REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par holodomora 90. gadadienu: mākslīgi izraisītā bada rezultātā notikušās iedzīvotāju masveida nonāvēšanas atzīšana par genocīdu
12.12.2022 - (2022/3001(RSP))
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Petras Auštrevičius, Nicola Beer, Dita Charanzová, Katalin Cseh, Vlad Gheorghe, Nathalie Loiseau, Javier Nart, Urmas Paet, Michal Šimečka, Ramona Victoria Strugariu, Ioan Dragoş Tudorache
grupas “Renew” vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0559/2022
B9‑0559/2022
Eiropas Parlamenta rezolūcija par holodomora 90. gadadienu: mākslīgi izraisītā bada rezultātā notikušās iedzīvotāju masveida nonāvēšanas atzīšana par genocīdu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju, jo īpaši 2008. gada 23. oktobra rezolūciju par Ukrainā 1932.–1933. gadā mākslīgi izraisītā bada — golodomora — pieminēšanu[1],
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,
– ņemot vērā ANO Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus ANO cilvēktiesību līgumus un instrumentus,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas plenārsēdēs pieņemtos kopīgos paziņojumus par holodomora piemiņas dienām,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūciju Nr. 1723 (2010), ar ko piemin tā dēvētā “lielā bada” (holodomora) upurus bijušajā PSRS,
– ņemot vērā Ukrainas 2006. gada 28. novembra Likumu par holodomoru Ukrainā 1932.–1933. gadā un Ukrainas Augstākās Radas 2022. gada 16. novembra aicinājumu starptautiskajām organizācijām un parlamentiem visā pasaulē atzīt 1932.–1933. gada holodomoru par Ukrainas tautas genocīdu,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā 2022. un 2023. gadā aprit 90 gadi kopš holodomora — 1932.–1933. gada mākslīgā bada Ukrainā;
B. tā kā ANO Konvencijā par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to ir noteikta kriminālatbildība par vairākām darbībām, kas pastrādātas ar nodomu pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālo, etnisko, reliģisko grupu vai rasi, un kas var izpausties kā grupas locekļu nogalināšana; smagu miesas bojājumu nodarīšana vai garīgu traumu radīšana grupas locekļiem; apzināti centieni radīt tādus apstākļus, kas vērsti uz pilnīgu vai daļēju grupas iznīcināšanu; centieni īstenot pasākumus, ar kuriem ierobežo dzimstību grupā; grupas locekļu bērnu pārvietošana uz citu grupu piespiedu kārtā;
C. tā kā 1932.–1933. gada holodomors izraisīja miljoniem ukraiņu bojāeju un to ciniski un nežēlīgi plānoja Staļina režīms, lai agresīvi īstenotu Padomju Savienības lauksaimniecības kolektivizācijas politiku un apspiestu Ukrainas tautu;
D. tā kā pierādījumi liecina, ka Padomju Savienības valdība apzināti konfiscēja graudu ražu un slēdza robežas, lai neļautu Ukrainas iedzīvotājiem bēgt no bada; tā kā 1932. un 1933. gadā Padomju Savienība eksportēja graudus no Ukrainas teritorijas, lai gan tās iedzīvotāji cieta badu;
E. tā kā līdz 2022. gada decembrim vairāk nekā 20 valstu parlamenti un citas reprezentatīvas valsts līmeņa iestādes bija atzinušas holodomoru par genocīdu vai noziegumu pret Ukrainas tautu un cilvēci,
1. atzīst holodomoru, mākslīgo badu 1932.–1933. gadā Ukrainā, ko izraisīja padomju režīma apzināta politika, par genocīdu pret Ukrainas tautu;
2. stingri nosoda šīs totalitārā padomju režīma darbības, kuru rezultātā gāja bojā miljoniem ukraiņu un tika nodarīts būtisks kaitējums Ukrainas sabiedrības pamatiem;
3. pauž solidaritāti ar Ukrainas tautu un ar godbijību piemin tos, kas gāja bojā Staļina režīma mākslīgi izraisītā bada rezultātā, un izsaka līdzjūtību izdzīvojušajiem;
4. aicina visas valstis, jo īpaši Krievijas Federāciju un citas valstis, kas izveidojās pēc Padomju Savienības sabrukuma, atvērt savus arhīvus par 1932.–1933. gada mākslīgo badu Ukrainā;
5. aicina ES dalībvalstis un trešās valstis veicināt informētību par šiem notikumiem un citiem padomju režīma pastrādātajiem noziegumiem, iekļaujot vēsturiskās zināšanas par tiem izglītības un pētniecības programmās, lai censtos novērst līdzīgas traģēdijas nākotnē;
6. pauž nožēlu par to, ka holodomora 90. gadadiena ir laikā, kad Krievija turpina agresijas karu pret Ukrainu, pārkāpj šīs valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti un mēģina likvidēt Ukrainu kā nacionālu valsti un iznīcināt tās tautas identitāti un kultūru; turklāt nosoda to, ka Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu ir radījis globālu pārtikas krīzi, jo Krievija iznīcina un izlaupa Ukrainas graudu noliktavas un joprojām apgrūtina Ukrainas graudu eksportu uz vistrūcīgākajām valstīm;
7. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Ukrainas Augstākajai radai, prezidentam un valdībai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam, ANO ģenerālsekretāram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ģenerālsekretāram un Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.
- [1] OV C 15E, 21.1.2010., 78. lpp.