REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Mahsa Amini nāvi un sieviešu tiesību aizstāvju apspiešanu Irānā
3.10.2022 - (2022/2849(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Marco Campomenosi, Marco Zanni, Anna Bonfrisco, Susanna Ceccardi, Silvia Sardone, Jaak Madison, Harald Vilimsky, Joachim Kuhs, Bernhard Zimniok
ID grupas vārdā
B9‑0425/2022
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Mahsa Amini nāvi un sieviešu tiesību aizstāvju apspiešanu Irānā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Irāna,
– ņemot vērā 1985. gada ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem,
– ņemot vērā 1989. gada ANO Konvenciju par bērna tiesībām,
– ņemot vērā Irānas Konstitūciju un jo īpaši tās aizsardzības pasākumus pret spīdzināšanu un patvaļīgu aizturēšanu,
– ņemot vērā ANO īpašā referenta jaunāko ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā,
– ņemot vērā Open Doors ziņojumu "2022 World Watch List Report",
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Mahsa Amini, 22 gadus veca Irānas kurdu sieviete no Saqqez Kurdistānas provincē, nomira pēc nonākšanas komas stāvoklī 2022. gada 16. septembrī pēc tam, kad viņu Teherānā arestēja kārtības uzturēšanas patruļa, proti, īpaša policijas vienība, kas atbild par islāma hidžāba noteikumu publisku īstenošanu; tā kā viņa tika arestēta, jo viņas hidžābs neatbilda valdības noteiktajiem obligātajiem hidžāba standartiem; tā kā policija apgalvoja, ka viņa mira no sirds mazspējas, definējot viņas nāvi kā "skumju" negadījumu; tā kā papildu pierādījumi liecina, ka viņa ir saņēmusi nāvējošus sitienus;
B. tā kā sieviešu apspiešana ir nenoliedzama islāmam raksturīga iezīme; tā kā kopš Islāma Republikas pirmsākumiem sieviešu tiesības Irānā ir ierobežotas un ir noteikti vairāki likumi, tostarp obligāta sejas aizsega valkāšana;
C. tā kā saskaņā ar likumu par "obligāto sejas aizsegu" un apsūdzību par "nepareizu sejas aizsegu" Irānas sievietēm ir liegtas viņu vissvarīgākās pamattiesības uz brīvību, un viņas tiek vajātas, arestētas, ieslodzītas, spīdzinātas, apcietinātas un pat nogalinātas par tām noteikto represīvo tiesību aktu neievērošanu;
D. tā kā šī lieta ir pievērsusi sabiedrības uzmanību represijām pret sievietēm Irānā un izraisījusi protestus pret likumiem par hidžābiem un pret režīma stingrajām represijām pret Irānas tautas pamattiesībām;
E. tā kā Mahsa Amini nāve ir izraisījusi pirmo plaša mēroga opozīcijas demonstrāciju Irānas ielās kopš 2019. gada, kad varas iestādes apspieda protestus pret degvielas cenām, kā rezultātā bojā gāja 1500 cilvēku;
F. tā kā, lai paustu savu atbalstu, daudzas sievietes ir izgājušas ielās – drosmīgi nostājušās pret policistiem – un novilkušas galvas lakatus, daudzos gadījumos pat aizdedzinot tos, un tā kā daudzas sievietes ir arī publiski nogriezušas savus matus;
G. tā kā protesti ir izplatījušies 162 pilsētās visās provincēs (31 province); tā kā pēdējo divu nedēļu laikā to mierīgo protestētāju skaits, kuri pieprasa pārmaiņas, lai iegūtu savas demokrātiskās tiesības, un kurus ir nogalinājuši represīvie valsts spēki, 2022. gada 28. septembrī ir pārsniedzis 240 cilvēku, bet vairāk nekā 12 000 cilvēku ir arestēti;
H. tā kā solidaritāte ir izrādīta daudzās pasaules daļās, tostarp Afganistānā, kur 25 sievietes protestēja Irānas vēstniecības priekšā, skandējot vienu un to pašu saukli "Sievietes, dzīve, brīvība!", ko izmantoja demonstrācijās Irānā, pirms tās izklīdināja Taliban spēki, izšaujot gaisā reālus šāviņus;
I. tā kā Irānas drošības spēki turpina vērsties pret demonstrantiem, kas iebilst pret konservatīvo ģērbšanās kodeksu attiecībā uz sievietēm valstī; tā kā nesenajā akcijā pret protestētājiem Irānas spēki esot nogalinājuši Hadis Najafi, 20 gadus vecu irāņu sievieti, kuras video, kurā viņa sasien savus matus, kas nav slēpti zem galvassegas, un droši iestājas protestētāju vidū, kļuva ārkārtīgi populārs visā pasaulē; tā kā saskaņā ar ziņojumiem viņa tika sašauta vēderā, kaklā, sirdī un rokā;
J. tā kā Irākas Kurdistānas reģionā ir nogalināti 13 cilvēki, Irānai palaižot raķetes un bruņotus bezpilota lidaparātus, kuru mērķis saskaņā ar Irānas apgalvojumiem bija Irānas kurdu opozīcijas grupu bāzes, ko Irāna vaino par atbalsta sniegšanu demonstrācijām pret Mahsa Amini nāvi; tā kā šis iegansts ir nepareizs un veicina notikumu gaitas maldinošu interpretāciju;
K. tā kā Irānas prezidents un garīdznieks Ebrahim Raisi, kurš jau 1988. gadā bija Teherānas "nāves komisijas" loceklis, ir apsūdzēts tūkstošiem politisko disidentu vajāšanā, sistemātiskas diskriminācijas un nesodāmības veicināšanā un Irānas pilsoņu, no kuriem daudzi ir sievietes un pat bērni, patvaļīgā un nelikumīgā nogalināšanā, izdarot starptautiskajos tiesību aktos minētus noziegumus pagātnē un pašlaik;
L. tā kā, pārtraucot un atvienojot internetu plašos Irānas apgabalos, režīms cenšas novērst ziņu un protestu attēlu pārraidi un izplatīšanu, noslēpt sacelšanās patiesos apmērus un novērst atklāsmes par protestētāju slaktiņu mērogu un to apspiešanu;
M. tā kā likumdošanas notikumi Islāma Republikā ir vēl vairāk iedragājuši tiesības uz domu, reliģijas un ticības brīvību; tā kā Open Doors ierindo Irānu devītajā vietā no 50 valstīm, kurās visvairāk vajā kristiešus; tā kā vajāšanas riskam ir īpaši pakļautas personas, kas ir pārgājušas no islāma uz kristietību; tā kā ir paustas bažas par grozījumiem kriminālkodeksā, kas varētu padarīt kristietības vēstījuma izplatīšanu par sodāmu nodarījumu;
N. tā kā Irāna neatzīst dubultpilsonību un tā kā joprojām tiek apcietinātas personas, kam ir gan Irānas, gan kādas ES dalībvalsts pilsonība, un tā kā to bieži izmanto, lai gūtu ietekmi valstu savstarpējās attiecībās; tā kā Irānā ir patvaļīgi aizturēts vismaz ducis ES pilsoņu, tostarp Francijas un Irānas akadēmiķis Fariba Adelkhah, Vācijas un Irānas pilsonis Nahid Taghavi un Zviedrijas un Irānas pilsonis Dr. Ahmadreza Djalali,
1. stingri nosoda Mahsa Amini nāves gadījumu pēc tam, kad viņu arestēja kārtības uzturēšanas patruļa; prasa veikt neatkarīgu, pārredzamu un ticamu viņas nāves izmeklēšanu un saukt pie atbildības vainīgos;
2. pauž bažas par sieviešu stāvokli Irānā, kuru tiesības ir ierobežotas kopš Islāma Republikas pirmsākumiem; turklāt pauž bažas par spēkā esošajiem un piemērotajiem tiesību aktiem par obligāto sejas aizsegšanu;
3. pauž solidaritāti ar sievietēm un citiem protestētājiem, kuri ir izgājuši ielās, drosmīgi stājoties pretī policistiem, lai pieprasītu savu demokrātisko tiesību ievērošanu; uzsver, ka šīm Irānas sieviešu drosmīgajām darbībām ir vispārēja nozīme cīņā pret apspiešanu, sieviešu tiesību un tiesību uz apziņas, reliģijas un ģērbšanās brīvību aizstāvībā, savukārt Irānas valdības īstenotās represijas ir vērstas pret šo tiesību un vīriešu un sieviešu vienlīdzīgas cieņas noliegšanu;
4. stingri nosoda nežēlīgo vēršanos pret demonstrantiem Irānā un aicina Irānas režīmu pārtraukt tā ilgstošo, sistemātisko un nepieņemamo vardarbību pret saviem pilsoņiem un nekavējoties atbrīvot tos, kas ir netaisnīgi aizturēti;
5. pauž dziļu nožēlu par ES reakciju un nespēju pienācīgi izvērtēt pamatjautājumus saistībā ar musulmaņu galvassegu; atzīmē, ka ES reakcija atspoguļo ārkārtīgi problemātisku divējādu attieksmi, no vienas puses izliekoties, ka atbalstām Irānas sievietes, kas cīnās par emancipāciju, bet, no otras puses, ES iekšienē sekmējam musulmaņu galvassegas valkāšanu; pauž nožēlu par to, ka ES attaisno šo neviennozīmīgo nostāju, uzdodoties par brīvības un iecietības atbalstītāju;
6. atgādina, ka vairākos gadījumos ES ir veicinājusi musulmaņu galvassegas valkāšanu, izmantojot finansējumu vai oficiālus paziņojumus, piemēram, saistībā ar Eiropas Jaunatnes dienu, kampaņu "Brīvība hidžābā", Komisijas partnerību ar islāmistu apvienību FEMYSO vai Eiropas Inovatīvās mācīšanas balvas, kurā attēlota maza meitenīte ar sejas aizsegu, piešķiršanu; nosoda šīs darbības un aicina Komisiju pārskatīt savu politiku šajā sakarā un nekavējoties pārtraukt finansēt jebkuru apvienību, ko tur aizdomās par saistību ar radikālo islāmu;
7. nosoda Irānas režīma veikto interneta atslēgšanu un uzsver, cik svarīgi Irānas tautai ir nodrošināt brīvu un netraucētu piekļuvi internetam;
8. aicina dalībvalstis izdarīt spiedienu uz Irānas režīmu, lai izbeigtu Irānas tautas apspiešanu un izbeigtu tā atbalstu terorismam Eiropā, piemēram, attiecībā uz Assadollah Assadi, Irānas diplomātu, kam Beļģijā piespriests 20 gadu cietumsods par spridzināšanas plānošanu, kā arī citviet pasaulē;
9. aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai uzlabotu situāciju attiecībā uz tiem ES dalībvalstu dubultpilsoņiem, kuri tiek netaisnīgi turēti apcietinājumā Irānā;
10. atkārtoti pauž bažas par to politieslodzīto stāvokli, kuri tiek turēti apcietinājumā neatbilstīgos apstākļos un nereti pēc negodīgiem tiesas procesiem; pauž bažas par to, ka, pārkāpjot Irānas starptautiskās saistības, sistemātiski tiek izmantota ilgstoša izolācija, patvaļīga apcietināšana vai aizturēšana un liegta piekļuve medicīniskai ārstēšanai, apmeklējumiem un atbrīvošanai;
11. pauž nožēlu par to, ka kāds ES diplomāts piedalījās Irānas prezidenta Ebrahim Raisi inaugurācijā 2021. gada augustā, lai gan daudzas Eiropas valstis boikotēja ceremoniju;
12. uzsver, ka ir svarīgi ievērot tiesības uz domas, reliģijas – tostarp reliģiskās konversijas – vai pārliecības brīvību, kas ir vispārējas cilvēktiesības; aicina dalībvalstis atbalstīt kristiešu minoritātes Irānā;
13. aicina Eiropas Savienību stingri nostāties sieviešu un meiteņu emancipācijas un viņu vienlīdzīgas cieņas atzīšanas pusē;
14. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, ANO ģenerālsekretāram un Irānas Islāma Republikas augstākajam vadītājam un prezidentam.