REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par cilvēktiesību stāvokli saistībā ar FIFA Pasaules kausu Katarā
22.11.2022 - (2022/2948(RSP))
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Katalin Cseh, Abir Al‑Sahlani, Barry Andrews, Nicola Beer, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Asger Christensen, Claudia Gamon, Vlad Gheorghe, Klemen Grošelj, Svenja Hahn, Pierre Karleskind, Karin Karlsbro, Billy Kelleher, Moritz Körner, Nathalie Loiseau, Javier Nart, Jan‑Christoph Oetjen, Max Orville, Dragoş Pîslaru, Samira Rafaela, María Soraya Rodríguez Ramos, Michal Šimečka, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu
grupas “Renew” vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0538/2022
B9‑0538/2022
Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēktiesību stāvokli saistībā ar FIFA Pasaules kausu Katarā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, īpaši 2013. gada 21. novembra rezolūciju par Kataru: migrējošo darba ņēmēju[1] situācija un 2015. gada 11. jūnija rezolūcija par nesen atklātajiem augsta līmeņa korupcijas gadījumiem FIFA[2],
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 2011. gada Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām,
– ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 (COM(2022)71),
– ņemot vērā Fédération Internationale de Football Association (Starptautiskā Futbola federācija — FIFA) cilvēktiesību politiku, kas tika pārskatīta 2017. gada maijā,
– ņemot vērā Kataras kriminālkodeksa 285. pantu un Likumu Nr. 17/2002 par sabiedrības aizsardzību,
– ņemot vērā laikraksta “The Guardian” un Human Rights Watch, un citu nevalstisko organizāciju (NVO) izmeklēšanas ziņojumus,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā FIFA 2010. gada decembrī piešķīra Katarai tiesības rīkot 2022. gada Pasaules kausa izcīņu;
B. tā kā Katarai ir pasaulē augstākais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, jo tai pieder pasaules trešās lielākās dabasgāzes rezerves; tā kā laikposmā no 2022. gada janvāra līdz septembrim 13 % no ES gāzes importa 2022. gadā bija no Kataras;
C. tā kā lielāko daļu Kataras darbaspēka veido migrējošie darba ņēmēji; tā kā Starptautiskā Arodbiedrību konfederācija (ITUC) 2014. gadā pret Kataru iesniedza sūdzību Starptautiskajā Darba organizācijā (SDO) par to, ka tā neievēro 1930. gada Piespiedu darba konvenciju un 1947. gada Konvenciju par darba inspekciju;
D. tā kā kafala jeb sponsorēšanas sistēma, ko Katarā līdz 2016. gada decembrim izmantoja kā tiesisko regulējumu, lai noteiktu attiecības starp migrējošiem darba ņēmējiem un viņu darba devējiem, būtiski ierobežoja darba ņēmēju tiesības un mobilitāti, un darba tiesību grupas to nosodīja kā piespiedu darba veidu; tā kā neatkarīgās izmeklēšanās ir atkārtoti atklāti pierādījumi par sliktu izturēšanos pret darba ņēmējiem, tostarp necilvēcīgiem un nedrošiem darba apstākļiem; tā kā laikrakstā “The Guardian” ir minēts, ka kopš 2010. gada ir gājuši bojā aptuveni 6500 migrējošo darba ņēmēju un daudzi ar darbu saistīti nāves cēloņi bijuši kaitīgu darba apstākļu dēļ; tā kā neatkarīgi no nāves cēloņa to gados jauno darba ņēmēju īpatsvars, kuri ir gājuši bojā, ir ievērojami lielāks nekā vidējais mirstības rādītājs viņu vecuma grupā;
E. tā kā Katara ir pirmā Persijas līča sadarbības padomes (GCC) valsts, kas ir atzinīgi novērtējusi SDO pastāvīgo biroju; tā kā Katara ir parakstījusi vairākas partnerības ar SDO, ANO organizācijām un ES dalībvalstīm, piemēram, saprašanās memorandu ar Zviedriju 2020. gada janvārī un Franciju 2022. gada martā, lai uzlabotu darba ņēmēju tiesības; tā kā SDO ir konstatējusi, ka pēdējo piecu gadu laikā līdz 2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņai ir panākts reāls progress;
F. tā kā saskaņā ar informāciju, ko sniegušas ASV Tieslietu departamenta amatpersonas un Šveices prokurori, kuri uzsāka kriminālizmeklēšanu saistībā ar korupciju, FIFA amatpersonas, iespējams, uzpirkušas savas balsis, lai piešķirtu uzņemšanas tiesības pasaules kausiem Krievijā un Katarā; tā kā 2010. gada oktobrī FIFA uz laiku atstādināja divas personas no FIFA 24 personu sastāvā pārstāvētas izpildkomitejas; tā kā Saūda Arābija ir paziņojusi par savu pieteikumu rīkot Pasaules kausa izcīņu 2030. gadā;
G. tā kā Katara ir veikusi pozitīvus, kaut arī ierobežotus pasākumus, lai uzlabotu migrantu tiesību aizsardzību, izveidojot kompensācijas fondu nelaimes gadījumos darbavietā cietušo ģimenēm; tā kā šim fondam nav atpakaļejoša spēka un tas nosaka ļoti šauru nelaimes gadījumu darbavietā definīciju; tā kā Human Rights Watch ziņojumos ir norādīts, ka daudzi dabiskie nāves gadījumi ir ar darbu saistīti nāves gadījumi, kas netika pienācīgi izmeklēti;
H. tā kā Katara starptautiskā spiediena rezultātā ir pieņēmusi tiesību aktus, lai novērstu darbu būvlaukumos no 1. jūnija līdz 15. septembrim laikā no plkst. 10.00 līdz 15.30, par 70 % samazinot to darbinieku skaitu, kas hospitalizēti karstuma dēļ;
I. tā kā Kataras krimināllikums paredz cietumsodu līdz septiņiem gadiem par seksuālām attiecībām ārpus laulības, tostarp viendzimuma attiecībām; tā kā neskaidri formulētā definīcija par noziegumu pret sabiedrības morāli pieļauj pagaidu apcietinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem saskaņā ar Kopienas tiesību aktu Nr. 17/2002; tā kā Kataras FIFA Pasaules kausa izcīņas vēstnieks un bijušais futbolists Khalid Salman 2022. gada 8. novembrī Vācijas televīzijas intervijā pauda homofobiskus uzskatus pret LGBTIK personām; tā kā 69 valstis, tostarp Katara, joprojām nosaka kriminālatbildību par homoseksualitāti; tā kā LGBTIK personas šajā reģionā baidās paust savu viedokli sabiedrībā; tā kā Kataras laikraksts “Doha News” tika cenzēts 2016. gada beigās pēc tam, kad tajā tika publicēts kāda Kataras iedzīvotāja, kas ir gejs, viedokļraksts, kurā viņš nosodīja baiļu gaisotni; tā kā vēl nesen, 2022. gada septembrī, Kataras pašvaldības arestēja LGBTIK personas tikai viņu seksuālās identitātes dēļ un atbrīvoja viņus ar nosacījumu, ka tiek piemērota tā sauktā “pārveidošanas terapija”, kā to dokumentēja Human Rights Watch;
J. tā kā Katara kopā ar 17 citām valstīm ANO Cilvēktiesību padomē 2022. gadā nobalsoja pret pilnvaru atjaunošanu ANO neatkarīgajam ekspertam jautājumos par aizsardzību pret vardarbību un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ;
K. tā kā septiņas futbola federācijas, tostarp ES, ir nolēmušas, ka to spēlētāji var valkāt “OneLove” rokas apsēju varavīksnes krāsās; tā kā FIFA tomēr nolēma draudēt spēlētājiem ar dzelteno kartīti, ja viņi šādu vēstījumu paudīs Pasaules kausa izcīņas laikā;
