskie pesticīdi un tiek samazināta mēslošanas līdzekļu izmantošana ES pilsētu zaļajās zonās, kā arī paplašinot zaļās zonas atbilstoši iedzīvotāju skaitam un vienlaikus risinot jautājumu par nevienlīdzīgu piekļuvi zaļajām zonām; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt sauszemes un ūdens ekoloģiskos koridorus pilsētās, tostarp attīstot Eiropas zaļās infrastruktūras tīklu (TEN-G), kas būtu savienots ar Eiropas dabas tīklu (TEN-N);

20. aicina noteikt pienākumu pilsētām, kurās ir vismaz 20 000 iedzīvotāju, sagatavot pilsētu zaļināšanas plānus kā apkārtnes attīstības pieeju, lai izveidotu bioloģiski daudzveidīgus un pieejamus pilsētu mežus, tostarp augļu kokus, parkus, dārzus, urbānās lauku saimniecības, zaļos jumtus un sienas, ūdensteces, autohtonu augu sugu un ielu ar kokiem iekļaušanu, pamatojoties uz šādu dzesēšanas pasākumu pozitīvo ietekmi uz pilsētu mikroklimatu un veselību, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām grupām; turklāt aicina veikt visu nepieciešamo sabiedrisko vietu renovāciju, lai palielinātu enerģijas ietaupījumus;

21. ar bažām konstatē, ka palielinās primārās koksnes biomasas dedzināšana enerģijas ieguvei, un prasa noteikt vērienīgākus biomasas ilgtspējas kritērijus, īstenot kaskādes principu un pielikt lielākas pūles, lai Eiropā samazinātu monokultūru izmantošanu un veicinātu biodaudzveidīgākus un noturīgākus mežus;

22. pauž bažas par ugunsgrēku mākoņu veidošanās risku meža ugunsgrēkos un to negatīvo ietekmi uz stratosfēru un ozona slāni; tādēļ aicina pēc iespējas samazināt tīšus ugunsgrēkus un koku dedzināšanu mežos;

23. aicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu ūdens un sanitārijas pieejamību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu visas sabiedrības interesēs, kā arī saistīto ūdens un sauszemes ekosistēmu saglabāšanu un uzturēšanu;

24. aicina ūdens plānošanā iekļaut vajadzīgos strukturālos vai apsaimniekošanas pasākumus, lai pielāgotu ūdens pieprasījumu ūdens resursiem un ūdenstilpju vides prasībām, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi un dodot priekšroku cilvēku patēriņam;

25. aicina izstrādāt sausuma pārvaldības plānus, pamatojoties uz rādītāju sistēmu, kas ņem vērā klimata pārmaiņu ietekmi, objektīvi definē katru situāciju attiecībā uz iespējamām problēmām ar pieprasījuma nodrošināšanu un automātiski nosaka katrā posmā veicamos pārvaldības pasākumus;

26. aicina izstrādāt plūdu riska pārvaldības plānus, pamatojoties uz bīstamības un riska kartēm, tostarp pasākumu programmām, kurās ņemta vērā klimata pārmaiņu ietekme;

27. aicina veicināt citus pasākumus, ar kuriem labāk risināt klimata pārmaiņu sekas, piemēram, ūdenstilpju atjaunošanu, apūdeņošanas sistēmu modernizāciju un efektivitātes uzlabošanu, ūdensapgādes drošības palielināšanu, resursu taupīšanas veicināšanu, netradicionālu avotu izmantošanu un ūdens apsaimniekošanas digitalizāciju, lai uzlabotu zināšanas un tādējādi nodrošinātu efektīvāku ūdens izmantošanu;

28. aicina visās iniciatīvās un darbībās, kas saistītas ar sausuma, karstuma viļņu un to ietekmes novēršanu un mazināšanu, pilnībā ņemt vērā dabisko vidi, jo īpaši mežus, un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumus;

29. iestājas par to, lai dabas un lauku teritoriju apsaimniekošana būtu vērsta uz ilgtspēju un noturību, jo īpaši attiecībā uz meža ugunsgrēkiem; turklāt aicina stiprināt politiku, ar ko atbalsta vides pārvaldību un ierobežo iedzīvotāju skaita samazināšanos, jo īpaši lauksaimniecības zemes pamešanu un atteikšanos no tradicionālas zemes izmantošanas (ar lietus ūdeni apūdeņojamas kultūras, ekstensīvas ganības, mežsaimniecība u. c.), kā arī veicināt un nodrošināt ilgtspējīgus ieguldījumus ar plāniem atjaunot lauku vidi, veicināt bioekonomiku, maksāt par vides pakalpojumiem un atjaunot ekosistēmas un zaļo infrastruktūru;

30. aicina zemes izmantojuma plānošanas un apsaimniekošanas politikā ņemt vērā mežu ugunsgrēku risku, jo īpaši ievērojot pilsētu un mežu mijiedarbības nozīmi mežu vai lauku ugunsgrēku novēršanā un sagatavošanā, atbalsta telpiskās neviendabības veicināšanu ainavā kā preventīvu stratēģiju ugunsgrēku novēršanai, ko var panākt, veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības sistēmas un citas darbības, piemēram, ganību lopkopību, profilaktisku mežsaimniecību un kalnu lauksaimniecību;

31. aicina palielināt resursus integrētai lauku un dabas un lauku vides apsaimniekošanai un ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, kurā īsteno ugunsgrēku novēršanas politiku, kas ļauj izmantot zemas intensitātes profilaktiskus ugunsgrēkus un kontrolētus ugunsgrēkus, lai sadedzinātu pamežu, kas kalpo par degvielu savvaļas ugunsgrēkiem; norāda, ka šiem resursiem būtu jāpapildina pastāvīgie ieguldījumi ugunsgrēku dzēšanas līdzekļos un to uzlabošanā, jo īpaši Vidusjūras reģiona valstīs;

32. iesaka mežu ugunsgrēku riska pārvaldībā vairāk iesaistīt citas nozaru politikas jomas (lauksaimniecība, lauku attīstība, infrastruktūra, telpiskā plānošana, tūrisms, nodarbinātība u. c.), jo tā ir globāla problēma, uz kuru ir jāreaģē dažādiem dalībniekiem un valsts politikas virzieniem, kas aptver kopēju jomu;

33. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka meži tiek saglabāti, aizsargāti, atjaunoti, uzlaboti un izmantoti ilgtspējīgā veidā; atzīst nepieciešamību saglabāt mežu svarīgo sociālo nozīmi gan kā dabas resursu avotam, gan kā iztikas līdzekļu nodrošinātājiem, izmantojot saimniecisko darbību un dažādus vides pakalpojumus, tostarp augsnes aizsardzību un hidroloģisko ciklu;

34. aicina pielāgot meža ugunsgrēku reaģēšanas ierīces jauniem scenārijiem un stiprināt to sadarbību, lai uzlabotu to sinerģiju un integrāciju nolūkā padarīt tās darbotiesspējīgas;

35. atzīst, ka Vidusjūras reģiona valstis ir sevišķi neaizsargātas un ka ir svarīgi ieviest īpašus mehānismus un nodrošināt īpašus resursus, lai novērstu šo ekstrēmo laikapstākļu notikumu radītos riskus un sekas šajās teritorijās;

36. atgādina, ka bioloģiskās daudzveidības, ekosistēmu pakalpojumu un zaļās infrastruktūras sekmēšana pilsētu, lauku un piepilsētu teritorijās uzlabo cilvēku veselību; atgādina, ka uz dabu balstītu risinājumu izstrādei un īstenošanai nolūkā saglabāt bioloģisko daudzveidību un iekļaut un vairāk integrēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu funkcijas pilsētplānošanā, politikā un plānošanā var būt svarīga nozīme, lai mazinātu klimata pārmaiņas pilsētās un pielāgotos tām, un aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt šādu praksi;

37. vērš uzmanību uz to, ka līdz 2022. gada novembrim Eiropas un Vidusjūras reģionā joprojām sagaidāmi siltāki un sausāki apstākļi nekā parasti, un norāda, ka daži nokrišņi augustā un septembrī sev līdzi nesa postošus pērkona negaisus, kas radīja papildu problēmas dažādiem augļu un stādījumu veidiem, un ka ir paredzams, ka šādi kaitējumi turpināsies;

38. norāda, ka sausums, kura dēļ Eiropā krasi samazinās raža, saasina jau tā sarežģīto situāciju, ko Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis lauksaimniekiem, un ka šo faktoru apvienojums nozīmē lauksaimniecības produktu cenu turpmāku pieaugumu, kas veicina patēriņa cenu indeksa pieaugumu par 20 %;

39. uzsver, ka, ņemot vērā pēdējo mēnešu ekstremālās klimatiskās parādības, ir ātrāk jāīsteno stratēģija “No lauka līdz galdam” un bioloģiskās daudzveidības stratēģija, lai sasniegtu vērienīgākus mērķus attiecībā uz zaļāku un ilgtspējīgāku lauksaimniecības nozari ar ilgtspējīgāku ūdens resursu izmantošanu, modernizējot apūdeņošanas sistēmas, ņemot vērā konkrētu ražošanas veidu ietekmi uz klimatu;

40. uzsver, ka sausums līdz šim ir ietekmējis lauksaimniecību šādos veidos:

– krass galveno upju, citu ūdensceļu un ūdens avotu līmeņa kritums, kā arī aizvien lielāka sāļuma palielināšanās, kas pārvietojas uz iekšzemi no upju ietekām, izraisot ūdens trūkumu lauksaimniecībai, kā arī citiem izmantošanas veidiem;

– vispārējs dzeramā ūdens trūkums lauksaimniecības dzīvniekiem, kas tiem neļauj augt un pilnvērtīgi attīstīties kā parasti;

– gada pirmajā pusē ir samazinājies nopļautās lopbarības apjoms, jo trūkst lietus un zāle ir augusi tikai nedaudz vai nav augusi vispār, līdz ar to nav bijis iespējams ar otro pļauju sagatavot krājumus lauksaimniecības dzīvnieku barošanai ziemas mēnešos;

– draudi daudzu lauku saimniecību dzīvotspējai, jo sausuma dēļ trūkst ganību un svaigas zāles, jo siens, kas novākts gada agrākos mēnešos, lai to izmantotu ziemā, tiek patērēts jau tagad, kas neizbēgami nozīmē, ka lopbarībai un alternatīviem lopbarības produktiem ārkārtīgi palielināsies cenas;

– mazāka vai vēlāka raža sausā laika dēļ, tostarp turpmākajos mēnešos, ja augsnes apstākļi rudenī saglabāsies sausi, un tiek lēsts, ka vidējā raža būs mazāka nekā iepriekšējā gadā un vidējā raža pēdējos piecos gados; raža visvairāk ir samazinājusies vēlas ražas novākšanas platībās, kuras ietekmēja visaugstākā karstuma viļņa intensitāte, kas liedza graudiem pienācīgi nobriest tuvu ražas novākšanas laikam;

– dažos Eiropas reģionos tiek prognozēta augļu, jo īpaši ābolu, bumbieru un kauleņu, ražas ievērojama samazināšanās;

– svaigu augļu un dārzeņu lauku un ražošanas platību pamešana tur, kur pietiekamā daudzumā nav pieejams ūdens, kas būtiski ietekmē rūpnieciskai pārstrādei paredzēto tomātu un jo īpaši rīsu ražošanu;

– traucēta olīvu biržu apputeksnēšana maija ziedēšanas periodā augstās temperatūras dēļ, kā arī citi bojājumi spēcīgu lietusgāžu dēļ;

– galveno kultūraugu, piemēram, vīnogulāju, priekšlaicīga ražas novākšana augstās temperatūras un ūdens trūkuma dēļ, kas kaitēja kultūraugu kvalitātei, akcentējot nepieciešamību pielāgot darba metodes ekstrēmam karstumam un ilgstoši zemam nokrišņu daudzumam;

– biškopību un medus ražošanu ir smagi ietekmējusi nektāraugu saīsināta ziedēšana vai neziedēšana, jo rudenī un ziemā nelija un bija augstas temperatūras, dažos gadījumos sausums, kā arī neregulāri un nevienmērīgi nokrišņi dažos reģionos pavasarī ar pārmērīgu karstumu maijā;

– bezmugurkaulnieku zudums augsnes virskārtā sausuma dēļ, kas izraisa augsnes apstākļu pasliktināšanos turpmākai stādīšanai;

– tādu ugunsgrēku skaita pieaugums, kas iznīcina kultūraugus un apdraud augsnes kvalitāti lauksaimniecības zemē;

– pārtuksnešošanās un augsnes degradācijas risks visā ES un jo īpaši Vidusjūras reģiona dalībvalstīs, kur līdz 250 000 hektāru draud pārtuksnešošanās, ietekmējot tādus stratēģiski svarīgus kultūraugus kā graudaugus vai eļļas augus, piemēram, saulespuķes;

41. aicina Komisiju pilnībā novērtēt nepārtrauktā sausuma ietekmi uz ES pārtikas ražošanu šajā gadā un uz iedzīvotāju pārtikas apgādi gaidāmajā ziemā; turklāt aicina Komisiju un Padomi apsvērt, kādus korektīvus pasākumus var veikt un kādu atbalstu var sniegt, lai nodrošinātu, ka pārtikas pamatproduktu ražotāji, kas cieš no ražošanas zudumiem karstuma un sausuma dēļ, var nekavējoties atsākt jaunus ražošanas ciklus pirmās nepieciešamības pārtikas piegādei;

42. aicina Komisiju turpināt un pastiprināt pētījumus par augsnes seguma veģetāciju un kultūraugu veidiem, kas ir labāk pielāgoti augstai temperatūrai;

43. aicina Komisiju papildus apzināt finanšu resursus, ar kuriem palīdzēt lauku saimniecībām, kompensējot zaudējumus, ko radījuši sausuma postījumi vai citi notikumi, kurus izraisījusi ārkārtas situācija klimata jomā, stimulēt lielāku klimatnoturību un ilgtspēju un nodrošināt, ka šī krīze nebeidzas ar galīgu lauku saimniecību slēgšanu;

44. aicina Komisiju un dalībvalstis veikt ilgtermiņa pasākumus sausuma novēršanai un pārvarēšanai, tostarp ūdens resursu saglabāšanai, noplūžu novēršanai, drošu notekūdeņu atkārtotai izmantošanai, efektīvākām apūdeņošanas metodēm, sausumizturīgas lopbarības, kultūraugu un šķirņu plašākai izmantošanai visu veidu ražošanā, kā arī citām ūdens ziņā efektīvākām alternatīvām pārtikas ražošanas metodēm, un apsvērt ietekmi, ko rada neilgtspējīgi ražotas pārtikas imports no trešām valstīm;

45. aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt par prioritāti stratēģiskas barības un pārtikas buferkrājumu izveidi kā vienu no veidiem, kā mazināt sausuma nelabvēlīgākos aspektus, tostarp lielas ražas svārstības katru gadu, un aicina Komisiju risināt šo jautājumu starptautiskā līmenī, cenšoties izveidot pārtikas uzglabāšanu kā vienu no stabilizācijas instrumentiem, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi uz lauksaimniecību un pārtikas piegādi;

46. aicina dalībvalstis apsvērt iespēju paplašināt publisko klimata apdrošināšanas shēmu izmantošanu un Komisiju veicināt labas prakses apmaiņu attiecībā uz šo un citiem ietekmes mazināšanas pasākumiem;

47. aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt KLP stratēģiskos plānus, lai īstenotu ūdens ziņā efektīvu apsaimniekošanu un ilgtermiņa stratēģijas pastāvīgai ilgtspējas, ūdens apsaimniekošanas, efektīvas apūdeņošanas un citu ūdens izmantošanas veidu uzlabošanai lauksaimniecībā nākotnē;

48. norāda, ka dažas dalībvalstis, piemēram, Eiropas dienvidu un Vidusjūras reģiona valstis, ir neaizsargātākas pret klimata pārmaiņām un to ietekmi un ka sausums un citas klimata pārmaiņu parādības ietekmē ne tikai vidi, bet arī sociālo jomu, kultūru, ekonomiku un politiku, palielinot sociālās nevienlīdzības padziļināšanās risku;

49. uzskata, ka šādas ārkārtas situācijas risināšanai ir vajadzīgs kas vairāk par mērķtiecīgiem pasākumiem un ka tam ir vajadzīga arī konsolidētāka un vērienīgāka klimata un enerģētikas politika saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kurā būtu jāizmanto gan seku mazināšanas, gan pielāgošanās pasākumi, jo klimata pārmaiņu ietekme kļūst arvien biežāka;

50. uzskata, ka šādas krīzes pārvarēšanai būtu jāievieš valstu sausuma uzraudzības un pārvaldības sistēmas, īpašu uzmanību pievēršot preventīviem pasākumiem, kas ļautu savlaicīgi un pienācīgi reaģēt uz klimata pārmaiņu riskiem; uzsver, ka ir jāuzrauga un jāprognozē sausuma sekas, jo arvien biežāk notiek ārkārtējas temperatūras parādības, un tādēļ vēl jo vairāk ir jāpalielina un jānodrošina sagatavotība sausuma periodiem; turklāt uzskata, ka būtu jāievieš riska novērtēšana un pārvaldība, tostarp analīze pa nozarēm, un ka šādām sistēmām būtu jāatbilst ES pielāgošanās stratēģijai un valstu pielāgošanās stratēģijām, galveno uzmanību pievēršot katastrofu riska mazināšanai un sagatavotībai katastrofām;

51. uzsver, ka ir vajadzīga cieša sadarbība starp ieinteresētajām personām, starp vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm, kā arī starp vietējiem iedzīvotājiem un pilsonisko sabiedrību;

52. aicina dalībvalstis sniegt finansiālu, uzraudzības un pārvaldības atbalstu, lai risinātu šo ārkārtas situāciju, jo īpaši samazinot nebūtisku ūdens patēriņu, vienlaikus nodrošinot pietiekamu ūdens pieejamību cilvēku patēriņam, kā arī pietiekamai kultūraugu apūdeņošanai; uzsver, ka būtu jāveicina lielāka ūdens izmantošanas efektivitāte, nodrošinot bezatkritumu un pietiekamu ūdens uzglabāšanu patēriņam un lauksaimniecības sistēmām, tostarp finansējot pētniecības un inovācijas programmas un izmēģinājuma projektus, kas veicina jaunu tehnoloģiju izmantošanu;

53. uzsver, ka Eiropas līmenī ir vajadzīga arī saskaņota rīcība pētniecības un uzraudzības jomā starp jau esošām struktūrām, piemēram, Eiropas Sausuma novērošanas centru, Eiropas Vides aģentūru, Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojumu un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām; uzsver, ka attiecībā uz finansējumu KLP, valstu atveseļošanas un noturības plānos un citos reģionālajos fondos būtu jānosaka pienācīgs finansiālais atbalsts;

54. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem. .

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 14. septembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika