REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Krievijas Federācijas atzīšanu par valsti, kas atbalsta terorismu
16.11.2022 - (2022/2896(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Petras Auštrevičius, Nicola Beer, Bernard Guetta, Vlad Gheorghe, Hilde Vautmans, Georgios Kyrtsos, Nathalie Loiseau, Urmas Paet, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu
grupas “Renew” vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0482/2022
B9‑0482/2022
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krievijas Federācijas atzīšanu par valsti, kas atbalsta terorismu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu,, tostarp 2021. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpumiem, ko izdara privāti militārie un apsardzes uzņēmumi, jo īpaši Wagner grupa[1],
– ņemot vērā terorisma novēršanas un apkarošanas starptautisko tiesisko regulējumu,
– ņemot vērā ES pretterorisma tiesisko regulējumu, tostarp Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP un Padomes 2001. gada 27. decembra Regulu (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām[2],
– ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela piezīmes 2022. gada 1. marta ārkārtas debatēs Eiropas Parlamentā par Krievijas agresiju pret Ukrainu,
– ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) priekšsēdētāja Zbigniew Rau 2022. gada 14. marta paziņojumu, kurā Krievijas Federācijas valdības uzbrukumi Ukrainā pret nevainīgiem civiliedzīvotājiem un civilo infrastruktūru tika klasificēti kā “valsts terorisms”,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Krievijā valdošais Vladimira Putina diktatoriskais režīms ir turpinājis savu nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto agresijas karu pret Ukrainu;
B. tā kā Krievijas spēki un paramilitārās vienības ir pastāvīgi vērsušās pret civiliedzīvotājiem Ukrainā, tostarp pastrādājot civiliedzīvotāju slaktiņus tādās pilsētās kā Buča un Irpiņa, veicot apzinātu uzbrukumu teātrim Mariupolē, kurā gāja bojā simtiem cilvēku, uzbrukumu Kramatorskas dzelzceļa stacijai, kurā gāja bojā 60 civiliedzīvotāji, uzbrukumu tirdzniecības centram Kremenčukā, kurā gāja bojā 19 civiliedzīvotāji, un uzbrukumu civiliedzīvotāju autokaravānai Zaporižjas reģionā, kurā gāja bojā vismaz 30 cilvēki;
C. tā kā Krievijas raķešu un artilērijas uzbrukumi līdz šim ir sapostījuši vai iznīcinājuši 60 982 civilās infrastruktūras objektus visā Ukrainā, tostarp 42 818 dzīvojamās ēkas un mājas, 1960 izglītības iestādes, 396 medicīnas iestādes, 392 kultūras un 87 kulta celtnes;
D. tā kā saskaņā ar Ukrainas Masu informācijas institūta apkopotajiem uzraudzības datiem Krievijas Federācija kopš agresīvā kara sākuma Ukrainā ir izdarījusi 457 noziegumus pret žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem; tā kā laikā līdz 2022. gada oktobrim Krievijas okupanti ir nogalinājuši vairāk nekā 40 Ukrainas un ārvalstu žurnālistu;
E. tā kā Krievijas spēki joprojām mērķtiecīgi uzbrūk Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai visā valstī, lai terorizētu iedzīvotājus un liegtu viņiem piekļuvi gāzei, elektroenerģijai, ūdenim, internetam un citām pamatprecēm un pamatpakalpojumiem, kam būs vēl smagākas sekas, kad iestāsies ziema;
F. tā kā Krievija kopš 2022. gada marta ir okupējusi Zaporižjas spēkstaciju, nopietni apdraudot tās drošumu un drošību; tā kā Krievija tur nebrīvē spēkstacijas darbiniekus un piespiež viņus strādāt; tā kā Krievija spēkstacijas teritorijā tur militāro ekipējumu un ir apšaudījusi spēkstacijas tuvāko apkaimi; tā kā Krievija ir arī apdraudējusi Černobiļas spēkstacijas drošumu un drošību;
G. tā kā cilvēktiesību aizstāvības grupas un starptautiskās novērošanas misijas ir rūpīgi dokumentējušas daudzās nežēlības, ko Krievijas bruņotie spēki un tiem pietuvinātie kaujinieki pastrādājuši pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, tostarp sievietēm un bērniem, tostarp nāvessodu izpildi bez tiesas sprieduma, spīdzināšanu, izvarošanu un masveida ieslodzīšanu tā dēvētajās filtrācijas nometnēs, kā arī ukraiņu bērnu piespiedu adopciju un piespiedu deportāciju; tā kā dokumentēto kara noziegumu skaits Ukrainā ir sasniedzis gandrīz 40 000 un ir sagaidāms, ka pēc kara noziegumu dokumentēšanas nesen atbrīvotajās Hersonas apgabala daļās tas pieaugs vēl vairāk;
H. tā kā Krievija vairākkārt ir pārkāpusi savu apņemšanos ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, jo īpaši Ženēvas konvenciju, un turpina izturēties pret karagūstekņiem necilvēcīgi, tostarp spīdzinot viņus un nesniedzot viņiem medicīnisko aprūpi, un liedz piekļuvi starptautiskām humānās palīdzības organizācijām, piemēram, Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai;
I. tā kā Krievijas amatpersonas ir atkārtoti draudējušas izmantot kodolieročus, lai aizstāvētu Krievijas intereses Ukrainā;
J. tā kā Krievijas bruņotie spēki un Krievijas valsts kontrolētie grupējumi, piemēram, Wagner grupa, ir atkārtoti mērķtiecīgi vērsusies pret civiliedzīvotājiem vairākās citās vietās, tostarp otrā Čečenijas kara, 2008. gada Krievijas un Gruzijas kara un Sīrijas pilsoņu kara laikā, kā arī Centrālāfrikas Republikā un Mali notiekošo konfliktu laikā; tā kā Wagner grupa saņem ievērojamu politisko, ekonomisko un loģistikas atbalstu no Krievijas varas iestādēm, jo īpaši Krievijas Aizsardzības ministrijas;
K. tā kā Krievija jau daudzus gadus ir atbalstījusi un finansējusi teroristu režīmus un organizācijas, būdama lielākā ieroču piegādātāja Asada režīmam Sīrijā, kā arī ir veikusi uzbrukumus suverēnās valstīs un savā teritorijā, tostarp uzbrukumu Skripaļu ģimenei ar neiroparalītiskām vielām Apvienotajā Karalistē, Alekseja Navaļnija saindēšanu un sprādzienu munīcijas noliktavā Čehijas Republikā 2014. gadā;
L. tā kā Krievija ir iesaistījusies arī aktīvā informācijas karā, izplatot dezinformāciju par Ukrainu, veicot speciālās operācijas, kuru nolūks ir destabilizēt sabiedrību Ukrainā, un diskreditējot attiecības ar Ukrainas starptautiskajiem partneriem;
M. tā kā Krievijas valsts joprojām noliedz savu atbildību par Malaysia Airlines 17. reisa notriekšanu, kurā gāja bojā 298 cilvēki, un atsakās sadarboties ar starptautiskajām tiesu iestādēm;
N. tā kā ES uztur to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kuras ir iesaistītas terora aktos un kurām piemēro sankcijas, bet tai atšķirībā no tādām valstīm kā Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda nav sava tiesiskā regulējuma, ar kuru kādu valsti varētu atzīt par terorisma atbalstītāju;
O. tā kā pēdējo mēnešu laikā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas parlamenti, Polijas Senāts un Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ir pieņēmuši rezolūcijas, ar kurām Krievija atzīta par terorisma atbalstītāju vai pašreizējais Krievijas režīms atzīts par teroristu režīmu;
P. tā kā ASV Senāta 2022. gada 27. jūlija rezolūcijā un ASV Pārstāvju palātas 2022. gada 12. maija rezolūcijā Valsts departaments tika aicināts Krievijas Federāciju atzīt par valsti, kas atbalsta terorismu,
1. pauž visstingrāko nosodījumu par kara noziegumiem un terora aktiem, ko Krievijas Federācija un ar to saistītie kaujinieki ir pastrādājusi pret civiliedzīvotājiem, lai īstenotu savus destruktīvos politiskos mērķus Ukrainā un citu valstu teritorijā, un atzīst Krieviju par terorisma atbalstītāju un valsti, kas izmanto terorisma līdzekļus;
2. nosoda Krievijas īstenoto Zaporižjas spēkstacijas okupāciju, kuras mērķis ir terorizēt Ukrainas iedzīvotājus, un nosoda Krieviju par to, ka tā spēkstacijas uzskata par militāriem mērķiem;
3. pauž solidaritāti ar Ukrainas tautu un citiem Krievijas agresijas upuriem;
4. aicina Padomi terora aktos iesaistīto personu, grupu un organizāciju ES sarakstā iekļaut Wagner grupu, kā arī citus Krievijas finansētus bruņotus grupējumus, paramilitārus grupējumus vai ar Krieviju saistītus kaujiniekus;
5. aicina ES un tās dalībvalstis izstrādāt ES tiesisko regulējumu valstu atzīšanai par “terorisma atbalstītājām”, saskaņā ar ko varētu veikt vairākus būtiskus ierobežojošus pasākumus pret šīm valstīm un būtiski ierobežot ES attiecības ar tām; aicina Padomi pēc tam apsvērt iespēju iekļaut Krievijas Federāciju šādā terorisma atbalstītāju ES sarakstā;
6. norāda, ka valstis, nevalstiskie dalībnieki un personas, kas atbalsta un veicina Krievijas militāro agresiju, kā arī stiprina Krievijas militāro varu, ir jāsauc pie atbildības; atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt visus leģitīmos starptautiskos un valsts līmeņa procesus, ar kuriem izmeklē noziegumus, kas pastrādāti Krievijas agresijas karā pret Ukrainu, lai sauktu pie atbildības visus vainīgos un sniegtu pienācīgu atbalstu īpaša pret Ukrainu vērstā Krievijas agresijas nozieguma tribunāla izveidei; aicina dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, savos tiesību aktos iekļaut agresijas noziegumus; aicina ES un dalībvalstis turpināt sniegt atbalstu notiekošajām izmeklēšanām, kas ir Starptautiskās Krimināltiesas kompetencē; uzsver, ka ES ir jānodrošina dzimumperspektīvas iekļaušana šajās izmeklēšanās, tostarp kriminālvajāšanā par seksuālās vardarbības noziegumiem pret sievietēm, kurus var uzskatīt arī par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci;
7. aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt pie tā, lai izveidotu visaptverošu starptautisku kompensācijas mehānismu, tostarp starptautisku postījumu reģistru, un aktīvi sadarboties ar Ukrainas iestādēm šajā jautājumā;
8. aicina ES un tās dalībvalstis aizliegt publiski izmantot un demonstrēt simbolus, kas saistīti ar Krievijas militāro agresiju un kara noziegumiem tādā veidā, kas atbalsta vai attaisno šīs darbības;
9. atzinīgi vērtē Ukrainas un ārzemju žurnālistu darbu, kuri pasaulei vēsta patiesību par karu Ukrainā, bieži vien riskējot ar savu dzīvību; aicina izmeklēt Krievijas noziegumus pret žurnālistiem Ukrainā un to personu darbības, kas iesaistītas noziedzīgās dezinformācijas kampaņās, kuras ir neatņemama daļa no pilna mēroga kara pret Ukrainu;
10. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Starptautiskajai Krimināltiesai, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam, kā arī Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam.