REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Mahsa Amini nāvi un sieviešu tiesību aizstāvībai veltīto protestu dalībnieču apspiešanu Irānā
3.10.2022 - (2022/2849(RSP))
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu,
Cornelia Ernst
grupas “The Left” vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0434/2022
B9‑0439/2022
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Mahsa Amini nāvi un sieviešu tiesību aizstāvībai veltīto protestu dalībnieču apspiešanu Irānā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,
– ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra un ANO augstā cilvēktiesību komisāra paziņojumus par Mahsa Amini nāvi un protestu apspiešanu Irānā,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2021. gada 4. augusta ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā,
– ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022. gada 25. septembrī Eiropas Savienības vārdā sniegto paziņojumu par Irānu,
– ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā pēdējos mēnešos Irānas tikumības policija ir izvērsusi ielu patruļas, kurās tiek verbāli un fiziski aizskartas un arestētas sievietes, kas valkā it kā “normām neatbilstošu hidžābu”; tā kā apcietinājumā mirusi 22 gadus veca irāniete no kurdu minoritātes — Mahsa Amini, kuru apcietināja tikumības policija un kura tika apsūdzēta valsts konservatīvo ģērbšanās noteikumu pārkāpšanā; tā kā Mahsa Amini nāve ir izgaismojusi sieviešu apspiešanu un marginalizāciju Irānā un slikto izturēšanos pret valsts etniskajām minoritātēm, kas nav persieši, jo īpaši tās skaitliski lielo kurdu kopienu;
B. tā kā visā Irānā, tostarp Teherānā, Isfahānā, Mešhedā, Reštā, Segezā un Sanandadžā, ielās izgājuši tūkstošiem cilvēku, protestējot pret Mahsa Amini nonāvēšanu; tā kā sievietēm ir bijusi nozīmīga loma protestos, tostarp vicinot un dedzinot savas galvassegas; tā kā šie ir lielākie protesti kopš demonstrācijām 2019. gadā, kad protestētāju apspiešanas laikā tika nogalināti aptuveni 1500 cilvēku, kas bija asiņainākā konfrontācija Irānas Islāma Republikas vēsturē;
C. tā kā Irāna saskaras ar būtiskām sociālām un ekonomiskām problēmām, ko izraisījis ASV sankciju režīms, valdības īstenota nepareiza ekonomikas pārvaldība un korupcija, jo īpaši Covid-19 pandēmijas laikā; tā kā klimata pārmaiņu sekas, kas vasarā izraisīja ūdens un elektroenerģijas trūkumu, graujoši ietekmē valsti; tā kā arvien lielāka daļa iedzīvotāju nonāk nabadzībā; tā kā augstā inflācija un plaši izplatītais bezdarbs ir saasinājuši ienākumu un ekonomiskās atšķirības; tā kā šie faktori ir veicinājuši protestus;
D. tā kā, neraugoties uz atkārtotiem valstu un starptautisko aktoru, tostarp ANO ģenerālsekretāra un ANO augstā cilvēktiesību komisāra, aicinājumiem ievērot savaldību, Irānas drošības un policijas spēku reakcija uz demonstrācijām ir bijusi ārkārtīgi nesamērīga un nāvējoša; tā kā drošības spēki ir nogalinājuši vismaz 76 personas, tostarp sievietes un bērnus, un simtiem cilvēku ir ievainoti; tā kā ziņojumi liecina, ka ir arestēti vairāk nekā 1200 protestētāju, tostarp cilvēktiesību aizstāvji, juristi, pilsoniskās sabiedrības aktīvisti un vismaz 23 žurnālisti;
E. tā kā protesti ir bijuši īpaši intensīvi Irānas ziemeļrietumos, kur dzīvo daudz valsts kurdu minoritātes pārstāvju; tā kā provinces, kurās dzīvo liels skaits arābu un citu minoritāšu, gadiem ilgi ir cietušas gan no ekonomiskām grūtībām, gan nopietnām vides problēmām, kas Irānas centralizētajā attīstības stratēģijā nav ņemtas vērā, tā radot lielas sociālekonomiskās atšķirības starp centru un perifēriju un valsts līdzekļu nelīdzsvarotu sadalījumu valstī;
F. tā kā Irānas konstitūcijā etniskajām minoritātēm ir piešķirtas vienlīdzīgas tiesības, ļaujot tām lietot savas valodas un piekopt savas tradīcijas; tā kā, neraugoties uz to, iestādes joprojām vēršas pret minoritāšu kopienu pārstāvjiem Irānā, arī tāpēc, ka viņi aizstāv minoritāšu tiesības, piemēram, tiesības uz izglītību dzimtajā valodā; tā kā Irānas konstitūcijas 49. pants arvien biežāk tiek izmantots, lai konfiscētu minoritāšu, jo īpaši bahajiešu reliģiskās minoritātes, īpašumu;
G. tā kā pēc Irākas pusautonomā Kurdistānas reģiona galvaspilsētā Erbīlā notikušajām solidaritātes demonstrācijām Irānas spēki uzbruka šim Irākas ziemeļu reģionam, izmantojot dronus un artilēriju;
H. tā kā augstskolu studenti Irānā, boikotējot nodarbības un piedaloties demonstrācijās pret represijām, ir izrādījuši solidaritāti ar cilvēkiem, kas protestē pret Mahsa Amini nonāvēšanu;
I. tā kā Irānas iestādes ir pastiprinājušas uzbrukumus un vardarbību pret žurnālistiem, kas ziņo par protestiem; tā kā ir arestēti vismaz 20 žurnālisti, daudzi žurnālisti ir izsaukti uz nopratināšanu un daudziem ir izteikti draudi;
J. tā kā kopš protestu sākuma Irānas varas iestādes ir stingri ierobežojušas piekļuvi internetam un bloķējušas ziņapmaiņas platformas; tā kā sakaru pakalpojumu traucējumi ir nopietni ietekmējuši cilvēku spēju apmainīties ar informāciju, veikt saimniecisko darbību un piekļūt sabiedriskajiem pakalpojumiem;
K. tā kā 2022. gada februārī Irānas parlaments ratificēja “Lietotāju aizsardzības likumprojekta” vispārējo sadaļu, kas vēl vairāk ierobežo informācijas vidi un izolē Irānu no globālā interneta; tā kā cita starpā likumprojekts deleģē drošības spēkiem un armijai kontroli pār starptautiskajām vārtejām un prasa sociālo mediju platformām sadarboties ar armiju novērošanā un cenzēšanā;
L. tā kā 2021. gada 1. novembrī Uzraudzības padome apstiprināja Jaunatnes un ģimenes aizsardzības likumu, kas ir negatīvi ietekmējis sieviešu un meiteņu tiesības uz seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpi;
M. tā kā Urmijas Revolucionārā tiesa piesprieda nāvessodu Irānas LGBTQI tiesību aizstāvēm Zahra Sedighi Hamedani (31 gads) un Elham Chubdar (24 gadi), pamatojoties uz apsūdzībām “morālā pagrimuma veicināšanā uz Zemes, popularizējot homoseksualitāti”; tā kā viņas tika notiesātas diskriminējošu iemeslu dēļ, kas saistīti ar viņu reālo vai domājamo seksuālo orientāciju un/vai dzimumidentitāti, viņu miermīlīgo aktīvismu LGBTQI tiesību jomā, tostarp sociālajos medijos, un viņu saistību ar LGBTQI patvēruma meklētājiem Irākā; tā kā trešā LGBTQI aktīviste Soheila Ashrafi (52 gadi), kura tāpat kā Zahra Sedighi Hamedani un Elham Chubdar patlaban atrodas ieslodzījumā Urmijas centrālcietumā, gaida spriedumu par līdzībām apsūdzībām,
1. pauž solidaritāti ar Irānas iedzīvotājiem, kuri cīnās par sieviešu, LGBTQI, sociālajām tiesībām un cilvēktiesībām, korupcijas un sliktas pārvaldības izbeigšanu, kā arī pret nabadzību un represijām; aicina Irānas valdību un parlamentu steidzami pievērsties protestu pamatā esošajiem iemesliem un nekavējoties izbeigt notiekošās represijas;
2. pauž sašutumu par Mahsa Amini arestu un viņas nāvi apcietinājumā; uzsver, ka Mahsa Amini ir vēl viena Irānas ilgstoši īstenoto represiju un sistemātiskas sieviešu diskriminācijas upure, kura cietusi no diskriminējošo ģērbšanās noteikumu piemērošanas, kas liedz sievietēm ķermenisko autonomiju un uzskatu, vārda un ticības brīvību;
3. izsaka līdzjūtību Mahsa Amini ģimenei un pauž dziļu solidaritāti ar to; aicina Irānas valdību nodrošināt, ka neatkarīga kompetenta iestāde veic objektīvu un efektīvu izmeklēšanu saistībā ar Mahsa Amini traģisko nāvi un apgalvojumiem par spīdzināšanu un sliktu izturēšanos, tā nodrošinot patiesību un taisnīgumu viņas ģimenei;
4. pauž sašutumu par to, ka turpinās sieviešu apspiešana saistībā ar to, ka viņas iebilst pret obligātu galvassegas valkāšanu, un mudina Irānas valdību ievērot Irānas sieviešu brīvību izvēlēties pašām savu ģērbšanās stilu; uzsver, ka ir pēdējais laiks atcelt visus diskriminējošos normatīvos aktus, kas nosaka prasību valkāt hidžābu;
5. pauž dziļu nožēlu par to, ka nav panākts progress pret sievietēm vērstas vardarbības novēršanas likumprojekta pieņemšanā, kas Irānas parlamentam iesniegts 2021. gada janvārī; uzskata, ka, lai gan likumprojektā joprojām ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem standartiem, tas būtu radījis un joprojām var radīt dažas pozitīvas pārmaiņas, jo īpaši nosakot kriminālatbildību par vardarbību pret sievietēm Irānā;
6. mudina Irānas valdību nekavējoties atcelt Jaunatnes un ģimenes aizsardzības likumu, veikt pasākumus, lai izbeigtu kriminālatbildības noteikšanu par abortu, un nodrošināt, ka visas sievietes var piekļūt visiem nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei, drošā, cenas ziņā pieejamā un cilvēktiesībām atbilstošā veidā;
7. aicina nekavējoties atbrīvot protestu laikā arestētos miermīlīgos protestētājus, žurnālistus un cilvēktiesību aizstāvjus; aicina Irānas varas iestādes nodrošināt, ka pret protestētājiem, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem apcietinājumā izturas atbilstoši nosacījumiem, kas izklāstīti ANO Principu kopumā par visu personu aizsardzību, kurām piemērots jebkāds apcietinājuma vai brīvības atņemšanas veids, tostarp nodrošināt aizturētajiem tūlītēju piekļuvi juristiem;
8. nosoda represīvos pasākumus, kas vērsti pret arodbiedrību aktīvistiem un tiem, kuri cīnās par darba ņēmēju tiesībām, piemēram, 2022. gada 1. maijā notikušo to 230 skolotāju apcietināšanu, kuriem bija strīds ar iestādēm; prasa atbrīvot 23 aktīvistu līderus, kuri joprojām atrodas apcietinājumā;
9. nosoda Irānas drošības spēku vardarbību pret protestētājiem visā valstī, kuri izmanto savas tiesības uz vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību; pauž sašutumu par tik daudzu nevainīgu cilvēku bojāeju protestu laikā un pauž dziļu solidaritāti ar mirušo vai ievainoto cilvēku ģimenēm; mudina Irānas valdību protestu noregulēšanā rīkoties maksimāli savaldīgi saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām normām un standartiem; prasa Irānas varas iestādēm nodrošināt, ka pilnībā tiek īstenots Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram Irāna ir pievienojusies;
10. pauž sašutumu par to, cik daudz cilvēku miruši apcietinājumā gan vardarbības un sliktas izturēšanās dēļ, gan tāpēc, ka trūkst savlaicīgas piekļuves medicīniskajai aprūpei, — tas rada nopietnas bažas;
11. nosoda Irānā pastāvošo nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp par atkārtotiem gadījumiem, kad, drošības spēkiem, iespējams, pielietojot nāvējošu spēku, ir gājuši bojā protestētāji, konkrēti, 2019. gada novembrī, 2021. gada jūlijā un 2022. maijā; steidzami aicina Irānas varas iestādes veikt konkrētus pasākumus, lai garantētu saukšanu pie atbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem, un nodrošināt, ka tiek ievērotas to personu pamattiesības, kuras prasa pārmaiņas;
12. aicina Irānas varas iestādes ātri, neatkarīgi un objektīvi izmeklēt visus vardarbīgos pārkāpumus, tostarp tos, kas saistīti ar protestētāju nogalināšanu un ziņām par nāves gadījumiem un sliktu apiešanos apcietinājumā, un prasa vainīgos saukt pie atbildības;
13. mudina Irānas valdību ievērot irāņu tiesības uz vārda, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību un papildus jau notikušo pārkāpumu izmeklēšanai stingri ierobežot drošības spēku iespējas pielietot spēku, kā to paredz attiecīgās starptautiskās normas un standarti;
14. aicina Irānas varas iestādes pilnībā atjaunot piekļuvi internetam, nosoda visus pasākumus, kuru mērķis ir tīši liegt vai traucēt piekļuvi informācijai vai tās izplatīšanu tiešsaistē, tā pārkāpjot starptautiskās cilvēktiesības, un aicina Irānu atturēties no šādiem pasākumiem un tos izbeigt;
15. mudina Irānas varas iestādes nekavējoties izbeigt represijas pret žurnālistiem, kas ziņo par protestiem, un nekavējoties atcelt visus ierobežojumus attiecībā uz tiesībām uz informāciju;
16. pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību aizstāvju arestiem, pagaidu aizturēšanu un pret viņiem vērstiem fiziskiem uzbrukumiem protestu laikā un aicina Irānas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus aizturētos cilvēktiesību aizstāvjus;
17. aicina Irānas varas iestādes vērsties pret jebkāda veida diskrimināciju pret personām, kas pieder pie etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, tostarp beludžiem, kurdiem, arābiem, bahajiešiem, kristiešiem un LGBTQI personām, un nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visas personas, kas ieslodzītas par to, ka izmantojušas savas tiesības uz reliģijas, ticības vai seksuālās orientācijas brīvību; aicina Irānas iestādes beigt vajāt personas, pamatojoties uz viņu seksuālo orientāciju, un izbeigt kriminālatbildības noteikšanu LGBTQI kopienai Irānā;
18. pauž dziļas bažas par Zahra Sedighi Hamedani un Elham Chubdar nāvessodu un aicina Irānas varas iestādes nekavējoties atcelt notiesājošos spriedumus un viņam piespriestos nāvessodus un abas sievietes atbrīvot; pauž visstingrāko nosodījumu par nāvessoda piemērošanu par viendzimuma attiecībām, kas Irānā joprojām ir nelikumīgas; atkārtoti pauž stingru nostāju pret nāvessodu jebkādos apstākļos un uzsver, ka nāvessodu nedrīkst pamatot ar morāliem, juridiskiem vai reliģiskiem apsvērumiem; aicina Irānu nekavējoties noteikt nāvessoda izpildes moratoriju, kas būtu solis uz nāvessoda atcelšanu;
19. nosoda Irākas teritoriālās neaizskaramības pārkāpumus un aicina Irānu nekavējoties izbeigt uzbrukumus kurdu apdzīvotajai Irākas teritorijai;
20. aicina ANO, jo īpaši tās Cilvēktiesību padomi, par notikumiem pēdējo nedēļu laikā nekavējoties sākt visaptverošu izmeklēšanu, ko vadītu ANO īpašais referents par cilvēktiesību stāvokli Irānā, nolūkā viest skaidrību par apgalvojumiem, ka kopš protestu sākuma valstī notikuši smagi cilvēktiesību pārkāpumi, un aicina Irānu nodrošināt pilnīgu un neierobežotu piekļuvi personām, kas veic šo izmeklēšanu;
21. atkārtoti apstiprina, ka cilvēktiesību ievērošana ir viens no ES un Irānas turpmāko attiecību pamatelementiem; aicina uz Teherānu nosūtīt Eiropas Parlamenta delegāciju, lai paustu bažas par nesenajiem notikumiem;
22. aicina ES divpusējās attiecībās ar Irānu pievērst uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos nodrošināt, ka Eiropas Ārējās darbības dienests turpina rosināt apspriest cilvēktiesību jautājumus ES un Irānas augsta līmeņa dialoga kontekstā;
23. aicina ES īstenot visas nepieciešamās diplomātiskās iniciatīvas, kas varētu veicināt patiesu dialogu un savstarpēju cieņu, un izvairīties no politikas, kas apdraud suverenitāti un mieru plašākā Tuvo Austrumu reģionā;
24. atbalsta mērķtiecīgus pasākumus pret Irānas amatpersonām, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem; uzsver to vienpusējo eksteritoriālo sankciju negatīvo ietekmi uz ekonomisko un sociālo situāciju Irānā, kuras ASV atkārtoti noteica pēc izstāšanās no Kopīgā visaptverošā rīcības plāna un kuras galvenokārt skar parastos Irānas iedzīvotājus un viņu spēju izmantot ekonomiskās un sociālās tiesības;
25. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Irānas valdībai un parlamentam, Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Ārējās darbības dienestam.