L. tā kā 2016. gadā FIFA apņēmās piemērot ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus, kas liek FIFA atturēties no iejaukšanās cilvēktiesību jomā un novērst tās darbību negatīvo ietekmi cilvēktiesību jomā;
M. tā kā Kataras sievietes joprojām ir vīra vai vīriešu dzimuma radinieku aizbildnībā;
1. Nosoda to, ka Kataras iestādes, kā arī uzņēmumi, kas Katarā veica 2022. gada Pasaules kausa izcīņas norises vietas būvniecību, sistemātiski pārkāpj migrējošo darba ņēmēju pamattiesības;
2. pauž nožēlu par pārredzamības trūkumu par to, kā 2010. gadā Katarai tika piešķirtas FIFA Pasaules kausa izcīņas rīkošanas tiesības; nosoda to, ka FIFA acīmredzami nav veikusi atbildīgu riska novērtējumu, apsverot Kataras piemērotību liela starptautiska sporta pasākuma rīkošanai; uzsver, ka arī citos šādos pasākumos trūka pārredzamības un netika ievēroti cilvēktiesību standarti, jo īpaši saistībā ar 2014. gada ziemas olimpiskajām spēlēm, kas notika Sočos, Krievijā; atgādina savu jau izsenis pausto viedokli, ka korupcija šajā organizācijā ir plaši izplatīta, sistēmiska un dziļi iesakņojusies, un joprojām uzskata, ka FIFA ir nodarījusi nopietnu kaitējumu pasaules futbola tēlam un integritātei;
3. aicina ES un tās dalībvalstis regulāri informēt Parlamentu par Kataras sociālajām reformām, īpašu uzmanību pievēršot tās tiesību aktu konkrētai īstenošanai, tostarp par to īstenošanu Katarā esošajos Eiropas uzņēmumos; pauž dziļu nožēlu par to, ka daudzi uzņēmumi, tostarp Eiropas uzņēmumi, nav pildījuši savus pienākumus attiecībā uz atbildīgu uzņēmējdarbību; atkārtoti aicina Kataru ratificēt ANO Starptautisko konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību;
4. uzsver, ka no cilvēktiesību pārkāpumos cietušo personu rīcībā ir juridiski ceļi, kā vērsties tiesu iestādēs un panākt, ka ES iedibināti uzņēmumi ir atbildīgi, saskaņā ar dažās dalībvalstīs spēkā esošajiem pienācīgas rūpības tiesību aktiem; atzinīgi vērtē notiekošo ES līmeņa darbu pie direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju, jo tā vēl vairāk paplašinās šādas juridiskās iespējas; uzskata, ka attiecīgie uzņēmumi nav ievērojuši savus pienākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvu 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu[3], kā arī saistības, kas izriet no starptautiski atzītām cilvēktiesību konvencijām;
5. mudina Kataru, kas ir pasaules bagātākā valsts uz vienu iedzīvotāju, nodrošināt kompensāciju ar atpakaļejošu spēku to tūkstošiem cietušo ģimenēm, kuri gājuši bojā darbavietā vai ar darbu saistītu apstākļu dēļ; mudina Kataru sadarbībā ar starptautiskām organizācijām, piemēram, SDO un ITUC, rūpīgi pārskatīt tās datu vākšanas un izmeklēšanas standartus, lai uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību ar darbu saistītu traumu un nāves gadījumos;
6. atzinīgi vērtē to, ka Katara ir atcēlusi kafala sistēmu, kas nozīmē, ka ārvalstu darba ņēmēju vīzas un darba apstākļi bija tikai Kataras pilsoņu rokās, liedzot viņiem tādas pamattiesības kā tiesības aiziet no darba vai atstāt valsti; uzsver, ka, neraugoties uz sistēmas oficiālo atcelšanu, joprojām pastāv daudzi pārkāpumi;
7. atzinīgi vērtē sindikātu izveidi uzņēmumos; tomēr aicina Kataru atļaut veidot valstu savienības saskaņā ar starptautiskajiem standartiem; mudina Kataru mājsaimniecībās nodarbinātajām personām piešķirt vismaz vienu brīvdienu nedēļā;
8. atzinīgi vērtē Kataras jaunos tiesību aktus, kas vērsti pret karstumu būvlaukumos; aicina visas GCC valstis pieņemt līdzīgus tiesību aktus un tos pilnībā īstenot; mudina Kataru turpināt padziļinātas reformas, lai turpinātu GCC valstu virzību uz sociālām reformām;
9. visstingrākajā veidā nosoda FIFA Kataras Pasaules kausa izcīņas vēstnieka un bijušā futbolista Khalid Salman izteikumus; atzīmē un atzinīgi vērtē Kataras politiskās vadības oficiālos paziņojumus, ka “ikviens ir laipni gaidīts”, tostarp LGBTIK personas; aicina Kataru nodrošināt visu 2022. gada Pasaules kausa izcīņas dalībnieku cilvēktiesību ievērošanu, kā arī savas vietējās sabiedrības cilvēktiesību ievērošanu sporta pasākumu laikā un pēc tiem; mudina Kataras iestādes pārtraukt LGBTIK vajāšanu un iebiedēšanu un aizliegt jebkādu tā saukto “pārveidošanas terapiju”; uzsver, ka, lai gan Katara ir salīdzinoši atvērtāka nekā tās reģionālās kaimiņvalstis, tas neattaisno šādus pārkāpumus;
10. atzīst, ka liela mēroga sporta pasākumi var radīt kopienas un piederības sajūtu, kur kultūru un identitāšu mijiedarbība rada telpu vienotībai; tomēr uzskata, ka nevienas personas tiesības uz ticības brīvību no jebkuras kultūras nevar izmantot, lai attaisnotu diskrimināciju vai sliktu izturēšanos pret citiem;
11. mudina FIFA ievērot savu hartu un pienākumus, kas noteikti ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību vadošajos principos, un pārtraukt futbola federāciju lēmumu pieņēmēju iejaukšanos cilvēktiesību jautājumos;
12. atzīmē globālo tendenci dekriminalizēt abpusēji labprātīgas viendzimuma attiecības; aicina Kataru atcelt Kriminālkodeksa 285. pantu un visus citus saistītos tiesību aktus; nosoda LGBTIK personu patvaļīgu aizturēšanu un sliktu izturēšanos pret viņiem; visstingrākajā veidā nosoda paziņotos seksuālas vardarbības gadījumus apcietinājuma laikā;
13. mudina Kataru atcelt sieviešu aizbildnību kā fundamentāli kļūdainu sistēmu, kas kaitē valsts attīstībai; mudina Kataru uzņemties vadošo lomu reģionā saistībā ar sieviešu tiesību protestiem, kas notikuši Irānā kopš 21 gada vecās Mahsa Amini slepkavības un represijām pret sieviešu tiesību aizstāvjiem Saūda Arābijā un Apvienotajos Arābu Emirātos;
14. atzīmē un atzinīgi vērtē Kataras paustās dziļās bažas saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; atzinīgi vērtē Kataras nozīmīgos lēmumus balsot par — atšķirībā no vairākām citām GCC dalībvalstīm — visām attiecīgajām ANO rezolūcijām par šo jautājumu;
15. atzīmē Kataras neseno distancēšanos no tādām islāmistu kustībām kā Musulmaņu brālība pēc 2021. gada Ulas nolīgumiem; tomēr uzsver, ka Musulmaņu brālības pastāvīgā finansēšana visā pasaulē postoši ietekmē progresīvu un demokrātisku vērtību veicināšanu; aicina visus reģiona sabiedriskos medijus ievērot augstākus sabiedrisko mediju standartus un veicināt spēcīgu, brīvu un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu vidi;
16. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / ES Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un ES dalībvalstīm, kā arī Kataras valdībai un Konsultatīvajai asamblejai jeb “šūras” padomei.